Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcija, kadā likumprojektu trešajam lasījumam ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārvalstnieks – persona, kura nav Latvijas valstspiederīgais;

2) ceļošanas dokuments – personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu;

3) ielūgums – dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārvalstnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar vīzu);

4) izbraukšanas rīkojums – administratīvais akts, kurā ārvalstniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku;

5) izsaukums – dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārvalstnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar uzturēšanās atļauju);

6) Latvijas valstspiederīgais – Latvijas pilsonis un Latvijas nepilsonis;

7) mītnes zeme – ārvalstnieka pilsonības valsts, ārvalstnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārvalstniekam uzturēšanās atļauju;

8) pārvadātājs – komersants, kura komercdarbība saistīta ar personu pārvadāšanu ar jūras vai gaisa transportu vai autotransportu;

9) uzaicinātājs – fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārvalstnieku un uzņemas atbildību par uzaicinātā ārvalstnieka izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina izdevumu segšanu, kas saistīti ar ārvalstnieka medicīnisko aprūpi, viņa uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē;

10) uzturēšanās atļauja – dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi;

11) vīza – noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā. Tā apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai šķērsot tās teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija savas kompetences ietvaros nesaskata šķēršļus tam, ka persona vīzā norādītajā laika periodā un tajā norādīto reižu skaitu ieceļo un uzturas Latvijas Republikā. Vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā.

11.

1

12.

33.

Izteikt likumprojekta 1.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ārzemnieks – persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;”

Izslēgt likumprojekta 1.panta 6.punktu.

Ierosinām likumprojekta 1. pantā:

- papildināt pantu ar jaunu 9. punktu šādā redakcijā:

“9) starptautisko tiesību normas – Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi;”

- panta pašreizējo 9., 10. un 11. punktu attiecīgi uzskatīt par 10., 11. un 12. punktu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārzemnieks – persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

2) ceļošanas dokuments – personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu;

3) ielūgums – dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar vīzu);

4) izbraukšanas rīkojums – administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku;

5) izsaukums – dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar uzturēšanās atļauju);

6) mītnes zeme – ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju;

7) pārvadātājs – komersants, kura komercdarbība saistīta ar personu pārvadāšanu ar jūras vai gaisa transportu vai autotransportu;

8) starptautisko tiesību normas – Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi;

9) uzaicinātājs – fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par uzaicinātā ārzemnieka izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu;

10) uzturēšanās atļauja – dokuments, kas dod tiesības ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi;

11) vīza – noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā. Tā apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai šķērsot tās teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija atbilstoši kompetencei nesaskata šķēršļus tam, ka persona vīzā norādītajā laika periodā un tajā norādīto reižu skaitu ieceļo un uzturas Latvijas Republikā. Vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas un aizturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārvalstniekus tur apsardzībā Latvijas Republikā, un izraida no tās, lai nodrošinātu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un valsts interesēm atbilstošu migrācijas politikas īstenošanu.

4.

Ierosinām likumprojekta 2. panta aizstāt vārdus “Latvijas Republikas starptautiskajam saistībām un valsts interesēm” ar vārdiem “starptautiskajām tiesību normām un Latvijas valsts interesēm”.

Atbalstīt

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas un aizturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemniekus tur apsardzībā Latvijas Republikā un izraida no tās, lai nodrošinātu starptautiskajām tiesību normām un Latvijas valsts interesēm atbilstošas migrācijas politikas īstenošanu.

3.pants. (1) Ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde), Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecības) un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk – Konsulārais departaments).

(2) Pārvaldes un Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu par tiesību aktos noteikto ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā.

(3) Savu funkciju veikšanai pārvalde un Valsts robežsardze veido un uztur elektroniskas informācijas sistēmas, kurās iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

5.

6.

Papildināt 3. panta otro daļu pirms vārdiem “Pārvaldes un Valsts robežsardzes amatpersonas” ar vārdiem “Iekšlietu ministra pilnvarotās”.

Ierosinām likumprojekta 3. panta otrajā daļā aizstāt vārdus “tiesību aktos noteikto ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā ” ar vārdiem “ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtības pārkāpumiem”.

Atbalstīt

Atbalstīt

3.pants. (1) Ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde), Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecības) un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk – Konsulārais departaments).

(2) Iekšlietu ministra pilnvarotas Pārvaldes un Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu par ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtības pārkāpumiem.

(3) Savu funkciju veikšanai Pārvalde un Valsts robežsardze veido un uztur elektroniskas informācijas sistēmas, kurās iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

4.pants.  (1) Ārvalstnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

1) ir derīgs ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā;

2) ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja;

3) ir derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas garantē veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārvalstnieka mītnes zemē viņa smagas slimības vai nāves gadījumā;

4) nav citu likumā vai citos tiesību aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā.

Gadījumus, kad ārvalstnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punkts neattiecas uz ārvalstnieku, kurš:

1)  ieceļo un uzturas citos Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

2) par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;

3) par ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi;

4) par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi.

(3) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārvalstnieks, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem iekļauts to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

(4) Kārtību, kādā tiek atzīti ārvalstnieku ceļošanas dokumenti, nosaka Ministru kabinets.

(5) Ceļošanas dokumentu, vīzu, uzturēšanās atļauju, zīmogu un spiedogu paraugus iekļauj dokumentu paraugu informācijas sistēmā. Kārtību, kādā tiek veidota un izmantota dokumentu paraugu informācijas sistēma, nosaka Ministru kabinets.

(6) Ārvalstnieku veselības apdrošināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārvalstnieks saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets.

7.

8.

9.

Ierosinām likumprojekta 4. panta pirmās daļas 4. punktā aizstāt vārdus “tiesību aktos“ ar vārdiem “normatīvajos aktos”.

Likumprojekta 4. panta otrās daļas 1. punktu izteikt šādi:

“1) ieceļo un uzturas citā kārtībā, kas noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos;”

Izteikt likumprojekta 4. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) ieceļo un uzturas kārtībā, kas noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu;”

Atbalstīt

Atbalstīt

daļēji

(sk. 9.priekšlik.)

Atbalstīt

4.pants.  (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

1) ir derīgs ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā;

2) ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja;

3) ir derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības vai nāves gadījumā. Gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets;

.4) nav citu likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punkts neattiecas uz ārzemnieku, kurš:

1) ieceļo un uzturas kārtībā, kas noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu;

2) par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;

3) par ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi;

4) par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi.

(3) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar šā likuma noteikumiem iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

(4) Kārtību, kādā tiek atzīti ārzemnieku ceļošanas dokumenti, nosaka Ministru kabinets.

(5) Ceļošanas dokumentu, vīzu, uzturēšanās atļauju, zīmogu un spiedogu paraugus iekļauj dokumentu paraugu informācijas sistēmā. Kārtību, kādā tiek veidota un izmantota dokumentu paraugu informācijas sistēma, nosaka Ministru kabinets.

(6) Ārzemnieku veselības apdrošināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemnieks saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets.

5.pants. (1) Ārvalstniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņš ir saņēmis vīzu pamatojoties uz šā likuma 11. panta otro daļu, vai uzturēšanās atļauju.

(2) Ja ārvalstnieks uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, pēc uzturēšanās atļaujas termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties tajā saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu.

(3) Ārvalstniekam ir pienākums pēc kompetentu valsts iestāžu pieprasījuma dokumentāri pierādīt, ka viņš Latvijas Republikā uzturas likumīgi.

5.pants. (1) Ārzemniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņš saņēmis vīzu, pamatojoties uz šā likuma 11. panta otro daļu, vai uzturēšanās atļauju.

(2) Ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, pēc uzturēšanās atļaujas termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu.

(3) Ārzemniekam ir pienākums pēc kompetentu valsts iestāžu pieprasījuma dokumentāri pierādīt, ka viņš Latvijas Republikā uzturas likumīgi.

6.pants. Par vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārvalstnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

10.

Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

“6. pants. Par dokumentu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ārvalstnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.”

Atbalstīt

6. pants. Par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

7.pants. To nepilngadīgo ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kuri ieceļo un uzturas Latvijas Republikā bez vecāku vai aizbildņu pavadības, nosaka Ministru kabinets.

7.pants. To nepilngadīgo ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kuri ieceļo un uzturas Latvijas Republikā bez vecāku vai aizbildņu pavadības, nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Civiltiesiskā saistība, kas termiņa ziņā pārsniedz ārvalstniekam atļauto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā, pati par sevi nevar būt par vīzas vai, uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas pamatu.

11.

Papildināt likumprojekta 8.pantā pēc vārdiem “par vīzas” ar vārdu “izsniegšanas”.

Atbalstīt

8.pants. Civiltiesiskā saistība, kuras termiņš pārsniedz laiku, kuru āzemniekam atļauts uzturēties Latvijas Republikā, pati par sevi nevar būt par vīzas izniegšanas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas pamatu.

9.pants. (1) Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā sakarā ar viņa komercdarbību, nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, viņam nepieciešama darba atļauja, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus.

(2) Darba atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Par darba atļaujas izsniegšanu ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

9.pants. (1) Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā sakarā ar viņa komercdarbību, nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, viņam nepieciešama darba atļauja, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus.

(2) Darba atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Par darba atļaujas saņemšanu ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

Vīzas

Vīzas

10.pants. (1) Ārvalstniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, var izsniegt:

1) ieceļošanas vīzu – lai ieceļotu, vīzā norādīto laiku uzturētos Latvijas Republikā un izceļotu no tās;

2) tranzītvīzu – lai ieceļotu, vīzā norādītajā laikā šķērsotu Latvijas Republikas teritoriju tranzītā un izceļotu no tās;

3) lidostas tranzītvīzu – lai, nešķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, vīzā norādītajā laikā šķērsotu Latvijas Republikas teritorijā esošas starptautiskas lidostas tranzīta zonu starptautiska gaisakuģa reisa apstāšanās laikā vai pārsēšanās laikā no viena starptautiska gaisakuģa reisa uz citu starptautisku gaisakuģa reisu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās vīzas var būt paredzētas ieceļošanai vienreiz, divreiz un daudzas reizes.

12.

Ierosinām aizstāt likumprojekta 10. panta otrajā daļā vārdus “paredzētas ieceļošanai vienreiz, divreiz un daudzas reizes” ar vārdiem “paredzētas vienreizējai, divreizējai vai vairākkārtējai ieceļošanai Latvijas Republikā”.

