1.

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

2.

Pr.

nr.

3.

Priekšlikumi

4.

Juridiskās komisijas atzinums

5.

Redakcija, kādā likumprojektu otrajam lasījumam ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārvalstnieks – persona, kura nav Latvijas valstspiederīgais;

2) ceļošanas dokuments – personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu;

3) izbraukšanas rīkojums – administratīvs akts, kurā ārvalstniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku;

4) izsaukums – dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas noteiktas saistības par ārvalstnieku, kuru viņš ir uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar uzturēšanās atļauju);

6) mītnes zeme – ārvalstnieka pilsonības valsts, ārvalstnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārvalstniekam uzturēšanās atļauju;

8) uzaicinātājs – fiziska vai juridiska persona, kura uzaicina ārvalstnieku un uzņemas atbildību par uzaicinātā ārvalstnieka izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina izdevumu segšanu, kas saistīti ar ārvalstnieka medicīnisko aprūpi, viņa uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē;

9) uzturēšanās atļauja – dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi;

11) vīzu režīms – normatīvajos aktos noteiktā ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtība Latvijas Republikā.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

Papildināt 1pantu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

uzskatīt panta līdzšinējo 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. uz 11.punktu attiecīgi par 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. 11. un 12.punktu.

“10) vīza – noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā, kas apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai šķērsot tās teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija savas kompetences ietvaros nesaskata tam šķēršļus vīzā norādītajā laika periodā tajā norādīto reižu skaitu; vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā;”

“ 12) Vienlaulība – laulības un ģimenes forma, kurā precētajiem kopdzīvē ir tikai viens laulātais.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārvalstnieks – persona, kura nav Latvijas valstspiederīgais;

2) ceļošanas dokuments – personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu;

3) ielūgums – dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas noteiktas saistības par ārvalstnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar vīzu);

4) izbraukšanas rīkojums – administratīvs akts, kurā ārvalstniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku;

5) izsaukums – dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktas saistības par ārvalstnieku, kuru viņš ir uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar uzturēšanās atļauju);

6) Latvijas valstspiederīgais – Latvijas pilsonis un Latvijas nepilsonis;

7) mītnes zeme – ārvalstnieka pilsonības valsts, ārvalstnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārvalstniekam uzturēšanās atļauju;

8) pārvadātājs – komersants, kura komercdarbība saistīta ar personu pārvadāšanu ar jūras, gaisa vai autotransportu;

9) uzaicinātājs – fiziska vai juridiska persona, kura uzaicina ārvalstnieku un uzņemas atbildību par uzaicinātā ārvalstnieka izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina izdevumu segšanu, kas saistīti ar ārvalstnieka medicīnisko aprūpi, viņa uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē;

10) uzturēšanās atļauja – dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi;

11) vīza – noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā, kas apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai šķērsot tās teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija savas kompetences ietvaros nesaskata tam šķēršļus vīzā norādītajā laika periodā tajā norādīto reižu skaitu; vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā..

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas, aizturēšanas un turēšanas apsardzībā kārtību Latvijas Republikā, kā arī izraidīšanas kārtību no tās, lai nodrošinātu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un valsts interesēm atbilstošu migrācijas politikas īstenošanu.

9.

Ierosinām likumprojekta 2. panta (arī 11. panta otrajā daļā) aizstāt vārdus “Latvijas Republikas starptautiskajam saistībām” ar vārdiem “Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem”.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas, aizturēšanas un turēšanas apsardzībā kārtību Latvijas Republikā, kā arī izraidīšanas kārtību no tās, lai nodrošinātu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un valsts interesēm atbilstošu migrācijas politikas īstenošanu.

3.pants. (1) Ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde), Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecības) un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk – Konsulārais departaments).

(2) Pārvaldes un Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus par vīzu režīma pārkāpumiem.

10.

„(3) Savu funkciju veikšanai pārvalde un Valsts robežsardze veido un uztur elektroniskas informācijas sistēmas, kurās iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

3.pants. (1) Ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde), Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecības) un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk – Konsulārais departaments).

(3) Savu funkciju veikšanai pārvalde un Valsts robežsardze veido un uztur elektroniskas informācijas sistēmas, kurās iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

4.pants. (1) Ārvalstnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai nepieciešamā veselības apdrošināšanas polise.

1) kurš ieceļo un uzturas Latvijas Republikā citā – starptautiskajos līgumos noteiktajā – kārtībā;

(6) Kārtību, kādā ārvalstnieki saņem veselības aprūpes pakalpojumus, un gadījumus, kad ārvalstniekam nav nepieciešama veselības apdrošināšanas polise, nosaka Ministru kabinets.

11.

12.

13.

14.

15.

16

17.

„(1) Ārvalstnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

4) nav citu likumā vai citos tiesību aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā.“

“(6) Ārvalstnieku veselības apdrošināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārvalstnieks saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā, nosaka Ministru kabinets”.

(sk. 15.

priekšlik.)

Atbalstīt

4.pants.  (1) Ārvalstnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punkts neattiecas uz ārvalstnieku:

4) kurš par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi.

(6) Ārvalstnieku veselības apdrošināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārvalstnieks saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā, nosaka Ministru kabinets.

5.pants. (1) Ārvalstniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņš ir saņēmis atbilstošu vīzu vai uzturēšanās atļauju.

(3) Ārvalstniekam ir pienākums pēc kompetentu valsts iestāžu pieprasījuma dokumentāri pierādīt, ka viņš Latvijas Republikā uzturas likumīgi.

18.

19.

5.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “uzturēšanās atļauju “ ar vārdiem “termiņuzturēšanās atļauju”.

Atbalstīt

5.pants. (1) Ārvalstniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņš ir ar vārdiem saņēmis vīzu pamatojoties uz šā likuma 11. panta otro daļu vai uzturēšanās atļauju.

(3) Ārvalstniekam ir pienākums pēc kompetentu valsts iestāžu pieprasījuma dokumentāri pierādīt, ka viņš Latvijas Republikā uzturas likumīgi.

6.pants. Par vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārvalstnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

6.pants. Par vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārvalstnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

7.pants. To nepilngadīgo ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kuri ieceļo un uzturas Latvijas Republikā bez vecāku vai aizbildņu pavadības, nosaka Ministru kabinets.

7.pants. To nepilngadīgo ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kuri ieceļo un uzturas Latvijas Republikā bez vecāku vai aizbildņu pavadības, nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Civiltiesiskā saistība, kas termiņa ziņā pārsniedz ār valstniekam atļauto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā, pati par sevi nevar būt par vīzas izsniegšanas, uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas pamatu.

