Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Redakcija, kurā likumprojektu otrajam lasījumam ierosisna pieņemt Juridiskā komisija

Pr.nr.

Priekšlikumi

atzinums

Redakcijā, kādā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “testātors” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “testators” (attiecīgā locījumā) un vārdu “testāments” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “testaments” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdu “testātors” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “testators” (attiecīgā locījumā) un vārdu “testāments” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “testaments” (attiecīgā locījumā).

14. Tiesiskās attiecības, kas izriet no ārlaulības miesīgiem sakariem, apspriežamas pēc Latvijas likuma, ja saderinātās līgavas vai ārlaulības bērna mātes dzīves vieta tajā laikā, kad minētās tiesiskās attiecības radušās, ir bijusi Latvijā.

Latvijas likums piemērojams arī tad, ja strīds par minētām tiesiskām attiecībām izceļas Latvijā.

2. Izteikt 14. un 15.pantu šādā redakcijā:

“14.Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar bērna paternitāti un tās apstrīdēšanu, apspriežamas pēc Latvijas likuma, ja bērna mātes dzīvesvieta bērna dzimšanas laikā bija Latvijā.

Latvijas likums piemērojams arī tad, ja strīds par bērna paternitāti rodas Latvijā.”

2. Izteikt 14. un 15.pantu šādā redakcijā:

“14.Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar bērna paternitāti un tās apstrīdēšanu, apspriežamas pēc Latvijas likuma, ja bērna mātes dzīvesvieta bērna dzimšanas laikā bija Latvijā.

Latvijas likums piemērojams arī tad, ja strīds par bērna paternitāti rodas Latvijā.

15. Vecāku un bērnu personiskās un mantiskās attiecības noteicamas pēc Latvijas likuma, ja personai, kam pieder vecāku vara, dzīves vieta ir Latvijā. Ja nav skaidrs, kuram no vecākiem šī vara pieder, tad jāpieņem, ka tā pieder tēvam.

Tādas mantas ziņā, kas atrodas Latvijā, vecāki un bērni pakļauti Latvijas likumam arī tad, ja personai, kam pieder vecāku vara, nav dzīves vietas Latvijā.

15. Tiesiskās attiecības starp vecākiem un bērnu ir pakļautas Latvijas likumam, ja bērnam noteiktā dzīvesvieta ir Latvijā .

Tādas mantas ziņā, kura atrodas Latvijā, vecāki un bērns pakļauti Latvijas likumam arī tad, ja bērnam noteiktā dzīvesvieta nav Latvijā.”

15. Tiesiskās attiecības starp vecākiem un bērnu ir pakļautas Latvijas likumam, ja bērnam noteiktā dzīvesvieta ir Latvijā .

Tādas mantas ziņā, kura atrodas Latvijā, vecāki un bērns pakļauti Latvijas likumam arī tad, ja bērnam noteiktā dzīvesvieta nav Latvijā.”

28. Ja viens no saderinātajiem bez svarīga iemesla atsakās doties laulībā vai tā uzvedas, ka šī uzvešanās ir otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties, šis pēdējais saderinātais, viņa vecāki vai personas, kas kaut ko izdevušas saderināto labā, var prasīt no vainīgā saderinātā, lai atlīdzina tiešos zaudējumus, kas viņiem cēlušies sakarā ar to, ka viņi nākamās laulības izredzē kaut ko izdevuši vai noslēguši kādas saistības.

Neatkarīgi no tā pats saderinātais var prasīt no otra saderinātā, kas devis iemeslu atcelt saderināšanos, lai atlīdzina zaudējumus, kurus viņš cietis no tādas darbības, kas attiecas uz viņa mantu un varbūtējo peļņu un ko viņš izdarījis sakarā ar nodomāto laulību.

Zaudējumu atlīdzības apmērs saskaņojams ar vainīgā saderinātā sabiedrisko stāvokli un mantas līdzekļiem.

3. Izslēgt 28. panta trešajā daļā vārdus “sabiedrisko stāvokli un”.

3. Izslēgt 28. panta trešajā daļā vārdus “sabiedrisko stāvokli un”.

38. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā.

Tāpat aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo un aizgādnim ar aizgādnībā esošo, iekām nav izbeigtas aizbildniecības vai aizgādnības attiecības.

4. Aizstāt 38. pantā vārdu “aizbildniecības” ar vārdu “aizbildnības”.

4. Aizstāt 38. pantā vārdu “aizbildniecības” ar vārdu “aizbildnības”.

42. Līdz ar pieteikumu par vēlēšanos doties laulībā jāiesniedz dzimšanas apliecības un attiecīgos gadījumos vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja, bet personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, - bijušā laulātā miršanas apliecība vai noraksts no likumīgā spēkā nākuša tiesas sprieduma, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, vai arī laulības reģistra izraksts ar atzīmi par šādu spriedumu.

Tāpat tām līdz laulības noslēgšanai jāiesniedz valsts vai pašvaldības iestādes ārsta apliecinājums par to veselības stāvokli.

Par nepatiesu šajā pantā paredzēto ziņu sniegšanu vainīgos var saukt pie kriminālatbildības.

5. Izslēgt 42. panta otrajā daļā vārdus “valsts vai pašvaldības iestādes”.

5. Izslēgt 42. panta otrajā daļā vārdus “valsts vai pašvaldības iestādes”.

69. Tiesa var laulību šķirt tikai turpmākajos (71.-77.) pantos norādītajos gadījumos. Laulība ir šķirta no dienas, kad tiesas spriedums par laulības šķiršanu stājies likumīgā spēkā.

1.

Aizstāt 69. pantā skaitļus “71.-77.” ar skaitļiem “72. – 75.”

Atbalstīt

6. Aizstāt 69. pantā skaitļus “71.-77.” ar skaitļiem “72. – 75.”.

70. Tiesa var šķirt laulību pēc viena vai abu laulāto pieteikuma.

6. Izteikt 70. – 77.pantu šādā redakcijā:

“70. Laulību šķir tiesa, pamatojoties uz viena laulātā vai abu laulāto pieteikumu.

7. Izteikt 70. – 77.pantu šādā redakcijā:

“70. Laulību šķir tiesa, pamatojoties uz viena laulātā vai abu laulāto pieteikumu.

71. Laulātais var prasīt laulības šķiršanu, ja otrs laulātais apdraud viņa dzīvību vai veselību.

71. Laulību var šķirt, ja laulība ir izirusi. Laulība uzskatāma par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos.”

71. Laulību var šķirt, ja laulība ir izirusi. Laulība uzskatāma par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos.

72. Pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz gadu dzīvo šķirti.

72. Pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti.

72. Pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti.

73. Laulātais var prasīt laulības šķiršanu, ja otrs laulātais pēc laulības noslēgšanas ir saslimis ar ilgstošu, grūti dziedināmu gara slimību vai tādu pašu lipīgu slimību.

73. Laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī.

73. Laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī.

74. Laulātais var prasīt laulības šķiršanu, ja otrs laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas aptraipa godu, vai arī tik negodīgi vai netikli dzīvo, ka nevar prasīt laulības kopdzīves turpināšanu ar viņu.

74. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja:

1) laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība attiecībā pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu;

2) abi laulātie pieprasa laulības šķiršanu vai viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;

3) viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.

Ja tiesa uzskata, ka, pastāvot šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, ir iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

74. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja:

1) laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu;

2) abi laulātie pieprasa laulības šķiršanu vai viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;

3) viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.

Ja tiesa uzskata, ka, pastāvot šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, ir iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

75. Laulību var šķirt, ja laulības dzīve ir tik izirusi, ka laulāto turpmāka kopdzīve un ģimenes saglabāšana nav iespējama.

75. Ja viens laulātais prasa laulības šķiršanu tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā likuma 74. pantā, un otrs laulātais nepiekrīt laulības šķiršanai, tiesa laulību nešķir pirms šā likuma 72. pantā norādītā termiņa un laulāto samierināšanas nolūkā atliek lietas izskatīšanu.

75. Ja viens laulātais prasa laulības šķiršanu tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti šā likuma 74. pantā, un otrs laulātais nepiekrīt laulības šķiršanai, tiesa laulību nešķir pirms šā likuma 72. pantā norādītā termiņa un laulāto samierināšanas nolūkā atliek lietas izskatīšanu.

76. Trīs gadus nepārtraukti ilgstoša laulāto šķirta dzīve ir laulības šķiršanas iemesls.

76. Laulību nešķir, kaut gan tā ir izirusi, ja un ciktāl laulības saglabāšana izņēmuma kārtā sevišķu iemeslu dēļ ir nepieciešama laulībā dzimuša nepilngadīga bērna interesēs.

76. Laulību nešķir, kaut gan tā ir izirusi, ja un ciktāl laulības saglabāšana izņēmuma kārtā sevišķu iemeslu dēļ ir nepieciešama laulībā dzimuša nepilngadīga bērna interesēs.

77. Laulība šķirama arī, abiem laulātajiem par to vienojoties, tomēr ne agrāk kā vienu gadu pēc laulības noslēgšanas.

77. Laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par laulībā dzimuša bērna aizgādību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.”

77. Laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par laulībā dzimuša bērna aizgādību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.”

78. Tiesa laulāto samierināšanas nolūkā atliek lietas izskatīšanu uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem, izņemot 71., 73., 74.un 76.pantā minētos gadījumus.

7. Izslēgt 78. pantu.

8. Izslēgt 78. pantu.

79. Ja laulība atzīta par neesošu un ja viens no bijušajiem laulātajiem, laulībā dodoties, nav zinājis, ka tā atzīstama par tādu, tad, ja viņš ir trūcīgs, viņam ir tiesība prasīt uzturu (95.p.3.d.) no otra, kas to zinājis, samērā ar pēdējā līdzekļiem, izņemot gadījumu, kad viņš bez svarīga iemesla izvairās iegūt līdzekļus ar savu darbu.

Pienākums uzturēt bijušo laulāto atkrīt, ja pēdējais devies jaunā laulībā.

8. Izteikt 79. – 83. pantu šādā redakcijā:

“79. Ja laulība atzīta par neesošu un tikai viens no bijušajiem laulātajiem, laulībā dodoties, ir zinājis, ka tā atzīstama par tādu, tad otram laulatajam, kurš to nav zinājis, ir tiesības prasīt no viņa:

1) atlīdzību par morālo kaitējumu;

2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus, ja tas nepieciešams iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.

9. Izteikt 79. – 83. pantu šādā redakcijā:

“79. Ja laulība atzīta par neesošu un tikai viens no bijušajiem laulātajiem, laulībā dodoties, ir zinājis, ka tā atzīstama par tādu, tad otram laulātajam, kurš to nav zinājis, ir tiesības prasīt no viņa:

1) atlīdzību par morālo kaitējumu;

2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus, ja tas nepieciešams iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.

80. Laulātais, kura laulība atzīta par neesošu, dabū atpakaļ uzvārdu, kas viņam bijis pirms laulības.

Ja viņš, dodoties laulībā, nav zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu, tiesa pēc viņa lūguma var atstāt viņam laulības uzvārdu.

80. Šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.

80. Šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.

81. Pēc laulības šķiršanas tas no bijušajiem laulātajiem, kas ir trūcīgs, var prasīt uzturu (95.p.3.d.) no otra samērā ar pēdējā līdzekļiem, izņemot gadījumu, kad viņš bez svarīga iemesla izvairās iegūt līdzekļus ar savu darbu.

81. Pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam izbeidzas pēc tam, kad pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu. Gadījumos, kad bijušo laulāto kopīgs bērns šajā laikā nav sasniedzis pilngadību un ir tā bijušā laulātā aizgādībā, kuram ir tiesības prasīt līdzekļus, šis pienākums turpinās, līdz bērns sasniedz pilngadību.

Pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam atkrīt, ja:

1) bijušais laulātais devies jaunā laulībā;

2) bijušā laulātā ienākumi nodrošina attiecīgi iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu;

3) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;

4) ir citi apstākļi, kas liecina, ka zudusi nepieciešamība saņemt līdzekļus no otra bijušā laulātā.

81. Pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam izbeidzas pēc tam, kad pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu. Gadījumos, kad bijušo laulāto kopīgs bērns šajā laikā nav sasniedzis pilngadību un ir tā bijušā laulātā aizgādībā, kuram ir tiesības prasīt līdzekļus, šis pienākums turpinās, līdz bērns sasniedz pilngadību.

Pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam atkrīt, ja:

1) bijušais laulātais devies jaunā laulībā;

2) bijušā laulātā ienākumi nodrošina attiecīgi iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu;

3) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;

4) ir citi apstākļi, kas liecina, ka zudusi nepieciešamība saņemt līdzekļus no otra bijušā laulātā.

82. Pienākums uzturēt bijušo laulāto atkrīt, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu vai devies jaunā laulībā.

82. Laulātais, kura laulība atzīta par neesošu, dabū atpakaļ savu pirmslaulības uzvārdu, kas viņam bijis pirms laulības. Ja viņš, dodoties laulībā, nav zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu, tiesa pēc viņa lūguma var atstāt viņam laulībā iegūto uzvārdu.

Laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā.

82. Laulātais, kura laulība atzīta par neesošu, dabū atpakaļ savu pirmslaulības uzvārdu. Ja viņš, dodoties laulībā, nav zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu, tiesa pēc viņa lūguma var atstāt viņam laulībā iegūto uzvārdu.

Laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā.

83. Laulātais, kas, stādamies laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa piešķir pirmslaulības uzvārdu.

83. Ja laulība atzīta par neesošu, katrs bijušais laulātais patur savu pirmslaulības mantu, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies kopdzīves laikā. Kopīgi iegūtā manta dalāma starp bijušajiem laulātiem līdzīgās daļās.

Ja abiem laulātajiem, dodoties laulībā, nebija zināms, ka tā atzīstama par neesošu, vai tas nebija zināms vienam no viņiem, kopīgi iegūtā manta dalāma pēc noteikumiem par likumīgā laulībā iegūtas mantas dalīšanu: pirmajā gadījumā attiecībā uz abiem bijušajiem laulātajiem, otrajā gadījumā – attiecībā uz to laulāto, kuram nebija zināms, ka laulība atzīstama par neesošu.”

83. Ja laulība atzīta par neesošu, katrs bijušais laulātais patur savu pirmslaulības mantu, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies kopdzīves laikā. Kopīgi iegūtā manta dalāma starp bijušajiem laulātiem līdzīgās daļās.

Ja abiem laulātajiem, dodoties laulībā, nebija zināms, ka tā atzīstama par neesošu, vai tas nebija zināms vienam no viņiem, kopīgi iegūtā manta dalāma pēc noteikumiem par likumīgā laulībā iegūtas mantas dalīšanu: pirmajā gadījumā attiecībā uz abiem bijušajiem laulātajiem, otrajā gadījumā – attiecībā uz to laulāto, kuram nebija zināms, ka laulība atzīstama par neesošu.”

86. Noslēdzot laulību, laulātie pēc savas vēlēšanās izraugās viena laulātā pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu.

Katrs laulātais laulības laikā var paturēt savu pirmslaulības uzvārdu, nepieņemot kopēju laulības uzvārdu.

Noslēdzot laulību, laulātais var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu.

9. Izteikt 86. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam laulātajam jau ir dubults uzvārds.”

10. Izteikt 86. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam laulātajam jau ir dubults uzvārds.”

90. Katram laulātajam visā laulības pastāvēšanas laikā ir tiesība pārvaldīt un lietot visu savu mantu - kā pirms laulības piederējušo, tā arī laulības laikā iegūto.

Abu laulāto kopīgo mantu (89.p.2.d.) laulātie pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, bet, abiem laulātajiem vienojoties, to var pārvaldīt arī viens no viņiem. Viena laulātā rīcībai ar šo mantu nepieciešama otra laulātā piekrišana.

10. Papildināt 90. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Trešo personu interesēs pieņemams, ka rīcībai ar kustamo mantu šāda piekrišana bijusi, izņemot gadījumus, kad trešās personas zināja vai tām vajadzēja zināt, ka piekrišanas nav bijis vai ka manta, ar kuru viens laulātais rīkojies, ir tāda, kas acīmredzami pieder otram laulātajam.”