Atbalstīt

10.pants. (1) Ārzemniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, var izsniegt:

1) ieceļošanas vīzu – lai ieceļotu, vīzā norādīto laiku uzturētos Latvijas Republikā un izceļotu no tās;

2) tranzītvīzu – lai ieceļotu, vīzā norādītajā laikā šķērsotu Latvijas Republikas teritoriju tranzītā un izceļotu no tās;

3) lidostas tranzītvīzu – lai, nešķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, vīzā norādītajā laikā šķērsotu Latvijas Republikas teritorijā esošas starptautiskas lidostas tranzīta zonu starptautiska reisa gaisakuģa nolaišanās laikā vai laikā, kamēr notiek pārsēšanās no viena starptautiska reisa gaisakuģa uz citu starptautiska reisa gaisakuģi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās vīzas var būt paredzētas vienreizējai, divreizējai vai vairākkārtējai ieceļošanai Latvijas Republikā.

11.pants. (1) Vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

(2) Vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā var pārsniegt 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramas varas apstākļiem vai humāniem apsvērumiem.

913.

< /P>

Ierosinām aizstāt 11. panta otrajā daļā vārdus “ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm” ar vārdiem “ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm”.

Atbalstīt

11.pants. (1) Vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

(2) Vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā var pārsniegt 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

12.pants. (1) Ārvalstniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt vīzu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir derīgs ceļošanas dokuments;

2) viņam ir nepieciešamie finansu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti;

3) viņš iesniedz dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi;

4) viņam Ministru kabineta noteiktajos gadījumos ir pārvaldes apstiprināts ielūgums.

(2) Ārvalstnieks Ministru kabineta noteiktos dokumentus vīzas pieprasīšanai var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

114.

115.

116.

Likumprojekta 12. panta pirmās daļas 3. punktu izteikt šādi:

“3) viņam ir ielūgums vai viņš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz citus dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi.”

Izslēgt likumprojekta 12. panta pirmās daļas 4. punktu.

Papildināt likumprojekta 12. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ielūgums vīzas pieprasīšanai nav nepieciešams šādos gadījumos:

1) kad tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām;

2) kad tas pamatots ar valsts interesēm;

3) kad tas pamatots ar humāniem apsvērumiem;

4) kad tas pamatots ar nepārvaramas varas apstākļiem

5) vīzas pieprasītājs ir latvietis vai līvs, vai persona, kurai vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis;

6) vīzas pieprasītājam ir nepieciešamība apsaimniekot viņam piederošu nekustamo īpašumu vai pieņemt mantojumu, kas atrodas Latvijas Republikā;

7) vīzas pieprasītājam ir nepieciešamība piedalīties tiesas vai izmeklēšanas procesā Latvijas Republikā;

8) vīzas pieprasītājs nodrošina starptautisko pasažieru vai kravas satiksmi;

9) pastāv pietiekamas finansiālas garantijas, ka no vīzas pieprasītāja personiskajiem līdzekļiem bez kavēšanās un pilnā apmērā tiks segti izdevumi, kas saistīti ar viņa uzturēšanos un izceļošanu no Latvijas Republikas, kā arī – nepieciešamības gadījumā – ar viņa veselības aprūpi un nogādāšanu atpakaļ viņa mītnes zemē viņa smagas slimības, nāves vai piespiedu izraidīšanas gadījumā.”;

līdzšinējo12. panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(redakc.

precizēts)

12.pants. (1) Ārzemniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt vīzu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir derīgs ceļošanas dokuments;

2) viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti;

3) viņam ir ielūgums vai viņš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz citus dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi.

(2) Ielūgums vīzas pieprasīšanai nav nepieciešams, ja:

1)  tas atbilst starptautiskajām tiesību normām;

2)  tas pamatots ar Latvijas valsts interesēm;

3)  tas saistīts ar humāniem apsvērumiem;

4)  tas saistīts ar nepārvaramu varu;

5) vīzas pieprasītājs ir latvietis vai lībietis (līvs), vai persona, kurai vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis;

6) vīzas pieprasītājam ir nepieciešams apsaimniekot viņam piederošu nekustamo īpašumu vai pieņemt mantojumu, kas atrodas Latvijas Republikā;

7) vīzas pieprasītājam ir jāpiedalās tiesas vai izmeklēšanas procesā Latvijas Republikā;

8) vīzas pieprasītājs nodrošina starptautisko pasažieru vai kravas satiksmi;

9) ir pamats uzskatīt, ka no vīzas pieprasītāja personiskajiem finanšu līdzekļiem bez kavēšanās un pilnā apmērā tiks segti izdevumi, kas saistīti ar viņa uzturēšanos Latvijas Republikā un izceļošanu no tās, kā arī – nepieciešamības gadījumā – ar viņa veselības aprūpi un nogādāšanu atpakaļ mītnes zemē viņa smagas slimības, nāves vai piespiedu izraidīšanas gadījumā.

(3) Ārzemnieks Ministru kabineta noteiktos vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

13.pants. (1) Vīzas atbilstoši kompetencei izsniedz pārvaldes, Valsts robežsardzes, pārstāvniecību vai Konsulārā departamenta amatpersonas.

(2) Vīzas var izsniegt Ministru kabineta noteiktajos robežkontroles punktos, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm, humāniem apsvērumiem vai ir nepieciešams nepārvaramas varas apstākļu dēļ.

(3) Vīzu derīguma termiņu, vīzu izsniegšanas, reģistrēšanas, anulēšanas, atcelšanas kārtību un tiesību aktos noteiktās ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtības ievērošanu nosaka Ministru kabinets.

117.

118.

119.

1

120.

121.

Likumprojekta 13. pantu papildināt ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ielūgumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apstiprina pārvalde.”;

līdzšinējo pirmo, otro un trešo daļu uzskatīt attiecīgi par otro, trešo un ceturto daļu.

Ierosinām aizstāt 13. pantā:

- otrajā daļā (arī 16. panta otrajā daļā) aizstāt vārdus “ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm, humāniem apsvērumiem vai ir nepieciešams nepārvaramas varas apstākļu dēļ” ar vārdiem “ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramas varas apstākļiem vai humāniem apsvērumiem”;

Likumprojekta 13. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

“(2) Vīzas var izsniegt Ministru kabineta noteiktajos robežkontroles punktos šādos gadījumos:

1) ārvalstu jūrniekiem, kuri saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā;

2) pēc pārvaldes priekšnieka, Valsts robežsardzes priekšnieka vai Konsulārā departamenta direktora, vai viņu pilnvarotu amatpersonu ikreizējas individuālas atļaujas – gadījumos, kad tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm, humāniem apsvērumiem vai ir nepieciešams nepārvaramas varas apstākļu dēļ.”

13.panta trešajā daļā izslēgt vārdus “tiesību aktos noteiktās”.

Izteikt 13. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vīzu izsniegšanas, reģistrēšanas, anulēšanas un atcelšanas kārtību, kā arī vīzu derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

(redakc.

precizēts)

Atbalstīt

Atbalstīt

(redakc.

precizēts)

Atbalstīt

daļēji

(sk. 21.priekšlik.)

Atbalstīt

13.pants. (1) Ielūgumu apstiprina Pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Vīzas atbilstoši kompetencei izsniedz Pārvaldes, Valsts robežsardzes, pārstāvniecību vai Konsulārā departamenta amatpersonas.

(3) Vīzas var izsniegt Ministru kabineta noteiktajos robežkontroles punktos:

1) ārvalstu jūrniekiem, kuri saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikā;

2) ar Pārvaldes priekšnieka, Valsts robežsardzes priekšnieka, Konsulārā departamenta direktora vai viņu pilnvarotu amatpersonu ikreizēju individuālu atļauju – gadījumos, kad tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(4) Vīzu izsniegšanas, reģistrēšanas, anulēšanas un atcelšanas kārtību, kā arī vīzu derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārvalstnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārvalstnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārvalstnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par vīzas izsniegšanu.

14.pants. Šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par vīzas izsniegšanu.

15.pants. Lēmumu par vīzas izsniegšanu pieņem septiņu darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas. Ja vīzas izsniegšanai nepieciešama papildu informācija, lēmumu pieņem 30 dienu laikā.

22.

Ierosinām likumprojekta 15. pantā aizstāt vārdus “pēc dokumentu” ar vārdiem “pēc visu Ministru kabineta noteikto dokumentu”.

Atbalstīt

15.pants. Lēmumu par vīzas izsniegšanu pieņem septiņu darbdienu laikā pēc visu Ministru kabineta noteikto dokumentu iesniegšanas. Ja vīzas izsniegšanai nepieciešama papildu informācija, lēmumu pieņem 30 dienu laikā.

16.pants. (1) Vīzas izsniegšanu atsaka, ja:

1) ārvalstnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteiktos dokumentus vīzas saņemšanai vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar vīzas saņemšanu un paredzamo uzturēšanos Latvijas Republikā;

2) ārvalstnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas;

3) ārvalstnieka patiesais ieceļošanas mērķis neatbilst dokumentos norādītajam mērķim;

4) ārvalstnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks rada nelegālas imigrācijas risku;

5) ārvalstnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finansu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

6) ārvalstnieks iekļauts to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

7) uzaicinātājs rakstveidā atsauc ielūgumu;

8) ārvalstnieks iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai uzaicinātājs noformējis izsaukumu, bet pārvalde vēl nav pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

9) ārvalstnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumos noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

10) ārvalstnieks nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas valstī, kurā atrodas vīzas pieprasīšanas laikā;

11) ārvalstnieks vai cita persona ar draudiem vai solījumiem ir centusies viņa labā ietekmēt amatpersonas lēmumu par vīzas izsniegšanu;

12) ārvalstnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas valstspiederīgais vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama atļauja, bet šādu atļauju ārvalstnieks nav saņēmis, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem to iespējams saņemt, tikai uzturoties Latvijas Republikā;

13) izbeidzies, saskaņā ar šā likuma 5. panta pirmo vai otro daļu noteiktais uzturēšanās termiņš;

14) pārvalde, pieņemot lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārvalstniekam, kurš vēlas ierasties pēc uzaicinājuma, konstatē, ka uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē, ir zaudējis rīcībspēju vai miris;

15) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārvalstniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Pārvaldes priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks un Konsulārā departamenta direktors vai viņu vietnieki var pieņemt lēmumu izsniegt vīzu ārvalstniekam, pastāvot šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm, humāniem apsvērumiem vai ir nepieciešams nepārvaramas varas apstākļu dēļ.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus konstatē pēc vīzas izsniegšanas, izsniegto vīzu anulē vai atceļ.

1

1

123.

24.

25.

26.

27.

Izslēgt 16.panta pirmās daļas 11.punktā vārdus “vai cita persona viņa labā”, attiecīgi mainot darbības vārda dzimti.