8.pants. Civiltiesiskā saistība, kas termiņa ziņā pārsniedz ārvalstniekam atļauto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā, pati par sevi nevar būt par vīzas izsniegšanas, uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas pamatu.

9.pants. (1) Ja ārvalstnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā sakarā ar viņa nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, viņam nepieciešama darba atļauja.

(2) Darba atļauju izsniegšanas kārtību un gadījumus, kad ārvalstniekam darba atļauja nav nepieciešama, nosaka Ministru kabinets.

20.

21.

22.

„(3) Par darba atļaujas izsniegšanu ārvalstnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.”

Atbalstīt

9.pants. (1) Ja ārvalstnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā sakarā ar viņa nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, viņam nepieciešama darba atļauja, izņemot Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.

(3) Par darba atļaujas izsniegšanu ārvalstnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

Vīzas

Vīzas

10.pants. (1) Ārvalstniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, izsniedz:

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās vīzas var būt vienreizējas, divreizējas un daudzkārtējas.

23.

3) lidostas tranzītvīzu – lai, nešķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, vīzā norādītajā laikā šķērsotu Latvijas Republikas teritorijā esošas starptautiskas lidostas tranzīta zonu starptautiska gaisa kuģa reisa apstāšanās laikā vai pārsēšanās laikā no viena starptautiska gaisa kuģa reisa uz citu starptautisku gaisa kuģa reisu.”

Atbalstīt

10.pants. (1) Ārvalstniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, var izsniegt:

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās vīzas var būt vienreizējas, divreizējas un daudzkārtējas.

11.pants. (1) Vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

(3) Vīzu izsniegšanas, reģistrēšanas, anulēšanas, atcelšanas un vīzu režīma ievērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

24.

25.

26.

27.

Izteikt 11.panta trešo daļu kā 13. panta trešo daļu.

(sk. 26.

priekšlik.)

Atbalstīt

11.pants. (1) Vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

(2) Vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā var pārsniegt 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramas varas apstākļiem vai humāniem apsvērumiem.

12.pants. (1) Ārvalstniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt vīzu šādos gadījumos:

(2) Ārvalstnieks Ministru kabineta noteiktos dokumentus vīzas saņemšanai var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

28.

29.

30.

Likumprojekta 12. panta otrajā daļā vārdu “saņemšanai” aizstāt ar vārdu “pieprasīšanai”.

Atbalstīt

12.pants. (1) Ārvalstniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt vīzu, ja vienlaikus ir šādi nosacījumi:

(2) Ārvalstnieks Ministru kabineta noteiktos dokumentus vīzas pieprasīšanai var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

13.pants. (1) Vīzas atbilstoši kompetencei izsniedz pārstāvniecību, pārvaldes, Konsulārā departamenta vai Valsts robežsardzes amatpersonas.

(2) Vīzas var izsniegt Ministru kabineta noteiktajos robežkontroles punktos, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramas varas apstākļiem vai humāniem apsvērumiem.

13.pants. (1) Vīzas atbilstoši kompetencei izsniedz pārstāvniecību, pārvaldes, Konsulārā departamenta vai Valsts robežsardzes amatpersonas.

(3) Vīzu derīguma termiņu, vīzu izsniegšanas, reģistrēšanas, anulēšanas, atcelšanas kārtību un tiesību aktos noteiktās ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārvalstnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus, kā arī veikt nepieciešamās pārbaudes, lai pieņemtu lēmumu par vīzas izsniegšanu.

31.

32.

14. pantā (arī 33. panta otrajā daļā) aizstāt vārdus “kā arī veikt nepieciešamās pārbaudes” ar vārdiem “kā arī pārbaudīt ārvalstnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju”.

Atbalstīt

14.pants. Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārvalstnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārvalstnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārvalstnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par vīzas izsniegšanu.

15.pants. Lēmumu par vīzas izsniegšanu pieņem septiņu darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas. Ja vīzas izsniegšanai nepieciešama papildu pārbaude, lēmumu pieņem 30 dienu laikā.

33.

15. pantā aizstāt vārdu “pārbaude” ar vārdu “informācija”.

Atbalstīt

15.pants. Lēmumu par vīzas izsniegšanu pieņem septiņu darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas. Ja vīzas izsniegšanai nepieciešama papildu informācija, lēmumu pieņem 30 dienu laikā.

16.pants. (1) Vīzu neizsniedz, ja:

4) ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks rada nelegālās imigrācijas risku, un viņš nespēj sniegt informāciju, kas apliecina stabilu un noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi;

6) ārvalstnieks ir iekļauts to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

8) ārvalstnieks iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijas Republikā vai uzaicinātājs noformējis izsaukumu un pārvalde vēl nav pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, izņemot gadījumu, ja uzaicinātājs rakstiski (fiziska persona – ar vēstuli, kurā viņas paraksta īstumu apliecinājis notārs) atsauc izsaukumu;

(2) Pārvaldes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors un Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņu vietnieki var pieņemt lēmumu izsniegt vīzu ārvalstniekam, pastāvot šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm, humāniem apsvērumiem vai ir nepieciešams nepārvaramas varas apstākļu dēļ.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus konstatē pēc vīzas izsniegšanas, izsniegto vīzu anulē vai atceļ.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

“14) pārvalde, pieņemot lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārvalstniekam, kurš vēlas ierasties pēc uzaicinājuma, konstatē, ka uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē, ir zaudējis rīcībspēju vai miris.”

„14) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu, lai ārvalstniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

16.pants. (1) Vīzas izsniegšanu atsaka:

9) ārvalstnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumos noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

12) ārvalstnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas valstspiederīgais vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama atļauja, bet šādu atļauju ārvalstnieks nav saņēmis, izņemot gadījumu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem to iespējams saņemt, tikai uzturoties Latvijas Republikā;

(2) Pārvaldes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors un Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņu vietnieki var pieņemt lēmumu izsniegt vīzu ārvalstniekam, pastāvot šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, valsts interesēm, humāniem apsvērumiem vai ir nepieciešams nepārvaramas varas apstākļu dēļ.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus konstatē pēc vīzas izsniegšanas, izsniegto vīzu anulē vai atceļ.

17.pants. (1) Lēmumu par vīzas izsniegšanu, atteikumu izsniegt vīzu vai vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonas.

(2) Ja nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, amatpersona ir tiesīga pieņemt lēmumu neizsniegt vīzu un lēmumu par iesniegto dokumentu atdošanu ārvalstniekam.

(3) Ārvalstnieka iesniegtā sūdzība pārvaldes priekšniekam vai Konsulārā departamenta direktoram par atteikumu izsniegt vīzu, vīzas anulēšanu vai atcelšanu nedod viņam tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

44.

(3) Atteikums izsniegt vīzu vai lēmums anulēt izsniegtu vīzu nav pārsūdzams.”