11. Papildināt 90. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Trešo personu interesēs pieņemams, ka rīcībai ar kustamo mantu šāda piekrišana bijusi, izņemot gadījumus, kad trešās personas zināja vai tām vajadzēja zināt, ka piekrišanas nav bijis vai ka manta, ar kuru viens laulātais rīkojies, ir tāda, kas acīmredzami pieder otram laulātajam.”

93. Laulātais savu mantu var nodot arī otra laulātā pārvaldībā un lietošanā, kam šī manta ar visiem līdzekļiem jāglabā un jāsargā.

11. Izteikt 93. pantu šādā redakcijā:

“93. Laulātais savu mantu vai savu daļu laulāto kopīgajā mantā var nodot pārvaldībā otram laulātajam, kam šī manta ar visiem līdzekļiem jāsargā un jāglabā. Ja laulāto kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams, ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašumā nodevis viņa pārvaldībā.”

12. Izteikt 93. pantu šādā redakcijā:

“93. Laulātais savu mantu vai savu daļu laulāto kopīgajā mantā var nodot pārvaldībā otram laulātajam, kam šī manta ar visiem līdzekļiem jāsargā un jāglabā. Ja laulāto kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams, ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašumā nodevis viņa pārvaldībā.”

94. Ja laulātā pārvaldīšanā atrodas otram laulātajam piederošas ēkas, viņam jāizdara ne vien nepieciešamie izlabojumi, bet arī uzlabojumi, ciktāl to pieļauj ienākumi no šā otra laulātā mantas.

Viena laulātā nekustamo īpašumu otrs laulātais var iznomāt vai izīrēt uz laiku, ne ilgāku par trijiem gadiem un neierakstot līgumu zemes grāmatās; nauda noguldāma uz laulātā-īpašnieka vārda.

Lai laulātais ar viņa pārvaldībā un lietošanā esošajām otra laulātā mantiskajām vērtībām varētu rīkoties tā, ka viņa rīcība pārsniegtu parastās pārvaldības un lietošanas robežas, viņam jāizprasa otra laulātā piekrišana.

Trešo personu interesēs pieņemams, ja pretējais nav ierakstīts mantisko attiecību reģistrā, ka šāda piekrišana bijusi, izņemot gadījumus, kad trešās personas zinājušas vai tām vajadzēja zināt, ka piekrišanas nav bijis, vai kad manta, ar kuru viens laulātais rīkojies, ir tāda, kas acīmredzami pieder otram.

12. 94. pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “nauda noguldāma uz laulātā – īpašnieka vārda”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “un lietošanā” un “un lietošanas”;

izslēgt ceturto daļu.

13. 94. pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “nauda noguldāma uz laulātā – īpašnieka vārda”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “un lietošanā” un vārdus “un lietošanas”;

izslēgt ceturto daļu.

95. Abu laulāto pienākums ir segt ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumus no laulāto kopīgās mantas.

Ja laulāto kopīgās mantas nepietiek ģimenes uzturēšanai, katrs laulātais var prasīt, lai otrs laulātais piedalās ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumos samērā ar savas atsevišķās mantas stāvokli.

Ja laulātie dzīvo šķirti, tas laulātais, kas par šķirto dzīvi nav vainojams, var prasīt no otra samērā ar pēdējā mantas līdzekļiem vai nu attiecīgu pabalstu, vai līdzekļus uzturam, saprotot ar to ēdienu, apgērbu, mitekli un - vajadzības gadījumā - apkopšanu, izņemot gadījumu, kad viņš bez svarīga iemesla izvairās iegūt līdzekļus ar savu darbu.

13. Izteikt 95. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja laulātie dzīvo šķirti, laulātais, ja nepieciešams, var prasīt līdzekļus no otra laulātā, kurš veicinājis šķirto dzīvi, samērā ar savu un pēdējā mantas stāvokli līdzvērtīga labklājības līmeņa nodrošināšanai vai prasīt līdzekļus uzturam, saprotot ar to ēdienu, apģērbu, mājokli un vajadzības gadījumā - apkopšanu.”

14. Izteikt 95. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja laulātie dzīvo šķirti, laulātais, ja nepieciešams, var prasīt līdzekļus no otra laulātā, kurš veicinājis šķirto dzīvi, samērā ar savu un pēdējā mantas stāvokli līdzvērtīga labklājības līmeņa nodrošināšanai vai prasīt līdzekļus uzturam, saprotot ar to ēdienu, apģērbu, mājokli un vajadzības gadījumā - apkopšanu.”

97. Laulātais, kura pārvaldībā un lietošanā ir otra laulātā manta, atbild par šā laulātā saistībām ar viņa mantas ienākumiem, bet, ja to nepietiek, - arī ar viņa pārvaldībā un lietošanā esošo mantu.

Laulātais, kas saistības uzņēmies, atbild ar savu pārējo atsevišķo mantu, ja šajā pantā minētās mantas nepietiek.

14. Izslēgt 97. pantu.

15. Izslēgt 97. pantu.

99. Laulātais atbild tikai ar savu atsevišķo mantu (91.p.), bet, ja tās nepietiek, - arī ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā:

1) par saistībām, ko viņš noslēdzis uz savu personīgo rēķinu vai bez otra laulātā piekrišanas;

2) par saistībām, ko viņš noslēdzis, aizskarot otram laulātajam piešķirtās tiesības uz viņa mantas pārvaldību un lietošanu.

Par netaisnu iedzīvošanos sakarā ar viena laulātā noslēgtām saistībām otrs atbild uz vispārēja pamata.

15. Izteikt 99. pantu šādā redakcijā:

“Par saistībām, ko laulātais noslēdzis uz savu personīgo rēķinu vai bez otra laulātā piekrišanas, šis laulātais atbild vispirms ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, - ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā.”

22.

Aizstāt likumprojekta 15. panta ievaddaļā vārdus “99. pantu” ar vārdiem “99. panta pirmo daļu”.

Atbalstīt

16. Izteikt 99. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Par saistībām, ko laulātais noslēdzis uz savu personīgo rēķinu vai bez otra laulātā piekrišanas, šis laulātais atbild vispirms ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, - ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā.”

100. Viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām.

Ja par laulātā parādiem vērsta piedziņa uz viņa pārvaldībā un lietošanā esošo otra laulātā mantu, pēdējais var prasīt, lai šo mantu atsvabina no piedziņas.

Kreditoru interesēs pieņemams, ka visa laulātā pārvaldībā apvienotā kustamā manta pieder viņam; kas apgalvo pretējo, tam tas jāpierāda.

16. Izteikt 100. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz otra laulātā atsevišķo mantu, pēdējais var prasīt, lai šo mantu atsvabina no piedziņas.

Ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz laulāto kopīgo mantu, otrs laulātais var prasīt mantas dalīšanu un viņa daļas atsvabināšanu no piedziņas.”

17. Izteikt 100. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz otra laulātā atsevišķo mantu, pēdējais var prasīt, lai šo mantu atsvabina no piedziņas.

Ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz laulāto kopīgo mantu, otrs laulātais var prasīt mantas dalīšanu un viņa daļas atsvabināšanu no piedziņas.”

101. Ja viens laulātais, pārvaldot otra laulātā mantu, taisījis no savas mantas nepieciešamus izdevumus, tad viņš tikai pēc pārvaldības un lietošanas izbeigšanās var prasīt no pēdējā, lai šos izdevumus atlīdzina, ciktāl tie nav jāsedz viņam pašam.

17. Izslēgt 101. pantā vārdus “un lietošanas”.

18. Izslēgt 101. pantā vārdus “un lietošanas”.

102. Viena laulātā tiesība pārvaldīt un lietot otra laulātā mantu izbeidzas uz likuma pamata:

1) kad viens laulātais mirst;

2) kad laulība šķirta vai atzīta par neesošu;

3) kad vienu laulāto atzīst par maksātnespējīgu parādnieku.

18. Izslēgt 102., 104. un 105. pantu.

19. Izslēgt 102., 104. un 105. pantu.

104. Viena laulātā tiesība pārvaldīt un lietot otra laulātā mantu izbeidzas pēc pēdējā pieprasījuma.

105. Viena laulātā tiesība pārvaldīt un lietot otra laulātā mantu izbeidzas pēc viņa paša pieprasījuma.

107. Kad viena laulātā pārvaldības un lietošanas tiesība izbeigta, otram laulātajam atdodama viņa manta ar visiem pieaugumiem, kas laulības laikā pie tās varējuši rasties, ieskaitot arī to mantu, kas iegūta bojātās vai iznīcinātās vietā. Atvietojamas lietas jāatdod atpakaļ vienlīdzīgas šķiras un labuma.

19. Izslēgt 107. pantā vārdus “un lietošanas”.

20. Izslēgt 107. pantā vārdus “un lietošanas”.

109. Izslēgts.

20. Papildināt likumu ar 109. un 110.pantu šādā redakcijā:

“109. Laulāto likumiskās mantiskās attiecības izbeidzas:

1) pēc laulāto vienošanās;

2) ja viens laulātais mirst;

3) šķirot laulību vai pastāvot laulībai - pēc viena laulātā pieprasījuma, ja otra laulātā parādi pārsniedz viņa atsevišķās mantas vērtību vai arī viņa rīcības rezultātā manta var ievērojami samazināties vai izputēt.

Ja laulāto likumiskās mantiskās attiecības izbeidzas ar viena laulātā nāvi, tad, sedzot uz šo mantu gulošos parādus, mirušā laulātā daļa pāriet viņa mantiniekiem.

Dalot laulāto kopīgo mantu, ņem vērā visu laulāto mantu, kas nav atzīstama par viena laulātā atsevišķo mantu (91.p.), - kustamās un nekustamās lietas ar visiem piederumiem, kā arī laulāto prasījumus un saistības.

Laulāto kopīgā manta dalāma pēc mantojuma dalīšanas kārtības vispārējiem noteikumiem (731. p. un turpmākie panti).

.

3.

Izteikt 109. panta otro daļu šādā

redakcijā:

“Ja laulāto likumiskās mantiskās attiecības izbeidzas ar viena laulātā nāvi, tad pēc pārdzīvojušā laulātā daļas nodalīšanas mirušā laulātā daļa pāriet viņa mantiniekiem.”

Atbalstīt

21. Papildināt likumu ar 109. un 110.pantu šādā redakcijā:

“109. Laulāto likumiskās mantiskās attiecības izbeidzas:

1) pēc laulāto vienošanās;

2) ja viens laulātais mirst;

3) šķirot laulību vai pastāvot laulībai - pēc viena laulātā pieprasījuma, ja otra laulātā parādi pārsniedz viņa atsevišķās mantas vērtību vai arī viņa rīcības rezultātā manta var ievērojami samazināties vai izputēt.

Ja laulāto likumiskās mantiskās attiecības izbeidzas ar viena laulātā nāvi, tad pēc pārdzīvojušā laulātā daļas nodalīšanas mirušā laulātā daļa pāriet viņa mantiniekiem.

Dalot laulāto kopīgo mantu, ņem vērā visu laulāto mantu, kas nav atzīstama par viena laulātā atsevišķo mantu (91.p.), - kustamās un nekustamās lietas ar visiem piederumiem, kā arī laulāto prasījumus un saistības.

Laulāto kopīgā manta dalāma pēc mantojuma dalīšanas kārtības vispārējiem noteikumiem (731. p. un turpmākie panti).

110. Izslēgts.

110. Ja, pastāvot laulībai, laulāto kopīgā manta sadalīta, viņu mantiskajām attiecībām piemērojami noteikumi par visas laulāto mantas šķirtību (117.p. un turpmākie panti). Saistošu spēku attiecībā uz trešajām personām līgums un tiesas spriedums iegūst pēc to ierakstīšanas laulāto mantisko attiecību reģistrā, bet par nekustamo īpašumu – pēc to ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības. Trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā.”

110. Ja, pastāvot laulībai, laulāto kopīgā manta sadalīta, viņu mantiskajām attiecībām piemērojami noteikumi par visas laulāto mantas šķirtību (117.p. un turpmākie panti). Saistošu spēku attiecībā uz trešajām personām līgums un tiesas spriedums iegūst pēc to ierakstīšanas laulāto mantisko attiecību reģistrā, bet par nekustamo īpašumu – pēc to ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības. Trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā.”

114. Savas mantiskās tiesības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem kā pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā.

Ja laulājamie atrodas aizbildnībā, viņi laulības līgumu noslēdz ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu.

Laulības līgumi, kas satur rīkojumu nāves gadījumam, pakļauti arī vispārējiem noteikumiem par mantojuma līgumiem.

21. Izteikt 114. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja kāds no laulājamiem ir aizbildnībā, viņš laulības līgumu noslēdz ar vecāku vai aizbildņa piekrišanu.”

22. Izteikt 114. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja kāds no laulājamiem ir aizbildnībā, viņš laulības līgumu noslēdz ar vecāku vai aizbildņa piekrišanu.”

115. Laulības līgumos to slēdzējus nevar atvietot pilnvarnieki. Šos līgumus noslēdz notariālā vai uzrādījuma kārtībā, personīgi klāt esot vienā laikā abiem laulājamajiem vai laulātajiem, bet, ja laulājamie ir nepilngadīgi, - arī viņu likumīgajiem pārstāvjiem.

Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu – arī zemes grāmatās.

Laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegūtās tiesības uz laulāto mantu, šīs trešās personas nesaista.

22. Aizstāt 115. panta pirmajā daļā vārdus “ bet, ja laulājamie ir nepilngadīgi, - arī viņu likumīgajiem pārstāvjiem” ar vārdiem “ bet, ja laulājamais ir nepilngadīgs, - arī viņa likumīgajam pārstāvim”.

4.

Izslēgt 115.panta pirmajā daļā vārdus “vai uzrādījuma”.

Atbalstīt

23. 115. panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdus “vai uzrādījuma”;

aizstāt vārdus “bet, ja laulājamie ir nepilngadīgi, - arī viņu likumīgajiem pārstāvjiem” ar vārdiem “ bet, ja laulājamais ir nepilngadīgs, - arī viņa likumīgajam pārstāvim”.

134. Ar laulības līgumu noteiktā laulāto mantas kopība izbeidzas:

1) pēc pamatiem, kas paredzēti 102.pantā;

2) pēc laulāto vienošanās par mantas kopības izbeigšanu;

3) pēc tiesas sprieduma.

Laulātais, kura pārvaldībā manta neatrodas, var prasīt mantas kopības izbeigšanu tiesā, ja:

1) manta, paliekot turpmāk otra laulātā rokās, var izputēt vai ciest ievērojamus zaudējumus;

2) laulātais, kura pārvaldībā atrodas manta, nedod līdzekļus ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;

3) laulātais, kura pārvaldībā ir manta, bez otra piekrišanas pārkāpj parastās pārvaldības un lietošanas robežas;

4) laulātais, kura pārvaldībā ir manta, nonāk aizgādnībā.

Laulātais, kura pārvaldībā atrodas manta, var prasīt mantas kopības izbeigšanu, ja otra laulātā parādi pārsniedz viņa atsevišķās mantas vērtību.

Laulāto mantas kopība ir izbeigta no brīža, kad viens no viņiem miris vai mantisko attiecību reģistrā par mantas kopības izbeigšanu izdarīts ieraksts. Laulāto mantas kopības izbeigšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības.

23. 134. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“ Ar laulības līgumu noteiktā laulāto mantas kopība izbeidzas:

1) kad viens laulātais mirst;

2) kad laulība šķirta vai atzīta par neesošu;

3) kad vienu laulāto atzīst par maksātnespējīgu;

4) pēc laulāto vienošanās par mantas kopības izbeigšanu.”

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) manta, paliekot turpmāk otra laulātā rokās, var ievērojami samazināties vai izputēt;”.