Izslēgt 16.panta pirmās daļas 11.punktā vārdus “viņa labā”.

Izslēgt 16.panta pirmās daļas 13.punktā vārdus “pirmo vai”.

Izteikt 16. panta pirmās daļas 14. punktu šādā redakcijā:

“14) konstatēts, ka uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē, ir zaudējis rīcībspēju vai miris.”

Papildināt likumprojekta 16. pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Izsniegto vīzu anulē, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir pastāvējuši vīzas izsniegšanas brīdī, bet tie konstatēti pēc vīzas izsniegšanas, vai vīzas izsniegšanā pieļautas tehniska rakstura kļūdas vai neprecizitātes.

(3) Vīzu vai atlikušo vīzas derīguma termiņu atceļ, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir iestājušies pēc vīzas izsniegšanas.”

uzskatīt panta līdzšinējo otro daļu par ceturto daļu;

izslēgt panta līdzšinējo trešo daļu.

Atbalstīt

daļēji

(sk. 24.priekšlik.)

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

16.pants. (1) Vīzas izsniegšanu atsaka, ja:

1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteiktos vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar vīzas saņemšanu un paredzamo uzturēšanos Latvijas Republikā;

2) ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas;

3) ārzemnieka patiesais ieceļošanas mērķis neatbilst dokumentos norādītajam mērķim;

4) ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālas imigrācijas risku;

5) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

6) ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

7) uzaicinātājs rakstveidā atsauc ielūgumu;

8) ārzemnieks iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzaicinātājs noformējis izsaukumu, bet Pārvalde vēl nav pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

9) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

10) ārzemnieks nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas valstī, kurā atrodas vīzas pieprasīšanas laikā;

11) ārzemnieks vai cita persona ar draudiem vai solījumiem ir centusies ietekmēt amatpersonas lēmumu par vīzas izsniegšanu;

12) ārzemnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama atļauja, bet šādu atļauju ārzemnieks nav saņēmis. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu atļauju iespējams saņemt tikai uzturoties Latvijas Republikā;

13) izbeidzies saskaņā ar šā likuma 5. panta pirmo vai otro daļu noteiktais uzturēšanās termiņš;

14) konstatēts, ka uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē, ir zaudējis rīcībspēju vai miris;

15) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Izsniegto vīzu anulē, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir pastāvējuši vīzas izsniegšanas brīdī, bet konstatēti pēc vīzas izsniegšanas vai vīzas izsniegšanā pieļautas tehniska rakstura kļūdas vai neprecizitātes.

(3) Vīzu vai atlikušo vīzas derīguma termiņu atceļ, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir iestājušies pēc vīzas izsniegšanas.

(4) Pārvaldes priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors vai viņu vietnieki var pieņemt lēmumu izsniegt vīzu ārzemniekam, pastāvot šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

17.pants. (1) Lēmumu par vīzas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt vīzu vai vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonas.

(2) Amatpersonām, kuras atteikušas vīzas izsniegšanu vai anulējušas vīzu, nav pienākuma izskaidrot šāda lēmuma iemeslus.

(3) Lēmums par atteikumu izsniegt vīzu vai lēmums par vīzas anulēšanu nav pārsūdzams.

228.

229.

230.

231.

Papildināt 17.panta otro daļu aiz vārdiem “vai anulējušas” ar vārdiem “vai atcēlušas”;

Likumprojekta 17. panta trešajā daļā ierosinām papildināt aiz vārda “nav” ar vārdiem “apstrīdams vai “.

Papildināt 17.panta trešo daļu aiz vārdiem “vīzas anulēšanu” ar vārdiem “vai atcelšanu”

.Deputāts J.Urbanovičs

Papildināt 17.panta trešo daļu ar vārdiem “izņemot gadījumus, ja ārvalstnieks likumīgi uzturas Latvijā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

17.pants. (1) Lēmumu par vīzas izsniegšanu, par atteikumu izsniegt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonas.

(2) Amatpersonām, kuras atteikušas vīzas izsniegšanu, anulējušas vai atcēlušas vīzu, nav pienākuma izskaidrot šāda lēmuma iemeslus.

(3) Lēmums par atteikumu izsniegt vīzu, lēmums par vīzas anulēšanu vai atcelšanu nav apstrīdams vai pārsūdzams.

Atteikums ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā

Atteikums ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā

18.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā, ja ārvalstnieks:

1) ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā bez valsts robežas šķērsošanai nepieciešamajiem dokumentiem;

2) ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā ar nederīgiem, viltotiem vai citas personas ceļošanas dokumentiem;

3) atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar viņa ieceļošanu Latvijas Republikā;

4) sniedz nepatiesas ziņas par sevi, ieceļošanas vai uzturēšanās mērķi;

5) vai cita persona ar draudiem vai solījumiem cenšas viņa labā ietekmēt Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par valsts robežas šķērsošanu;

6) nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finansu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

7) iekļauts to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas valstspiederīgais vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama īpaša atļauja, bet šādu atļauju ārvalstnieks nav saņēmis, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem to iespējams saņemt, tikai uzturoties Latvijas Republikā;

9) izbeidzies, saskaņā ar šā likuma 5. panta pirmo vai otro daļu noteiktais, uzturēšanās termiņš;

10) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārvalstniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

11) izdarījis administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikā un nav samaksājis uzlikto naudas sodu;

12) ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā, par ko likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāka par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība dzēsta vai noņemta likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā noformē rakstveidā.

(3) Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

232.

333.

234.

2

235.

Izslēgt 18.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “vai cita persona viņa labā”

Izslēgt 18.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “viņa labā”.

Izslēgt 18. panta pirmās daļas 8. punktā vārdu “īpaša”.

Papildināt 18. panta otro daļu pirms vārdiem “Lēmumu par atteikumu” ar vārdiem “Pēc ārvalstnieka pieprasījuma”.

Atbalstīt

daļēji

(sk. 33. priekšlik.)

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

18.pants. (1) Valsts robecsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā, ja:

1) ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā bez valsts robežas šķērsošanai nepieciešamajiem dokumentiem;

2) ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā ar nederīgiem, viltotiem vai citas personas ceļošanas dokumentiem;

3) ārzemnieks  atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar viņa ieceļošanu Latvijas Republikā;

4) ārzemnieks  sniedz nepatiesas ziņas par sevi, ieceļošanas vai uzturēšanās mērķi;

5) ārzemnieks vai cita persona ar draudiem vai solījumiem cenšas ietekmēt Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par valsts robežas šķērsošanu;

6) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;

7) ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) ārzemnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama atļauja, bet šādu atļauju ārzemnieks nav saņēmis. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu atļauju iespējams saņemt tikai uzturoties Latvijas Republikā;

9) izbeidzies saskaņā ar šā likuma 5. panta pirmo vai otro daļu noteiktais uzturēšanās termiņš;

10) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

11) ārzemnieks izdarījis administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikā un nav samaksājis uzlikto naudas sodu;

12) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā, par ko likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc ārzemnieka pieprasījuma lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā noformē rakstveidā.

(3) Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

19.pants (1) Ja lēmums par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā pieņemts saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12. punktu, Valsts robežsardzes amatpersona vīzu anulē vai atceļ.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Valsts robežsardzes amatpersona par pieņemto lēmumu atteikt ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā un vīzas anulēšanu vai atcelšanu triju darbdienu laikā rakstveidā informē pārvaldi.

36.

37.

Papildināt 19.panta pirmo daļu aiz skaitļa “7.” ar skaitli “10.”;

Svītrot 19.panta otrajā daļā vārdus “pieņemto lēmumu atteikt ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā un”.

Atbalstīt

Atbalstīt

19.pants (1) Ja lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā pieņemts saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7., 10. vai 12. punktu, Valsts robežsardzes amatpersona vīzu anulē vai atceļ.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Valsts robežsardzes amatpersona par vīzas anulēšanu vai atcelšanu triju darbdienu laikā rakstveidā informē Pārvaldi.

20.pants. (1) Ārvalstniekam ir tiesības lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas apstrīdēt pārstāvniecībā.

(2) Lēmums, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, nav pārsūdzams.

338.

339.

Izslēgt 20.panta otro daļu.

Izteikt 20. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, un viņas pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

20.pants. (1) Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas apstrīdēt pārstāvniecībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, un šo personu pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

21.pants. (1) Pārvadātājs pārliecinās par to, ka ārvalstniekam, kuru tas pārvadā, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti.

(2) Pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pārvadātājs, kas ārvalstnieku nogādājis līdz Latvijas Republikas valsts robežai vai Latvijas Republikā, nogādā ārvalstnieku atpakaļ valstī, no kuras viņš atvests, vai valstī, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkurā citā valstī, kurā ārvalstnieka ieceļošana ir garantēta, ja:

1) ārvalstniekam atsaka ieceļošanu Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu;

2) nākamais pārvadātājs, kuram jānogādā galamērķa valstī vai nākamajā valstī ārvalstnieks, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atsakās to darīt;

3) ārvalstniekam, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, galamērķa valsts vai nākamā valsts atsaka ieceļošanu un nosūta ārvalstnieku atpakaļ uz Latvijas Republiku.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Izdevumu noteikšanas un to piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

21.pants. (1) Pārvadātājs pārliecinās par to, ka ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti.

(2) Pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pārvadātājs, kas ārzemnieku nogādājis līdz Latvijas Republikas valsts robežai vai Latvijas Republikā, nogādā ārzemnieku atpakaļ valstī, no kuras viņš atvests, vai valstī, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkurā citā valstī, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta, ja:

1) ārzemniekam atsaka ieceļošanu Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu;

2) nākamais pārvadātājs, kuram jānogādā galamērķa valstī vai nākamajā valstī ārzemnieks, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atsakās to darīt;

3) ārzemniekam, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, galamērķa valsts vai nākamā valsts atsaka ieceļošanu un nosūta ārzemnieku atpakaļ uz Latvijas Republiku.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Izdevumu noteikšanas un piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Uzturēšanās atļaujas

Uzturēšanās atļaujas

22.pants. (1) Ārvalstniekam var izsniegt:

1) termiņuzturēšanās atļauju;

2) pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Termiņuzturēšanās atļaujas, kuru derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu. Termiņuzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas uz mācību laiku, reģistrē divas reizes gadā (pēc katra semestra). Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrē ik pēc pieciem gadiem.

(3) Termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniedz, reģistrē, anulē un atzīst par nederīgām pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ārvalstnieks Ministru kabineta noteiktos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai drīkst iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

340.

341.

Izslēgt likumprojekta 22.panta otrajā daļā vārdus “(pēc katra semestra)”.