Atbalstīt

17.pants. (1) Lēmumu par vīzas izsniegšanu, atteikumu izsniegt vīzu vai vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonas.

(3) Atteikums izsniegt vīzu vai lēmums anulēt izsniegtu vīzu nav pārsūdzams.

Atteikums ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā

Atteikums ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā

18.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā, ja ārvalstnieks:

1) ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā bez valsts robežas šķērsošanai nepieciešamajiem dokumentiem;

8) norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas valstspiederīgais vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama īpaša atļauja, bet šādu atļauju ārvalstnieks nav saņēmis, izņemot gadījumu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem to iespējams saņemt, tikai uzturoties Latvijas Republikā;

(4) Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

45.

46.

Papildināt 18.panta pirmo daļu ar 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

svītrot 18.panta trešo daļu un uzskatīt panta līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu.

Atbalstīt

18.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā, ja ārvalstnieks:

5) vai cita persona viņa labā ar draudiem vai solījumiem cenšas ietekmēt Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu;

8) norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas valstspiederīgais vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama īpaša atļauja, bet šādu atļauju ārvalstnieks nav saņēmis, izņemot gadījumu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem to iespējams saņemt, tikai uzturoties Latvijas Republikā;

(2) Lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā noformē rakstiski.

(3) Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Valsts robežsardzes amatpersona par pieņemto lēmumu atteikt ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā un vīzas anulēšanu vai atcelšanu triju darbdienu laikā rakstiski informē pārvaldi.

47.

“(1) Ja lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā pieņem saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12. punktu, Valsts robežsardzes amatpersona vīzu anulē vai atceļ.”

Atbalstīt

19.pants (1) Ja lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā pieņem saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12. punktu, Valsts robežsardzes amatpersona vīzu anulē vai atceļ.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Valsts robežsardzes amatpersona par pieņemto lēmumu atteikt ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā un vīzas anulēšanu vai atcelšanu triju darbdienu laikā rakstiski informē pārvaldi.

20.pants. (1) Ārvalstniekam ir tiesības lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas apstrīdēt pārstāvniecībā.

(2) Lēmums, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, nav pārsūdzams.

20.pants. (1) Ārvalstniekam ir tiesības lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas apstrīdēt pārstāvniecībā.

(2) Lēmums, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, nav pārsūdzams.

21.pants. (1) Pārvadātājs veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka ārvalstniekam, kuru pārvadā ar jūras vai gaisa transportu vai noteiktā kārtībā organizētā pasažieru grupā starptautiskā neregulārā pārvadājumā ar autobusu, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti.

3) ārvalstniekam, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, galamērķa valsts atsaka ieceļošanu un nosūta ārvalstnieku atpakaļ uz Latvijas Republiku.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Izdevumu apmēru un to piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

48.

49.

50.

51.

Ierosinām 21. panta trešajā daļā, kā arī 68. pantā aizstāt vārdu “apmēru” ar vārdiem “noteikšanas”.

Atbalstīt

21.pants. (1) Pārvadātājs veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka ārvalstniekam, kuru tas pārvadā, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti.

2) nākamais pārvadātājs, kuram jānogādā galamērķa valstī vai nākamajā valstī ārvalstnieks, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atsakās to darīt;

(3) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Izdevumu apmēru un to piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Uzturēšanās atļaujas

Uzturēšanās atļaujas

22.pants. (1) Ārvalstniekam izsniedz:

(3) Ārvalstnieks Ministru kabineta noteiktos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

52.

53.

54.

Likumprojekta 22. panta pirmajā daļā vārdu “izsniedz” aizstāt ar vārdiem “var izsniegt”.

Likumprojekta 22. panta trešajā daļā vārdu “saņemšanai” aizstāt ar vārdu “pieprasīšanai”.

Atbalstīt

22.pants. (1) Ārvalstniekam var izsniegt:

(4) Ārvalstnieks Ministru kabineta noteiktos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

23.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šā likuma noteiktajā kārtībā ārvalstniekam ir tiesības saņemt:

1) reizi kalendāra gada laikā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz otrajai pakāpei sānu līnijā, kā arī svainis pirmajā pakāpē;

3) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja viņš ir komercsabiedrības amatpersona, kuras paraksta tiesības ir reģistrētas komercreģistrā;

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona, kuras ekonomiskās aktivitātes rada ienākumu Latvijas Republikai;

6) uz nodarbināšanas laiku. Šādā gadījumā vienā reizē izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt četrus gadus;

8) uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā vai lēmumā par aizbildnības nodibināšanu līdz pilngadības sasniegšanai (ja lēmumā nav norādīts cits laiks);

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju ir tiesības saņemt arī ārvalstnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā nodotajām personām.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

70.

71.

Izteikt 23.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

18) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja tas ir saistīts ar skolēnu vai studentu apmaiņu, praksi vai stažēšanos kādā no Latvijas Republikas izglītības iestādēm vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā vai cita uzdevuma veikšanai.”

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par ceturto daļu;

(Juridisk. komisijas redakc.)

(Juridisk. komisijas redakc.)

(Juridisk. komisijas redakc.)

(Juridisk. komisijas redakc.)

(sk.

67.priekšlikumu)

(sk.

67.priekšlikumu)

(sk. 71. priekšlik.)

Atbalstīt

23.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šā likuma noteiktajā kārtībā ārvalstniekam ir tiesības saņemt:

5) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem, ja ārvalstnieks ir komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

7) uz pieciem gadiem, ja viņš Latvijā investējis kapitālu, izdarot ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai izsniedzis aizdevumu utml., ne mazāk kā 600 000 latu apmērā. Šādai investīcijai jāpastāv visu termiņuzturēšanās atļaujas laiku;

18) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja tas ir saistīts ar skolēnu vai studentu apmaiņu, praksi vai stažēšanos kādā no Latvijas Republikas izglītības iestādēm vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā vai cita uzdevuma veikšanai.

(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. 9., 12., 13.,14., 15. un 17.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju ir tiesības saņemt arī ārvalstnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt:

2) Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka aizgādnībā esošajai personai;

3) Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. un 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

5) ārvalstniekam, kurš Latvijas Republikas tautsaimniecībā ieguldījis kapitālu, izdarot ieguldījumu komercsabiedrību pamatkapitālā vai izsniedzot aizdevumu ne mazāk kā viena miljona ASV dolāru apmērā, un kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 7.punktu;

9) Latvijas Republikā dzīvojošam ārvalstniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas valstspiederīgais, izņemot gadījumu, ja šo statusu ir pamats atņemt likumā noteiktajā kārtībā;

11) ārvalstniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss;

12) ārvalstniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss.

(2) Šajā likumā neparedzētos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs.