24. 134. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“ Ar laulības līgumu noteiktā laulāto mantas kopība izbeidzas:

1) kad viens laulātais mirst;

2) kad laulība šķirta vai atzīta par neesošu;

3) kad vienu laulāto atzīst par maksātnespējīgu;

4) pēc laulāto vienošanās par mantas kopības izbeigšanu.”;

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) manta, paliekot turpmāk otra laulātā rokās, var ievērojami samazināties vai izputēt;”.

140. Ar laulības līgumiem noteiktās laulāto mantiskās attiecības, ciktāl tām jābūt spēkā pret trešajām personām, kā arī citas likumā norādītās ziņas ierakstāmas laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Laulāto mantisko attiecību reģistru kārto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Instrukciju par laulāto mantisko attiecību reģistriem izdod tieslietu ministrs.

24. Izslēgt 140.panta otro un trešo daļu.

25. Izslēgt 140.panta otro un trešo daļu.

141. Ierakstus reģistrā izdara uz attiecīgā kārtībā apliecināta abu vai viena laulātā pieprasījuma vai tiesas nolēmuma pamata.

Ieraksti izdarāmi tajā reģistrā, kura apkalpojamā teritorijā ir laulāto vai viena laulātā dzīvesvieta.

Ja vienam laulātajam ir uzņēmums ārpus tā iecirkņa, kura reģistrā ir ieraksts par laulāto mantiskajām attiecībām, ieraksts iedarāms arī uzņēmuma atrašanās vietas reģistrā.

25. Izslēgt 141. panta otro un trešo daļu.

26. Izslēgt 141. panta otro un trešo daļu.

143. Izraksti no ierakstiem laulāto mantisko attiecību reģistrā nekavējoties izsludināmi zināšanai oficiālā laikrakstā un par nekustamo mantu paziņojami zemes grāmatu nodaļai ierakstīšanai zemes grāmatās.

Tas, ka laulāto mantisko attiecību reģistrā ierakstīts laulības līgums, atzīmējams laulāto pasēs, norādot reģistra atrašanās vietu, ieraksta laiku un kārtas numuru, ar kādu ieraksts izdarīts.

26. Izslēgt 143. panta otro daļu.

27. Izslēgt 143. panta otro daļu.

144. Ja laulātie pārceļ savu dzīvesvietu uz citu iecirkni, tad ieraksti izdarāmi šā iecirkņa reģistrā triju mēnešu laikā, turklāt agrākā iecirkņa reģistrā tie paliek spēkā līdz ierakstīšanai jaunā reģistrā.

27. Izslēgt 144. pantu.

28. Izslēgt 144. pantu.

OTRĀ NODAĻA

Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi

PIRMĀ APAKŠNODAĻA

Laulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšana

28. Izteikt pirmās daļas otrās nodaļas pirmās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Bērna izcelšanās noteikšana”.

29. Izteikt pirmās daļas otrās nodaļas pirmās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Bērna izcelšanās noteikšana”.

146. Bērns, kas piedzimis sievietei pēc laulības noslēgšanas vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi vai laulības šķiršanu, ir uzskatāms par laulībā dzimušu.

Bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306.dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, ir uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā. Šajos gadījumos bijušajam vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos (149.p.).

28. Izteikt 146. pantu šādā redakcijā:

“146. Par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi, ko apstiprina ārsta izziņa.

Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306 dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, ir uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā. Šajos gadījumos bijušajam vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos (149.p.).

Bērna izcelšanos no tēva, kas ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts laulību reģistrā.”

30. Izteikt 146. pantu šādā redakcijā:

“146. Par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi, ko apstiprina ārsta izziņa.

Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā. Šajos gadījumos bijušajam vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos (149.p.).

Bērna izcelšanos no tēva, kas ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts laulību reģistrā.”

147. Tēva tieši izteikta vai ar neapšaubāmu darbību apstiprināta atzīšana, ka laulībā vai pēc tās izbeigšanās dzimušais ir viņa bērns, ir pietiekams pierādījums, ka dzimušais ir laulības bērns. Tēvs nevar to apstrīdēt arī tad, kad viņš ir devis piekrišanu bērna mākslīgai radīšanai.

30. Izslēgt 147. pantu

31. Izslēgt 147. pantu.

148. Pieņēmumu, ka bērns ir laulībā dzimis, t.i., ka bērna tēvs ir bērna mātes vīrs, var apstrīdēt tiesā. Līdz lietas izšķiršanai tiesā bērns atzīstams par dzimušu laulībā.

31. Izteikt 148., 149. un 150. pantu šādā redakcijā:

“148. Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā.

32. Izteikt 148., 149. un 150. pantu šādā redakcijā:

“148. Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā.

149. Pieņēmumu, ka bērns ir dzimis laulībā, bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzinājis, ka bērns nav izcēlies no viņa.

Tādas pašas tiesības ir arī bērna mātei.

Pats bērns var apstrīdēt savu dzimšanu laulībā divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.

Vīra vecāki var apstrīdēt bērna dzimšanu laulībā šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

Tiesība apstrīdēt bērna izcelšanos ir personiska, tāpēc prasību tiesā var celt tikai šajā pantā minētās personas. Gadījumā, ja tiesa personu atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā bērna izcelšanos var apstrīdēt aizgādnis.

149. Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa.

Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei.

Ja bērna māte vai bērna mātes vīrs atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanas prasību var celt aizgādnis.

Bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.

Vīra vecāki var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

Tiesība apstrīdēt bērna izcelšanos ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.

149. Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa.

Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei.

Ja bērna māte vai bērna mātes vīrs atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanas prasību var celt aizgādnis.

Bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.

Vīra vecāki var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

Tiesība apstrīdēt bērna izcelšanos ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.

150. Ja tiesa apmierina prasību, ar kuru aps trīdēta bērna dzimšana laulībā, viņš atzīstams par ārlaulības bērnu no dzimšanas.

150. Ja tiesa apmierina prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums, ieraksts par tēvu dzimšanas reģistrā atzīstams par neesošu no tā izdarīšanas dienas.”

150. Ja tiesa apmierina prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums, ieraksts par tēvu dzimšanas reģistrā atzīstams par neesošu no tā izdarīšanas dienas.”

151. Laulībā dzimuša bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, to nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma.

Nepilngadīgie bērni vecāku uzvārda maiņas gadījumā iegūst uzvārdu iepriekšnoteiktajā kārtībā.

32. Aizstāt 151. panta pirmajā daļā vārdus “Laulībā dzimuša bērna” ar vārdu “Bērna”.

33. Aizstāt 151. panta pirmajā daļā vārdus “Laulībā dzimuša bērna” ar vārdu “Bērna”.

152. Laulībā dzimušajiem bērniem pieskaitāmi:

1) ārlaulībā dzimuši bērni - no tā laika, kad viņu vecāki savā starpā devušies laulībā;

2) bērni, kas dzimuši tādā laulībā, kura vēlāk atzīta par neesošu, vai arī ne vēlāk kā 306. dienā no tādas laulības izbeigšanās.

33. Izslēgt 152. pantu.

34. Izslēgt 152. pantu.

OTRĀ APAKŠNODAĻA

Ārlaulībā dzimušu bērnu izcelšanās noteikšana

34. Izslēgt pirmās daļas otrajā nodaļā nosaukumu “Otrā apakšnodaļa Ārlaulībā dzimuša bērna izcelšanās noteikšana” un uzskatīt otrās nodaļas trešo un ceturto apakšnodaļu attiecīgi par otro un trešo apakšnodaļu.

35. Izslēgt pirmās daļas otrajā nodaļā nosaukumu “Otrā apakšnodaļa Ārlaulībā dzimuša bērna izcelšanās noteikšana” un uzskatīt otrās nodaļas trešo un ceturto apakšnodaļu attiecīgi par otro un trešo apakšnodaļu.

153. Ārlaulībā dzimuši bērni ir tie bērni:

1) kas piedzimuši sievietei, kura nav stājusies laulībā;

2) kas piedzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu;

3) kas dzimuši laulības laikā vai pirms 306 dienu notecējuma no tās izbeigšanās, ja tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra.

35. Izslēgt 153. pantu.

36. Izslēgt 153. pantu.

154. Ārlaulībā dzimuša bērna izcelšanās no tēva pamatojas uz paternitātes noteikšanu ar tās brīvprātīgu atzīšanu vai tiesas spriedumu.

36. Izteikt 154. pantu šādā redakcijā:

“154. Ja bērna izcelšanās no tēva nav konstatējama atbilstoši šā likuma 146. panta noteikumiem vai tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra, bērna izcelšanās no tēva pamatojas uz paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā. ”

37. Izteikt 154. pantu šādā redakcijā:

“154. Ja bērna izcelšanās no tēva nav konstatējama atbilstoši šā likuma 146. panta noteikumiem vai tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra, bērna izcelšanās no tēva pamatojas uz paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā. ”

155. Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.

Pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas.

Ja bērna māte mirusi vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta, pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt bērna tēvs viens pats. Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa un bāriņtiesas piekrišana.

Ja bērna tēvu tiesa atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ,, viņa vietā pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt viņa aizgādnis ar bāriņtiesas piekrišanu.

Bērna tēvs, kurš vēl nav sasniedzis pilngadību, pieteikumu bērna paternitātes atzīšanai var iesniegt ar savu vecāku vai aizbildņa piekrišanu.

Paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

37. 155. pantā:

izteikt.pirmo daļu šādā redakcijā:

“Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai vai pie notāra publiski apliecinātu pieteikumu. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.”;

papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“Bērna tēvs, kurš sastāv citā laulībā, pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt ar otra laulātā piekrišanu.”;

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par septīto daļu.

38. 155. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai vai pie notāra publiski apliecinātu pieteikumu. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.”;

papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“Bērna tēvs, kurš sastāv citā laulībā, pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt ar otra laulātā piekrišanu.”;

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par septīto daļu.

156. Paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa miesīgais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.

Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, tās vecāki, ja šī persona mirusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

38. 156. pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “tās vecāki, ja šī persona mirusi”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.”

39. 156. pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “tās vecāki, ja šī persona mirusi”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt.”

157. Ja ārlaulībā dzimuša bērna paternitāte nav atzīta ar pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai (155.p.), paternitāti var noteikt tiesa, pieļaujot visus pierādījumu veidus, arī zinātniskus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt to. Par bērna tēvu tiesa var atzīt vīrieti, no kura bērns izcēlies.

Pieņemams, ka bērns izcēlies no personas, kurai ar bērna māti bijuši miesīgi sakari bērna ieņemšanas laikā.

39. Izteikt 157. un 158.pantu šādā redakcijā:

“157. Paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs pieteikums par paternitātes atzīšanu vai pastāv šā likuma 155. pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu.

Pieņemams, ka bērns cēlies no personas, kurai ar bērna māti bijuši miesīgi sakari.

40. Izteikt 157. un 158.pantu šādā redakcijā:

“157. Paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs pieteikums par paternitātes atzīšanu vai pastāv šā likuma 155. pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu.

Pieņemams, ka bērns cēlies no personas, kurai ar bērna māti bijuši miesīgi sakari.

158. Prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī bērna miesīgais tēvs.

Bērna māte, aizbildnis un bērns pats prasību var iesniegt pret personu, no kuras bērns izcēlies, bet, ja šī persona mirusi, viņi pieteikumu var iesniegt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

Bērna tēvs prasību var iesniegt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai.

158. Prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna tēvu.

Ja persona, no kuras bērns cēlies, ir mirusi, bērna māte, bērna aizbildnis un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas var prasīt tiesas ceļā konstatēt paternitātes faktu.”

158. Prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna tēvu.

Ja persona, no kuras bērns cēlies, ir mirusi, bērna māte, bērna aizbildnis un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas var prasīt tiesas ceļā konstatēt paternitātes faktu.”

160. Ārlaulībā dzimuša bērna uzvārdu nosaka pēc bērna mātesuzvārda bērna dzimšanas laikā, ja paternitāte nav noteikta, reģistrējot bērna dzimšanu.

Ja bērnam paternitāte noteikta, reģistrējot viņa dzimšanu, bērna uzvārdu nosaka tāpat kā laulībā dzimušam bērnam. Tādā pašā kārtībā iespējams mainīt bērna uzvārdu, ja paternitāte tiek brīvprātīgi atzīta vai noteikta ar tiesas spriedumu pēc bērna dzimšanas reģistrācijas.

40. Izteikt 160. un 161.pantu šādā redakcijā:

“160. Ja bērna tēvs brīvprātīgi atzīst paternitāti, bērna uzvārdu, arī pēc bērna reģistrācijas, nosaka atbilstoši šā likuma 151. panta noteikumiem.

Ja paternitāte noteikta tiesas ceļā vai arī tiesa apmierina paternitātes apstrīdēšanas prasību, bērna uzvārdu nosaka tiesa, ņemot vērā bērna intereses.

41. Izteikt 160. un 161.pantu šādā redakcijā:

“160. Ja bērna tēvs brīvprātīgi atzīst paternitāti, bērna uzvārdu, arī pēc bērna reģistrācijas, nosaka atbilstoši šā likuma 151. panta noteikumiem.

Ja paternitāte noteikta tiesas ceļā vai arī tiesa apmierina paternitātes apstrīdēšanas prasību, bērna uzvārdu nosaka tiesa, ņemot vērā bērna intereses.

161. Ārlaulībā dzimuša bērna mātes uzvārda maiņa sakarā ar stāšanos laulībā neskar bērna uzvārdu, izņemot viņas stāšanos laulībā ar bērna tēvu.

161. Bērna vecāku uzvārda maiņa sakarā ar stāšanos laulībā neskar bērna uzvārdu.”

161. Bērna vecāku uzvārda maiņa sakarā ar stāšanos laulībā neskar bērna uzvārdu.”

162. Nepilngadīgā adopcija atļauta, ja tā ir bērna interesēs un ja ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptēto būs patiesas vecāku un bērnu attiecības.

Pilngadīgu personu var adoptēt, ja starp adoptētāju un adoptējamo jau ir izveidojušās faktiskas vecāku un bērnu attiecības.

41. Izteikt 162.pantu šādā redakcijā:

“Nepilngadīgā adopcija atļauta ja tā ir bērna interesēs un, ja pirms adopcijas apstiprināšanas bērns ir atradies adoptētāja aprūpē ne mazāk kā sešus mēnešus un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpēja piemērotība, kas dod pamatu uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.

Pilngadīgu personu var adoptēt, ja starp adoptētāju un adoptējamo, pirms viņš sasniedzis pilngadību, jau bija izveidojušās faktiskās vecāku un bērnu attiecības. Šādos gadījumos adopciju var apstiprināt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.”

5.

6.

7.

8.

Aizstāt 162.panta pirmajā daļā vārdus “sešus mēnešus” ar vārdiem “trīs mēnešus”.

Izteikt 162.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“ Nepilngadīgā adopcija atļauta, ja tā ir bērna interesēs un ja ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptēto izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.”

Izteikt 162.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“ Nepilngadīgā adopcija atļauta, ja tā ir bērna interesēs un ja ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptēto izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.”

Izteikt 162.panta pirmo daļu kā pirmo un otro daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“Nepilngadīgā adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interessēs.

Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē vismaz sešus mēnešus, ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība un ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības. Tiesa var samazināt minēto termiņu līdz trim mēnešiem, ja bērns nodots adoptētāja aprūpē pirms gada vecuma sasniegšanas un ir izpildīti pārējie adopcijas priekšnoteikumi.”

Atbalstīt

daļēji

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

42. Izteikt 162.pantu šādā redakcijā:

“Nepilngadīgā adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs.

Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē vismaz sešus mēnešus, ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība un ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības. Tiesa var samazināt minēto termiņu līdz trim mēnešiem, ja bērns nodots adoptētāja aprūpē pirms gada vecuma sasniegšanas un ir izpildīti pārējie adopcijas priekšnoteikumi.