Izteikt 22. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izsaukumu apstiprina un termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniedz, reģistrē un anulē pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

22.pants. (1) Ārzemniekam var izsniegt:

1) termiņuzturēšanās atļauju;

2) pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu. Termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta uz mācību laiku, reģistrē divas reizes gadā. Pastāvīgo uzturēšanās atļauju reģistrē ik pēc pieciem gadiem.

(3) Izsaukumu apstiprina un termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniedz, reģistrē un anulē Pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ārzemnieks Ministru kabineta noteiktos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus drīkst iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

23.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šā likuma noteiktajā kārtībā ārvalstniekam ir tiesības saņemt:

1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz otrajai pakāpei sānu līnijā, kā arī svainis līdz otrajai pakāpei;

2) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;

3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem, ja ārvalstnieks ir personālsabiedrības amatpersona, kuras paraksta tiesības ir reģistrētas komercreģistrā;

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona, kuras ekonomiskās aktivitātes rada ienākumu Latvijas Republikai;

5) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem, ja ārvalstnieks ir komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;

7) uz pieciem gadiem, ja viņš Latvijā investējis kapitālu, izdarot ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai izsniedzot aizdevumu u.tml. ne mazāk kā 600 000 latu apmērā. Šādai investīcijai jāpastāv visu termiņuzturēšanās atļaujas laiku;

8) uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;

9) uz izglītības iestāžu audzēkņu vai pilna laika studentu apmaksāto mācību periodu;

10) uz ārstēšanās līgumā norādīto laiku;

11) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minēto laiku;

12) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss;

13) uz laiku, kāds nepieciešams starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kuros piedalās Latvijas Republika, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

14) uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

15) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

16) uz laiku, uz kādu pār ārzemnieku nodibināta aizbildnība vai aizgādnība;

17) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja ārvalstnieks ir iestājies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī;

18) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar skolēnu vai studentu apmaiņu, praksi vai stažēšanos kādā no Latvijas Republikas izglītības iestādēm vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā vai cita uzdevuma veikšanai.

(2) Ministru kabinets nosaka to personu loku, kuras ir tiesīgas pieprasīt uzturēšanās atļauju ar mērķi veikt komercdarbību, un noteikt tās pieprasīšanai iesniedzamos dokumentus, kā arī, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārvalstniekiem.

(3) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.

(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. 9., 12., 13.,14., 15. un 17.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju ir tiesības saņemt arī ārvalstnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.

342.

343.

3

344.

345.

446.

447.

448.

449.

Aizstāt 23.panta pirmās daļas 1.punktā “sešus mēnešus” ar vardiem “vienu gadu”.

23. pantā:

- ierosinām izslēgt pirmās daļas 4. punktā vārdus “kuras ekonomiskās aktivitātes rada ienākumu Latvijas Republikai”;

Svītrot 23.panta pirmās daļas 7. punktā vārdus “vai izsniedzot aizdevumu u.tml.”;

Svītrot 23.panta pirmās daļas 13. punktā vārdus “bet ne ilgāk kā uz vienu gadu”;

23.panta 18. punktā aizstāt vārdu “skolēnu” ar vārdu “audzēkņu”;

Papildināt 23. panta pirmo daļu ar jaunu 19. punktu šādā redakcijā:

“19) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārvalstnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis”.

Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā;

“(2) Ministru kabinets ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem.”

23.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem” ar vārdiem “ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(redakc.

preciz.)

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

23.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:

1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz otrajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz otrajai pakāpei;

2) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;

3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem, ja viņš ir personālsabiedrības amatpersona, kuras paraksta tiesības reģistrētas komercreģistrā;

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona;

5) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;

7) uz pieciem gadiem, ja viņš ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 600 000 latu. Šādam ieguldījumam jāpastāv visu termiņuzturēšanās atļaujas laiku;

8) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis;

9) uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;

10) uz izglītības iestāžu audzēkņu vai pilna laika studentu apmaksāto mācību periodu;

11) uz ārstēšanās līgumā norādīto laiku;

12) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minēto laiku;

13) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss;

14) uz laiku, kāds nepieciešams tāda starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kurā piedalās Latvijas Republika;

15) uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

17) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība;

18) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja ārzemnieks ir iestājies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī;

19) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar audzēkņu vai studentu apmaiņu, praksi vai stažēšanos kādā no Latvijas Republikas izglītības iestādēm vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā vai cita uzdevuma veikšanu.

(2) Ministru kabinets ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem.

(3) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

(4) Šā panta pirmās daļas 1.- 10., 13. – 16. un 19.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt:

1) Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārvalstnieka nepilngadīgajam bērnam;

2) Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārvalstnieka aizgādnībā esošajai personai;

3) Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārvalstnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. un 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

4) Latvijas valstspiederīgā vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu;

5) ārvalstniekam, kurš Latvijā investējis kapitālu, izdarot ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai izsniedzot aizdevumu ne mazāk kā 600 000 latu apmērā, un kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 7.punktu;

6) ārvalstniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, turklāt apguvis vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu, mācoties valsts valodā;

7) ārvalstniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;

8) ārvalstniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikas teritorijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 10 gadus, un viņa laulātajam, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikas teritorijā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz pēdējos piecus gadus;

9) Latvijas Republikā dzīvojošam ārvalstniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas valstspiederīgais;

10) ārvalstniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un bēgļa ģimenes loceklim;

11) ārvalstniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas pamatots ar valsts interesēm.

(3) Šā panta pirmās daļas 8.punkta nosacījums neattiecas uz ārvalstnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 9. punktu.

(4) Šā panta pirmās daļas 9.punktā minētais ārvalstnieks iesniegumu ar lūgumu izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju iesniedz 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas.

450.

451.

4

452.

453.

454.

455.

456.

557.

558.

5

Izslēgt 24. panta pirmas daļas otro punktu.

Izteikt 24.panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

„5) ārvalstniekam, kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 7. punktu, ja šajā punktā minētās investīcijas joprojām pastāv;”

Papildināt 24.panta pirmās daļas 8.punktu ar vārdiem “ja ir apguvis valsts valodu”.

Papildināt 24.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Valsts valodas zināšanu līmeni un pārbaudes kārtību nosaka MK noteikumi.”

24.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “pamatots ar “ar vārdu “atbilst”.

Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā likumā neparedzētos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm vai humānu apsvērumu dēļ.”

Aizstāt 24.panta ceturtajā daļā ciparus “30” ar cipariem “90”.

Aizstāt 24.panta ceturtajā daļā vārdus “iesniegumu ar lūgumu izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju” ar vārdiem “dokumentus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai”.

Izteikt 24.panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šā panta pirmās daļas 3., 7. un 8.punktā minētais ārvalstnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu. Valsts valodas zināšanas līmeni un pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Ja ārvalstnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju.””

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom.

58.priekšl.)

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom.

58.priekšl.)

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt:

1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam;

2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. un 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

3) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu;

4) ārzemniekam, kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 7. punktu, ja šajā punktā minētais kapitālieguldījums joprojām pastāv;

5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, turklāt apguvis vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu, mācoties valsts valodā;

6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;

7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 10 gadus, un viņa laulātajam, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz pēdējos piecus gadus;

8) Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

9) ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un bēgļa ģimenes loceklim;

10) ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm.

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 10. punktu.

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētais ārzemnieks pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas.

(5) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētais ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju.

25.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš ir Latvijas valstspiederīgā laulātais, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Ja laulība šķirta, pirms Latvijas valstspiederīgā laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumu, ja tiesa nepilngadīgo bērnu – Latvijas valstspiederīgo – atstāj pie tā no vecākiem, kurš nav Latvijas valstspiederīgais. Šādā gadījumā bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

559.

560.

Papildināt 25.panta pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem “ja ir apguvis valsts valodu”.

Papildināt 25.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Valsts valodas zināšanu līmeni un pārbaudes kārtību nosaka MK noteikumi.”

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom.

58.priekšl.)

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom.

58.priekšl.)

25.pants. (1) Ārzemnieks, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Ja laulība šķirta, pirms Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumu, kad tiesa nepilngadīgo bērnu – Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni – atstāj pie tā no vecākiem, kurš nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Šādā gadījumā bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

26.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārvalstnieka laulātais, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Ja laulība šķirta, pirms pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē.

(3) Šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētajos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulība ir monogāma un laulātie dzīvos kopā, un ka viņiem ir kopīga mājsaimniecība.

561.

562.

563.

564.

5

Papildināt 26.panta pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem “ja ir apguvis valsts valodu”.

Papildināt 26.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Valsts valodas zināšanu līmeni un pārbaudes kārtību nosaka MK noteikumi.”

Papildināt 26.panta otro daļu ar vārdiem “izņemot gadījumu, ja tiesa abu laulāto kopīgo bērnu atstāj pie tā vecāka, kam nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un bērna interesēs ir turpināt uzturēties Latvijā. Šajā gadījumā bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.”

Izslēgt 26.panta trešo daļu.

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom.

58.priekšl.)

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom.

58.priekšl.)

Neatbalstīt

Neatbalstīt

26.pants. (1) Ārzemnieks, kurš ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Ja laulība šķirta, pirms pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē.

(3) Šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētajos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulība ir monogāma, laulātie dzīvos kopā un viņiem ir kopīga mājsaimniecība.

27.pants. Ārvalstnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 25.pantu vai 26.panta pirmās daļas 3.punktu un minētā laulība ir šķirta, iegūst tiesības uzaicināt laulāto – ārvalstnieku – uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 26.pantu ne ātrāk kā trīs gadus pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas.

27.pants. Ārzemnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 25.pantu vai 26.panta pirmās daļas 3.punktu un kura laulība ir šķirta, iegūst tiesības uzaicināt laulāto – ārzemnieku – uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 26.pantu ne agrāk kā trīs gadus pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas.

28.pants. (1) Ja laulībā starp ārvalstnieku un Latvijas valstspiederīgo vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušu ārvalstnieku laulātais – Latvijas valstspiederīgais vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušais ārvalstnieks – nomirst un laulībā nav nepilngadīgu bērnu, ārvalstniekam jaunu termiņuzturēšanās atļauju neizsniedz un esošo nereģistrē.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laulībā ir nepilngadīgs bērns – Latvijas valstspiederīgais, laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

565.

Svītrot 28. panta pirmajā daļā vārdus “un laulībā nav nepilngadīgu bērnu”.