(4) Šā panta pirmās daļas 9.punktā minētais ārvalstnieks iesniegumu ar lūgumu izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju iesniedz 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas.

72.

73.

74.

75.

76.

77.

78.

79.

24.panta 2. punktu ietvert 23. pantā;

Papildināt 24.panta pirmās daļas 12.punktu aiz vārda „statuss” ar vārdiem „un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā”;

Papildināt 24.panta trešo daļu ar vārdiem “saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 9. punktu.”

priekšlik.)

Atbalstīt

Atbalstīt

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt:

3) Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. un 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

(2) Šajā likumā neparedzētos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas pamatots ar valsts interesēm.

(4) Šā panta pirmās daļas 9.punktā minētais ārvalstnieks iesniegumu ar lūgumu izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju iesniedz 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas.

25.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš ir Latvijas valstspiederīgā laulātais, ir tiesīgs saņemt:

(2) Ja laulība šķirta, pirms Latvijas valstspiederīgā laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumu, ja tiesa nepilngadīgo bērnu – Latvijas valstspiederīgo – atstāj pie tā vecāka, kas nav Latvijas valstspiederīgais. Šādā gadījumā bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

25.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš ir Latvijas valstspiederīgā laulātais, ir tiesīgs saņemt:

(2) Ja laulība šķirta, pirms Latvijas valstspiederīgā laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumu, ja tiesa nepilngadīgo bērnu – Latvijas valstspiederīgo – atstāj pie tā vecāka, kas nav Latvijas valstspiederīgais. Šādā gadījumā bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

26.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātais, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

(3) Šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētajos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulība ir monogāma un laulātie dzīvos kopā, vedot kopīgu saimniecību.

80.

81.

“(3) Šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta pirmajā daļā minētos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulātie dzīvo vienlaulībā un tiem ir kopīga saimniecība.”

Neatbalstīt

26.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātais, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

(3) Šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētajos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulība ir monogāma un laulātie dzīvos kopā, vedot kopīga mājsaimniecība.

27.pants. Ārvalstnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.panta pirmās daļas 3.punktu un minētā laulība ir šķirta, iegūst tiesības uzaicināt laulāto – ārvalstnieku – uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 26.pantu ne ātrāk kā trīs gadus pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas.

27.pants. Ārvalstnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.panta pirmās daļas 3.punktu un minētā laulība ir šķirta, iegūst tiesības uzaicināt laulāto – ārvalstnieku – uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 26.pantu ne ātrāk kā trīs gadus pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas.

28.pants. (1) Ja laulībā starp ārvalstnieku un Latvijas valstspiederīgo vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušu ārvalstnieku laulātais – Latvijas valstspiederīgais vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušais ārvalstnieks – nomirst un laulībā nav nepilngadīgu bērnu, ārvalstniekam jaunu termiņuzturēšanās atļauju neizsniedz un esošo nereģistrē.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laulībā ir nepilngadīgs bērns – Latvijas valstspiederīgais –, laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

28.pants. (1) Ja laulībā starp ārvalstnieku un Latvijas valstspiederīgo vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušu ārvalstnieku laulātais – Latvijas valstspiederīgais vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušais ārvalstnieks – nomirst un laulībā nav nepilngadīgu bērnu, ārvalstniekam jaunu termiņuzturēšanās atļauju neizsniedz un esošo nereģistrē.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laulībā ir nepilngadīgs bērns – Latvijas valstspiederīgais –, laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

29.pants. (1) Uz Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgi saņemt šī laulātā bērni, ja vienlaikus ir šādi nosacījumi:

(2) Šajā pantā minētās tiesības attiecas arī uz laulātā aizgādnībā esošajām personām.

82.

“29.pants. (1) Uz Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgs saņemt šā laulātā bērns, izņemot gadījumu, ja :

(2) Šajā pantā minētās tiesības attiecas arī uz citām laulātā aizbildnībā esošajām personām.”

29.pants. (1) Uz Latvijas valstspiederīgā vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgs saņemt šā laulātā bērns, izņemot gadījumu, ja :

(2) Šajā pantā minētās tiesības attiecas arī uz citām laulātā aizbildnībā esošajām personām.

30.pants. (1) Latvijas valstspiederīgā vecāki un viņu laulātie, kuri ir sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir tiesīgi saņemt:

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka ārvalstnieks nepieprasīs materiālo pabalstu Latvijas Republikas sociālās palīdzības sistēmā.

30.pants. (1) Latvijas valstspiederīgā vecāki un viņu laulātie, kuri ir sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir tiesīgi saņemt:

(2) Termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka ārvalstnieks nepieprasīs materiālo pabalstu Latvijas Republikas sociālās palīdzības sistēmā.

31.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kura viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, – pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārvalstnieka laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

31.pants. (1) Ārvalstnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kura viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt:

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, – termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārvalstnieka laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

32.pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

(2) Ja ārvalstnieks vēlas Latvijas Republikā uzturēties nodarbinātības dēļ, dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz pārstāvniecībā. To personu loku, kuras ir tiesīgas iesniegt dokumentus pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju nodarbinātības dēļ, nosaka Ministru kabinets.

(3) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti, pārtraucot mācības, Latvijas Republiku atstāj un dokumentus jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai nodarbinātības dēļ vai kā pašnodarbinātās personas iesniedz pārstāvniecībā.

83.

84.

85.

86.

Izteikt 32.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

Ierosinām 32. panta trešajā daļā aizstāt vārdus “Latvijas Republiku atstāj un dokumentus jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai nodarbinātības dēļ vai kā pašnodarbinātās personas iesniedz pārstāvniecībā” ar vārdiem “izbrauc no Latvijas Republikas”.

(sk.86.pr)

Atbalstīt

32.pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

2) pārvaldē – ārvalstnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju.

(3) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti, pārtraucot mācības, izbrauc no Latvijas Republikas.

33.pants. (1) Pārvalde Ministru kabineta noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai izskata un atbildi sniedz:

(3) Uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana pati par sevi nav par pamatu, lai ārvalstnieks būtu tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā.

87.

88.

uzskatīt panta līdzšinējo otro un trešo daļu par ceturto un piekto daļu.

Atbalstīt

33.pants. (1) Pārvalde Ministru kabineta noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai izskata un atbildi sniedz:

(2) Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz pārvaldē ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai – ne vēlāk kā 90 dienas. Ja noteiktais iesniegšanas termiņš nokavēts, pārvaldes priekšnieks var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja tas pamatots ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, nepārvaramas varas apstākļu vai humānu apsvērumu dēļ.

(3) Nākošais uzturēšanās atļaujas termiņš skaitāms no iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa beigšanās dienas

(5) Uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana nerada ārvalstniekam tiesības uzturēties Latvijas Republikā.