Pilngadīgu personu var adoptēt, ja starp adoptētāju un adoptējamo, pirms viņš sasniedzis pilngadību, jau bija izveidojušās faktiskās vecāku un bērnu attiecības. Šādos gadījumos adopciju var apstiprināt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.

163. Adoptētājam jābūt rīcības spējīgam, vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

42. Izteikt 163., 164. un 165.pantu šādā redakcijā:

"163. Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam, vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo, izņemot gadījumus, kad adoptē brāļus un māsas, no kuriem ar vienu adoptētājam ir vismaz astoņpadsmit gadu starpība.

Sava laulātā bērnu var adoptēt, neievērojot nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un par astoņpadsmit gadu starpību.

89.

Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:

“(1) Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

(2) Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu vai arī brāļus un māsas. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam, bet adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.

(3) Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam.”

Atbalstīt

43. Izteikt 163., 164. 165. un 166.pantu šādā redakcijā:

“163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.

Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu vai arī brāļus un māsas. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam, bet adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem.

Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam.

164. Laulātie bērnu var adoptēt kopīgi vai viens no viņiem.

Persona, kas atrodas laulībā, var adoptēt tikai ar otra laulātā piekrišanu, izņemot gadījumus, kad otrs laulātais atzīts par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.

164. Laulātie bērnu adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad:

1) adoptē otra laulātā bernu;

2) otrs laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu);

3) otrs laulātais atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.

164. Laulātie bērnu adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad:

1) adoptē otra laulātā bērnu;

2) otrs laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu);

3) otrs laulātais atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.

165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus, piešķirot viņiem vienādas tiesības.

165. Vienlaikus var adoptēt vairākus bērnus.

10.

11.

Izteikt 165.pantu šādā redakcijā:

“165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā.”

Izteikt 165.pantu šādā redakcijā:

“165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā.

166. Vairākas personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar vienā un tajā pašā laikā adoptēt vienu un to pašu personu.

612.

713.

7.

Izteikt 166.pantu šādā redakcijā:

“166. Personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu.”

Izteikt 166.pantu šādā redakcijā:

“166. Personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

166. Personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu.”

169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki, t.i., adoptētājs un pats adoptējamais, ja pēdējais nav jaunāks par divpadsmit gadiem, un bez tam, kamēr viņš nav vēl sasniedzis pilngadību, arī viņa vecāki vai aizbildņi; aizgādnībā esošas personas adopcijai nepieciešama aizgādņa piekrišana. Laulībā esošas personas adopcijai nepieciešama viņa laulātā piekrišana.

Tiesa var atsvabināt puses no šīs piekrišanas apliecinājuma, ja pēc faktiskajiem apstākļiem tas izrādās neiespējams kāda pastāvīga šķēršļa dēļ vai arī ja nav zināma to personu dzīvesvieta, kuru piekrišana vajadzīga.

Ja vecāku vara pieder tikai vienam no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, atļauju var dot adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa.

Visu nepilngadīgo adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas atzinums, ka adopcija nenāks adoptējamam par ļaunu.

Pēc ārvalstīs dzīvojošu personu lūguma nepilngadīgo var adoptēt ar tieslietu ministra iepriekšēju atļauju un tikai gadījumos, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.

42. Izteikt 169.pantu šādā redakcijā:

"169. Adopcijai nepieciešama visu tās dalībnieku piekrišana, t.i., adoptētāja un adoptējamā, ja vien adoptējamais savu viedokli spēj formulēt, un, kamēr viņš nav sasniedzis pilngadību, arī viņa vecāku vai aizbildņu piekrišana. Aizgādnībā esošas personas adopcijai nepieciešama aizgādņa piekrišana. Laulībā esošas personas adopcijai nepieciešama otra laulātā piekrišana.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Tiesa var atsvabināt puses no šīs piekrišanas apliecinājuma, ja pēc faktiskajiem apstākļiem tas izrādās neiespējams kāda pastāvīga šķēršļa dēļ vai arī ja nav zināma to personu dzīvesvieta, kuru piekrišana vajadzīga.

Ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, šādu atļauju var dot adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa.

Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš to spēj formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem.

Pēc ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar tieslietu ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi."

814.

915.

116.

117.

118.

1

119.

120.

Izteikt 169.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) nepilngadīga adoptējamā vecāki vai aizbildnis.”

Aizstāt 169.pantā pirmajā daļā vārdus “vien adoptējamais savu viedokli spēj formulēt” ar vārdiem “viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu”.

Izslēgt 169.panta otro daļu.

Papildināt 169.panta trešo daļu ar vārdiem “tiesa ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” lūdz atsaukties minēto personu.”.

Papildināt 169.panta ceturto daļu ar vārdiem “tiesa ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” lūdz atsaukties minēto personu.”.

Papildināt 169.panta ceturto daļu ar vārdiem “, ja uzskata, ka adopcija ir bērna interesēs.”.

Papildināt 169.panta piekto daļu ar vārdiem “, ja uzskata, ka adopcija ir bērna interesēs.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

daļēji

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Neatbalstīt

Neatbalstīt

44. Izteikt 169.pantu šādā redakcijā:

"169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) nepilngadīga adoptējamā vecāki vai aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Tiesa var atsvabināt puses no šīs piekrišanas apliecinājuma, ja pēc faktiskajiem apstākļiem tas izrādās neiespējams kāda pastāvīga šķēršļa dēļ vai arī ja nav zināma to personu dzīvesvieta, kuru piekrišana vajadzīga. Tiesa ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” lūdz atsaukties minēto personu.

Ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, šādu atļauju var dot adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa.

Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš to spēj formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem.

Pēc ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar tieslietu ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi."

170. Savu ārlaulības bērnu var adoptēt, neievērojot noteikumus par adoptētāja minimālo vecumu un par astoņpadsmit gadu starpību; šādai adopcijai nepieciešama tikai otra laulātā piekrišana, kā arī bērna mātes vai aizbildņa piekrišana uz vispārēja pamata.

44. Izslēgt 170.pantu.

45. Izslēgt 170.pantu.

171. Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa, adoptētājam lūdzot, to apstiprina. Ja adoptētājs mirst, iekām tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav par šķērsli tās apstiprināšanai, bet, ja pirms apstiprināšanas mirst adoptējamais, lieta izbeidzama.

Tiesa var atļaut adoptētājus ierakstīt adoptētā dzimšanas reģistrā kā vecākus, ja šāds adoptētāju lūgums ir pamatots.

Bez adoptētāju piekrišanas ziņas par adopciju nav izpaužamas.

45. 171.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas."

46. 171.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas."

172. Adoptētais kļūst par sava adoptētāja ģimenes locekli, turklāt adoptētājs iegūst pār viņu vecāku varu. Adoptētais iegūst adoptētāja uzvārdu un visas laulībā dzimuša bērna tiesības, ja adopcijas līgumā nav noteikts citādi.

Ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt.

46. 172.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētajam var piešķirt adoptētāju uzvārdu atbilstoši šā likuma 151. panta noteikumiem.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu.”

47. 172.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētajam var piešķirt adoptētāju uzvārdu atbilstoši šā likuma 151. panta noteikumiem.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu.”

173. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.

Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret miesīgajiem vecākiem un viņu radiniekiem, ja adopcijas līgumā nav noteikts citādi. Tiesības uz pensiju, pabalstiem un citas tiesības, kas bērnam bija radušās līdz adopcijas brīdim, saglabājas.

47. Izteikt 173.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret vecākiem un viņu radiniekiem. Tiesības uz pensiju, pabalstiem un citas tiesības, kas bērnam bija radušās līdz adopcijas brīdim, saglabājas.”

121.

1

1

122.

223.

Izteikt 173.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem. Tiesības uz pensiju un pabalstiem, kas bērnam bija radušās līdz adopcijas brīdim, saglabājas.”

Izteikt 173.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem. Tiesības uz pensiju un pabalstiem, kas bērnam bija radušās līdz adopcijas brīdim, saglabājas.”

Aizstāt 173.panta otrajā daļā vārdus “citas tiesības” ar vārdiem “citas sociālās tiesības”.

Atbalstīt

daļēji

(sk. Juridisk. kom priekšlik.)

Atbalstīt

daļēji

(sk. Juridisk. kom priekšlik.)

Atbalstīt

48. Izteikt 173.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret vecākiem un viņu radiniekiem. Tiesības uz pensiju, pabalstiem un citas sociālās tiesības, kas bērnam bija radušās līdz adopcijas brīdim, saglabājas.”

174. Pilngadīgas personas adopcijai attiecīgi piemērojami šīs nodaļas vispārīgie noteikumi par adopciju. Adopcija notiek pēc adoptētāja un adoptējamā kopīga pieteikuma. Tai nepieciešama adoptētāja un adoptējamā pēcnācēju piekrišana. Pilngadīgas personas adopcijas spēks neattiecas uz adoptētāja radiniekiem. Adopcija attiecas tikai uz adoptētā nepilngadīgajiem, kā arī nākamajiem pēcnācējiem. Uz adoptētā pilngadīgajiem pēcnācējiem adopcijas spēks attiecas tikai tad, ja viņi tam piekrituši adopcijas pieteikumā.

224.

1

125.

Izteikt 174.pantu šādā redakcijā:

“174. Pilngadīgas personas adopcijai piemērojami šīs nodaļas vispārīgie noteikumi par adopciju.”

Izteikt 174.pantu šādā redakcijā:

“174. Pilngadīgas personas adopcijai piemērojami šīs nodaļas vispārīgie noteikumi par adopciju.”

Atbalstīt

Atbalstīt

49. Izteikt 174.pantu šādā redakcijā:

“174. Pilngadīgas personas adopcijai piemērojami šīs nodaļas vispārīgie noteikumi par adopciju.”

175. Adopciju var atcelt tiesa:

1) ja adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus;

2) ja tas ir nepilngadīgā adoptētā interesēs;

3) ja adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu.

Ja adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus, tiesa var noraidīt prasību par adopcijas atcelšanu gadījumos, kad adopcijas atcelšana neatbilst nepilngadīgā adoptētā interesēm. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.

48. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:

"Adopciju var atcelt tiesa, ja:

1)  tas ir bērna interesēs;

2)  pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu.

Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu."

226.

227.

228.

29.

Papildināt 175.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ja adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus.”

Papildināt 175.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ja adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus.”

Papildināt 175.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Ja adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus, tiesa var noraidīt prasību par adopcijas atcelšanu gadījumos, kad adopcijas atcelšana neatbilst adoptētā interesēm.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Izteikt 175.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus, tiesa var noraidīt prasību par adopcijas atcelšanu gadījumos, kad adopcijas atcelšana neatbilst adoptētā interesēm. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

50. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:

"175. Adopciju var atcelt tiesa, ja:

1)  tas ir bērna interesēs;

2)  pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu;

3)  adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus.

Ja adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus, tiesa var noraidīt prasību par adopcijas atcelšanu gadījumos, kad adopcijas atcelšana neatbilst adoptētā interesēm.

Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu."

176. Ar adopcijas atcelšanu izbeidzas visas radniecības tiesiskās attiecības adoptētajam un viņa pēcnācējiem ar adoptētāju un viņa radiniekiem.

Ar adopcijas atcelšanu tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības bērnam un viņa pēcnācējiem ar bērna miesīgajiem vecākiem un viņu radiniekiem. Atceļot nepilngadīgā bērna adopciju, tiesa lemj par to, kas turpmāk realizēs vecāku varu pār nepilngadīgo.

49. Izteikt 176.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Ar adopcijas atcelšanu tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības bērnam un viņa pēcnācējiem ar bērna bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem. Atceļot bērna adopciju, tiesa lemj par to, kas turpmāk realizēs vecāku varu, un par uzturlīdzekļu piedziņu, ja adopcija ir atcelta adoptētāja vainas dēļ."

230.

231.

032.

233

Aizstāt 176.panta otrajā daļā vārdus “vecāku varu” ar vārdu “aizgādību”.

Aizstāt 176.panta otrajā daļā vārdus “vecāku varu” ar vārdu “aizgādību”.

Papildināt 176.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja ar adopcijas nodibināšanu, adoptētais bērns ir ieguvis adoptētāja uzvārdu vai citu vārdu, tiesa, ja tas ir bērna interesēs, var saglabāt iegūto uzvārdu un vārdu pēc adopcijas atcelšanas.”

Papildināt 176.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja ar adopcijas nodibināšanu, adoptētais bērns ir ieguvis adoptētāja uzvārdu vai citu vārdu, tiesa, ja tas ir bērna interesēs, var saglabāt iegūto uzvārdu un vārdu pēc adopcijas atcelšanas.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

51. Izteikt 176.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Ar adopcijas atcelšanu tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības bērnam un viņa pēcnācējiem ar bērna bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem. Atceļot bērna adopciju, tiesa lemj par to, kas turpmāk realizēs aizgādību, un par uzturlīdzekļu piedziņu, ja adopcija ir atcelta adoptētāja vainas dēļ.

Ja ar adopcijas nodibināšanu adoptētais bērns ir ieguvis adoptētāja uzvārdu vai citu vārdu, tiesa, ja tas ir bērna interesēs, var saglabāt iegūto uzvārdu un vārdu pēc adopcijas atcelšanas."

CETURTĀ APAKŠNODAĻA

Vecāku vara

50. Izteikt pirmās daļas otrās nodaļas ceturtās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Aizgādība”.

52. Izteikt pirmās daļas otrās nodaļas ceturtās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Aizgādība”.

I. Vecāku vara personiskajās attiecībās

51. Izteikt pirmās daļas otrās nodaļas ceturtās apakšnodaļas pirmās iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“I. Vecāku un bērnu personiskās attiecības”.

53. Izteikt pirmās daļas otrās nodaļas ceturtās apakšnodaļas pirmās iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“I. Vecāku un bērnu personiskās attiecības”.

177. Līdz pilngadības (219.p.) sasniegšanai bērni atrodas vecāku varā. Laulības laikā abi vecāki izlieto šo varu kopīgi. Ja starp laulātajiem izceļas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

52. Izteikt 177. un 178. pantu šādā redakcijā:

“177. Līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa uzturēšanu, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna uzturēšana nozīmē viņa aprūpi, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu un bērna kopšanu, kā arī audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa inidividualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un pavairošanai.

334.

335.

3

Aizstāt 177. panta trešajā daļā vārdu “uzturēšanu” ar vārdu “aprūpi”.

Izteikt 177. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, un viņa izglītošanu un audzināšanu ( garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).”

Atbalstīt

Atbalstīt

54. Izteikt 177. un 178. pantu šādā redakcijā:

“177. Līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

178. Ja ārlaulībā dzimušam bērnam ir noteikta paternitāte, vecāku varu realizē abi vecāki kopīgi vai viens no viņiem pēc vienošanās. Strīda gadījumā šo jautājumu izšķir tāpat kā attiecībā uz laulībā dzimušajiem bērniem.

Ja ārlaulībā dzimušam bērnam nav noteikta paternitāte, vecāku varu realizē bērna māte.

178. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.”

178. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.”

53. Papildināt likumu ar 178. 1. pantu šādā redakcijā:

“178. 1. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības atrisināmas šā likuma 178. pantā noteiktajā kārtībā.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību.

Tam no no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Otram vecākam ir saskarsmes tiesība atbilstoši šā likuma 181. un 182. panta noteikumiem.

Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

Ja mirst tas no vecākiem, kura aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, bērns pāriet otra vecāka aizgādībā, izņemot gadījumu, kad bāriņtiesa bērna interesēs atzīst par vajadzīgu iecelt viņam aizbildni.”

55. Papildināt likumu ar 178. 1 pantu šādā redakcijā:

“178. 1. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības atrisināmas šā likuma 178. pantā noteiktajā kārtībā.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību.

Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Otram vecākam ir saskarsmes tiesība atbilstoši šā likuma 181. un 182. panta noteikumiem.

Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

Ja mirst tas no vecākiem, kura aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, bērns pāriet otra vecāka aizgādībā, izņemot gadījumu, kad bāriņtiesa bērna interesēs atzīst par vajadzīgu iecelt viņam aizbildni.”