Atbalstīt

(redakc.

precizets)

28.pants. (1) Ja nomirst termiņauzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais, kurš ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārzemnieks, ārzemniekam jaunu termiņuzturēšanās atļauju neizsniedz un esošo nereģistrē.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laulībā ir nepilngadīgs bērns – Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

29.pants. (1) Uz Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārvalstnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgs saņemt šā laulātā bērns, izņemot gadījumu, kad :

1) pastāv tiesiski ierobežojumi bērna izceļošanai no mītnes zemes;

2) bērns saņemot pirmo uzturēšanās atļauju, ir pilngadīgs;

3) bērns ir noslēdzis laulību un viņam ir atsevišķa mājsaimniecība.

(2) Šajā pantā minētās tiesības attiecas arī uz citām laulātā aizbildnībā esošajām personām.

29.pants. (1) Uz Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgs pieprasīt šā laulātā bērns, izņemot gadījumu, kad :

1) pastāv tiesiski ierobežojumi bērna izceļošanai no mītnes zemes;

2) bērns, pieprasot pirmo uzturēšanās atļauju, ir pilngadīgs;

3) bērns ir noslēdzis laulību un viņam ir atsevišķa mājsaimniecība.

(2) Šajā pantā minētās tiesības attiecas arī uz citām laulātā aizbildnībā esošajām personām.

30.pants. (1) Latvijas valstspiederīgā vecāki un viņu laulātie, kuri ir sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir tiesīgi saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka ārvalstnieks nepieprasīs materiālo pabalstu Latvijas Republikas sociālās palīdzības sistēmā.

566.

667.

668.

Apvienot 30.panta pirmās daļas 3.un 4.punktu un izteikt to šādā redakcijā:

“3) trešo reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.”

Papildināt 30.panta pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem “ja ir apguvis valsts valodu”.

Papildināt 30.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Valsts valodas zināšanu līmeni un pārbaudes kārtību nosaka MK noteikumi.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom.

58.priekšl.)

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom.

58.priekšl.)

30.pants. (1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāki un viņu laulātie, kuri sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir tiesīgi saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka ārzemnieks nepieprasīs materiālo pabalstu Latvijas Republikas sociālās palīdzības sistēmā.

31.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārvalstnieka laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

669.

670.

Papildināt 31.panta pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem “ja ir apguvis valsts valodu”.

Papildināt 31.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Valsts valodas zināšanu līmeni un pārbaudes kārtību nosaka MK noteikumi.”

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom.

58.priekšl.)

Atbalstīt

daļēji

(Juridisk. kom.

58.priekšl.)

31.pants. (1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

32.pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

1) pārstāvniecībā – ārvalstnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā;

2) pārvaldē – ārvalstnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju.

(2)  To personu loku, kuras ir tiesīgas iesniegt dokumentus pārvaldei, lai saņemtu uzturēšanās atļauju sakarā ar nodarbinātību, nosaka Ministru kabinets.

(3) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti, kas pārtrauc mācības, izbrauc no Latvijas Republikas.

771.

672.

Papildināt 32.panta pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem “vai derīgu vīzu”

Papildināt 32. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārvaldes priekšnieks var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai pārvaldē, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām vai valsts interesēm, nepārvaramas varas vai humānu apstākļu dēļ.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

Neatbalstīt

Atbalstīt

(redakc. precizēts)

32.pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

1) pārstāvniecībā – ārzemnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā;

2) Pārvaldē – ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju.

(2)  To personu loku, kuras ir tiesīgas iesniegt dokumentus Pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbību, nosaka Ministru kabinets.

(3) Pārvaldes priekšnieks var atļaut iesniegt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus Pārvaldē, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

(4) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti, kas pārtrauc mācības, izbrauc no Latvijas Republikas.

33.pants. (1) Pārvalde Ministru kabineta noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai izskata un atbildi sniedz:

1) attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju – 30 dienu laikā;

2) attiecībā uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju – 90 dienu laikā.

(2) Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz pārvaldei ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai – ne vēlāk kā 90 dienas. Ja noteiktais iesniegšanas termiņš nokavēts, pārvaldes priekšnieks var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, nepārvaramas varas apstākļu vai humānu apsvērumu dēļ.

(3) Nākamais uzturēšanās atļaujas termiņš skaitāms no iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa izbeigšanās dienas.

(4) Šā likuma 3.pantā pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārvalstnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus, kā arī pārbaudīt ārvalstnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

(5) Uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana nerada ārvalstniekam tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

673.

674.

Papildināt 33.panta otro daļu aiz vārdiem “termiņuzturēšanās atļaujas” ar vārdiem “vai vīzas”.

Ierosinām aizstāt 33. panta otrajā daļā vārdus “ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, nepārvaramas varas apstākļu vai humānu apsvērumu dēļ” ar vārdiem “ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

33.pants. (1) Pārvalde Ministru kabineta noteikumos minētos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus izskata un atbildi sniedz:

1) attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju – 30 dienu laikā;

2) attiecībā uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju – 90 dienu laikā.

(2) Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz Pārvaldē ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai – ne vēlāk kā 90 dienas pirms iepriekšējās patstāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Ja noteiktais iesniegšanas termiņš nokavēts, Pārvaldes priekšnieks var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja tas Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(3) Nākamais uzturēšanās atļaujas termiņš skaitāms no iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa izbeigšanās dienas.

(4) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

(5) Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana nerada ārzemniekam tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

34.pants. “(1) Uzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka:

1) ārvalstnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;

2) ārvalstnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

3) ārvalstnieks nevar apgādāt sevi vai personas, kuras ir viņa apgādībā, izņemot gadījumu, ja apgādību uzņemas Latvijas valstspiederīgais;

4) ārvalstnieks iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam tā nav;

5) ārvalstniekam ir tādi veselības traucējumi vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un šie veselības traucējumi vai slimība ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, ja ārvalstnieks ar Labklājības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo sarakstā minēto slimību. Ja ārvalstnieks saslimis ar minēto slimību iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārvalstnieks veicis visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai;

6) ja ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārvalstnieks ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai palīdzējis citam ārvalstniekam prettiesiski iekļūt Latvijas Republikā;

7) ārvalstnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) ārvalstnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziegumā, kas izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās un par ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo noteikumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziegumiem – pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc soda izciešanas;

9) ārvalstnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis noteikums neattiecas uz ārvalstnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārvalstnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

10) uzaicinātājs zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

11) ārvalstnieks nav ievērojis šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minēto termiņu, izņemot gadījumu, ja ārvalstnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ;

12) ārvalstnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

13) ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

14) ārvalstnieks ir tāda ārvalstnieka aizbildnībā vai aizgādnībā, kuram liegta ieceļošana Latvijas Republikā;

15) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārvalstnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju;

16) ārvalstnieks ir iekārtojies darbā bez darba atļaujas;

17) uzaicinātājs rakstiski atsauc izsaukumu;

18) uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē vai zaudējis rīcībspēju, vai miris;

19) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu, lai ārvalstniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Ārvalstniekam, kurš vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktajā kārtībā, uzturēšanās atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 9., 11. un 12.punktā minētajos gadījumos.

675.

676.

777.

778.

7

779.

780.

781.

82.

83.

Aizstāt 34.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “vai” ar vārdu “un”.

Papildināt 34.panta pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem “,kas pamato uzturēšanās atļaujas saņemšanu;”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 34. panta pirmās daļas 3. punktu (arī 35. panta 2. punktu) šādā redakcijā:

“3) ārvalstniekam nav nepieciešamo finansu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;”

Papildināt 34. pantā pirmās daļas 5. punktā aiz vārda “minēto” ar vārdiem “veselības traucējumu vai”;

Izteikt 34.pantā pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) ja ārvalstnieks ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārvalstniekam prettiesiski iekļūt Latvijas Republikā”;

Ierosinām saskaņot 34. panta pirmās daļas 6. punktā (arī 61. panta pirmās daļas 4. punkta d. apakšpunktā) lietoto definējumu “prettiesiski iekļūt Latvijas Republikā” un 35. panta 17. punktā lietoto “nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā”.

Papildināt 34. pantā pirmās daļas 8. punktā (arī 35. panta 4. punktā aizstāt vārdus “noziegumā, kas izdarīts” ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma izdarīšanā” , bet vārdus “noziegumiem” ar vārdiem “noziedzīgajiem nodarījumiem”;

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 34. pantā pirmās daļas 16. punktā (arī 35. panta 7. punktā) vārdus iekārtojies darbā” ar vārdu “strādā”.

“20) pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24. panta 9. punktu un Latvijas valstspiederīgā statusu ir pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

34.pants. (1) Uzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka, ja:

1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;

2) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

3) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

4) ārzemnieks nepieciešamos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedzis ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam ceļošanas dokumenta nav;

5) ārzemniekam ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un attiecīgais veselības traucējums vai slimība ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad ārzemnieks ar Labklājības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo sarakstā minēto veselības traucējumu vai slimību. Ja ārzemniekam minētais veselības traucējums vai slimība radusies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un viņš vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārzemnieks veicis visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai;

6) ārzemnieks ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā;

7) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko ar Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

9) ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

10) uzaicinātājs zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

11) ārzemnieks nav ievērojis šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minēto termiņu, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ;

12) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

13) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

14) ārzemnieks ir tāda ārzemnieka aizbildnībā vai aizgādnībā, kuram ieceļošana Latvijas Republikā ir aiz liegta;

15) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

16) ārzemnieks strādā bez darba atļaujas;

17) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

18) uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē vai zaudējis rīcībspēju, vai miris;

19) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

20) pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24. panta 8. punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

(2) Ārzemniekam, kurš pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, šo atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 9., 11., 12. un 20.punktā minētajos gadījumos.

35.pants. Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārvalstnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas;

2) ārvalstniekam nav legāla iztikas avota;

3) ārvalstnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

4) ārvalstnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziegumā, kas izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās, un par to saskaņā ar Latvijas Republikas likumu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem;

5) ārvalstnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

6) ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

7) ārvalstnieks iekārtojies darbā bez darba atļaujas;

8) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

9) uzaicinātājs zaudējis tiesisko statusu vai tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

10) ārvalstnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;

11) vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārvalstnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

12) ārvalstnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis noteikums neattiecas uz ārvalstnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārvalstnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

13) ārvalstnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī ja ārvalstnieks var pierādīt, ka prombūtnē ir bijis attaisnojošu iemeslu dēļ;

14) ārvalstnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

15) ārvalstnieks ir nodarbinājis citu ārvalstnieku, kuram nav darba atļaujas;

16) ārvalstnieks nodrošinājis ar dzīvesvietu ārvalstnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;

17) ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārvalstnieks palīdzējis citam ārvalstniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā.

884.

Papildināt 35.panta 1.punktu ar vārdiem “, kas ir bijušas par pamatu termiņa uzturēšanās atļaujas saņemšanai;”

Neatbalstīt

35.pants. Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

3) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

4) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem;

5) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

6) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

7) ārzemnieks strādā bez darba atļaujas;

8) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

9) uzaicinātājs zaudējis tiesisko statusu vai tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

10) ārzemnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;

11) vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

12) ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

13) ārzemnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī, ja ārzemnieks var pierādīt, ka prombūtnei bijis attaisnojošs iemesls;

14) ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

15) ārzemnieks ir nodarbinājis citu ārzemnieku, kuram nav darba atļaujas;

16) ārzemnieks ir nodrošinājis ar dzīvesvietu citu ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;

17) ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā.

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārvalstnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas;

2) ārvalstnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

3) ārvalstnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijas Republikā;

4) ārvalstnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī ja ārvalstnieks var pierādīt, ka prombūtnē ir bijis attaisnojošu iemeslu dēļ;

5) ārvalstnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā ārvalstī;

6) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārvalstnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju;

7) ārvalstnieks ir zaudējis vai viņam ir atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss;

8) ārvalstnieks ir zaudējis repatrianta statusu;

9) ārvalstnieks ir repatrianta statusu zaudējušas personas, ģimenes loceklis un saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā;

10) ārvalstnieks ir bēgļa statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis.

(2) Šā panta pirmās daļas 9. un 10. punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas brīža.

(3) Ārvalstniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktajā kārtībā, to var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos.

785.

7

786.

Papildināt 36.panta pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem “, kas ir bijušas par pamatu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;”

“11) pastāvīgās uzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 24. panta 9. punktu un Latvijas valstspiederīgā statusu ir pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

2) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

3) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā;

4) ārzemnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī ja ārzemnieks var pierādīt, ka prombūtnei bijis attaisnojošs iemesls;

5) ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

6) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

7) ārzemnieks ir zaudējis vai viņam ir atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss;

8) ārzemnieks ir zaudējis repatrianta statusu;

9) ārzemnieks ir repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis un saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā;

10) ārzemnieks ir bēgļa statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis;

11) pastāvīgās uzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

(2) Šā panta pirmās daļas 9. un 10. punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas brīža.

(3) Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 11.punktā minētajos gadījumos.

37.pants. (1) Šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos pieņemt lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu vai tās anulēšanu ārzemniekam, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, var tikai valsts un sabiedrības drošības interesēs.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja laulība noslēgta pirms ārzemnieks likumā noteiktajā kārtībā saukts pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

37.pants. (1) Šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos pieņemt lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu vai tās anulēšanu ārzemniekam, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, var tikai valsts un sabiedrības drošības interesēs.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja laulība noslēgta pirms ārzemnieks likumā noteiktajā kārtībā saukts pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

38.pants. Tiesas, Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādes septiņu dienu laikā informē pārvaldi, ja to rīcībā ir informācija par šā likuma 34., 35. vai 36.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

38.pants. Tiesas, Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādes septiņu dienu laikā informē Pārvaldi, ja to rīcībā ir informācija par šā likuma 34., 35. vai 36.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

39.pants. (1) Uzaicinātājam ir pienākums triju darbdienu laikā informēt pārvaldi par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārvalstnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju.

(2) Ārvalstniekam ir pienākums triju darbdienu laikā rakstveidā informēt pārvaldi par izmaiņām uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegtajās ziņās.

39.pants. (1) Uzaicinātājam ir pienākums triju darbdienu laikā informēt Pārvaldi par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju.

(2) Ārzemniekam ir pienākums triju darbdienu laikā rakstveidā informēt Pārvaldi par izmaiņām uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai sniegtajās ziņās.

40.pants. (1) Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārvalstniekam, uzaicinātājam vai minēto personu pārstāvim ir tiesības apstrīdēt, vēršoties pie pārvaldes priekšnieka 30 dienu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas.

(2) Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju ārvalstniekam, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā, uzaicinātājam vai viņu pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā.

887.

888.

Izteikt 40.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju ārvalstniekam, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā, ārvalstniekam, uzaicinātajam vai minēto personu pārstāvim likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā.”

Izteikt 40.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā ārvalstniekam, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā vai uzaicinātājam.”

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt

40.pants. (1) Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārzemniekam, uzaicinātājam ir tiesības apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas.

(2) Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā ārzemniekam, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā, vai uzaicinātājam.

Izraidīšana

Izraidīšana

41.pants. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā nosaka ieceļošanas aizlieguma termiņu un pieprasa septiņu dienu laikā atstāt Latvijas Republiku, šādos gadījumos:

1) ja ārvalstnieks, uzturoties Latvijas Republikā, pārkāpis tiesību aktos noteikto ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai

2) pamatojoties uz šā likuma 61. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu

89.

90.

91.

Ierosinām 41. pantā:

- ievaddaļā izslēgt vārdus “šādos gadījumos”;

Aizstāt 41.panta pirmajā punktā (arī 46. panta pirmajā daļā, 51. panta pirmās daļas 1. punktā, 61. panta pirmās daļas 4. punkta e apakšpunktā un 5. punkta c apakšpunktā) vārdus “tiesību aktos “ar vārdiem “normatīvajos aktos”;

- pirmajā punktā izslēgt vārdu “vai”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

41.pants. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā nosaka ieceļošanas aizlieguma termiņu un pieprasa septiņu dienu laikā atstāt Latvijas Republiku:

1) ja ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā;

2) pamatojoties uz šā likuma 61. panta pirmo vai otro daļu.

42.pants. (1) Ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums saskaņā ar šā likuma 41.pantu, ir tiesības septiņu dienu laikā to pārsūdzēt pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks ārvalstnieka uzturēšanās termiņu pagarina uz sūdzības izskatīšanas laiku.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas šā likuma 40.panta pirmajā daļā minētās personas var pārsūdzēt tiesā atbilstoši pārvaldes atrašanās vietai, izņemot gadījumu, kad ir izbraukšanas rīkojums izdots, pamatojoties uz šā likuma 61.panta pirmās daļas 1.un 2.punktu.

892.

893.

42. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “pārsūdzēt” ar vārdu “apstrīdēt” un vārdu “sūdzības “ar vārdu “iesnieguma”.

“42. pants. (1) Ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums saskaņā ar šā likuma 41. panta 1. punktu, ir tiesības septiņu dienu laikā to pārsūdzēt pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks ārvalstnieka uzturēšanās termiņu pagarina uz sūdzības izskatīšanas laiku.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas šā likuma 40. panta pirmajā daļā minētās personas var pārsūdzēt tiesā atbilstoši pārvaldes atrašanās vietai.

(3) Izbraukšanas rīkojums, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 41. panta 2. punktu, nav pārsūdzams.”

Atbalstīt

Atbalstīt

42. pants. (1) Ārzemniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums saskaņā ar šā likuma 41. panta 1. punktu, ir tiesības septiņu dienu laikā to apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks ārzemnieka uzturēšanās termiņu pagarina uz iesnieguma izskatīšanas laiku.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas šā likuma 40. panta minētajām personām ir tiesības pārsūdzēt tiesā pēc Pārvaldes atrašanās vietas.

(3) Izbraukšanas rīkojums, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 41. panta 2. punktu, nav pārsūdzams.

43.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā nedod tiesības ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, uzturēties Latvijas Republikā.

43.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā nedod tiesības ārzemniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, uzturēties Latvijas Republikā.

44.pants. Pārvalde sadarbībā ar Valsts robežsardzi un citām valsts iestādēm kontrolē, vai ārvalstnieks, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, labprātīgi atstājis Latvijas Republiku.

44.pants. Pārvalde sadarbībā ar Valsts robežsardzi un citām valsts iestādēm kontrolē, vai ārzemnieks, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, labprātīgi atstājis Latvijas Republiku.

45.pants. (1) Ja ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar konsulāro dienestu starpniecību, viņam izsniedz izceļošanas dokumentu.

(2) Izceļošanas dokumenta formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

45.pants. (1) Ja ārzemniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar konsulāro dienestu starpniecību, viņam izsniedz izceļošanas dokumentu.

(2) Izceļošanas dokumenta formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Piespiedu izraidīšana

Piespiedu izraidīšana

46.pants. (1) Ja ārvalstnieks nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai citādi pārkāpis tiesību aktos noteikto ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas pierobežā vai valsts robežas šķērsošanas vietā, lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu 10 dienu laikā ir tiesīgs pieņemt Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) Valsts robežsardzes priekšniekam ir tiesības atcelt lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu, ja ir mainījušies apstākļi, kas bijuši par pamatu lēmuma par piespiedu izraidīšanu pieņemšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu nav pārsūdzams.

(4) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu Valsts robežsardzes amatpersona triju darbdienu laikā rakstveidā informē pārvaldi.

894.

46. panta trešo daļu aiz vārda “ nav “papildināt ar vārdiem “apstrīdams vai”.

Atbalstīt

46.pants. (1) Ja ārzemnieks nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai citādi pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas pierobežā vai valsts robežas šķērsošanas vietā, lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu 10 dienu laikā ir tiesīgs pieņemt Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) Valsts robežsardzes priekšniekam ir tiesības atcelt lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, ja mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma par piespiedu izraidīšanu pieņemšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(4) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu Valsts robežsardzes amatpersona triju darbdienu laikā rakstveidā informē Pārvaldi.

47.pants. (1) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona 10 dienu laikā no šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto apstākļu konstatēšanas dienas pieņem lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu, ja:

1) ārvalstnieks nav izceļojis no Latvijas Republikas septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas un šā likuma 42.pantā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis izbraukšanas rīkojumu, vēršoties pie pārvaldes priekšnieka vai pārvaldes priekšnieks iesniegumu noraidījis;

2) Valsts robežsardzes amatpersona aizturējusi ārzemnieku Latvijas Republikas teritorijā, izņemot. šā likuma 46.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pieņemtais lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pieņemto lēmumu ārvalstniekam ir tiesības 7 dienu laikā apstrīdēt, vēršoties pie pārvaldes priekšnieka.

(4) Pārvaldes priekšniekam, ja ir mainījušies apstākļi, ir tiesības lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu atcelt.

895.

Ierosinām 47. panta pirmās daļa 1.punktā un trešajā daļā aizstāt vārdus “vēršoties pie pārvaldes priekšnieka” ar vārdiem “pārvaldes priekšniekam”.

Atbalstīt

47.pants. (1) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona 10 dienu laikā no šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto apstākļu konstatēšanas dienas pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, ja:

1) ārzemnieks nav izceļojis no Latvijas Republikas septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas un šā likuma 42.pantā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis izbraukšanas rīkojumu Pārvaldes priekšniekam vai Pārvaldes priekšnieks iesniegumu noraidījis;

2) Valsts robežsardzes amatpersona aizturējusi ārzemnieku Latvijas Republikas teritorijā, izņemot. šā likuma 46.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pieņemtais lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pieņemto lēmumu ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā apstrīdēt pārvaldes priekšniekam.

(4) Pārvaldes priekšniekam, ja mainījušies apstākļi, ir tiesības lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu atcelt.

48.pants. Ja pēc soda izciešanas par Latvijas Republikā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem ārvalstniekam nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas.

48.pants. Ja pēc soda izciešanas par Latvijas Republikā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem ārzemniekam nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, Pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas.

49.pants. Ja ārvalstniekam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar konsulāro dienestu starpniecību, viņam izsniedz šā likuma 45.pantā minēto izceļošanas dokumentu.

49.pants. Ja ārzemniekam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar konsulāro dienestu starpniecību, viņam izsniedz šā likuma 45.pantā minēto izceļošanas dokumentu.

50.pants. (1) Ārvalstnieku piespiedu izraidīšanas kārtību no Latvijas Republikas nosaka iekšlietu ministrs.

(2) Ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas veic Valsts robežsardze.

96.

8

Ierosinām 50. pantā aizstāt vārdus “iekšlietu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

Atbalstīt

50.pants. (1) Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ārzemnieka piespiedu izraidīšanu veic Valsts robežsardze.

Aizturēšana un turēšana apsardzībā

Aizturēšana un turēšana apsardzībā

51.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārvalstnieku:

1) ja viņš nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai citādi pārkāpis tiesību aktos noteikto ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā;

2) ja kompetentām valsts iestādēm, to skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

3) lai izpildītu lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Re publikas.

(2) Par šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks rakstveidā informē Valsts robežsardzi.

51.pants. (1) Valsts robecsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārzemnieku:

1) ja viņš nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai citādi pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā;

2) ja kompetentām valsts iestādēm, to skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

3) lai izpildītu lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas.

(2) Par šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks rakstveidā informē Valsts robežsardzi.

52.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona, aizturot ārvalstnieku, sastāda aizturēšanas protokolu.

(2) Aizturēšanas protokolā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

52.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona, aizturot ārzemnieku, sastāda aizturēšanas protokolu.

(2) Aizturēšanas protokolā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

53.pants. Valsts policijas amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārvalstnieku uz trim stundām līdz nodošanai Valsts robežsardzei.

53.pants. Valsts policijas amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku uz trim stundām līdz nodošanai Valsts robežsardzei.

54.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārvalstnieku līdz 10 diennaktīm.

(2) Aizturēt ārvalstnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar tiesneša lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārvalstnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu.

(3) Ja tiesneša lēmumā norādītajā termiņā ārvalstnieku nav bijis iespējams izraidīt, tiesnesis, pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, pieņem lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu.

(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu līdz sešiem mēnešiem var iesniegt trīs reizes, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 20 mēnešus.

(5) Par ārvalstnieka aizturēšanu ārpus pierobežas vai valsts robežas šķērsošanas vietas, izņemot gadījumus, kad ārvalstnieks aizturēts par nelikumīgu Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu, Valsts robežsardzes amatpersona vienas darbdienas laikā rakstveidā informē pārvaldi.

54.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 10 diennaktīm.

(2) Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar tiesneša lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu.

(3) Ja tiesneša lēmumā norādītajā termiņā ārzemnieku nav bijis iespējams izraidīt, tiesnesis, pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, pieņem lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu.

(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu līdz sešiem mēnešiem var iesniegt trīs reizes, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 20 mēnešus.

(5) Par ārzemnieka aizturēšanu Latvijas Republikas teritorijā (izņemot Latvijas Republikas pierobežā vai valsts robežas šķērsošanas vietā) - Valsts robežsardzes amatpersona vienas darbdienas laikā rakstveidā informē Pārvaldi.

55.pants.( 1) Aizturēšanas termiņu aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņu, ņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņa skaitījums. Aizturēšanas termiņu skaita no brīža, kad ārvalstnieks nogādāts Valsts robežsardzes vai Valsts policijas telpās, lai sastādītu aizturēšanas protokolu. Ja ārvalstnieks atrodas alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, aizturēšanas termiņu skaita no atskurbšanas brīža.

(2) Valsts robežsardzes amatpersona nogādā ārvalstnieku pie tiesneša 24 stundas pirms šā likuma 54. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa vai 24 stundas pirms lēmumā par ārvalstnieka aizturēšanu norādītā termiņa izbeigšanās un, ja nepieciešams, pieaicina tulku.

(3) Tiesnesis nekavējoties izskata iesniegtos materiālus (Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, aizturēšanas protokolu, lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu un dokumentus, kas norāda uz veiktajiem pasākumiem ārvalstnieka izraidīšanas nodrošināšanā), uzklausa Valsts robežsardzes amatpersonas sniegto informāciju un ārvalstnieka vai viņa pārstāvja paskaidrojumus.

(4) Tiesnesis lēmumu par ārvalstnieka aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu aizturēt ārvalstnieku vai pagarināt aizturēšanas termiņu pieņem vienpersoniski un norāda tajā lēmumā attiecīgās tiesas nosaukumu, savu vārdu un uzvārdu, materiālu izskatīšanas datumu, ziņas par aizturēto, lēmuma motīvus, normatīvo aktu, ar kuru lēmums pamatots, un savu nolēmumu.

(5) Tiesneša lēmuma norakstu nosūta Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no Valsts robežsardzes iesnieguma saņemšanas brīža.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu var atcelt pats tiesnesis pēc prokurora protesta, kā arī neatkarīgi no protesta – augstākas instances tiesas priekšsēdētājs.

997.

998.

9

Ierosinām 55. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “vai “ar vārdu “un”.

Izslēgt 55.panta pirmās daļas pēdējo teikumu.

Atbalstīt

Atbalstīt

55.pants.( 1) Aizturēšanas termiņu aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņu, ņem vērā to stundu un dienu, kurā sākas termiņa skaitījums. Aizturēšanas termiņu skaita no brīža, kad ārzemnieks nogādāts Valsts robežsardzes vai Valsts policijas telpās, lai sastādītu aizturēšanas protokolu.

(2) Valsts robežsardzes amatpersona nogādā ārzemnieku pie tiesneša 24 stundas pirms šā likuma 54. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa vai 24 stundas pirms lēmumā par ārzemnieka aizturēšanu norādītā termiņa izbeigšanās un, ja nepieciešams, pieaicina tulku.

(3) Tiesnesis nekavējoties izskata iesniegtos materiālus (Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, aizturēšanas protokolu, lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu un dokumentus, kas norāda uz pasākumiem, kas veikti ārzemnieka izraidīšanas nodrošināšanai), uzklausa Valsts robežsardzes amatpersonas sniegto informāciju un ārzemnieka vai viņa pārstāvja paskaidrojumus.

(4) Tiesnesis lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu aizturēt ārzemnieku vai pagarināt aizturēšanas termiņu pieņem vienpersoniski un norāda tajā attiecīgās tiesas nosaukumu, savu vārdu un uzvārdu, materiālu izskatīšanas datumu, ziņas par aizturēto, lēmuma motīvus, normatīvo aktu, ar kuru lēmums pamatots, un savu nolēmumu.

(5) Tiesneša lēmuma norakstu nosūta Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no Valsts robežsardzes iesnieguma saņemšanas brīža.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu var atcelt pats tiesnesis pēc prokurora protesta, kā arī neatkarīgi no protesta – augstākas instances tiesas priekšsēdētājs.

56.pants. (1) Aizturētajam ir tiesības savu likumīgo interešu aizstāvībai iesniegt sūdzību prokuroram, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārvalstnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī.

(2) Aizturētajam ir tiesības personiski vai ar sava pārstāvja palīdzību iepazīties ar materiāliem, kas saistīti ar viņa aizturēšanu.

(3) Aizturētajam nodrošina tiesības sazināties viņam saprotamā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

56.pants. (1) Aizturētajam ir tiesības savu likumīgo interešu aizstāvībai iesniegt sūdzību prokuroram, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārzemnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī.

(2) Aizturētajam ir tiesības personiski vai ar sava pārstāvja palīdzību iepazīties ar materiāliem, kas saistīti ar viņa aizturēšanu.

(3) Aizturētajam nodrošina tiesības sazināties viņam saprotamā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

57.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona noskaidro aizturētā identitāti, noņem viņa pirkstu nospiedumus, veic ārvalstnieka un viņa mantu apskati, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ārvalstnieka medicīnisko pārbaudi un sastāda par to protokolu.

(2) Aizturētā apskati izdara Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona divu pieaicināto klātbūtnē. Minētajai amatpersonai un pieaicinātajiem jābūt tā paša dzimuma personām kā aizturētajam ārvalstniekam.

(3) Mantu apskati veic aizturētā klātbūtnē, neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt bez aizturētā ārvalstnieka divu pieaicināto klātbūtnē.

57.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona noskaidro aizturētā identitāti, noņem viņa pirkstu nospiedumus, veic ārzemnieka un viņa mantu apskati, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ārzemnieka medicīnisko pārbaudi un sastāda par to protokolu.

(2) Aizturētā apskati izdara Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona divu pieaicināto klātbūtnē. Minētajai amatpersonai un pieaicinātajiem jābūt tā paša dzimuma personām kā aizturētajam ārzemniekam.

(3) Mantu apskati veic aizturētā klātbūtnē. Neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt divu pieaicināto klātbūtnē bez aizturētā ārzemnieka.

58.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersonai ir tiesības izņemt aizturētā ārvalstnieka mantas un personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, sastādot par to protokolu vai izdarot protokolā attiecīgu ierakstu par aizturētā mantu apskati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus izņem līdz ārvalstnieka izraidīšanai.

58.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersonai ir tiesības izņemt aizturētā ārzemnieka mantas un personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, sastādot par to protokolu vai izdarot protokolā attiecīgu ierakstu par aizturētā mantu apskati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus izņem līdz ārzemnieka izraidīšanai.

59.pants. Aizturēto vai apsardzībā turamo ārvalstnieku izmitina speciāli iekārtotā telpā, šķirti no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Ārvalstnieku pārvadā ar to pašu transportu, ar kuru pārvadā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet šķirti no tām.

59.pants. Aizturēto vai apsardzībā turamo ārzemnieku izmitina speciāli iekārtotā telpā, šķirti no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ārzemnieku pārvadā ar to pašu transportu, ar kuru pārvadā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet šķirti no tām.