34.pants. (1) Uzturēšanās atļauju neizsniedz, ja:

5) ārvalstniekam ir tādi veselības traucējumi vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un šī slimība ir minēta Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, ja ārvalstnieks ar Labklājības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo sarakstā minēto slimību. Ja ārvalstnieks saslimis ar minēto slimību iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārvalstnieks veicis visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai;

8) ārvalstnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziegumā, kas izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās un par ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo noteikumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziegumiem – pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc soda izciešanas;

9) ārvalstnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis noteikums neattiecas uz ārvalstnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārvalstnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību no likvidētajiem fondiem nosaka Ministru kabinets;

(2) Ārvalstniekam, kurš vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktajā kārtībā, uzturēšanās atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 9., 11. un 12.punktā minētajos gadījumos.

89.

90.

91.

92.

93.

94.

95.

“18) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu, lai ārvalstniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā”.

(sk. 91.

priekšlik.)

Atbalstīt

34.pants. “(1) Uzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka:

5) ārvalstniekam ir tādi veselības traucējumi vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un šie veselības traucējumi vai slimība ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, ja ārvalstnieks ar Labklājības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo sarakstā minēto slimību. Ja ārvalstnieks saslimis ar minēto slimību iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārvalstnieks veicis visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai;

9) ārvalstnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis noteikums neattiecas uz ārvalstnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārvalstnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

(2) Ārvalstniekam, kurš vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktajā kārtībā, uzturēšanās atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 9., 11. un 12.punktā minētajos gadījumos.

35.pants. Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

8) uzaicinātājs rakstiski (fiziska persona – ar vēstuli, kurā viņas paraksta īstumu apliecinājis notārs) atsauc izsaukumu;

10) ārvalstnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;

12) ārvalstnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis noteikums neattiecas uz ārvalstnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārvalstnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību no likvidētajiem fondiem nosaka Ministru kabinets;

15) ārvalstnieks ir nodarbinājis citu ārvalstnieku, kuram nav darba atļaujas;

17) ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārvalstnieks palīdzējis citam ārvalstniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā.

96.

97.

Izslēgt likumprojekta 35. panta 8. punktā tekstu iekavās “fiziska persona – ar vēstuli, kurā viņas paraksta īstumu apliecinājis notārs”.

Atbalstīt

35.pants. Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

2) ārvalstniekam nav legāla iztikas avota;

12) ārvalstnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis noteikums neattiecas uz ārvalstnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārvalstnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

17) ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārvalstnieks palīdzējis citam ārvalstniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā.

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

8) ārvalstnieks ir zaudējis repatrianta statusu.

(2) Ārvalstniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktajā kārtībā, to var anulēt šā panta 1., 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos.

98.

99.

Papildināt 36.panta pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Atbalstīt

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

(3) Ārvalstniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktajā kārtībā, to var anulēt šā panta 1., 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos.

37.pants. (1) Šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos pieņemt lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu vai tās anulēšanu ārvalstniekam, kurš ir Latvijas valstspiederīgā laulātais, var tikai valsts un sabiedrības drošības interesēs.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja ārvalstnieka laulība ar Latvijas valstspiederīgo noslēgta, pirms stājušies spēkā šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētie apstākļi.

37.pants. (1) Šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos pieņemt lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu vai tās anulēšanu ārvalstniekam, kurš ir Latvijas valstspiederīgā laulātais, var tikai valsts un sabiedrības drošības interesēs.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja ārvalstnieka laulība ar Latvijas valstspiederīgo noslēgta, pirms stājušies spēkā šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētie apstākļi.

37.pants. (1) Šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos pieņemt lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu vai tās anulēšanu ārvalstniekam, kurš ir Latvijas valstspiederīgā laulātais, var tikai valsts un sabiedrības drošības interesēs.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja ārvalstnieka laulība ar Latvijas valstspiederīgo noslēgta, pirms stājušies spēkā šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētie apstākļi.

37.pants. (1) Šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos pieņemt lēmumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu vai tās anulēšanu ārvalstniekam, kurš ir Latvijas valstspiederīgā laulātais, var tikai valsts un sabiedrības drošības interesēs.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja ārvalstnieka laulība ar Latvijas valstspiederīgo noslēgta, pirms stājušies spēkā šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta pirmās daļas 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētie apstākļi.

38.pants. Tiesas, Latvijas Republikas valsts un pašvaldības iestādes septiņu dienu laikā informē pārvaldi, ja to rīcībā ir informācija par šā likuma 34., 35. vai 36.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

38.pants. Tiesas, Latvijas Republikas valsts un pašvaldības iestādes septiņu dienu laikā informē pārvaldi, ja to rīcībā ir informācija par šā likuma 34., 35. vai 36.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

39.pants. Uzaicinātājam ir pienākums triju darbdienu laikā informēt pārvaldi par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārvalstnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.

100.

„(2) Ārvalstniekam ir pienākums triju darbdienu laikā rakstiski informēt pārvaldi par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņām.”

Atbalstīt

39.pants. (1) Uzaicinātājam ir pienākums triju darbdienu laikā informēt pārvaldi par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārvalstnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.

(2) Ārvalstniekam ir pienākums triju darbdienu laikā rakstiski informēt pārvaldi par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņām.

40.pants. Uzturēšanās atļauja atzīstama par nederīgu, ja saskaņā ar šā likuma 35. vai 36.panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas anulēšanu, bet izsniegto uzturēšanās atļauju nav iespējams anulēt, jo pārvaldei nav zināma ārvalstnieka atrašanās vieta, vai ir beidzies uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņš.

101.

Ierosinām izslēgt 40. pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

41.pants. (1) Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārvalstniekam, uzaicinātājam vai minēto personu pārstāvim ir tiesības apstrīdēt pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas.

(2) Lēmumu par attei kumu izsniegt uzturēšanās atļauju ārvalstniekam, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā, uzaicinātājam vai viņu pilnvarotajam pārstāvim likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

102.

Ierosinām 41. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “pārstāvim” ar vārdu “pārstāvjiem”.

40.pants. (1) Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārvalstniekam, uzaicinātājam vai minēto personu pārstāvim ir tiesības apstrīdēt pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas.

(2) Lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju ārvalstniekam, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā, uzaicinātājam vai viņu pilnvarotajam pārstāvjiem likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

Izraidīšana

Izraidīšana

42.pants. Ja ārvalstnieks pārkāpis vīzu režīmu, pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā nosaka ieceļošanas aizlieguma termiņu un pieprasa septiņu dienu laikā atstāt Latvijas Republiku.

103.