179. Vecāku pienākums ir rūpēties samērā ar viņu mantas un sabiedrisko stāvokli par viņu varā esošu bērnu dzīvību un labklājību, sagādāt viņiem uzturu, t.i., dot ēdienu, mitekli, apģērbu, viņus kopt, audzināt un skolot.

Bērnu apgādāšana līdz tam laikam, kad viņi var sevi paši apgādāt, gulstas uz tēvu un māti samērā ar viņu mantas stāvokli.

Ja vecāku nav vai viņi nespēj apgādāt bērnu, šis pienākums gulstas uz vecvecākiem.

Ja bērniem ir pašiem sava manta, bet vecākiem tās nepietiek bērniem nepieciešamo uztura izdevumu segšanai, tad šos izdevumus var segt no bērnu mantas ienākumiem; ja šo ienākumu nepietiek, tad var izlietot daļu no bērnu mantas, bet vienīgi ar attiecīgās bāriņtiesas atļauju.

53. Izteikt 179. pantu šādā redakcijā:

“179. Vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Pienākums uzturēt bērnu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Ja bērnam ir pašam sava manta, bet vecākiem tās nepietiek bērnam nepieciešamo uztura izdevumu segšanai, šos izdevumus var segt no bērna mantas ienākumiem; ja šo ienākumu nepietiek, var izlietot daļu no bērna mantas, bet vienīgi ar bāriņtiesas atļauju.

Ja vecāku nav vai viņi nespēj uzturēt bērnu, šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz vecvecākiem. Ja vecvecāku mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņiem uzturēšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nodrošināt bērnam ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

Ja ir radies strīds par uzturlīdzekļiem bērnam, tiesa pēc prasītāja lūguma nekavējoties pieņem lēmumu, kādā apmērā atbildētājam pagaidām, līdz strīda izšķiršanai, jāsedz bērna uzturēšanas izdevumi. Bērna pagaidu uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru.”

336.

Aizstāt 179. panta otrajā daļā vārdus “uzturēt bērnu” ar vārdiem “gādāt par bērna uzturēšanu”.

Atbalstīt

56. Izteikt 179. pantu šādā redakcijā:

“179. Vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Ja bērnam ir pašam sava manta, bet vecākiem tās nepietiek bērnam nepieciešamo uztura izdevumu segšanai, šos izdevumus var segt no bērna mantas ienākumiem; ja šo ienākumu nepietiek, var izlietot daļu no bērna mantas, bet vienīgi ar bāriņtiesas atļauju.

Ja vecāku nav vai viņi nespēj uzturēt bērnu, šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz vecvecākiem. Ja vecvecāku mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņiem uzturēšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

Ja ir radies strīds par uzturlīdzekļiem bērnam, tiesa pēc prasītāja lūguma nekavējoties pieņem lēmumu par to, kādā apmērā atbildētājam pagaidām, līdz strīda izšķiršanai, jāsedz bērna uzturēšanas izdevumi. Bērna pagaidu uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru.”

180. Ja laulību šķir vai atzīst par neesošu un vecāki nevar vienoties, pie kura no viņiem lai paliek bērni, tad šo jautājumu, uzklausot pēc iespējas bērnu vēlēšanos, ja viņi sasnieguši septiņu gadu vecumu, izšķir tiesa, ievērojot bērnu intereses, izšķir tiesa.

54. Izslēgt 180. pantu.

57. Izslēgt 180. pantu.

181. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku varu realizē tas no vecākiem, pie kura bērni dzīvo.

Ja mirst tas no vecākiem, pie kura bērni dzīvo, kā arī ja viņam nav iespējams vecāku varu izlietot, pie viņa bijušie bērni pāriet otra varā, izņemot gadījumus, kad ar tiesas spriedumu bērnu interesēs ir noteikts citādi.

Katram no vecākiem jāpiedalās samērā ar saviem mantas līdzekļiem to bērnu uzturēšanā, kuri palikuši pie otra no vecākiem.

55. Izteikt 181.un 182. pantu šādā redakcijā:

“181. Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).

Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm.

Vecākiem un personām, kurām ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu vai kuru aprūpē bērns atrodas, ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

58. Izteikt 181.un 182. pantu šādā redakcijā:

“181. Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).

Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm.

Vecākiem un personām, kurām ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu vai kuru aprūpē bērns atrodas, ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

182. Katrs no vecākiem var satikties ar bērniem, kas atstāti pie otra, izņemot gadījumus, kad satikšanās kaitē bērnam. Šīs tiesības izlietošanas veidu un laiku, ja vecāki par to nevienojas, noteic bāriņtiesa. Ja tās lēmumu nepilda, strīdu izšķir tiesa.

182. Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Tiklīdz ir saņemts bāriņtiesas atzinums, tiesa nekavējoties uzaicina puses paskaidrojumu sniegšanai un nosaka saskarsmes tiesības pagaidu izmantošanas kārtību.

Tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku un tml.) bērns pavada pie tā vecāka, kuram nav piešķirtas aizgādības tiesības, vai arī viņu satikšanās laiku.

Saskarsmes tiesību attiecībā uz bērnu var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.”

182. Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Tiklīdz ir saņemts bāriņtiesas atzinums, tiesa nekavējoties uzaicina puses paskaidrojumu sniegšanai un nosaka saskarsmes tiesības pagaidu izmantošanas kārtību.

Tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, kuram nav piešķirtas aizgādības tiesības, vai arī viņu satikšanās laiku.

Saskarsmes tiesību attiecībā uz bērnu var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.”

184. Vecāku pienākums ir rūpēties par nepilngadīgu bērnu sagatavošanu derīgai darbībai, turklāt pēc iespējas jāievēro bērnu individualitāte, spējas un tieksmes.

56. Izslēgt 184. pantu.

59. Izslēgt 184. pantu.

185. Ja bērni neklausa vai nepakļaujas vecāku audzināšanai, vecāki var griezties pēc palīdzības bāriņtiesā.

57. Papildināt 185. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Bērns var vērsties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja vecāki noteikuši viņam nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.

Domstarpību atrisināšanai, ja nepieciešams, bērnam ieceļams aizbildnis.”

60. Papildināt 185. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Bērns var vērsties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja vecāki noteikuši viņam nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.

Domstarpību atrisināšanai, ja nepieciešams, bērnam ieceļams aizbildnis.”

186. Vecāki pārstāv savus bērnus viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās; ja viens no vecākiem mirst vai citu iemeslu dēļ nevar pārstāvēt bērnus, viņus pārstāv otrs no vecākiem viens pats.

58. Izteikt 186. un 187.pantu šādā redakcijā:

“186. Vecāki kopīgi pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās (koppārstāvība). Ja vecāki dzīvo šķirti, koppārstāvība iespējama tikai tad, ja abi vecāki ir vienojušies par kopīgu aizgādību, vai ir pieņemams, ka pastāv vecāku kopīga aizgādība (1781. p.).

Viens no vecākiem vienpersoniski pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, ja:

1) otrs vecāks nav sasniedzis pilngadību , izņemot gadījumu, kad viņš ir stājies laulībā;

2) otrs vecāks ir miris;

3) ar vienošanos vai tiesas spriedumu aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu bērnu viņa personiskajās attiecībās pārstāv abi vecāki;

4) par kādu no vecākiem nodibināta aizgādnība sakarā ar viņa atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu;

Katram no vecākiem ir tiesības veikt tiesiskas darbības, kuras ir bērna interesēs, ja pastāv nokavējuma risks. Par veiktajām darbībām viņam ir pienākums nekavējoties paziņot otram vecākam, izņemot gadījumu, kad šīs darbības veicis tas vecāks, kuram ir tiesības vienpersoniski pārstāvēt bērnu.

61. Izteikt 186. un 187.pantu šādā redakcijā:

“186. Vecāki kopīgi pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās (koppārstāvība). Ja vecāki dzīvo šķirti, koppārstāvība iespējama tikai tad, ja abi vecāki ir vienojušies par kopīgu aizgādību vai ir pieņemams, ka pastāv vecāku kopīga aizgādība (178.1 p.).

Viens no vecākiem vienpersoniski pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, ja:

1) otrs vecāks nav sasniedzis pilngadību, izņemot gadījumu, kad viņš ir stājies laulībā;

2) otrs vecāks ir miris;

3) ar vienošanos vai tiesas spriedumu aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu bērnu viņa personiskajās attiecībās pārstāv abi vecāki;

4) par kādu no vecākiem nodibināta aizgādnība sakarā ar viņa atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu.

Katram no vecākiem ir tiesības veikt tiesiskas darbības, kuras ir bērna interesēs, ja pastāv nokavējuma risks. Par veiktajām darbībām viņam ir pienākums nekavējoties paziņot otram vecākam, izņemot gadījumu, kad šīs darbības veicis tas vecāks, kuram ir tiesības vienpersoniski pārstāvēt bērnu.

187. Vecāki var noteikt saviem nepilngadīgajiem bērniem dzīvesvietu un atprasīt bērnus no katra, kas viņus pretlikumīgi aiztur, izņemot gadījumus, kad tas ir pretēji bērnu interesēm.

187. Īstenojot tiesības noteikt bērna dzīvesvietu, vecāki var atprasīt bērnu no jebkuras trešās personas. Šīs vecāku tiesības var ierobežot, ja bāriņtiesa atzīst, ka ir faktiski šķēršļi, kas vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu (203.p.).”

187. Īstenojot tiesības noteikt bērna dzīvesvietu, vecāki var atprasīt bērnu no jebkuras trešās personas. Šīs vecāku tiesības var ierobežot, ja bāriņtiesa atzīst, ka ir faktiski šķēršļi, kas vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu (203.p.).”

188. Pienākums apgādāt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem līdzīgās daļās.

Ja bērnu mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņu apgādāšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

59. Papildināt 188. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Bērnu var atbrīvot no pienākuma apgādāt vecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt vecāku pienākumus.

Mazbērniem jāapgādā katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni.”.

62. Papildināt 188. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Bērnu var atbrīvot no pienākuma apgādāt vecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt vecāku pienākumus.

Mazbērniem jāapgādā katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni.”

II. Vecāku vara pār bērnu mantu

60. Izteikt pirmās daļas otrās nodaļas ceturtās apakšnodaļas otrās iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“ II. Vecāku un bērna mantiskās attiecības”.

63. Izteikt pirmās daļas otrās nodaļas ceturtās apakšnodaļas otrās iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“ II. Vecāku un bērna mantiskās attiecības”.

194. Ja viens no vecākiem bērnu mantu pārvalda nekārtīgi, bāriņtiesa var uzlikt viņam par pienākumu sniegt norēķinos sīkas ziņas arī par izdevumiem bērnu uzturam (191.p.), pieprasīt pietiekamu bērnu mantas nodrošinājumu, kā arī atstādināt viņu no bērnu mantas pārvaldības, uzdodot to otram no vecākiem vai īpaši šim nolūkam ieceltam aizbildnim.

61. Izteikt 194. pantu šādā redakcijā:

“194. Ja vecāki bērna mantu pārvalda neatbilstoši bērna interesēm, bāriņtiesa var uzlikt viņiem par pienākumu sniegt norēķinos sīkas ziņas arī par izdevumiem bērna uzturam (191.p.), pieprasīt pietiekamu bērna mantas nodrošinājumu, kā arī atstādināt viņus no bērna mantas pārvaldības, uzdodot to vienam no vecākiem vai īpaši šim nolūkam ieceltam aizbildnim.”

64. Izteikt 194. pantu šādā redakcijā:

“194. Ja vecāki bērna mantu pārvalda neatbilstoši bērna interesēm, bāriņtiesa var uzlikt viņiem par pienākumu sniegt norēķinos sīkas ziņas arī par izdevumiem bērna uzturam (191.p.), pieprasīt pietiekamu bērna mantas nodrošinājumu, kā arī atstādināt viņus no bērna mantas pārvaldības, uzdodot to vienam no vecākiem vai īpaši šim nolūkam ieceltam aizbildnim.”

195. Par bērnu brīvo mantu, kas izņemta no vecāku pārvaldības, ja bērni sasnieguši sešpadsmit gadu vecumu, jāatzīst:

1) viss, ko bērni ieguvuši ar savu personisko darbu vai patstāvīgi nodarbojoties kādā arodā, rūpniecībā vai tirdzniecībā u.tml.;

2) viss, ko vecāki no bērniem piederošās mantas nodod viņu brīvā pārvaldībā;

3) visa manta, kuru bērniem bez atlīdzības piešķīruši radinieki vai citas personas ar nosacījumu, lai bērni to pārvaldītu un lietotu patstāvīgi.

62. 195. pantā:

aizstāt 1. punktā vārdus “patstāvīgi nodarbojoties” ar vārdiem “ar vecāku piekrišanu patstāvīgi nodarbojoties”;

papildināt 3. punktu ar vārdiem “izņemot mantu, kas piešķirta noteiktam mērķim”.

65. 195. pantā:

aizstāt 1. punktā vārdus “patstāvīgi nodarbojoties” ar vārdiem “ar vecāku piekrišanu patstāvīgi nodarbojoties”;

papildināt 3. punktu ar vārdiem “izņemot mantu, kas piešķirta noteiktam mērķim”.

197. Par saistībām, ko noslēguši vecāku varai pakļautie nepilngadīgie bez vecāku ziņas un piekrišanas, vecāki neatbild, ja viņi paši nav no tā ieguvuši kādu labumu. Tāpat vecāki neatbild ar savu mantu arī par piedziņām par viņu bērnu izdarītu neatļautu darbību, izņemot likumā īpaši norādītos gadījumus.

63. Aizstāt 197. pantā vārdus “vecāku varai pakļautie” ar vārdiem “vecāku aizgādībā esošie”.

66. Aizstāt 197. pantā vārdus “vecāku varai pakļautie” ar vārdiem “vecāku aizgādībā esošie”.

III. Vecāku varas izbeigšanās un aprobežošana

64. Izteikt pirmās daļas otrās nodaļas ceturtās apakšnodaļas trešās iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III. Aizgādības tiesību izbeigšanās un aprobežošana”.

67. Izteikt pirmās daļas otrās nodaļas ceturtās apakšnodaļas trešās iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III. Aizgādības tiesību izbeigšanās un aprobežošana”.

198. Vecāku vara izbeidzas:

1) ar vecāku vai bērna nāvi;

2) kad pazudušais no vecākiem atzīts par mirušu;

3) kad ar vecāku piekrišanu bērnu adoptējusi trešā persona;

4) kad bērns sasniedzis pilngadību;

5) kad tā atņemta ar tiesas spriedumu (200.p.).

65. 198. pantā:

aizstāt pirmajā rindkopā vārdus “vecāku vara” ar vārdu “aizgādība”;

izslēgt 3. punktā vārdus “ar vecāku piekrišanu”;

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

“5) kad aizgādības tiesības vecākiem atņemtas ar tiesas spriedumu (200.p.)”.

68. 198. pantā:

aizstāt pirmajā rindkopā vārdus “vecāku vara” ar vārdu “aizgādība”;

izslēgt 3. punktā vārdus “ar vecāku piekrišanu”;

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

“5) kad aizgādības tiesības vecākiem atņemtas ar tiesas spriedumu (200.p.)”.

199. Ar tiesas spriedumu (198.p. 5.pk.) izbeigto vecāku varu var atjaunot ar tiesas spriedumu.

66. Aizstāt 199. pantā vārdus “izbeigto vecāku varu” ar vārdiem “atņemtās aizgādības tiesības”.

69. Aizstāt 199. pantā vārdus “izbeigto vecāku varu” ar vārdiem “atņemtās aizgādības tiesības”.

200. Ja vecāki nelietīgi izlieto vecāku varu un ar bērniem apietas sevišķi slikti, tiesa var vainīgajam no vecākiem atņemt vecāku varu, atstājot bērnus otra varā, kā arī iecelt bērniem aizbildni, ja vara, ko izlieto otrs no vecākiem, nepietiekami aizsargā bērnus no vainīgā kaitīgā iespaida vai ja vainīgi abi vecāki.