60.pants. Ja Valsts robežsardzes amatpersonai, pieņemot lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā, nav iespējams viņu tūlīt nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras viņš ieradies, minēto ārvalstnieku tur apsardzībā tik ilgi, līdz to var izdarīt, bet ne ilgāk par 48 stundām.

60.pants. Ja Valsts robežsardzes amatpersonai, pieņemot lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nav iespējams viņu tūlīt nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras viņš ieradies, minēto ārzemnieku tur apsardzībā tik ilgi, līdz to var izdarīt, bet ne ilgāk par 48 stundām.

Latvijas Republikā aizliegta

Latvijas Republikā aizliegta

61.pants. (1) Lēmumu par ārvalstnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta (turpmāk – saraksts), pieņem:

1) iekšlietu ministrs, ja:

a) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs,

b) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā,

c) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu,

d) ārvalstnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu,

e) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārvalstniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā,

f) citos gadījumos, ja ārvalstnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetentu iestāžu sniegto atzinumu;

2) ārlietu ministrs, ja ārvalstnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata);

3) Konsulārā departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona, kura ir pilnvarota veikt konsulārās funkcijas, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu;

4) pārvaldes priekšnieks, ja:

a) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu,

b) pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai anulēt uzturēšanās atļauju,

c) izdots izbraukšanas rīkojums vai pieņemts lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu,

d) ārvalstnieks palīdzējis citam ārvalstniekam prettiesiski iekļūt Latvijas Republikā un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu,

e) ārvalstnieks pēdējā gada laikā pārkāpis tiesību aktos noteikto ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai muitas noteikumus,

f) ārvalstnieks izdarījis administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikā un nav samaksājis uzlikto naudas sodu;

g) ārzemnieks izraidīts no Latvijas Republikas un valsts budžetā nav atlīdzināti ar izraidīšanu saistītie izdevumi.

5) Valsts robežsardzes priekšnieks, ja:

a) saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12. punktu pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā,

b) saskaņā ar šā likuma 46.panta pirmo daļu pieņemts lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu,

c) ārvalstnieks ir pārkāpis tiesību aktos noteikto ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā un tas konstatēts brīdī, kad viņš izceļo no Latvijas Republikas.

(2) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.un 2.punktu, nav pārsūdzams.

999.

Lai vienkāršotu pantu struktūru ierosinām likumprojekta 61. un 63. pantā norādītos apakšpunktus izteikt kā punktus, attiecīgi precizējot daļu redakcijas.

Atbalstīt

61.pants. (1) Lēmumu par ārzemnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta (turpmāk – saraksts), pieņem iekšlietu ministrs, ja:

1) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;

2) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā;

3) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

4) ārzemnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

5) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

6)  ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēl, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetentu iestāžu sniegto atzinumu.

(2) Ja ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata), lēmumu par viņa iekļaušanu sarakstā pieņem ārlietu ministrs.

(3)  Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, lēmumu par ārzemnieku iekļaušanu sarakstā pieņem Konsulārā departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona, kura ir pilnvarota veikt konsulārās funkcijas.

(4) Lēmumu par ārzemnieku iekļaušanu sarakstā pieņem Pārvaldes priekšnieks, ja:

1) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu;

2) pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai anulēt uzturēšanās atļauju;

3) izdots izbraukšanas rīkojums vai pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu;

4) ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu;

5) ārzemnieks pēdējā gada laikā pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai muitas noteikumus;

6) ārzemnieks izraidīts no Latvijas Republikas un valsts budžetā nav atlīdzināti ar izraidīšanu saistītie izdevumi.

(5) Lēmumu par ārzemnieku iekļaušanu sarakstā pieņem Valsts robežsardzes priekšnieks, ja:

1) saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12. punktu pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā;

2) saskaņā ar šā likuma 46.panta pirmo daļu pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu;

3) ārzemnieks ir pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā un tas konstatēts brīdī, kad viņš izceļo no Latvijas Republikas.

(6) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, nav pārsūdzams.

62.pants. (1) Par šā likuma 61.panta pirmās daļas 1.punktā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas, Drošības policijas vai Valsts robežsardzes priekšnieks rakstveidā informē pārvaldi.

(2) Sarakstu uztur un aktualizē pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

62.pants. (1) Par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas, Drošības policijas vai Valsts robežsardzes priekšnieks rakstveidā informē pārvaldi.

(2) Sarakstu uztur un aktualizē Pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

63.pants. Ārvalstnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu:

1)uz laiku no viena gada līdz trīs gadiem, ja:

a) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu,

b) pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai anulēt uzturēšanās atļauju,

c) saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12. punktu ir pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā,

d) ārvalstniekam izdots izbraukšanas rīkojums;

2) uz pieciem gadiem – ja pieņemts lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu;

3) uz nenoteiktu laiku:

a) saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu,

b) ja pēc ārvalstnieka izraidīšanas no Latvijas Republikas valsts budžetā nav atlīdzināti ar izraidīšanu saistītie izdevumi.

63.pants. (1) Ārzemnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, ja:

1) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu;

2) pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai anulēt uzturēšanās atļauju;

3) saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12. punktu ir pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā;

4) ārzemniekam izdots izbraukšanas rīkojums.

(2) Ārzemnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz pieciem gadiem, ja pieņemts lēmums par viņa piespiedu izraidīšanu.

(3) Ārzemnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz nenoteiktu laiku:

1) saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo vai otro daļu;

2) ja pēc viņa izraidīšanas no Latvijas Republikas valsts budžetā nav atlīdzināti ar izraidīšanu saistītie izdevumi.

64.pants. (1) Ja ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata ārvalstnieks tika iekļauts sarakstā, tiesības pieņemt lēmumu samazināt ieceļošanas aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu ir:

1) iekšlietu ministram - 61.panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos;

2) ārlietu ministram - 61.panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā;

3) Konsulārā departamenta direktoram - 61. panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā;

4) pārvaldes priekšniekam - 61.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētās amatpersonas triju darbdienu laikā informē pārvaldi par to, ka samazināts termiņš, uz kādu ārvalstnieks iekļauts sarakstā, vai par ārvalstnieka izslēgšanu no saraksta.

64.pants. (1) Ja ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata ārzemnieks tika iekļauts sarakstā, tiesības pieņemt lēmumu samazināt ieceļošanas aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu ir:

1) iekšlietu ministram – šā likuma 61.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos;

2) ārlietu ministram – šā likuma 61.panta otrajā daļā minētajā gadījumā;

3) Konsulārā departamenta direktoram –šā likuma 61. panta trešajā daļā minētajā gadījumā;

4) Pārvaldes priekšniekam – šā likuma 61.panta ceturtajā daļā un piektajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētās amatpersonas triju darbdienu laikā informē Pārvaldi par to, ka samazināts termiņš, uz kādu ārzemnieks iekļauts sarakstā, vai par ārzemnieka izslēgšanu no saraksta.

65.pants. Sarakstā iekļauto informāciju savu uzdevumu veikšanai izmanto pārvalde, Valsts robežsardze, pārstāvniecības, Konsulārais departaments un citas kompetentas Latvijas Republikas iestādes.

65.pants. Sarakstā iekļauto informāciju savu uzdevumu veikšanai izmanto Pārvalde, Valsts robežsardze, pārstāvniecības, Konsulārais departaments un citas kompetentas Latvijas Republikas iestādes.

Izdevumi par piespiedu izraidīšanu

Ar piespiedu izraidīšanu saistītie izdevumi

66.pants. (1) Izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu izpildi, ārvalstnieka aizturēšanu vai turēšanu apsardzībā, sedz no valsts budžeta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus piedzen no ārvalstnieka vai viņa uzaicinātāja.

66.pants. (1) Izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu izpildi, ārzemnieka aizturēšanu vai turēšanu apsardzībā, sedz no valsts budžeta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus piedzen no ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja.

67.pants. Ar ārvalstnieka izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā saistīto izdevumu apmēru un to piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

67.pants. Ar ārzemnieka izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā saistīto izdevumu noteikšanas un piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

68.pants. (1) Ja uzaicinātājs nesedz izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no valsts, viņš za udē tiesības uzaicināt ārvalstniekus turpmāko piecu gadu laikā vai līdz izdevumu segšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums neattiecas uz fiziskas personas tiesībām uzaicināt pirmās pakāpes radiniekus un laulāto.

9100.

Aizstāt 68. panta pirmajā daļā vārdu “nesedz” ar vārdiem “nav sedzis”.

Atbalstīt

68.pants. (1) Ja uzaicinātājs nav sedzis izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, viņš zaudē tiesības uzaicināt ārzemniekus turpmāko piecu gadu laikā vai līdz izdevumu segšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums neattiecas uz fiziskās personas tiesībām uzaicināt pirmās pakāpes radiniekus un laulāto.

Nobeiguma noteikumi

Nobeiguma noteikumi

69.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ārvalstnieki, kuriem kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

69.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ārzemnieki, kuriem kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3.nr.).

2. Likuma 71.panta spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi nr.116 "Kārtība, kādā izplatāmas un izmantojamas kūrorta un tūrisma ceļazīmes, uz kurām pamatojoties izsniedzamas Latvijas Republikas ieceļošanas vīzas";

2) Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi nr.131 "Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība";

3) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.229 "Kārtība, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā";

4) Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumi nr.455 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem";

5) Ministru kabineta 2001.gada 15.maija noteikumi nr.193 "Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība".

101.

102.

Izteikt nodaļu “Pārejas noteikumi” šādā redakcijā:

1. Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz 2003. gada 30. aprīlim, izskata saskaņā ar likumu „Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

2. Šā likuma 1. panta 7. punktā, 23. panta pirmās daļas 3., 5., 7. un 18. punktā un 24. panta 5. punktā minētos nosacījumus attiecina arī uz uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), filiālēm, nodaļām un pārstāvniecībām līdz to ierakstīšanai komercreģistrā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” norādītajā termiņā.”

3. Likuma 69. panta spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3.nr.).

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. maijā.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redkacijā:

“5. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Atbalstīt

Atbalstīt

1. Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz 2003. gada 30. aprīlim, izskata saskaņā ar likumu „Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

2. Šā likuma 1. panta 7. punktā, 23. panta pirmās daļas 2., 3., 5., 7., 8. un 19. punktā un 24. panta pirmās daļas 4. punktā minētos nosacījumus attiecina arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), filiālēm, nodaļām un pārstāvniecībām līdz to ierakstīšanai komercreģistrā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā norādītajā termiņā.

3. Šā likuma 69. panta spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3.nr.).

5. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. maijā.