“42. pants. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā nosaka ieceļošanas aizlieguma termiņu un pieprasa septiņu dienu laikā atstāt Latvijas Republiku, šādos gadījumos:

2) pamatojoties uz šā likuma 62. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu.”

41.pants. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā nosaka ieceļošanas aizlieguma termiņu un pieprasa septiņu dienu laikā atstāt Latvijas Republiku, šādos gadījumos:

2) pamatojoties uz šā likuma 62. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu

43.pants. (1) Ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums saskaņā ar šā likuma 42.pantu, ir tiesības septiņu dienu laikā to pārsūdzēt pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks ārvalstnieka uzturēšanās termiņu pagarina uz sūdzības izskatīšanas laiku.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas šā likuma 41.panta pirmajā daļā minētās personas var pārsūdzēt tiesā atbilstoši pārvaldes atrašanās vietai, izņemot gadījumu, ja ir izdots izbraukšanas rīkojums pēc uzturēšanās atļaujas atteikuma, pamatojoties uz šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.un 2.punktu.

104.

Svītrot 43.panta otrajā daļā vārdus „pēc uzturēšanās atļaujas atteikuma”.

Atbalstīt

42.pants. (1) Ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums saskaņā ar šā likuma 42.pantu, ir tiesības septiņu dienu laikā to pārsūdzēt pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks ārvalstnieka uzturēšanās termiņu pagarina uz sūdzības izskatīšanas laiku.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas šā likuma 41.panta pirmajā daļā minētās personas var pārsūdzēt tiesā atbilstoši pārvaldes atrašanās vietai, izņemot gadījumu, ja ir izdots izbraukšanas rīkojums pamatojoties uz šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.un 2.punktu.

44.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā nedod tiesības ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, uzturēties Latvijas Republikā.

43.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā nedod tiesības ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, uzturēties Latvijas Republikā.

45.pants. Pārvalde sadarbībā ar Valsts robežsardzi un citām valsts iestādēm kontrolē, vai ārvalstnieks, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, labprātīgi atstājis Latvijas Republiku.

44.pants. Pārvalde sadarbībā ar Valsts robežsardzi un citām valsts iestādēm kontrolē, vai ārvalstnieks, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, labprātīgi atstājis Latvijas Republiku.

46.pants. (1) Ja ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar konsulāro dienestu starpniecību, ārvalstniekam izsniedz izceļošanas dokumentu.

(2) Izceļošanas dokumenta formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

45.pants. (1) Ja ārvalstniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar konsulāro dienestu starpniecību, ārvalstniekam izsniedz izceļošanas dokumentu.

(2) Izceļošanas dokumenta formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Piespiedu izraidīšana

Piespiedu izraidīšana

47.pants. (1) Ja ārvalstnieks nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai pārkāpis vīzu režīmu pierobežā, lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu ir tiesīgs pieņemt Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

(4) Par šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto lēmumu Valsts robežsardzes amatpersona triju darbdienu laikā rakstiski informē pārvaldi.

105.

106.

107.

“(1) Ja ārvalstnieks nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai citādi pārkāpis tiesību aktos noteikto ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas pierobežā vai valsts robežas šķērsošanas vietā, lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu desmit dienu laikā ir tiesīgs pieņemt Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.”

Aizstāt 47.panta ceturtajā daļā vārdu „trešajā” ar vārdu „otrajā”.

Atbalstīt

46.pants. (1) Ja ārvalstnieks nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai citādi pārkāpis tiesību aktos noteikto ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas pierobežā vai valsts robežas šķērsošanas vietā, lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu desmit dienu laikā ir tiesīgs pieņemt Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

(4) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu Valsts robežsardzes amatpersona triju darbdienu laikā rakstiski informē pārvaldi.

48.pants. (1) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona desmit dienu laikā pieņem lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu, ja:

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pieņemto lēmumu ārvalstniekam ir tiesības septiņu dienu laikā apstrīdēt pārvaldes priekšniekam.

(4) Pārvaldes priekšniekam, ja ir mainījušies apstākļi, ir tiesības lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu atcelt.

108.

109.

“2) Valsts robežsardzes amatpersona ir aizturējusi ārvalstnieku ārpus pierobežas vai valsts robežas šķērsošanas vietas saskaņā ar šā likuma 52.pantu, izņemot gadījumu, ja ārvalstnieks aizturēts par nelikumīgu Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu.”

Atbalstīt

47.pants. (1) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona desmit dienu laikā no šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto apstākļu konstatēšanas dienas pieņem lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu, ja:

(4) Pārvaldes priekšniekam, ja ir mainījušies apstākļi, ir tiesības lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu atcelt.

49.pants. Ja pēc soda izciešanas par Latvijas Republikā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem ārvalstniekam nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas.

48.pants. Ja pēc soda izciešanas par Latvijas Republikā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem ārvalstniekam nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas.

50.pants. Ja ārvalstniekam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar konsulāro dienestu starpniecību, ārvalstniekam izsniedz šā likuma 46.pantā minēto izceļošanas dokumentu.

49.pants. Ja ārvalstniekam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar konsulāro dienestu starpniecību, ārvalstniekam izsniedz šā likuma 46.pantā minēto izceļošanas dokumentu.

51.pants. (1) Ārvalstnieku piespiedu izraidīšanas kārtību no Latvijas Republikas nosaka iekšlietu ministrs.

(2) Ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas veic Valsts robe?sardze.

50.pants. (1) Ārvalstnieku piespiedu izraidīšanas kārtību no Latvijas Republikas nosaka iekšlietu ministrs.

(2) Ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas veic Valsts robežsardze.

Aizturēšana un turēšana apsardzībā

Aizturēšana un turēšana apsardzībā

52.pants. Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārvalstnieku:

2) ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai.

110.

“52.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārvalstnieku:

(2) Par šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks rakstiski informē Valsts robežsardzi.”

Atbalstīt

51.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārvalstnieku:

(2) Par šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks rakstiski informē Valsts robežsardzi.

53.pants. (1) Valsts robe?sardzes amatpersona, aizturot ārvalstnieku, sastāda aizturēšanas protokolu.

(2) Aizturēšanas protokolā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kura to ir sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

111.

Papildināt 53.panta pirmo daļu aiz vārdiem „Valsts robežsardzes” ar vārdiem „vai Valsts policijas”.

Atbalstīt

52.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona, aizturot ārvalstnieku, sastāda aizturēšanas protokolu.

(2) Aizturēšanas protokolā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kura to ir sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

54.pants. Valsts policijas amatpersonai ir tiesības aizturēt ārvalstnieku uz trim stundām līdz nodošanai Valsts robežsardzei šā likuma 52.pantā minētajos gadījumos.

53.pants. Valsts policijas amatpersonai ir tiesības aizturēt ārvalstnieku uz trim stundām līdz nodošanai Valsts robežsardzei šā likuma 52.pantā minētajos gadījumos.