67. Izteikt 200. pantu šādā redakcijā:

“200. Ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, viņiem var atņemt aizgādības tiesības. Aizgādības tiesību atņemšanu vienam vai abiem vecākiem kā galējo līdzekli piemēro tiesa. Tiesa, neatņemot aizgādības tiesības, var arī brīdināt vecākus un uzlikt viņiem par pienākumu izpildīt noteiktas darbības bērna apdraudējuma novēršanai.

Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai iecelt bērnam aizbildni.”

70. Izteikt 200. pantu šādā redakcijā:

“200. Ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, viņiem var atņemt aizgādības tiesības. Aizgādības tiesību atņemšanu vienam vai abiem vecākiem kā galējo līdzekli piemēro tiesa. Tiesa, neatņemot aizgādības tiesības, var arī brīdināt vecākus un uzlikt viņiem par pienākumu izpildīt noteiktas darbības bērna apdraudējuma novēršanai.

Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai iecelt bērnam aizbildni.”

202. Ja viens no vecākiem grib doties jaunā laulībā, viņam ir pienākums pirms tam par nodomāto laulību paziņot bāriņtiesai, turklāt par šā pienākuma neizpildīšanu viņam draud vecāku varas atņemšana. Bāriņtiesa, ja bērnu intereses to prasa, sper vajadzīgos uzraudzības soļus un visnepieciešamākajā gadījumā ieceļ bērniem aizbildni. Bērnu mantas pārvaldībā tas no vecākiem, kurš dodas jaunā laulībā, pakļauts vispārējiem noteikumiem par aizbildnību.

68. Izslēgt 202. pantu.

71. Izslēgt 202. pantu.

203. Vecāku vara tiek pārtraukta:

1) ja pār vienu no viņiem nodibināta 360. vai 365. pantā norādītā aizgādnība;

2) ja bāriņtiesa atzīst, ka ir faktiski šķēršļi, kas vienam no vecākiem atņem iespēju izlietot vecāku varu.

Šajos gadījumos vecāku vara līdz tam laikam, kamēr pārtraukums izbeidzas, pieder otram no vecākiem, bet, ja arī tam ir šķēršļi, - bāriņtiesai jāieceļ aizbildnis.

Pārtrauktā vecāku vara tiek atjaunota, kad bāriņtiesa atzīst, ka tās pārtraukšanas iemesli atkrituši.

Kamēr vecāki nav sasnieguši pilngadību, izņemot gadījumus, kad viņi stājušies laulībā, viņi nevar pārstāvēt bērnu viņa personiskajās vai mantiskajās attiecībās. Šādam bērnam tiek iecelts aizbildnis.

69. Izteikt 203. pantu šādā redakcijā:

“203. Bērna aprūpes tiesības vecākiem tiek atņemtas, ja:

1) bāriņtiesa atzīst, ka ir faktiski šķēršļi, kas kādam no vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu;

2) bāriņtiesa atzīst, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāku vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ).

Šajos gadījumos aprūpi īsteno otrs vecāks, bet ja arī tam ir šķēršļi,- bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi.

Atņemtās aprūpes tiesības vecākiem atjaunojas, kad bāriņtiesa atzīst, ka vairs nepastāv šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētie apstākļi. Ja sešu mēnešu laikā no aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākiem aizgādības tiesības, izņemot gadījumus, kad tas noticis no vecākiem neatkarīgu apstākļu dēļ.”

337.

Aizstāt 203. panta trešajā daļā vārdus “tas noticis” ar vārdiem “aprūpes tiesības nevar atjaunot”.

Atbalstīt

72. Izteikt 203. pantu šādā redakcijā:

“203. Bērna aprūpes tiesības vecākiem tiek atņemtas, ja bāriņtiesa atzīst, ka :

1 ir faktiski šķēršļi, kas kādam no vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāku vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ).

Šajos gadījumos aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi,- bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi.

Atņemtās aprūpes tiesības vecākiem atjaunojas, kad bāriņtiesa atzīst, ka vairs nepastāv šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētie apstākļi. Ja sešu mēnešu laikā no aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākiem aizgādības tiesības, izņemot gadījumus, kad aprūpes tiesības nevar atjaunot no vecākiem neatkarīgu apstākļu dēļ.”

218. Aizbildnības un aizgādnības lietas pārzina attiecīgās bāriņtiesas: pilsētās - pilsētu bāriņtiesas, bet uz laukiem - pagasttiesas.

70. Aizstāt 218. pantā vārdus “bet uz laukiem – pagasttiesas” ar vārdiem “novados – novadu bāriņtiesas un pagastos – pagasttiesas”.

73. Aizstāt 218. pantā vārdus “bet uz laukiem – pagasttiesas” ar vārdiem “novados – novadu bāriņtiesas un pagastos – pagasttiesas”.

222. Kad nepilngadīgi bērni atsvabinās no vecāku varas, kā arī tad, kad nomirst viņu abi vecāki, viņiem ieceļami aizbildņi.

71. Izteikt 222. un 223. pantu šādā redakcijā:

“222. Bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis.

74. Izteikt 222. un 223. pantu šādā redakcijā:

“2 22. Bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis.

223. Tēvs un māte jau uz vecāku varas pamata ir savu nepilngadīgo bērnu dabiskie aizbildņi.

223. Tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi.”

223. Tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi.”

224. Ja pēc tiesas sprieduma vai kāda cita no pašu gribas neatkarīga iemesla dēļ viens no vecākiem vai abi zaudē vecāku varu pār saviem bērniem, tad viņi nevar būt arī to aizbildņi un pār tiem nodibināma cita aizbildnība.

Tas pats attiecas arī uz nepilngadīgā mantu, kas tam dāvināta vai novēlēta ar nosacījumu, lai to nepārvaldītu vecāki.

72 Izteikt 224.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Vecāki, kuri zaudējuši aizgādības tiesības, nevar būt arī bērna aizbildņi. Ja pēc tiesas sprieduma vai kāda cita no pašu gribas neatkarīga iemesla dēļ abi vecāki zaudē aizgādības tiesības, bērnam nodibināma aizbildnība, bet, ja tās zaudē tikai viens vecāks, aizbildnība nodibināma gadījumos, kad tas nepieciešams bērna interesēs.”

75 Izteikt 224.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Vecāki, kuri zaudējuši aizgādības tiesības, nevar būt arī bērna aizbildņi. Ja pēc tiesas sprieduma vai kāda cita no pašu gribas neatkarīga iemesla dēļ abi vecāki zaudē aizgādības tiesības, bērnam nodibināma aizbildnība, bet, ja tās zaudē tikai viens vecāks, aizbildnība nodibināma gadījumos, kad tas nepieciešams bērna interesēs.”

225. Kad viens no vecākiem mirst, aizbildnība piekrīt otram bez bāriņtiesas apstiprinājuma.

73. Papildināt 225. pantu ar vārdiem “ja bērns bija abu vecāku kopīgā aizgādībā”.

76. Papildināt 225. pantu ar vārdiem “ja bērns bija abu vecāku kopīgā aizgādībā”.

226. Kad viens no vecākiem mirst un otrs dodas jaunā laulībā, pēdējais paliek joprojām par savu agrākās laulības nepilngadīgo bērnu dabisko aizbildni, bet viņam ir pienākums paziņot bāriņtiesai par paredzamo došanos laulībā un izdalīt mirušā mantu saskaņā ar mantojuma tiesību noteikumiem, kā arī izdot vai pienācīgi nodrošināt bērniem pienākošos mantas daļu. Šī izdalīšana izdarāma, piedaloties attiecīgajai bāriņtiesai, kura šajā gadījumā bērnu interešu aizsardzībai ieceļ sevišķus aizbildņus, kas pēc izdalīšanas pabeigšanas tūliņ atsvabināmi.

74. Papildināt 226. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ja tas no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, dodas jaunā laulībā, bāriņtiesa, ja bērna intereses to prasa, veic nepieciešamos uzraudzības pasākumus un vajadzības gadījumā ieceļ bērnam aizbildni. Bērna mantas pārvaldībā vecāks, kurš dodas jaunā laulībā, pakļauts vispārējiem noteikumiem par aizbildnību.”

77. Papildināt 226. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ja tas no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, dodas jaunā laulībā, bāriņtiesa, ja bērna intereses to prasa, veic nepieciešamos uzraudzības pasākumus un vajadzības gadījumā ieceļ bērnam aizbildni. Bērna mantas pārvaldībā vecāks, kurš dodas jaunā laulībā, pakļauts vispārējiem noteikumiem par aizbildnību.”

228. Kad abi vecāki miruši, par aizbildni ar attiecīgām vecāku tiesībām ieceļams viens no vecvecākiem.

75. Izslēgt 228. pantu.

78. Izslēgt 228. pantu.

229. Abiem vecākiem ir tiesība testamentā iecelt aizbildņus saviem bērniem - kā jau esošiem, tā arī gaidāmiem.

Rīkojums par aizbildnību paliek spēkā arī tādā testamentā, kura citi noteikumi atzīti par spēkā neesošiem.

Noteikti un neapšaubāmi pierādītam tēva vai mātes nodomam iecelt par aizbildni saviem bērniem zināmas personas ir tāds pats spēks kā iecelšanai ar testamentu.

Ja vecāki testamentā nav iecēluši saviem nepilngadīgajiem bērniem aizbildņus, tiesība tos iecelt ar pēdējās gribas rīkojumu pieder vecvecākiem.

76. Izslēgt 229. panta ceturto daļu.

79. Izslēgt 229. panta ceturto daļu.

230. Aizbildņi, kas iecelti vecāku vai vecvecāku testamentā, pielaižami izpildīt savus aizbildņu pienākumus bez bāriņtiesas apstiprinājuma.

77. Izslēgt 230. pantā vārdus “vai vecvecāku”.

80. Izslēgt 230. pantā vārdus “vai vecvecāku”.

234. Ja testamentā aizbildņi nav iecelti vai ja ieceltos neapstiprina, vai ja viņi nav vairs dzīvi vai arī nevar pieņemt aizbildnību, nepilngadīgo bērnu tuvākiem radiniekiem nekavējoties jāgriežas pie attiecīgās bāriņtiesas ar lūgumu iecelt bērniem aizbildni.

78. Izteikt 234.pantu šādā redakcijā:

“234. Ja bērns palicis bez aizgādības, ikvienam, bet it īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā par aizbildņa iecelšanu.”

81. Izteikt 234.pantu šādā redakcijā:

“234. Ja bērns palicis bez aizgādības, ikvienam, bet it īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā par aizbildņa iecelšanu.”

235. Iepriekšējā (234.) pantā norādītajos gadījumos aizbildnība pār nepilngadīgajiem piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem, bet tikai ar bāriņtiesas apstiprinājumu.

Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki. Par aizbildņiem bāriņtiesa izrauga no vienādi tuviem radiniekiem piemērotākos, bet, ja tuvākie izrādītos nepiemēroti, tad tālākos.

79. Izteikt 235. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Aizbildnība pār nepilngadīgajiem, izņemot šā likuma 229. pantā minēto gadījumu, piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem, bet tam ir nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums.”

82. Izteikt 235. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Aizbildnība pār nepilngadīgajiem, izņemot šā likuma 229. pantā minēto gadījumu, piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem, bet tam ir nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums.”

237. Ja aizbildnis, kas iecelts pēc likuma, ar testamentu vai pēc tiesas sprieduma, ir pagaidām kavēts uzņemties aizbildnību vai ja tiesas spriedumu kāda iemesla dēļ nevar tūliņ izpildīt, līdz šo kavēkļu novēršanai bāriņtiesa ieceļ pagaidu aizbildni.

80. Izteikt 237. pantu šādā redakcijā:

“237. Ja aizbildnis ir pagaidām kavēts uzņemties aizbildnību, līdz šo kavēkļu novēršanai bāriņtiesa ieceļ pagaidu aizbildni.”

83. Izteikt 237. pantu šādā redakcijā:

“237. Ja aizbildnis ir pagaidām kavēts uzņemties aizbildnību, līdz šo kavēkļu novēršanai bāriņtiesa ieceļ pagaidu aizbildni.”

238. Neviens nedrīkst piesavināties aizbildņa tiesības pār nepilngadīgajiem un viņu mantu, kamēr nav iecelts par aizbildni pēc likuma vai testamenta. Tādēļ nekāda tādu personu darbība, kuras patvarīgi uzņēmušās aizbildnību, nav spēkā un tām jāatlīdzina nepilngadīgajiem visi ar to nodarītie zaudējumi. Tomēr tuvākie radinieki, bet, ja tādu nav, arī citas personas var iepriekšēji ņemt nepilngadīgos savā gādībā un pagaidām apsargāt viņu mantu, kamēr bāriņtiesa pēc šo personu paziņojuma dod attiecīgus rīkojumus.

81. Aizstāt 238. pantā vārdus “ņemt nepilngadīgo savā gādībā” ar vārdiem “ņemt nepilngadīgo savā aprūpē”.

84. Aizstāt 238. pantā vārdus “ņemt nepilngadīgo savā gādībā” ar vārdiem “ņemt nepilngadīgo savā aprūpē”.

241. Bāriņtiesai pienākas vispār nepielaist pie aizbildnības, bet, ja iecelšana jau notikusi, atcelt no aizbildnības visus tos, no kuru pārvaldības varētu draudēt kāds zaudējums nepilngadīgajam.

82. Papildināt 241. pantu ar vārdiem “vai ciest viņa intereses”.

85. Papildināt 241. pantu ar vārdiem “vai ciest viņa intereses”.

242. Par aizbildņiem nevar būt:

1) personas, kas atrodas aizgādnībā;

2) izslēgts;

3) personas, kam jau reiz ar tiesas spriedumu atņemta vecāku vara un kas atceltas no aizbildnības nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ;

4) personas, kas atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem;

5) personas, ko vecāki vai vecvecāki testamentā noraidījuši no aizbildnības pār saviem palikušajiem nepilngadīgajiem;

6) personas, kuru intereses acīm redzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm;

7) tās bāriņtiesas locekļi, kura pārzina attiecīgo aizbildnību;

8) ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnību nodibina pār viņu valsts pilsoņiem;

9) nepilngadīgas personas.

83. 242. pantā:

aizstāt 3. punktā vārdus “atņemta vecāku vara” ar vārdiem “atņemtas aizgādības tiesības”;

izslēgt 5. punktā vārdus “vai vecvecāki”;

papildināt 8. punktu ar vārdiem “vai viņi ir tuvi bērna radinieki”.

86. 242. pantā:

aizstāt 3. punktā vārdus “atņemta vecāku vara” ar vārdiem “atņemtas aizgādības tiesības”;

izslēgt 5. punktā vārdus “vai vecvecāki”;

papildināt 8. punktu ar vārdiem “vai viņi ir tuvi bērna radinieki”.

260. Savu brīvo mantu (195.p.) nepilngadīgais pārvalda patstāvīgi. Viņš var par šo mantu noslēgt darījumus parastās pārvaldības robežās, un viņš par tiem atbild ar savu brīvo mantu.

Ja nepilngadīgais atbilstoši likumiem, kuri reglamentē darba attiecības, patstāvīgi nodarbojas kādā arodā, amatniecībā, tirdzniecībā u.tml., viņš var noslēgt darījumus, kas nepieciešami sakarā ar viņa patstāvīgo

nodarbošanos, un viņš par tiem atbild ar visu savu mantu.

Nepilngadīgais arī šajos gadījumos nevar patstāvīgi slēgt tādus darījumus, kurus aizbildnis nevar slēgt bez bāriņtiesas atļaujas.

84. Aizstāt 260.panta otrajā daļā vārdus “kuri reglamentē darba attiecības” ar vārdiem “stājas darba attiecībās vai”.

87. Aizstāt 260.panta otrajā daļā vārdus “kuri reglamentē darba attiecības” ar vārdiem “stājas darba attiecībās vai”.

273. Ja mantojums, kas atstāts aizbilstamajam, ir apgrūtināts parādiem, aizbildnim vispirms jāiesniedz attiecīgai tiesai lūgums uzaicināt kreditorus.

85. Aizstāt 273.pantā vārdus “attiecīgai tiesai” ar vārdiem “attiecīgajam notāram”.

88. Aizstāt 273.pantā vārdus “attiecīgai tiesai” ar vārdiem “attiecīgajam notāram”.

296. Visa skaidrā nauda, izņemot nepilngadīgā kārtējiem izdevumiem nepieciešamo, aizbildnim jānogulda uz procentiem kādā no valsts vai pašvaldības kredītiestādēm.

Ar bāriņtiesas atļauju aizbildnis var noguldīt nepilngadīgā naudu uz procentiem pret pietiekamu nodrošinājumu ar nekustamo īpašumu.

86. Izslēgt 296.panta pirmajā daļā vārdus “valsts vai pašvaldības”.

89. Izslēgt 296.panta pirmajā daļā vārdus “valsts vai pašvaldības”.

339. Aizbildnība izbeidzas aizbilstamajam:

1) ar viņa nāvi;

2) ar viņa pilngadību;

3) viņu adoptējot;

4) ja atjaunota vecāku vara.

87. Izteikt 339. panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ja vecākiem atjaunotas aizgādības tiesības.”

90. Izteikt 339. panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ja vecākiem atjaunotas aizgādības tiesības.”

394. Ja mantojums ir tik mazs, ka to sadalot nav iespējams uzturēt nepilngadīgos bērnus, tad pārdzīvojušam laulātam ir tiesība pārvaldīt un lietot visu nedalīto mantojumu, bet laulātam no visa mantojuma ienākumiem jāsedz vispirms bērna uztura (179.p.) izdevumi.

Pārdzīvojušā laulātā tiesība pārvaldīt un lietot nedalītu mantojumu izbeidzas:

1) ar visu bērnu pilngadību;

2) ar laulātā atteikšanos no šās tiesības;

3) ar mantojuma labprātīgu sadalīšanu;

4) par atsevišķā bērna daļu - ar viņa nodalīšanu no mantojuma pēc vienošanās vai laulātā vienpusējās vēlēšanās;

5) pēc pilngadīga bērna pieprasījuma – aiz svarīgiem iemesliem.

Ar pārdzīvojušā laulātā iedošanos jaunā laulībā, iepriekš nepaziņojot par to bāriņtiesai, izbeidzas viņa pārvaldības tiesība (202. un 226.p.).

Piezīme. Šā panta 3.-5. punktā minētos gadījumos vajadzīga bāriņtiesas atļauja.

88. Izslēgt 394. panta trešo daļu.

91. Izslēgt 394. panta trešo daļu.

399. Likumisko mantojuma tiesību nodibina tikai tāda radniecība, kas rodas ar dzimšanu:

1) likumīgā laulībā (146.p.);

2) vēlāk par neesošu atzītā laulībā (152.p.3.pk);

3) ārlaulībā, ja ārlaulības bērna vecāki pēc bērna piedzimšanas savā starpā iedodas laulībā (152.p. 1.pk un 161.p.);

4) no līgavaiņa miesīgiem sakariem ar saderināto līgavu, kuru tiesa atzinusi par saderinātā šķirtu sievu (152.p. 2.pk.).

89. 399. pantā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ar dzimšanu tādā laulībā, kura vēlāk atzīta par neesošu, vai ne vēlāk kā 306. dienā no tādas laulības izbeigšanās;”;

izslēgt 3. un 4. punktu.

338.

Izteikt 399. pantu šādā redakcijā:

“399. Likumisko mantojuma tiesību nodibina tikai tāda radniecība, kas rodas:

1) ar dzimšanu likumīgā laulībā;

2) ar dzimšanu tādā laulībā, kura vēlāk atzīta par neesošu, vai ne vēlāk kā 306. dienā no šādas laulības izbeigšanās;

3) ar paternitātes atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā.”

Atbalstīt

92. Izteikt 399. pantu šādā redakcijā:

“399. Likumisko mantojuma tiesību nodibina tikai tāda radniecība, kas rodas:

1) ar dzimšanu likumīgā laulībā;

2) ar dzimšanu tādā laulībā, kura vēlāk atzīta par neesošu, vai ne vēlāk kā 306. dienā no šādas laulības izbeigšanās;

3) ar paternitātes atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā.”

401. Adoptētais un tie viņa lejupējie, kas adopcijas līguma slēgšanas laikā bijuši nepilngadīgi vai dzimuši pēc adopcijas līguma slēgšanas, manto no adoptētāja vai viņa lejupējiem līdzīgi laulības bērniem, ja vien adopcijas līgumā nav noteikts citādi. Adoptētā lejupējie, kas adopcijas līguma slēgšanas laikā bijuši pilngadīgi, manto no adoptētāja tikai tad, ja viņi adopcijas līgumā piedalījušies kā līdzēji.

Adopcija neatņem adoptētam tiesību mantot no saviem radniekiem, ja vien adoptētais nav no šās tiesības noteikti atteicies.

No adoptētā, kas nav atstājis lejupējos, manto vienlīdzīgi viņa radnieki, kā arī adoptētājs un tā lejupējie. Šajā gadījumā adoptētā pusbrāļi un pusmāsas pielīdzināmi īstiem brāļiem un māsām.

90. Izteikt 401. pantu šādā redakcijā:

“401. Adoptētais un tie viņa lejupējie, kas adopcijas laikā bijuši nepilngadīgi vai dzimuši pēc adopcijas, manto no adoptētāja vai viņa lejupējiem kā viņa bērni.

No adoptētā manto viņa lejupējie, kā arī adoptētājs un viņa lejupējie. Šajā gadījumā adoptētā pusbrāļi un pusmāsas pielīdzināmi īstiem brāļiem un māsām.”

93. Izteikt 401. pantu šādā redakcijā:

“401. Adoptētais un tie viņa lejupējie, kas adopcijas laikā bijuši nepilngadīgi vai dzimuši pēc adopcijas, manto no adoptētāja vai viņa lejupējiem kā viņa bērni.

No adoptētā manto viņa lejupējie, kā arī adoptētājs un viņa lejupējie. Šajā gadījumā adoptētā pusbrāļi un pusmāsas pielīdzināmi īstiem brāļiem un māsām.”

429. Lejupējie var atstumt savus augšupējos no viņu neatņemamās mantojuma daļas, bez 428.pantā norādītiem iemesliem, arī tajā gadījumā, ja vecāki vai viņu vietā stājušies vectēvs vai vecmāmuļa nemaz nav gādājuši par testātora audzināšanu.

91. Izslēgt 429. pantā vārdus “vai viņu vietā stājušies vectēvs vai vecmāmuļa”.

94. Izslēgt 429. pantā vārdus “vai viņu vietā stājušies vectēvs vai vecmāmuļa”.

431. Testators var atstumt no mantojuma savu laulāto aiz 428. pantā paredzētiem iemesliem, kā arī aiz iemesliem, kas dod tiesību laulātam prasīt laulības šķiršanu uz 70.-72., 74., 76. un 77. panta pamata.

92. Aizstāt 431. pantā vārdus “kā arī aiz iemesliem, kas dod tiesību laulātam prasīt laulības šķiršanu uz 70.-72., 74., 76. un 77. panta pamata” ar vārdiem “kā arī gadījumos, kad laulātais:

1) pārkāpis laulību;

2) apdraudējis otra laulātā dzīvību, veselību, sitis vai spīdzinājis viņu;

3) laulība ir izirusi un laulātie vairāk nekā gadu dzīvo šķirti.”

339.

Aizstāt 431. panta 3. punktā vārdus “vairāk nekā gadu” ar vārdiem “vairāk nekā trīs gadus”.

Atbalstīt

95. Aizstāt 431. pantā vārdus “kā arī aiz iemesliem, kas dod tiesību laulātam prasīt laulības šķiršanu uz 70.-72., 74., 76. un 77. panta pamata” ar vārdiem “kā arī gadījumos, kad laulātais:

1) pārkāpis laulību;

2) apdraudējis otra laulātā dzīvību, veselību, sitis vai spīdzinājis viņu;

3) laulība ir izirusi un laulātie vairāk nekā trīs gadus dzīvo šķirti.”

438. Privātus testāmentus var nodot glabāt notāram vai Latvijas konsulam ārzemēs, ievērojot Notāriāta likumu, vai pagasttiesai, ievērojot Pagasttiesu likumu noteikumus. Pieņemot testāmentu glabāt, jāpārliecinās par testātora personību.

93. Aizstāt 438. pantā vārdus “Pagasttiesu likumu noteikumus” ar vārdiem “likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” noteikumus”.

96. Aizstāt 438. pantā vārdus “Pagasttiesu likumu noteikumus” ar vārdiem “likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” noteikumus”.

448. Nespējīgi testāmenta liecinieki ir:

1) tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt attiecīgo aktu, un proti: garā slimie, nepilngadīgie, kurlie, mēmie, aklie, kā arī rakstīt un lasīt nepratēji;

2) tie, kas notiesāti par tīšu noziegumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) tie, kas ar to pašu testāmentu iecelti par mantiniekiem vai legātāriem, viņu laulātie, kā arī šo mantinieku vai legātāru radnieki līdz ceturtai pakāpei un svainieši līdz trešai pakāpei ieskaitot.

94. Izslēgt 448.panta 2.punktu.

97. Izslēgt 448.panta 2.punktu.

488. Ja tiesa no viņai iesniegta testāmenta vai mantojuma līguma redz, ka mantojumam iecelts pēcmantinieks, viņa pati no sevis nodibina aizgādnību mantojuma saraksta sastādīšanai (665.p.). Ja šajā mantojumā ietilpst arī nekustams īpašums, tad pirmmantinieka pienākums izdot to pēcmantiniekam norādāms attiecīgā zemes grāmatu reģistrā, par ko jārūpējas aizgādnim.

95. Izteikt 488.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja notārs no viņam iesniegtā testamenta vai mantojuma līguma redz, ka mantojumam iecelts pēcmantinieks, viņš par to paziņo tiesai, kas nodibina aizgādnību mantojuma saraksta sastādīšanai (665.p).”

98. Izteikt 488.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja notārs no viņam iesniegtā testamenta vai mantojuma līguma redz, ka mantojumam iecelts pēcmantinieks, viņš par to paziņo tiesai, kas nodibina aizgādnību mantojuma saraksta sastādīšanai (665.p).”

643. Mantojuma līgums jāapliecina pie notāra uzrādījuma kārtībā. Bet ja līgums attiecas uz nekustamu īpašumu, tad, lai tas būtu spēkā pret trešām personām, tas jāieraksta zemes grāmatās.

40.

Aizstāt 643.pantā vārdus “pie notāra uzrādījuma kārtībā” ar vārdiem “notariālā kārtībā”.

Atbalstīt

99. Aizstāt 643.pantā vārdus “pie notāra uzrādījuma kārtībā” ar vārdiem “notariālā kārtībā”.

633. Ja testāmentā atrod tumšus, divdomīgus vai neveikli lietotus izteicienus, tad tie iztulkojami saskaņā ar šķietamām testātora domām, pie kam sevišķi jāievēro viņa attiecības pret mantinieku, kā arī viņa parastais domu un runas veids. Nesaprotami izteicieni uzskatāmi par neesošiem.

96.Aizstāt 633.panta pirmajā teikumā vārdu “tumšus” ar vārdu “neskaidrus”.

100. Aizstāt 633.panta pirmajā teikumā vārdu “tumšus” ar vārdu “neskaidrus”.

657. Kad piekritīgam miertiesnesim ienāk ziņas par kādas personas nāvi, viņam jāgādā, ja apstākļi to prasa (658. un 659.p.), par palikušā mantojuma apsardzību.

658. Ja mirušā mantinieki, kā likumiskie, tā arī testāmentārie vai līgumiskie, ir zināmi un pie tam ir pilngadīgi un ir sasniedzami, tad tiesa nesper nekādus apsardzības soļus, ja vien šie mantinieki vai kāds no tiem paši to noteikti nelūdz.

97.Aizstāt 657. pantā vārdu “miertiesnesim” ar vārdu “notāram”.

Aizstāt 658. pantā vārdu “tiesa” ar vārdu “notārs”.

101 .Aizstāt 657. pantā vārdu “miertiesnesim” ar vārdu “notāram”.

Aizstāt 658. pantā vārdu “tiesa” ar vārdu “notārs”.

659. Tiesai pašai no sevis jāgādā par mantojuma apsardzību šādos gadījumos:

1) kad mantinieki, vai nu vispār, vai daži no tiem, nav zināmi;

2) kad viņi kaut arī ir zināmi, bet nav visi sasniedzami un nav arī viņiem pilnvarnieku vai citu personu, kas tos pēc likuma pārstāv;

3) kad mantinieki kaut arī ir zināmi un ir sasniedzami, bet negrib vai nevar mantojumu pieņemt;

4) kad viņu starpā atrodas kaut viens nepilngadīgais vai tāds, kas aiz kautkāda cita iemesla nespēj personīgi aizsargāt savas tiesības, un pie tam viņam arī nav iecelts aizbildnis vai aizgādnis;

5) kad droši zināms, ka mantojums pārāk apgrūtināts parādiem un ka kreditoru intereses ir apdraudētas, kā arī kad jābaidās, ka mantojumu izputinās.

P i e z ī m e. Kad pēc tēva vai mātes nāves paliek nepilngadīgi bērni un kad tas no vecākiem, kurš otru pārdzīvojis, ir sasniedzams, tad bērnu nepilngadība vien, ja nav citu iemeslu, nav par pamatu mantojuma apsardzībai.

98. Aizstāt 659.pantā vārdus “tiesai pašai no sevis” ar vārdiem “notāram pēc mantinieka, mantojuma aizgādņa, testamenta izpildītāja, mantojuma atstājēja kreditora vai citu ieinteresēto personu lūguma”.

341.

Papildināt 659.pantā pēc vārda “notāram” ar vārdiem “pēc savas iniciatīvas vai”.

Atbalstīt

102. Aizstāt 659.pantā vārdus “tiesai pašai no sevis” ar vārdiem “notāram pēc savas iniciatīvas vai pēc mantinieka, mantojuma aizgādņa, testamenta izpildītāja, mantojuma atstājēja kreditora vai citu ieinteresēto personu lūguma”.

660. Tiesa, kam piekrīt mantojuma lieta, pēc mantinieka lūguma vai 659.pantā norādītos gadījumos, saņēmusi attiecīgu paziņojumu, nodibina aizgādnību mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Ja mantinieki ir nepilngadīgi un viņiem nav vecāku, tad bāriņtiesa ieceļ viņiem aizbildņus, kuriem uzliek arī mantojuma aizgādņa pienākumus.

99. Izslēgt 660.pantā vārdus “kam piekrīt mantojuma lieta”.

103. Izslēgt 660.pantā vārdus “kam piekrīt mantojuma lieta”.

665. Aizgādnim, uzņemoties savus pienākumus, tūliņ jāsastāda mantojuma saraksts un jālūdz tiesa, lai uzaicina mantiniekus.

Sastādot sarakstu, aizgādnis rīkojas atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām.

Mantojuma saraksta sastādīšanai aizgādnis var griezties arī tiesā vai pagasttiesā.

100. 665.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “notārs”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Aizgādnis var arī lūgt tiesu izpildītājam vai pagasttiesai sastādīt mantojuma sarakstu.”

104. 665.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “notārs”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Aizgādnis var arī lūgt tiesu izpildītājam vai pagasttiesai sastādīt mantojuma sarakstu.”

666. Kad ir nācis likumīgā spēkā tiesas lēmums vai spriedums par mantojuma pieprasītāju tiesībām, aizgādnība izbeidzas, līdz ar ko izbeidzas aizgādņa tiesība rīkoties mantojuma masas vārdā.