55.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 52.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārvalstnieku līdz desmit diennaktīm.

(5) Par ārvalstnieka aizturēšanu ārpus pierobežas Valsts robežsardzes amatpersona vienas darbdienas laikā rakstiski informē pārvaldi.

112.

113.

„(5) Par ārvalstnieka aizturēšanu ārpus pierobežas vai valsts robežas šķērsošanas vietas, izņemot, ja ārvalstnieks aizturēts par nelikumīgu Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu, Valsts robežsardzes amatpersona vienas darbdienas laikā rakstiski informē pārvaldi”.

Atbalstīt

54.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 52.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārvalstnieku līdz desmit diennaktīm.

(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu līdz sešiem mēnešiem var iesniegt trīs reizes, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 20 mēnešu.

(5) Par ārvalstnieka aizturēšanu ārpus pierobežas vai valsts robežas šķērsošanas vietas, izņemot, ja ārvalstnieks aizturēts par nelikumīgu Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu, Valsts robežs ardzes amatpersona vienas darbdienas laikā rakstiski informē pārvaldi.

56.pants. (1) Aizturēšanas termiņu aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņu, ņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņa tecējums.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu var atcelt pats tiesnesis pēc prokurora protesta, kā arī neatkarīgi no protesta – augstākas instances tiesas priekšsēdētājs.

114.

115..

Izteikt 56. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Aizturēšanas termiņu aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņu, ņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņa tecējums. Aizturēšanas termiņu skaita no brīža, kad ārvalstnieks nogādāts Valsts robežsardzes vai Valsts policijas telpās, lai sastādītu aizturēšanas protokolu. Ja ārvalstnieks atrodas alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, aizturēšanas termiņu skaita no atskurbšanas brīža”.

(sk. 115 priekšlik.)

Atbalstīt

55.pants.( 1) Aizturēšanas termiņu aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņu, ņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņa tecējums. Aizturēšanas termiņu skaita no brīža, kad ārvalstnieks nogādāts Valsts robežsardzes vai Valsts policijas telpās, lai sastādītu aizturēšanas protokolu. Ja ārvalstnieks atrodas alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, aizturēšanas termiņu skaita no atskurbšanas brīža.

(3) Tiesnesis nekavējoties izskata iesniegtos materiālus (Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, aizturēšanas protokolu, lēmumu par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu un dokumentus, kas norāda uz veiktajiem pasākumiem ārvalstnieka izraidīšanas nodrošināšanā), uzklausa Valsts robežsardzes amatpersonas sniegto informāciju un ārvalstnieka vai viņa pārstāvja paskaidrojumus.

(4) Tiesnesis lēmumu par ārvalstnieka aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu aizturēt ārvalstnieku vai pagarināt aizturēšanas termiņu pieņem vienpersoniski un lēmumā norāda attiecīgās tiesas nosaukumu, tiesneša vārdu un uzvārdu, materiālu izskatīšanas datumu, ziņas par aizturēto, lēmuma motīvus, normatīvo aktu, ar kuru lēmums pamatots, un tiesneša nolēmumu.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu var atcelt pats tiesnesis pēc prokurora protesta, kā arī neatkarīgi no protesta – augstākas instances tiesas priekšsēdētājs.

57.pants. (1) Aizturētajam ir tiesības viņa likumīgo interešu aizstāvībai iesniegt sūdzību prokuroram, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārvalstnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī.

(3) Aizturētajam nodrošina tiesības sazināties viņam saprotamā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

116.

Izteikt 57. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizturētajam ir tiesības personīgi vai ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar materiāliem, kas saistīti ar viņa aizturēšanu.”

Atbalstīt

56.pants. (1) Aizturētajam ir tiesības viņa likumīgo interešu aizstāvībai iesniegt sūdzību prokuroram, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārvalstnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī.

(3) Aizturētajam nodrošina tiesības sazināties viņam saprotamā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

58.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona noskaidro aizturētā identitāti, noņem pirkstu nospiedumus, veic ārvalstnieka un viņa mantu apskati, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ārvalstnieka medicīnisko pārbaudi un sastāda par to protokolu.

(3) Mantu apskati veic aizturētā klātbūtnē, neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt bez aizturētā ārvalstnieka divu pieaicināto klātbūtnē.

57.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona noskaidro aizturētā identitāti, noņem pirkstu nospiedumus, veic ārvalstnieka un viņa mantu apskati, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ārvalstnieka medicīnisko pārbaudi un sastāda par to protokolu.

(3) Mantu apskati veic aizturētā klātbūtnē, neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt bez aizturētā ārvalstnieka divu pieaicināto klātbūtnē.

59.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersonai ir tiesības izņemt aizturētā ārvalstnieka mantas un personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, sastādot par to protokolu vai izdarot attiecīgu ierakstu protokolā par aizturētā mantu apskati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus izņem līdz ārvalstnieka izraidīšanai.

58.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersonai ir tiesības izņemt aizturētā ārvalstnieka mantas un personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, sastādot par to protokolu vai izdarot attiecīgu ierakstu protokolā par aizturētā mantu apskati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus izņem līdz ārvalstnieka izraidīšanai.

60.pants. Aizturēto vai apsardzībā turamo ārvalstnieku izmitina speciāli iekārtotā telpā, šķirti no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Ārvalstnieku pārvadā ar to pašu transportu, ar kuru pārvadā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet šķirti no tām.

59.pants. Aizturēto vai apsardzībā turamo ārvalstnieku izmitina speciāli iekārtotā telpā, šķirti no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Ārvalstnieku pārvadā ar to pašu transportu, ar kuru pārvadā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet šķirti no tām.

61.pants. Ja Valsts robežsardzes amatpersonai, pieņemot lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā, nav iespējams ārvalstnieku uzreiz nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras tas ieradies, minēto ārvalstnieku tur apsardzībā, līdz to var izdarīt, bet ne ilgāk par 48 stundām.

60.pants. Ja Valsts robežsardzes amatpersonai, pieņemot lēmumu par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā, nav iespējams ārvalstnieku uzreiz nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras tas ieradies, minēto ārvalstnieku tur apsardzībā, līdz to var izdarīt, bet ne ilgāk par 48 stundām.

Latvijas Republikā ir aizliegta

Latvijas Republikā ir aizliegta

62.pants. (1) Lēmumu par ārvalstnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta (turpmāk – saraksts), pieņem:

1) iekšlietu ministrs, ja:

b) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārvalstnieks rada draudus Latvijas Republikas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai, traucēs pirmstiesas izmeklēšanu vai traucēs tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā;

f) citos gadījumos, ja ārvalstnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetentu iestāžu sniegto atzinumu;

2) ārlietu ministrs, ja ārvalstnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata);

(2) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.un 2.punktu, nav pārsūdzams.