Aizgādnis nodod mantojumu līdz ar galīgo norēķinu (663.p.) tiesas atzītiem mantiniekiem pret parakstu un iesniedz to bāriņtiesai, kas pēc paraksta saņemšanas atsvabina aizgādni no viņa pienākumiem.

101. Izteikt 666.pantu šādā redakcijā:

“Kad likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums vai lēmums, vai notārs ir taisījis apliecinājumu par mantojuma pieprasītāju tiesībām, aizgādnība izbeidzas un līdz ar to izbeidzas aizgādņa tiesība rīkoties mantojuma masas vārdā.

Aizgādnis nodod mantojumu līdz ar galīgo norēķinu (663.p.) atzītiem mantiniekiem pret parakstu un iesniedz to bāriņtiesai, kas pēc paraksta saņemšanas atsvabina aizgādni no viņa pienākumiem”.

42.

Aizstāt 666.panta vārdus “taisījis apliecinājumu” ar vārdiem “izdevis mantojuma apliecību”.

Atbalstīt

105. Izteikt 666.pantu šādā redakcijā:

“Kad likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums vai lēmums vai notārs ir izdevis mantojuma apliecību par mantojuma pieprasītāju tiesībām, aizgādnība izbeidzas un līdz ar to izbeidzas aizgādņa tiesība rīkoties mantojuma masas vārdā.

Aizgādnis nodod mantojumu līdz ar galīgo norēķinu (663.p.) atzītiem mantiniekiem pret parakstu un iesniedz to bāriņtiesai, kas pēc paraksta saņemšanas atsvabina aizgādni no viņa pienākumiem.”

692. Mantojuma pieņemšanu vēl nevar secināt no tam vien, ka kāda persona atzīst testātora pēdējo gribu un izdara tādu darbību, kas attiecas uz mantojuma atstājēja apbedīšanu vai kuras mērķis ir tikai uzglabāt, uzturēt un noskaidrot mantojumu.

Tāpat mantojuma pieņemšanu nevar secināt no tam vien, ka mantojums tā atklāšanās laikā paliek to mantot aicināto personu faktiskā valdījumā, kuras līdz mantojuma atstājēja nāvei dzīvojušas ar viņu vienā kopīgā saimniecībā.

102. Papildināt 692.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Mantojuma pieņemšanas pierādījums ir mantinieka iesniegums par mantojuma pieņemšanu, kuru ir apliecinājušas šā likuma 1474.pantā minētās iestādes vai minētās amatpersonas un, kurš ir iesniegts notāram likumā noteiktajos termiņos (693.p.).”

43.

Izslēgt likumprojekta 102.pantu.

Atbalstīt

697. Ja mantojuma atstājēja kreditori vai legātāri prasa, lai mantot aicinātais izteic savu gribu par mantojuma pieņemšanu, tad viņam tā jāizteic tiesas noliktā uzaicinājuma termiņā; ja līdz šā termiņa notecējumam viņš mantojumu neatraida, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis.

103. Aizstāt 697.pantā vārdu “tiesas” ar vārdu “notāra”.

106. Aizstāt 697.pantā vārdu “tiesas” ar vārdu “notāra”.

698. Tāpat tiesa noliek termiņu mantot aicinātam arī tad, kad tās personas, kurām tieši pēc viņa ir tiesība uz mantojumu, kā piemēram, substitūts vai pēcmantinieks, prasa, lai viņš izteic savu gribu. Bet ja šādā gadījumā mantot aicinātais līdz šā termiņa notecējumam savu gribu neizteic, tad atzīstams, ka viņš mantojumu atraidījis.

104. Aizstāt 698.pantā vārdu “tiesa” ar vārdu “notārs”.

107. Aizstāt 698.pantā vārdu “tiesa” ar vārdu “notārs”.

709. Mantiniekam, kas grib izlietot inventāra tiesību, ne vēlāk par diviem mēnešiem no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos jāgriežas pie tiesas ar lūgumu uzdot sastādīt inventāru tiesu izpildītājam pēc Civilprocesa likumu noteikumiem, vai ārpus pilsētām – pagasttiesai.

Ja mantojums ir plašs un sarežģīts un inventāra sastādīšanai vajadzīgs lielāks termiņš, tiesa pēc mantinieku lūguma var šo termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par vienu gadu.

105. Aizstāt 709.pantā vārdu “tiesas” un “tiesa” ar vārdu “notārs”(attiecigā locījumā).

108. Aizstāt 709.pantā vārdu “tiesas” un “tiesa” ar vārdu “notārs”(attiecīgā locījumā).

731. Mantojumu dala vai nu mājas kartībā, vai, ja līdzmantinieki nevar labprātīgi vienoties, tiesas ceļā. Ja starp līdzmantiniekiem ir aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas, tad mājas kārtībā izdarītas dalīšanas akts apstiprināms bāriņtiesā, pie kam, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz tūkstots latus, bāriņtiesas lēmums iesniedzams apgabaltiesai apstiprināt.

106. 731.pantā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

“731. Mantojumu dala labprātīgi (mājas kārtībā, pie notāra vai pagasttiesā) vai tiesas ceļā, ja līdzmantinieki nevar vienoties.”;

Aizstāt panta otrajā teikumā vārdu “apgabaltiesai” ar vārdu “tiesai”.

109. 731.pantā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

“731. Mantojumu dala labprātīgi (mājas kārtībā, pie notāra vai pagasttiesā) vai tiesas ceļā, ja līdzmantinieki nevar vienoties.”;

Aizstāt panta otrajā teikumā vārdu “apgabaltiesai” ar vārdu “tiesai”.

732. Dalīšana, kā mājas kārtībā, tā arī tiesas ceļā, vispirms notiek pēc mantojuma atstājēja dotiem norādījumiem; bet kad viņš sadalījis dažus sava mantojuma atsevišķus priekšmetus starp mantiniekiem zināmās daļās, tad parējais – ja mantiniekiem nav piešķirtas noteiktas mantojuma daļas – dalāms starp viņiem nevis pēc minēto daļu samēra, bet līdzīgās daļās, pēc personu vai cilšu skaita (411.p.).

107. Izslēgt 732.pantā vardus “kā mājas kārtībā, tā arī tiesas ceļā”.

110. Izslēgt 732.pantā vardus “kā mājas kārtībā, tā arī tiesas ceļā”.

738. Ja nekustams īpašums izsolē nolikts vienīgi tā īstās vērtības uzziņai, pie kam mantinieki aizrunā sev tiesību atdot to vairāksolītājam vai paturēt sev, tad tāda aizruna līdz ar pārējiem izsoles nosacījumiem noteikti jāpaziņo. Bet ja izsolē ieinteresēti arī nepilngadīgi vai aizgādnībā esoši mantinieki, tad nekustama īpašuma atdošana vairāksolītājam pielaižama tikai ar bāriņtiesas piekrišanu, pie kam, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz tūkstots latus, bāriņtiesas lēmums iesniedzams apgabaltiesai apstiprināt.

108.Aizstāt 738. pantā vārdu “apgabaltiesai” ar vārdu “tiesai”.

111.Aizstāt 738. pantā vārdu “apgabaltiesai” ar vārdu “tiesai”.

743. No līdzmantiniekiem, kas savas daļas saņem dabā, priekšroka saņemt to saimniecības daļu, kurā ietilpst mājas vieta, ir tam, kas ilgāki strādājis saimniecībā (bērni pēc obligātoriskās skolas beigšanas) vai vairāk atbalstījis saimniecību ar saviem naudas līdzekļiem. Obligātoriskā kara dienestā un kara gaitās pavadītais laiks pielīdzināms saimniecībā pirms kara dienesta nostrādātam laikam. Vienādos apstākļos priekšroka dodama radniekiem, starp tiem – vīriešiem, un starp vienāda dzimuma mantiniekiem – gados vecākam.

109. Izslēgt 743. pantā vārdus “-vīriešiem, un starp vienāda dzimuma mantiniekiem”.

44.

Izteikt 743. panta trešo teikumu šādā redakcijā:

“Vienādos apstākļos priekšroka dodama radiniekiem.”

Atbalstīt

112. Izteikt 743. panta trešo teikumu šādā redakcijā:

“Vienādos apstākļos priekšroka dodama radiniekiem.”

779. Ja kāds atteicas mantot pēc testāmenta kādā patīgā nolūkā, tad viņš, pieņemot mantojumu pēc likuma, neatbrīvojas no testātora noteiktiem aprobežojumiem rīcībā ar mantojumu; bez tam viņam jāapmierina legātāri.

110. Aizstāt 779.pantā vārdu

“patīgā” ar vārdu “savtīgā”.

113. Aizstāt 779.pantā vārdu “patīgā” ar vārdu “savtīgā”.

785. Testāments, kas palicis nepabeigts (458.p.) vai kurā visi rīkojumi ir pretlikumīgi vai nesaprotami, kā arī testāments ar noziedzīgu vai pretlikumīgu saturu, pats par sevi nav spēkā un tiesa to nenolasa.

Atsevišķu rīkojumu pretlikumība neatņem spēku ne visam testāmentam, ne tā pārējiem rīkojumiem; tādā gadījumā viss tas, kas testāmentā ir pretlikumīgs, tiesai jāsaskaņo ar likumiem, vai, ja tas nav iespējams, no testāmenta jāizmet.

Šā panta iepriekšējo daļu noteikumi piemērojami arī tad, kad ar tiesas spriedumu pierādīti 824.panta 1.punktā minētie apstākļi, kas padara mantinieku par necienīgu mantot.

111. 785.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “notārs”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “tiesai” ar vārdu “notāram”.

114. 785.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “notārs”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “tiesai” ar vārdu “notāram”.

825. Ja pārdzīvojušais laulātais iedodas jaunā laulībā, iepriekš neizdalījis ar bērniem viņu mirušā vecākā mantu (226.p.), tad viņš kā necienīgs zaudē šiem bērniem par labu savu likumisko tiesību uz mirušā atstāto mantojumu.

45.

Izslēgt 825. pantu.

Atbalstīt

115. Izslēgt 825. pantu.

826. Atraut mantojumu necienības dēļ (824. un 825.p.) var vienīgi prasības ceļā, izņemot 785.panta 3.daļā minēto gadījumu.

Prasību var celt tā persona, kurai pāriet mantojums pēc tā atraušanas (827.p.), bet 824.panta 1.punktā paredzētos gadījumos – arī prokurors.

Minēto prasību var celt 685. un 686.pantā norādītos termiņos.

46.

Izslēgt 826. pantā vārdu un skaitli “un 825.”

Atbalstīt

116. Izslēgt 826. pantā vārdu un skaitli “un 825.”

1321. Pārdot ķīlu par brīvu cenu ķīlas ņēmējs drīkst tikai tādā gadījumā, ja parādnieks vai nu ieķīlājot vai vēlāk noteikti viņam piešķīris šo tiesību.

Ja šāda tiesība ķīlas ņēmējam nav piešķirta, tad ķīlu var pārdot tikai izsolē ar tiesas starpniecību.

112. Papildināt 1321.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošana notiek pēc labprātīgās izsoles tiesas ceļā noteikumiem.”

47.

Aizstāt likumprojekta 112. panta ievaddaļā vārdus “1321. panta otro daļu” ar vārdiem “1321. panta pirmo daļu”.

Atbalstīt

117. Papildināt 1321.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošana izdarāma pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā.”

1923. Ja bezbērnu dāvinātājam vēlāk piedzimst bērni laulībā, tad viņš var atsaukt savu dāvinājumu tiktāl, cik tas vajadzīgs vēlāk dzimušo bērnu neatņemamām daļām.

448.

Izslēgt 1923. pantā vārdu “laulībā”.

Atbalstīt

118. Izslēgt 1923. pantā vārdu “laulībā”.

1924. Laulātais dāvinātājs var atsaukt pēc saderināšanās vai laulības laikā izdarītu dāvinājumu:

1) ja apdāvinātais laulātais mirst, neatstājot lejupējos;

2) ja laulība šķirta tikai apdāvinātā vainas dēļ;

3) ja laulība atzīta par neesošu un dāvinot dāvinātājs atvainojami maldījies par laulības esamību.

Tiesību atsaukt dāvinājumu var izlietot pats dāvinātājs viena gada laikā, skaitot 1.punktā norādītā gadījumā no apdāvinātā nāves dienas, bet 2. un 3.punktā norādītos gadījumos - no tās dienas, kad nācis spēkā spriedums, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu. Nosacījumi, kas aprobežo dāvinātāja tiesību atsaukt dāvinājumu, nav spēkā.

113. Izteikt 1924. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ja laulības iziršanu ar savām darbībām veicinājis tikai apdāvinātais;”.

119. Izteikt 1924. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ja laulības iziršanu ar savām darbībām veicinājis tikai apdāvinātais;”.

2169. Ja vīrs iznomājis vai izīrējis sievas nekustamu īpašumu un pēc tam zaudējis viņam kā vīram piešķirtās tiesības, tad līgums netiek atcelts, ja sieva rakstiski piekritusi tādai iznomāšanai vai īzīrēšanai; pretējā gadījumā līgums zaudē spēku, bet nomniekam vai īrniekam dodams zināms laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.

114. Izslēgt 2169. pantu.

120. Izslēgt 2169. pantu.

49.

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Likuma 85., 95., 97.- 105. un 111.pants par grozījumiem sakarā ar mantojuma lietu nodošanu notāriem stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.”

Neatbalstīt

Spēkā esošā redakcija

Redakcijā, kādā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

 132.

Bicānu ezers

 Rušonu pag.

 149,4

 133.

Biržgaļa ezers (Biržkalnu ezers,
Kapiņu ezers)

 Aglonas pag.

 272,2

 134.

 Ciriša ezers

 Aglonas pag.

 630,6

 135.

Deguma ezers (Pelēčāres ezers)

Rudzātu pag.

 59,0

 136.

Feimaņu ezers (daļa Rēzeknes raj.)

Gailīšu pag., Rušonu pag.

 625,7

 137.

 Jersikas ezers

 Jersikas pag.

 41,0

 Lielais Kalupes ezers (Salenieku ezers)

(daļa Daugavpils raj., sk. nr.36)

Rockalnu pag.

 175,0

 138.

Pelēča ezers

 Aizkalnes pag.

 82,0

Rušona ezers (Cīruļu ezers)

 Rušonu pag.

 2373,0

(daļa Rēzeknes raj., Krāslavas raj.,
sk. nr.79)

121. Aizstāt I pielikuma (1102. pantam) “Publisko ezeru un upju saraksts” 1.nodaļas “Publisko ezeru sarakts” 132., 136. un 138.punktā vārdus “Rušonu pag.” ar vārdiem “Rušonas pag.”.

 162.

Bešēnu ezers (Biešona ezers)

 Aglonas pag.

 64,2

 163.

 Bleidas ezers

Vārkavas pag.

 33,8

 164.

 Eikša ezers

 Rušonu pag.

 57,5

 165.

 Garlaku ezers

Rockalnu pag.

 37,0

 166.

 Ilzas ezers

 Aglonas pag.

 33,5

 167.

Jāšezers

 Rušonu pag.

 107,6

 168.

 Kategradas ezers

 Rušonu pag.

 133,1

 169.

Kaučera ezers

 Rušonu pag.

 49,9

 170.

 Lielais Kurtaša ezers

 Rušonu pag.

 48,8

 171.

 Lielais Salkas ezers

 Rušonu pag.

 48,5

 172.

 Mazais Salkas ezers

 Rušonu pag.

 27,0

 173.

Pakalņa ezers

 Aglonas pag.

 54,8

 174.

 Salmeja ezers

 Rušonu pag.

 104,3

 175.

 Šusta ezers

 Aizkalnes pag.

 73,0

Vīragnas ezers (daļa Daugavpils raj.,
sk. nr.37)

Pelēču pag.

 128,4

122. Aizstāt II pielikuma (1115. pantam) “Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij” 164., 167., 168., 169., 170., 171.,172. un 174.punktā vārdus “Rušonu pag.” ar vārdiem “Rušonas pag.”.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.