117.

118.

119.

120.

Aizstāt likumprojekta 62. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktā vārdu “un” ar vārdu “vai” un vārdus “traucēs pirmstiesas izmeklēšanu vai traucēs” ar vārdiem “vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai traucēt”.

”5) Valsts robežsardzes priekšnieks, ja:

a) saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12. punktu pieņemts lēmums par atteikumu ārvalstniekam ieceļot Latvijas Republikā;”

Atbalstīt

61.pants. (1) Lēmumu par ārvalstnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta (turpmāk – saraksts), pieņem:

1) iekšlietu ministrs, ja:

2) ārlietu ministrs, ja ārvalstnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata);

3) Konsulārā departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona, kura ir pilnvarota veikt konsulārās funkcijas, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu;

c) izdots izbraukšanas rīkojums vai pieņemts lēmums par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu;

c) ārvalstnieks ir pārkāpis tiesību aktos noteikto ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā un tas konstatēts brīdī, kad ārvalstnieks izceļo no Latvijas Republikas.

(2) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.un 2.punktu, nav pārsūdzams.

63.pants. (1) Par šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.punktā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas, Drošības policijas vai Valsts robežsardzes priekšnieks rakstiski informē pārvaldi.

(2) Šā likuma 62.panta pirmās daļas 2., 3. un 5.punktā minētās amatpersonas triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informē pārvaldi par ārvalstnieka iekļaušanu sarakstā.

(3) Sarakstu uztur un aktualizē pārvalde.

121.

122.

Papildināt 63.panta trešo daļu aiz vārda „pārvalde” ar vārdiem „Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”

Atbalstīt

62.pants. (1) Par šā likuma 62.panta pirmās daļas 1.punktā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas, Drošības policijas vai Valsts robežsardzes priekšnieks rakstiski informē pārvaldi.

(2) Sarakstu uztur un aktualizē pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

64.pants. Ārvalstnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu:

1) uz vienu gadu:

b) ja pieņemts lēmums atteikt izsniegt vai anulēt uzturēšanās atļauju;

3) uz nenoteiktu laiku:

b) ja piecu gadu laikā pēc ārvalstnieka izraidīšanas no Latvijas Republikas valsts budžetā nav atlīdzināti izraidīšanas izdevumi.

123.

124.

“64.pants. Ārvalstnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu:

3) uz nenoteiktu laiku:

b) ja pēc ārvalstnieka izraidīšanas no Latvijas Republikas valsts budžetā nav atlīdzināti izraidīšanas izdevumi.”

priekšlik)

Atbalstīt

63.pants. Ārvalstnieku var iekļaut sarakstā, nosakot ieceļošanas aizliegumu:

3) uz nenoteiktu laiku:

b) ja pēc ārvalstnieka izraidīšanas no Latvijas Republikas valsts budžetā nav atlīdzināti izraidīšanas izdevumi.

65.pants. (1) Pārvaldes priekšniekam ir tiesības samazināt ieceļošanas aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz šā likuma 62.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajiem gadījumiem.

125.

126.

“65.pants.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētās amatpersonas triju darbdienu laikā informē pārvaldi par termiņa samazināšanu, uz kādu ārvalstnieks iekļauts sarakstā, vai ārvalstnieka izslēgšanu no saraksta.”

(sk. 126.

priekšlik.)

Atbalstīt

64.pants. (1) Ja ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata ārvalstnieks tika iekļauts sarakstā, tiesības pieņemt lēmumu samazināt ieceļošanas aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu ir:

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētās amatpersonas triju darbdienu laikā informē pārvaldi par termiņa samazināšanu, uz kādu ārvalstnieks iekļauts sarakstā, vai ārvalstnieka izslēgšanu no saraksta.

66.pants. Sarakstā iekļauto informāciju uzdevumu veikšanai izmanto pārvalde, Konsulārais departaments, pārstāvniecības, Valsts robežsardze un citas kompetentas Latvijas Republikas iestādes.

65.pants. Sarakstā iekļauto informāciju uzdevumu veikšanai izmanto pārvalde, Konsulārais departaments, pārstāvniecības, Valsts robežsardze un citas kompetentas Latvijas Republikas iestādes.

Izdevumi par piespiedu izraidīšanu

Izdevumi par piespiedu izraidīšanu

67.pants. (1) Izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas izpildi, ārvalstnieka aizturēšanu vai turēšanu apsardzībā, sedz no valsts budžeta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus piedzen no ārvalstnieka vai viņa uzaicinātāja.

66.pants. (1) Izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas izpildi, ārvalstnieka aizturēšanu vai turēšanu apsardzībā, sedz no valsts budžeta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus piedzen no ārvalstnieka vai viņa uzaicinātāja.

68.pants. Ar ārvalstnieka izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā saistīto izdevumu apmēru un to piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

67.pants. Ar ārvalstnieka izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā saistīto izdevumu apmēru un to piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

69.pants. (1) Ja uzaicinātājs nesedz izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no valsts, viņš zaudē tiesības uzaicināt ārvalstniekus turpmāko piecu gadu laikā vai līdz izdevumu segšanai.

(2) Šā panta nosacījums neattiecas uz fiziskas personas tiesībām uzaicināt pirmās pakāpes radiniekus un laulāto.

68.pants. (1) Ja uzaicinātājs nesedz izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai ārvalstnieka piespiedu izraidīšanu no valsts, viņš zaudē tiesības uzaicināt ārvalstniekus turpmāko piecu gadu laikā vai līdz izdevumu segšanai.

(2) Šā panta nosacījums neattiecas uz fiziskas personas tiesībām uzaicināt pirmās pakāpes radiniekus un laulāto.

Nobeiguma noteikumi

Nobeiguma noteikumi

70.pants. Ja Saeimas apstiprinātajos Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos attiecībā uz ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību ir paredzēti citādi noteikumi, kas atšķiras no šā likuma noteikumiem, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.

127.

Ierosinām izslēgt 70. pantu, mainot turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

71.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un ārvalstnieki, kuriem kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

128.

“71.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ārvalstnieki, kuriem kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

69.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ārvalstnieki, kuriem kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

2. Likuma 71.panta spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.

1) Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.116 "Kārtība, kādā izplatāmas un izmantojamas kūrorta un tūrisma ceļazīmes, uz kurām pamatojoties izsniedzamas Latvijas Republikas ieceļošanas vīzas";

4) Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.455 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem";

5) Ministru kabineta 2001.gada 15.maija noteikumi Nr.193 "Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība".

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3.nr.).

4) Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.455 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem";

5) Ministru kabineta 2001.gada 15.maija noteikumi Nr.193 "Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība".