1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

Vispārīgie jautājumi

Vispārīgie jautājumi

Likuma mērķis ir noteikt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko aizsardzību un sociālās garantijas.

Likuma mērķis ir noteikt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko aizsardzību un sociālās garantijas.

Ugunsdrošība ir atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ugunsgrēku novēršanai, sekmīgai dzēšanai un to seku samazināšanai.

Ugunsdrošība ir atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu.

Ugunsdzēsība ir organizēta darbība, kuru veic, lai likvidētu ugunsgrēku, glābtu fiziskās personas un materiālās vērtības, kā arī aizsargātu vidi ugunsgrēka dzēšanas laikā.

Ugunsdzēsība ir organizēta darbība, kuru veic, lai likvidētu ugunsgrēku, glābtu fiziskās personas un materiālās vērtības, kā arī aizsargātu vidi ugunsgrēka dzēšanas laikā.

Ugunsdrošība un ugunsdzēsība

Ugunsdrošība un ugunsdzēsība

(1) Valstī ir šādi ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

2) iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

3) pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

4) brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

(2) Kārtību, kādā iestādes, organizācijas un komercsabiedrības izveido ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus, šo dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.

(3) Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas darbojas saskaņā ar likumu par biedrībām un nodibinājumiem.

2

Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā iestādes, organizācijas un komercsabiedrības izveido ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus;

2) iestāžu, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijas, tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības.”

Likumprojekta II. nodaļas 4. panta (3) daļu izteikt šādi:

“(3) Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas darbojas saskaņā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

Pieņemt

Pieņemt

(1) Valstī ir šādi ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

2) iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

3) pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

4) brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā iestādes, organizācijas un komercsabiedrības izveido ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus;

2) iestāžu, organizāciju komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības.

(3) Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas darbojas saskaņā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

(1) Pašvaldības, iestādes, organizācijas un komercsabiedrības var veidot savus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus.

(2) Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti izveidojami sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos, kuru sarakstu apstiprina iekšlietu ministrs.

(3) Kritērijus, pēc kādiem objekts atzīstams par sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu, nosaka Ministru kabinets.

(1) Iestādes, organizācijas, komercsabiedrības un pašvaldības var izveidot savus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus.

(2) Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti izveidojami sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos, kuru sarakstu apstiprina iekšlietu ministrs.

(3) Kritērijus, pēc kādiem objekts atzīstams par sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu, nosaka Ministru kabinets.

(1) Katra ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un organizācijas pienākums ir sniegt savstarpēju palīdzību ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbos.

(2) Kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās mežu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos, nosaka Ministru kabinets.

3

Likumprojekta II. Nodaļas 6.panta (1) daļu izteikt šādi:

“Savstarpējas palīdzības sniegšana ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbos ir katra ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un organizāciju pienākums.”

Noraidīt

(1) Katra ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un organizācijas pienākums ir sniegt savstarpēju palīdzību ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos.

(2) Kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās mežu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos, nosaka Ministru kabinets.

Pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:

1) uzturēt pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus;

2) nodrošināt pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku apmācību;

3) atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā;

4) atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošinot ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniedzot materiālu un tehnisku palīdzību.

4

Izteikt 7.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošināt ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniegt materiālu un tehnisku palīdzību.”

Pieņemt

Pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:

1) uzturēt pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus;

2) nodrošināt pašvaldības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieku apmācību;

3) atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu pašvaldības teritorijā;

4) atbalstīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību pašvaldības teritorijā, nodrošināt ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamā ūdens izmantošanu bez maksas, kā arī atbilstoši iespējām sniegt materiālu un tehnisku palīdzību.

Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu galvenie uzdevumi ir veikt pasākumus, kas saistīti ar ugunsgrēku profilaksi un ugunsgrēku dzēšanu, kā arī glābšanas darbus attiecīgajā iestādē, organizācijā vai komercsabiedrībā.

Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu galvenie uzdevumi ir veikt pasākumus, kas saistīti ar ugunsgrēku profilaksi un ugunsgrēku dzēšanu, kā arī veikt glābšanas darbus attiecīgajā iestādē, organizācijā vai komercsabiedrībā.

(1) Par ugunsdrošību iestādē, organizācijā un komercsabiedrībā ir atbildīgs tās vadītājs.

(2) Attiecīgās iestādes, organizācijas vai komercsabiedrības vadītāja pienākums ir:

1) nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi ugunsdrošības jomā;

2) nodrošināt darbinieku apmācību ugunsdrošības jomā;

3) nodrošināt valsts ugunsdrošības uzraudzības iespējas;

4) pēc valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora pieprasījuma sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju;

5) izceļoties ugunsgrēkam, līdz ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ierašanās brīdim organizēt ugunsdzēsības pasākumus.

(1) Par ugunsdrošību iestādē, organizācijā vai komercsabiedrībā ir atbildīgs tās vadītājs.

(2) Attiecīgās iestādes, organizācijas vai komercsabiedrības vadītāja pienākums ir:

1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību izpildi;

2) nodrošināt darbinieku apmācību ugunsdrošības jomā;

3) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;

4) pēc valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora pieprasījuma sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju;

5) ugunsgrēka gadījumā līdz ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ierašanās brīdim organizēt ugunsdzēsības pasākumus.

Namīpašnieku (valdītāju), dzīvojamo telpu īrnieku un dzīvokļu īpašnieku pienākumi ir uzturēt īpašumā (valdījumā) esošās un īrētās ēkas un telpas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ugunsdrošības jomā, kā arī, izceļoties ugunsgrēkam, dzēst to un izpildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.

Namīpašnieku (valdītāju), dzīvojamo telpu īrnieku un dzīvokļu īpašnieku pienākums ir uzturēt īpašumā (valdījumā) esošās un īrētās ēkas un telpas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī ugunsgrēka gadījumā dzēst to un izpildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.

Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:

1) pildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;

2) izceļoties ugunsgrēkam, ziņot par to ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

5

Apvienot likumprojekta 11. pantu ar 12. pantu, kuru izsaka iepriekšējā redakcijā kā 11. panta 3) punktu, un tālāk likumprojektā maina pantu numerāciju:

“11. pants. Iedzīvotāju pienākumi un prasības, kas jāievēro ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.

1) pildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;

2) izceļoties ugunsgrēkam, ziņot par to ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, sacelt trauksmi un sākt dzēšanu;

3) prasības, kas jāievēro fiziskām un juridiskām personām, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas nosaka Ministru kabinets.”

Noraidīt

Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:

1) pildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības;

2)  ugunsgrēka gadījumā ziņot par to ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Prasības, kas jāievēro fiziskām un juridiskām personām, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas nosaka Ministru kabinets.

Prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas nosaka Ministru kabinets.

(1) Valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori.

(2) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību uzraugāmajos objektos, pieprasīt objektu vadītājiem novērst atklātos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus, kā arī atbilstoši kompetencei:

1) likumā noteiktajā kārtībā apturēt vai ierobežot iestādes, organizācijas, komercsabiedrības, cita objekta, tā struktūrvienību vai iekārtu darbību, ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju vai produkcijas izlaidi;

2) sniegt fiziskām un juridiskām personām atzinumus:

a) par atkāpēm no ugunsdrošības tehnisko noteikumu vai īpašo noteikumu prasībām,

b) par ugunsdrošības risinājumiem objektos, kuriem attiecīgajos normatīvos, būvnormatīvos, noteikumos un standartos nav noteiktas īpašas ugunsdrošības prasības.

(3) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kompetenci un kārtību, kādā veicama valsts ugunsdrošības uzraudzība, nosaka Ministru kabinets.

(4) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru likumīgās prasības ir obligātas visām fiziskām un juridiskām personām.

Papildināt 13.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus.”

Pieņemt

(1) Valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori.

(2) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību uzraugāmajos objektos, pieprasīt objektu vadītājiem novērst atklātos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus, kā arī atbilstoši savai kompetencei:

1) likumā noteiktajā kārtībā apturēt vai ierobežot iestādes, organizācijas, komercsabiedrības, cita objekta, tā struktūrvienību vai iekārtu darbību, ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju vai produkcijas izlaidi;

2) sniegt fiziskajām un juridiskajām personām atzinumus par:

a) atkāpēm no ugunsdrošības tehnisko noteikumu vai īpašo noteikumu prasībām,

b) ugunsdrošības jomā pieņemtajiem risinājumiem objektos, kuriem attiecīgajos normatīvos, būvnormatīvos, noteikumos un standartos nav noteiktas īpašas ugunsdrošības prasības;

3) likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus.

(3) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kompetenci un kārtību, kādā veicama valsts ugunsdrošības uzraudzība, nosaka Ministru kabinets.

(4) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru likumīgās prasības ir obligātas visām fiziskajām un juridiskajām personām.

(1) Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, kura ieradusies notikuma vietā. Līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības ierašanās brīdim ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus vada tā ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, kura ir notikuma vietā.

(2) Visi ugunsgrēka vai avārijas vietā esošie ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, jebkuri citi dienesti, formējumi, kā arī fiziskās personas ir pakļautas ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam.

(3) Nevienam nav tiesību iejaukties ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja darbībā un atcelt viņa likumīgos rīkojumus.

(1) Ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, kura ieradusies notikuma vietā. Līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības ierašanās brīdim ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus vada tā ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, kura ir notikuma vietā.

(2) Visi ugunsgrēka vai avārijas vietā esošie ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, jebkuri citi dienesti, formējumi, kā arī fiziskās personas ir pakļautas ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam.

(3) Nevienam nav tiesību iejaukties ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja darbībā un atcelt viņa likumīgos rīkojumus.

Lai apturētu un novērstu ugunsgrēka un ar to saistīto bīstamo faktoru izplatīšanos, kas apdraud personas, īpašumu un vidi, vai likvidētu šķēršļus ugunsgrēka dzēšanai un glābšanas darbu veikšanai, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs:

1) dot rīkojumus:

a) iekļūt jebkurā teritorijā, ēkā un telpā,

b) pārvietot, nojaukt un iznīcināt ēkas, būves un to fragmentus,

c) demontēt iekārtas,

d) pārvietot transportlīdzekļus;

2) ar īpašnieku (valdītāju) piekrišanu izmantot darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu;

3) iesaistīt speciālos dienestus (policiju, gāzes avārijas dienestu, elektrotīklu avārijas dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā notikuma vietā.

Lai apturētu un novērstu ugunsgrēka un ar to saistīto bīstamo faktoru izplatīšanos, kas apdraud fiziskās personas materiālās vērtības un vidi, vai likvidētu šķēršļus, kas traucē ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbu veikšanu, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs:

1) dot rīkojumu:

a) iekļūt jebkurā teritorijā, ēkā un telpā,

b) pārvietot, nojaukt vai iznīcināt ēkas, būves un to fragmentus,

c) demontēt iekārtas,

d) pārvietot transportlīdzekļus;

2) ar īpašnieku (valdītāju) piekrišanu izmantot darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu;

3) iesaistīt speciālos dienestus (policiju, gāzes avārijas dienestu, elektrotīklu avārijas dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā notikuma vietā.

Īpašos objektos (diplomātisko pārstāvniecību ēkās, uz kuģiem, militāros objektos, mežos, citos īpašos objektos) ugunsgrēku dzēš, saskaņojot to ar attiecīgā objekta vadītāju vai citu atbildīgo amatpersonu.

7

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Ugunsgrēka dzēšana un glābšanas darbi īpašos objektos

Īpašos objektos (diplomātisko pārstāvniecību ēkās, uz kuģiem, militāros objektos, citos īpašos objektos) ugunsgrēku dzēš un glābšanas darbus veic, saskaņojot to ar attiecīgā objekta vadītāju vai citu atbildīgo amatpersonu.”

Pieņemt

Īpašos objektos (diplomātisko pārstāvniecību ēkās, uz kuģiem, militārajos objektos, citos īpašos objektos) ugunsgrēku dzēš un glābšanas darbus veic, saskaņojot to ar attiecīgā objekta vadītāju vai citu atbildīgo amatpersonu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzskaita ugunsgrēkus un apkopo informāciju par to radītajām sekām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzskaita ugunsgrēkus un apkopo informāciju par to radītajām sekām.

(1) Apmācību par ugunsdrošības pamatprincipiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā veic izglītības iestādes. Apmācības saturu nosaka iekšlietu ministrs.

(2) Kārtību, kādā izglītības iestādē veicama izglītojamo apmācība ugunsdrošībā, pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(1) Apmācību, kas saistīta ar ugunsdrošības pamatprincipiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā, veic izglītības iestādes. Apmācības saturu nosaka iekšlietu ministrs.

(2) Kārtību, kādā izglītības iestādē veicama izglītojamo apmācība ugunsdrošības jomā, pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(1) Ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču atbilstības novērtēšana notiek saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu".

(2) Ministru kabinets apstiprina obligātajai atbilstības novērtēšanai pakļauto ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču sarakstu, kā arī nosaka tām izvirzāmās būtiskās prasības.

(1) Ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču atbilstības novērtēšana veicama saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu”.

(2) Ministru kabinets apstiprina obligātajai atbilstības novērtēšanai pakļauto ugunsdrošības preču, ugunsdzēsības iekārtu un ierīču sarakstu, kā arī nosaka attiecībā uz tām izvirzāmās būtiskās prasības.

Izdevumi un zaudējumi, kas radušies, ugunsgrēka dzēšanā iesaistot fizisko un juridisko personu resursus, atlīdzināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

8

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“Izdevumi un zaudējumi, kas radušies, ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos iesaistot fizisko un juridisko personu resursus, atlīdzināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.”

Pieņemt

Izdevumi un zaudējumi, kas radušies, ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos iesaistot fizisko un juridisko personu resursus, atlīdzināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde (turpmāk – iestāde), kas realizē valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā, uzrauga normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, kā arī koordinē pašvaldību, iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbību, kas saistīta ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību.

(2) Iestādes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde (turpmāk — iestāde), kas realizē valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā, uzrauga normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, kā arī koordinē iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbību, kas saistīta ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību.

(2) Iestādes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(1) Iestāde, pildot tai noteiktās funkcijas, aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, vecuma, izglītības, valodas, politiskās, reliģiskās un citas pārliecības.

(2) Iestāde, pildot tai noteiktās funkcijas, sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī iedzīvotājiem.

(3) Iestāde nepiedalās politisko un starpnacionālo konfliktu novēršanas un masu nekārtību likvidācijas pasākumos.

(1) Iestāde, pildot tai noteiktās funkcijas, aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā neatkarīgi no šo personu pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, vecuma, izglītības, valodas, politiskās, reliģiskās un citas pārliecības.

(2) Iestāde, pildot tai noteiktās funkcijas, sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī iedzīvotājiem.

(3) Iestāde nepiedalās politisko vai starpnacionālo konfliktu novēršanas un masu nekārtību likvidācijas pasākumos.

(1) Iestāde atbilstoši kompetencei uztur profesionālos sakarus ar citu valstu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un civilās aizsardzības organizācijām.

(2) Iestāde atbilstoši kompetencei piedalās starptautisko ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības organizāciju darbībā.

(3) Iestāde atbilstoši kompetencei starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā sniedz palīdzību citu valstu teritorijās.

(1) Iestāde atbilstoši savai kompetencei uztur profesionālos sakarus ar citu valstu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un civilās aizsardzības organizācijām.

(2) Iestāde atbilstoši savai kompetencei piedalās starptautisko ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības organizāciju darbībā.

(3) Iestāde atbilstoši savai kompetencei starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā sniedz palīdzību citu valstu teritorijā.

Iestādes finansu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3) ziedojumi un dāvinājumi.

9

Likumprojekta 24. panta 3) punktu papildināt ar vārdiem “un testamentāri novēlējumi”

Noraidīt

Iestādes finansu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3) ziedojumi un dāvinājumi.

(1) Iestādes funkcijas ir:

1) analizēt ugunsdrošības stāvokli un ārkārtējo situāciju iespējamību Latvijas Republikā un, pamatojoties uz šo analīzi, sniegt Iekšlietu ministrijai, pašvaldībām, kā arī citām fiziskām un juridiskām personām priekšlikumus situācijas uzlabošanai ugunsdrošības un glābšanas jomā;

2) organizēt un īstenot valsts ugunsdrošības uzraudzību;

3) veikt un vadīt ugunsgrēku dzēšanas darbus;

4) veikt glābšanas darbus, dzēšot ugunsgrēkus;

5) veikt glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem;

6) organizēt, vadīt un veikt glābšanas un meklēšanas darbus iekšējos ūdeņos;

7) atbilstoši iestādes tehniskajam nodrošinājumam un iespējām veikt citus glābšanas darbus, kā arī sniegt palīdzību fiziskām un juridiskām personām;

8) sadarbībā ar citām institūcijām plānot avāriju novēršanas gatavību ar jonizējošā starojuma avotiem saistītā darbības jomā;

9) sadarbībā ar citām institūcijām veikt neatliekamos glābšanas darbus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;

10) piedalīties rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas un samazināšanas pasākumu izpildes izvērtēšanā un valsts uzraudzībā;

11) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties pasākumu plānošanā, lai sagatavotos rūpniecisko avāriju novēršanai, un sadarbībā ar citām institūcijām vadīt un veikt neatliekamos pasākumus avāriju likvidēšanā;

12) organizēt, vadīt un veikt neatliekamos glābšanas un seku likvidēšanas darbus ķīmiskajās avārijās, arī bīstamo kravu avārijās, citos ar ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu uzglabāšanu vai lietošanu saistītos negadījumos;

13) gādāt par iedzīvotāju drošību ugunsgrēka vai avārijas gadījumā, sniegt pirmo palīdzību atbilstoši profesionālajām zināšanām un iespējām;

14) gādāt, lai, dzēšot ugunsgrēkus un veicot glābšanas darbus, tiktu nodarīti pēc iespējas mazāki materiālie zaudējumi un kaitējums videi;

15) nodrošināt vienotās ārkārtējo situāciju tālruņa (112) līnijas darbību;

16) atbilstoši kompetencei organizēt un īstenot civilās aizsardzības pasākumus;

17) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt un koordinēt valsts materiālo rezervju veidošanu;

18) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt valsts materiālo rezervju izmantošanu;

19) piedalīties ugunsdrošību, ugunsdzēsību, glābšanu un civilo aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī atbilstoši kompetencei piedalīties atzinumu sagatavošanā par normatīvo aktu projektiem, kurus izstrādā citas institūcijas;

20) apmācīt dienestā esošās personas, kā arī organizēt apmācību procesu;

21) apmācīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī civilās aizsardzības pasākumos iesaistāmās personas un organizēt viņu apmācību;

22) atbilstoši kompetencei piedalīties ekspluatācijā nododamo objektu pieņemšanā;

23) veikt ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības propagandu;

24) veikt zinātniskās pētniecības darbu ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā.

(2) Kārtību, kādā iestāde veic un vada ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus, nosaka Ministru kabinets.

11

25.panta pirmās daļas 7.punktā svītrot vārdus “kā arī sniegt palīdzību fiziskām un juridiskām personām”.

Papildināt 25.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamās iekārtas, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī to normas nosaka Ministru kabinets.”

Pieņemt

Pieņemt

(1) Iestādes funkcijas ir šādas:

1) analizēt ugunsdrošības stāvokli un ārkārtējo situāciju iespējamību Latvijas Republikā un, pamatojoties uz šo analīzi, sniegt Iekšlietu ministrijai, pašvaldībām, kā arī citām fiziskajām un juridiskajām personām priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ugunsdrošības un glābšanas jomā;

2) organizēt un veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;

3) veikt un vadīt ugunsgrēku dzēšanu;

4) veikt glābšanas darbus, dzēšot ugunsgrēkus;

5) veikt glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem;

6) organizēt, vadīt un veikt glābšanas un meklēšanas darbus iekšējos ūdeņos;

7) atbilstoši savam tehniskajam nodrošinājumam un iespējām veikt citus glābšanas darbus;

8) sadarbībā ar citām institūcijām plānot pasākumus, lai nodrošinātu gatavību avāriju novēršanai ar jonizējošā starojuma avotiem saistītā darbības jomā;

9) sadarbībā ar citām institūcijām veikt neatliekamos glābšanas darbus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām;

10) piedalīties rūpniecisko avāriju riska novērtēšanai un samazināšanai veikto pasākumu izvērtēšanā un valsts uzraudzībā;

11) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties tādu pasākumu plānošanā, kas veicami, lai sagatavotos rūpniecisko avāriju novēršanai, un sadarbībā ar citām institūcijām veikt un vadīt neatliekamos avāriju likvidēšanas pasākumus;

12) organizēt, veikt un vadīt neatliekamos glābšanas un seku likvidēšanas darbus pēc ķīmiskajām avārijām, arī bīstamo kravu avārijām un citiem ar ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu uzglabāšanu vai lietošanu saistītiem negadījumiem;

13) gādāt par iedzīvotāju drošību ugunsgrēka vai avārijas gadījumā, sniegt pirmo palīdzību atbilstoši iestādē dienējošo personu profesionālajām zināšanām un iestādes iespējām;

14) gādāt, lai, dzēšot ugunsgrēkus un veicot glābšanas darbus, tiktu nodarīti pēc iespējas mazāki materiālie zaudējumi un kaitējums videi;

15) nodrošināt vienotās ārkārtējo situāciju tālruņa (112) līnijas darbību;

16) atbilstoši savai kompetencei organizēt un īstenot civilās aizsardzības pasākumus;

17) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt un koordinēt valsts materiālo rezervju veidošanu;

18) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt valsts materiālo rezervju izmantošanu;

19) piedalīties ugunsdrošību, ugunsdzēsību, glābšanu un civilo aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī atbilstoši savai kompetencei piedalīties atzinumu sagatavošanā par normatīvo aktu projektiem, kurus izstrādā citas institūcijas;

20) apmācīt iestādē dienējošās un strādājošās personas, kā arī organizēt apmācības procesu;

21) apmācīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī civilās aizsardzības pasākumos iesaistāmās personas un organizēt to apmācību;

22) atbilstoši savai kompetencei piedalīties ekspluatācijā nododamo objektu pieņemšanā;

23) veikt ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības propagandu;

24) veikt zinātniskās pētniecības darbu ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā.

(2) Kārtību, kādā iestāde veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamās iekārtas, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normas nosaka Ministru kabinets.

(1) Iestādi vada priekšnieks, kuru pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs.

(2) Uz iestādes priekšnieka amatu var kandidēt tikai ierēdņi, kuriem ir augstākā izglītība un speciālā ugunsdrošības izglītība, kā arī darba stāžs specialitātē nav mazāks par desmit gadiem.

(3) Iestādes priekšnieks vienlaikus ir galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, bet viņa vietnieki – galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki.

12

Likumprojekta 26. panta (2) daļā skaitli “desmit” nomainīt ar skaitli “pieci” attiecīgā locījumā.

Noraidīt

(1) Iestādi vada priekšnieks, kura kandidatūru apstiprina Ministru kabinets, bet ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs.

(2) Uz iestādes priekšnieka amatu var kandidēt tikai ierēdņi, kuriem ir augstākā izglītība un speciālā izglītība ugunsdrošības jomā, kā arī darba stāžs specialitātē nav mazāks par desmit gadiem.

(3) Iestādes priekšnieks vienlaikus ir galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, bet viņa vietnieki — galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki.

(1) Iestādē ir centrālais aparāts, kā arī patstāvīgās un teritoriālās struktūrvienības.

(2) Iestādē amatus ieņem specializētā valsts civildienesta ierēdņi (turp-
māk – ierēdņi) un darbinieki, kuri strādā, pamatojoties uz darba līgumu.

(1) Iestādei ir centrālais aparāts, kā arī patstāvīgās un teritoriālās struktūrvienības.

(2) Iestādē amatus ieņem specializētā valsts civildienesta ierēdņi (turpmāk — ierēdņi) un darbinieki, kuri strādā, pamatojoties uz darba līgumu.

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuriem ir vismaz pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un pabeigta pamatapmācība ugunsdzēsībā vai kuri mācās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā;

2) kuri pārvalda valsts valodu;

3) kuru personiskās īpašības, fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis atbilst iestādē noteiktajām prasībām.

(2) Dienestā nepieņem personas, kuras:

1) sodītas par tīšu noziegumu izdarīšanu;

2) atvaļinātas no dienesta vai atbrīvotas no amata disciplīnas pārkāpumu dēļ;

3) ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki;

4) ir vai ir bijušas ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki;

5) ir radniecībā ar tiešo priekšnieku (persona, kura ar tiešo priekšnieku ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, arī brāļi un māsas).

28.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “pirmā līmeņa augstākā profesionālā” aizstāt ar vārdiem “vidējā”.

Aizstāt 28.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “ir bijušas” ar vārdiem “ir vai ir bijušas”.

Likumprojekta 28. panta (2) daļu izteikt šādi:

“(2) Dienestā nepieņem personas vai no tā ir jāatbrīvo personas, kuras ir slēpušas ziņas, ka:” un tālāk kā tekstā;

3.punktu sākt ar vārdiem: “ir vai ir bijušas” un tālāk kā tekstā.

Pieņemt

Pieņemt

Daļēji atbalstīts AIeK redakcijā

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuriem ir vismaz vidējā izglītība un pabeigta pamatapmācība ugunsdzēsības jomā vai kuri mācās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā;

2) kuri prot valsts valodu;

3) kuru personiskās īpašības, fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis atbilst iestādē noteiktajām prasībām.

(2) Dienestā nepieņem personas, kuras:

1) sodītas par tīšu noziegumu izdarīšanu;

2) atvaļinātas no dienesta vai atbrīvotas no amata disciplīnas pārkāpumu dēļ;

3) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki;

4) ir vai ir bijušas ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki;

5) ir radniecībā ar tiešo priekšnieku (persona, kura ar tiešo priekšnieku ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, arī brāļi un māsas).

(1) Ierēdņus atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm iedala šādās kategorijās:

1) ierindas sastāvs;

2) jaunākais komandējošais sastāvs;

3) vidējais komandējošais sastāvs;

4) vecākais komandējošais sastāvs;

5) augstākais komandējošais sastāvs.

(2) Ierēdņiem piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindas sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks;

2) jaunākajā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks tehniķis;

3) vidējā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants tehniķis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants inženieris, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants tehniķis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants inženieris, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis tehniķis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis incenieris;

4) vecākajā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors inženieris, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants inženieris, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis inženieris;

5) augstākajā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis.

16

Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ierēdņiem piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindas sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks;

2) jaunākajā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks;

3) vidējā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis;

4) vecākajā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis;

5) augstākajā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis.”

Pieņemt

(1) Ierēdņus atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm iedala šādās kategorijās:

1) ierindas sastāvs;

2) jaunākais komandējošais sastāvs;

3) vidējais komandējošais sastāvs;

4) vecākais komandējošais sastāvs;

5) augstākais komandējošais sastāvs.

(2) Ierēdņiem piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindas sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks;

2) jaunākajā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks;

3) vidējā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis;

4) vecākajā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis;

5) augstākajā komandējošā sastāvā – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis.

(1) Pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem, norādot pretendentam izvirzāmās prasības saskaņā ar amata aprakstu, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu, izsludina:

1) iestādes priekšnieks – laikrakstā "Latvijas Vēstnesis":

a) uz ierēdņu amatiem centrālajā aparātā;

b) patstāvīgajās vai teritoriālajās struktūrvienībās – uz ierēdņu amatiem, kas atbilst vidējā vai vecākā komandējošā sastāva kategorijai;

2) attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītājs – vietējā laikrakstā uz pārējiem amatiem.

(2) Pretendentu konkursu uz vakanto ierēdņa amatu var neizsludināt, ja pēc iestādes priekšnieka lēmuma ierēdni valsts interesēs pārceļ attiecīgajā amatā.

(1) Pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem, norādot pretendentam izvirzāmās prasības saskaņā ar amata aprakstu, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu, izsludina:

1) iestādes priekšnieks — laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”:

a) uz ierēdņu amatiem centrālajā aparātā,

b) uz vidējā vai vecākā komandējošā sastāva kategorijai atbilstošiem ierēdņu amatiem patstāvīgajās vai teritoriālajās struktūrvienībās;

2) attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītājs — vietējā laikrakstā uz pārējiem amatiem.

(2) Pretendentu konkursu uz vakanto ierēdņa amatu var neizsludināt, ja pēc iestādes priekšnieka lēmuma un atbilstoši valsts interesēm ierēdni pārceļ attiecīgajā amatā.

(1) Pretendentu atbilstību noteiktajām prasībām pēc Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas pozitīva atzinuma par derīgumu dienestam izvērtē iestādes vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības atestācijas komisija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar atestācijas komisijas atzinumu.

17

Visā likumprojektā vārdu “atestācijas” nomainīt ar vārdu “izvērtēšanas”. (31. p. (1) un (2); 32. p. (1) un (2); 39. p. (1), (2), (3), (4); 42. p. 6); 43. p. 9))

Noraidīt

(1)  Pēc tam, kad Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija pretendentam devusi pozitīvu atzinumu par derīgumu dienestam, pretendenta atbilstību noteiktajām prasībām izvērtē iestādes vai tās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības atestācijas komisija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar atestācijas komisijas atzinumu.

(1) Iestādes priekšnieks pēc iestādes atestācijas komisijas atzinuma ieceļ amatā ierēdņus:

1) centrālajā aparātā;

2) patstāvīgajās vai teritoriālajās struktūrvienībās – amatos, kuri atbilst vidējā vai vecākā komandējošā sastāva kategorijai.

(2) Pārējos ierēdņus amatā ieceļ patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītājs pēc attiecīgās atestācijas komisijas atzinuma.

(1) Iestādes priekšnieks pēc iestādes atestācijas komisijas atzinuma ieceļ amatā ierēdņus:

1) centrālajā aparātā;

2) patstāvīgajās vai teritoriālajās struktūrvienībās — vidējā vai vecākā komandējošā sastāva kategorijai atbilstošos amatos.

(2) Pārējos ierēdņus amatā ieceļ patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītājs pēc attiecīgās atestācijas komisijas atzinuma.

(1) Pretendentu, kurš nav pabeidzis pamatapmācību ugunsdzēsībā, pieņem darbā stažiera statusā uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

(2) Stažieris ir tiesīgs veikt amata pienākumus tikai ierēdņa vadībā.

(3) Stažieris saņem amatalgu atbilstoši amatam, kurā viņš stažējas, nesaņemot piemaksas.

(4) Stažēšanās termiņam beidzoties, struktūrvienības vadītājs, kurš pieņēmis stažieri darbā, lemj par viņa pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā.

(5) Stažēšanās laiku ieskaita izdienā.

(1) Pretendentu, kurš nav pabeidzis pamatapmācību ugunsdzēsības jomā, pieņem darbā stažiera statusā uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

(2) Stažieris ir tiesīgs veikt amata pienākumus tikai ierēdņa vadībā.

(3) Stažieris saņem amatalgu atbilstoši amatam, kurā viņš stažējas, bet nesaņem piemaksas.

(4) Stažēšanās termiņam beidzoties, struktūrvienības vadītājs, kurš pieņēmis stažieri darbā, lemj par viņa pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā.

(5) Stažēšanās laiku ieskaita izdienā.

Ierēdnis, stājoties amatā, dod zvērestu: "Es, vārds, uzvārds, stājoties amatā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, zvēru godīgi pildīt Latvijas Republikas likumus, nesaudzējot savus spēkus, glābt cilvēkus un cīnīties ar ugunsgrēkiem."

Ierēdnis, stājoties amatā, dod zvērestu: “Es (vārds, uzvārds), stājoties amatā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, zvēru godīgi pildīt Latvijas Republikas likumus, netaupot savus spēkus, glābt cilvēkus un cīnīties ar ugunsgrēkiem.”

(1) Dienesta gaitu – speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību, kārtību, kādā tās atņem vai pazemina dienesta pakāpi, kā arī kārtību, kādā ierēdni pieņem dienestā un atvaļina no tā, ieceļ un pārceļ amatā, atstādina un atbrīvo no amata, atvaļinājumu piešķiršanas kārtību, pabalstu piešķiršanas kārtību un ierēdņu profesionālās sagatavošanas kārtību – nosaka dienesta gaitas reglamentā. Dienesta gaitas reglamentu pieņem Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā piešķirami apbalvojumi, piemērojami un pārsūdzami disciplinārsodi, kā arī kārtību, kādā iesniedzamas un izskatāmas ierēdņa sūdzības un ierosinājumi, nosaka disciplinārajā reglamentā. Disciplināro reglamentu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Ierēdnis var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(4) Pēc ierēdņa vēlēšanās, kā arī ņemot vērā viņa fiziskās un profesionālās spējas, dienesta laiku dienesta gaitas reglamentā noteiktajā kārtībā var pagarināt līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai.

18

Papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uz ierēdni neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.”

Pieņemt

(1) Dienesta gaitu — speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību; kārtību, kādā tās atņem vai pazemina, kā arī kārtību, kādā ierēdni pieņem dienestā un atvaļina no tā, ieceļ un pārceļ amatā, atstādina un atbrīvo no amata; atvaļinājumu piešķiršanas kārtību; pabalstu piešķiršanas kārtību un ierēdņu profesionālās sagatavošanas kārtību — nosaka dienesta gaitas reglaments. Dienesta gaitas reglamentu pieņem Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā piešķirami apbalvojumi, piemērojami un pārsūdzami disciplinārsodi, kā arī kārtību, kādā iesniedzamas un izskatāmas ierēdņu sūdzības un ierosinājumi, nosaka disciplinārais reglaments. Disciplināro reglamentu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Ierēdnis var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(4) Pēc ierēdņa vēlēšanās, kā arī ņemot vērā viņa fiziskās un profesionālās spējas, dienesta laiku dienesta gaitas reglamentā noteiktajā kārtībā var pagarināt līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai.

(5) Uz ierēdni neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.

Ierēdnim, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības:

1) iekļūt visās teritorijās, ēkās, būvēs un telpās (turpmāk – objekti), kurās izplatās vai var izplatīties uguns un degšanas produkti vai kurās nepieciešams veikt glābšanas darbus;

2) evakuēt no objektiem cilvēkus, dzīvniekus un īpašumu;

3) ierobecot teritoriju, kurā tiek veikti ugunsdzēšanas vai glābšanas darbi.

Ierēdnim, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības:

1) iekļūt visās teritorijās, ēkās, būvēs un telpās (turpmāk — objekti), kur izplatās vai var izplatīties uguns un degšanas produkti vai kur nepieciešams veikt glābšanas darbus;

2) evakuēt no objektiem cilvēkus, dzīvniekus un īpašumu;

3) ierobežot teritoriju, kur tiek veikti ugunsdzēsības vai glābšanas darbi.

Ierēdņa pienākumi ir:

1) pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar likumiem, reglamentiem, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku rīkojumiem;

2) bez iebildumiem izpildīt tiešo priekšnieku un augstāku priekšnieku likumīgos rīkojumus;

3) atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību;

4) regulāri papildināt zināšanas, pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kā arī uzturēt dienesta pienākumu veikšanai atbilstošu fizisko sagatavotību.

Ierēdņa pienākumi ir šādi:

1) pildīt savas funkcijas saskaņā ar likumiem, reglamentiem, citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku rīkojumiem;

2) bez iebildumiem izpildīt tiešo priekšnieku un augstāku priekšnieku likumīgos rīkojumus;

3) atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību;

4) regulāri papildināt zināšanas, pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kā arī uzturēt dienesta pienākumu veikšanai atbilstošu fizisko sagatavotību.

Ierēdnim aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

Ierēdnim aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

(1) Ierēdņa darbību un tās rezultātus novērtē, kā arī ierēdni atzīst par atbilstošu dienestam un noteiktam amatam iestādes vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības atestācijas komisija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Ierēdni atestē ne retāk kā reizi trijos gados.

(3) Ierēdni iepazīstina ar atestācijas rezultātiem.

(4) Kārtību, kādā iesniedzamas un izskatāmas sūdzības par atestācijas gaitu un rezultātiem, nosaka iekšlietu ministrs.

19

Likumprojekta 39. pantu izteikt šādi:

“ 39. pants. Ierēdņa darbības izvērtēšana

(1) Ierēdņa darbību un tās rezultātus izvērtē, kā arī ierēdņa atbilstību dienestam un noteiktam amatam nosaka iestādes vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības izvērtēšanas komisija iekšlietu ministra noteiktā kārtībā.

(2) Ierēdņa darbība tiek izvērtēta ne retāk kā reizi trijos gados.

(3) Ierēdni iepazīstina ar izvērtēšanas rezultātiem.

(4) Iekšlietu ministrs nosaka kartību, kādā iesniedzamas un izskatāmas sūdzības par izvērtēšanas norisi un rezultātiem.

(5)Gadījumā, ja sūdzības par izvērtēšanas komisijas darbu izrādījušās pamatotas, iekšlietu ministrs lemj par komisijas sastāva nomaiņu vai disciplinārsodu uzlikšanu.

Noraidīt

(1) Ierēdņa darbību un tās rezultātus novērtē, kā arī ierēdni atzīst par dienestam un noteiktam amatam atbilstošu iestādes vai tās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības atestācijas komisija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Ierēdni atestē ne retāk kā reizi trijos gados.

(3) Ierēdni iepazīstina ar atestācijas rezultātiem.

(4) Kārtību, kādā iesniedzamas un izskatāmas sūdzības par atestācijas gaitu un rezultātiem, nosaka iekšlietu ministrs.

Ierēdnim piemēro šādus apbalvojumus:

1) pateicība;

2) naudas balva vai cita vērtīga balva;

3) apmaksāts papildu atvaļinājums uz laiku līdz 10 darba dienām;

4) Iekšlietu ministrijas vai iestādes goda raksts, atzinības raksts vai krūšu nozīme (zīme);

5) kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršana pirms termiņa;

6) valsts goda zīmes, medaļas un ordeņi.

20

Likumprojekta 40. panta sākuma teikumu un 1) un 2) punktu izteikt šādi:

“Par priekšzīmīgu darbu ierēdnim piešķirami:

1) mutiska vai rakstiska pateicība ar ierakstu dienesta gaitas aprakstā;

2) naudas prēmija vai cita vērtīga balva ar ierakstu par to dienesta gaitas aprakstā;”

Noraidīt

Ir noteikti šādi ierēdņa apbalvojumi:

1) pateicība;

2) naudas balva vai cita vērtīga balva;

3) apmaksāts papildu atvaļinājums uz laiku līdz 10 darbdienām;

4) Iekšlietu ministrijas vai iestādes goda raksts, atzinības raksts vai krūšu nozīme (zīme);

5) kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršana pirms termiņa;

6) valsts godazīmes, medaļas un ordeņi.

(1) Ierēdnim piemēro šādus disciplinārsodus:

1) piezīme (mutiska vai rakstiska);

2) rājiens;

3) brīdinājums par neatbilstību amatam;

4) pārcelšana zemākā amatā uz laiku līdz trim mēnešiem;

5) atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā amatā;

6) pazemināšana speciālajā dienesta pakāpē par vienu pakāpi;

7) atvaļināšana no dienesta.

(2) Jautājumu par disciplinārsoda uzlikšanu ierosina tiešais priekšnieks un izskata attiecīgā atestācijas komisija.

(3) Ierēdnis ir tiesīgs pārsūdzēt piemēroto disciplinārsodu augstākam priekšniekam mēneša laikā pēc iepazīšanās ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu.

21

Likumprojekta 41. pantu izteikt šādi:

“41. pants Ierēdnim uzliekamie disciplinārsodi

(1) Ierēdnim uzliekami šādi disciplinārsodi:

1) mutiska vai rakstiska piezīme;

2) rājiens vai stingrs rājiens;

3) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

4) pārcelšana zemākā amatā uz laiku;

5) pārcelšana zemākā amatā pavisam;

6) speciālās dienesta pakāpes pazemināšana par pakāpi;

7) atlaišana no dienesta.

(2) Jautājumu par disciplinārsoda uzlikšanu ierosina ierēdņa tiešais vai augstākstāvošais priekšnieks un izskata attiecīgā izvērtēšanas komisija.

(3) Ierēdnim ir tiesības pārsūdzēt uzlikto disciplinārsodu augstākam priekšniekam mēneša laikā pēc iepazīšanās ar rīkojumu par disciplinārsoda uzlikšanu.

Noraidīt

(1) Ierēdnim piemēro šādus disciplinārsodus:

1) piezīme (izsakāma mutvārdos vai rakstveidā);

2) rājiens;

3) brīdinājums par neatbilstību amatam;

4) pārcelšana zemākā amatā uz laiku līdz trim mēnešiem;

5) atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā amatā;

6) speciālās dienesta pakāpes pazemināšana par vienu pakāpi;

7) atvaļināšana no dienesta.

(2) Jautājumu par disciplinārsoda uzlikšanu ierosina tiešais priekšnieks un izskata attiecīgā atestācijas komisija.

(3) Ierēdnis ir tiesīgs pārsūdzēt viņam piemēroto disciplinārsodu augstākam priekšniekam mēneša laikā pēc iepazīšanās ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu.

Ierēdni no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) par neatbilstību amatam;

4) par disciplīnas pārkāpumiem;

5) ja samazina ierēdņu skaitu vai likvidē attiecīgo amatu;

6) pamatojoties uz atestācijas komisijas atzinumu.

Ierēdni no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) par neatbilstību amatam;

4) par disciplīnas pārkāpumiem;

5) ja samazina ierēdņu skaitu vai likvidē attiecīgo amatu;

6) pamatojoties uz atestācijas komisijas atzinumu.

Ierēdni no dienesta atvaļina:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) sasniedzot noteikto vecumu;

4) sasniedzot noteikto izdienas laiku;

5) samazinot dienējošo skaitu;

6) par disciplīnas pārkāpumiem;

7) ja ierēdnis ir notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu;

8) ja ierēdnis ir ievēlēts vai iecelts amatā citā institūcijā;

9) pamatojoties uz atestācijas komisijas atzinumu;

10) sakarā ar ierēdņa nāvi.

Ierēdni no dienesta atvaļina:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) viņam sasniedzot noteikto vecumu;

4) viņam sasniedzot noteikto izdienas laiku;

5) par disciplīnas pārkāpumiem;

6) ja samazina ierēdņu skaitu;

7) ja ierēdnis ir notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu;

8) ja ierēdnis ir ievēlēts vai iecelts amatā citā institūcijā;

9) pamatojoties uz atestācijas komisijas atzinumu;

10) sakarā ar ierēdņa nāvi.

(1) Ierēdnim noteikta 40 stundu darba nedēļa.

(2) Ja nepieciešams, ar iestādes priekšnieka vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu ierēdni var iesaistīt darbā pēc noteiktā darbalaika.

23

Izteikt 44.panta otro daļu šādā redakcijā

“(2) Ja nepieciešams, ar iestādes priekšnieka vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu ierēdni iesaista darbā pēc noteiktā darbalaika.”

Likumprojekta 44. panta (2) daļu izteikt šādi:

“(2) Īpašos gadījumos, ja nepieciešams, ierēdni ar iestādes priekšnieka vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu var iesaistīt dienesta uzdevumu veikšanā ārpus noteiktā darba laika ;”.

Pieņemt

Noraidīt

(1) Ierēdnim noteikta 40 stundu darba nedēļa.

(2) Ja nepieciešams, ar iestādes priekšnieka vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu ierēdni iesaista darbā pēc noteiktā darba laika.

(1) Ierēdņa darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu, citas piemaksas un prēmijas, kā arī daļējās valsts apgādes apmēru un amatu atbilstību speciālajām dienesta pakāpēm nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim ir tiesības saņemt pabalstus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

24

Izslēgt likumprojekta 45. panta (2) daļu un rakstīt to kā 46. panta pirmo teikumu, tālāk mainot numerāciju.

Noraidīt

(1) Ierēdņa darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu, citas piemaksas un prēmijas, kā arī daļējās valsts apgādes apmēru un amatu atbilstību speciālajām dienesta pakāpēm nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim ir tiesības saņemt pabalstus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(1) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu veselības uzlabošanai, ja, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai viņa veselībai nodarīts cits kaitējums.

(2) Bērna piedzimšanas gadījumā ierēdnis saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam vecākam.

(3) Ierēdnis saņem vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā:

1) smagas nelaimes gadījumā;

2) sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;

3) aizejot ikgadējā atvaļinājumā.

(4) Sakarā ar atvaļināšanu no dienesta šā likuma 43.panta 2., 3., 4., 5. un 8.punktā minētajos gadījumos ierēdnis saņem atvaļināšanas pabalstu.

(5) Ja, dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbus, ierēdnis ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50000 latu apmērā.

(1) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu veselības uzlabošanai, ja, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts cits kaitējums.

(2) Bērna piedzimšanas gadījumā ierēdnis saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(3) Ierēdnis saņem vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā:

1) smagas nelaimes gadījumā;

2) sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;

3) aizejot ikgadējā atvaļinājumā.

(4) Sakarā ar atvaļināšanu no dienesta šā likuma 43.panta 2., 3., 4., 5. un 8.punktā minētajos gadījumos ierēdnis saņem atvaļināšanas pabalstu.

(5) Ja, dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbus, ierēdnis gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(1) Ierēdnim piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus:

1) ikgadējo atvaļinājumu;

2) papildatvaļinājumu;

3) mācību atvaļinājumu, ja viņš sekmīgi mācās augstākajā izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.

(2) Ierēdņa ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir:

1) četras kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir līdz 10 gadiem;

2) piecas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir no 10 līdz 20 gadiem;

3) sešas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir no 20 līdz 25 gadiem;

4) septiņas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir vairāk nekā 25 gadi.

(1) Ierēdnim piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus:

1) ikgadējo atvaļinājumu;

2) papildatvaļinājumu;

3) mācību atvaļinājumu, ja viņš sekmīgi mācās augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.

(2) Ierēdņa ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir:

1) četras kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir līdz 10 gadiem;

2) piecas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir no 10 līdz 20 gadiem;

3) sešas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir no 20 līdz 25 gadiem;

4) septiņas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir vairāk nekā 25 gadi.

Ierēdnis ir tiesīgs saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu minimumam.

25

Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“48.pants. Ierēdņa apdrošināšana un veselības aprūpe

(1) Ierēdnis ir pakļauts obligātai apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu minimumam.”

Pieņemt

(1) Ierēdnis ir pakļauts obligātajai apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumu minimumu.

(1) Ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu.

(2) Ierēdni nodrošina ar ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbu veikšanai nepieciešamo speciālo apģērbu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

(3) Formas tērpu aprakstu, speciālo apģērbu un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus, kā arī mantiskās apgādes normas nosaka Ministru kabinets. Formas tērpu nēsāšanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

(1) Ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu.

(2) Ierēdni nodrošina ar ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbu veikšanai nepieciešamo speciālo apģērbu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

(3) Formas tērpu aprakstu, speciālo apģērbu un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus, kā arī mantiskās apgādes normas nosaka Ministru kabinets. Formas tērpu nēsāšanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

(1) Iestādei ir tiesības pirkt dzīvokļus un mājas, kā arī celt dzīvojamās mājas iestādes vajadzībām.

(2) Ja ierēdni dienesta interesēs pārceļ uz citu apdzīvotu vietu, pēc iestādes lūguma pašvaldība attiecīgajā teritorijā vai tās tuvumā var nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu.

(1) Iestādei ir tiesības pirkt dzīvokļus un mājas, kā arī celt dzīvojamās mājas savām vajadzībām.

(2) Ja ierēdni dienesta interesēs pārceļ uz citu apdzīvotu vietu, pēc iestādes lūguma pašvaldība var nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu attiecīgajā teritorijā vai tās tuvumā.

(1) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās Latvijas augstākajā izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(2) Ierēdnis, kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis iestādē mazāk nekā piecus gadus un kurš tiek atbrīvots no amata (izņemot šā likuma 43.panta 2. un 5.punktā minētos gadījumus), iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā atmaksā to mācību maksas daļu, ko segusi iestāde.

26

Likumprojekta 51.pantu papildināt ar jaunu (3) daļu:

“(3) Iestāde sedz ierēdnim studiju izdevumus augstākajās speciālajās mācību iestādēs ārzemēs ar nosacījumu, ka pēc studijām ierēdnis 5 gadus strādā iestādē, atmaksājot pusi no studiju izdevumiem.”

Noraidīt

(1) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās Latvijas augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(2) Ierēdnis, kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis iestādē mazāk nekā piecus gadus un tiek atbrīvots no amata (izņemot šā likuma 43.panta 2. un 5.punktā minētos gadījumus), iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā atmaksā iestādes segto mācību maksas daļu.

(1) Kārtību, kādā nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri ierēdnim, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, un kompensācijas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim, kurš dienesta pienākumu pildīšanai izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no valsts budžeta līdzekļiem iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

(3) Ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai, veicot dienesta pienākumus, viņa veselībai ir nodarīts cits kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajiem pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

27

Papildināt 52.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.”

Attiecīgi grozīt esošās otrās un trešās daļas numerāciju.

Pieņemt

(1) Kārtību, kādā nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri ierēdnim, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, un šīs kompensācijas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(3) Ierēdnim, kurš dienesta pienākumu pildīšanai izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no valsts budžeta līdzekļiem iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

(4) Ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts cits kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajiem pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ierēdnim ir tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ierēdnim ir tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(1) Ierēdnis ir valsts amatpersona, kuras likumīgās prasības, kas izvirzītas, pildot dienesta pienākumus, ir obligātas visām fiziskām un juridiskām personām. Nepakļaušanās ierēdņa likumīgajām prasībām ir sodāma.

(2) Ierēdnis atrodas valsts aizsardzībā. Viņa veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Ierēdņa goda aizskaršana, pretošanās ierēdnim vai rīcība, kas viņam traucē pildīt dienesta pienākumus, kā arī ierēdņa dzīvības vai veselības apdraudējums ir sodāms likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ierēdnis neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, pildot dienesta funkcijas atbilstoši savām pilnvarām.

(5) Ierēdnim nav saistoši partiju un nevalstisko organizāciju, kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

(1) Ierēdnis ir valsts amatpersona, kuras likumīgās prasības, kas izvirzītas, pildot dienesta pienākumus, ir obligātas visām fiziskajām un juridiskajām personām. Nepakļaušanās ierēdņa likumīgajām prasībām ir sodāma.

(2) Ierēdnis atrodas valsts aizsardzībā. Viņa veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Ierēdņa goda aizskaršana, pretošanās ierēdnim vai rīcība, kas viņam traucē pildīt dienesta pienākumus, kā arī ierēdņa dzīvības vai veselības apdraudēšana ir sodāma likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ierēdnis neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, pildot dienesta pienākumus atbilstoši savām pilnvarām.

(5) Ierēdnim nav saistoši partiju un nevalstisko organizāciju, kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par ugunsdrošību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 3.nr.; 1997, 4., 8.nr.; 1999, 12.nr.; 2001, 14.nr.; 2002, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 175./177.nr.).

2. Šā likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktā izvirzāmo prasību par vismaz pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību ierēdnim piemēro no 2010.gada 1.augusta.

3. Šā likuma 46.panta otrajā daļā noteikto pabalstu līdz 2005.gada 1.janvārim ierēdnim iestādes priekšnieka noteiktajā apmērā izmaksā no iestādei attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda.

4. Šā likuma 46.panta trešās daļas 3.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Svītrot Pārejas noteikumu 2.punktu, attiecīgi grozot esošo 3.un 4.punktu numerāciju.

Papildināt Pārejas noteikumu 4.punktu pēc vārda “punkts” ar vārdiem “un 52.panta otrā daļa”.

Pieņemt

Pieņemt

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par ugunsdrošību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 3.nr.; 1997, 4., 8.nr.; 1999, 12.nr.; 2001, 14.nr.; 2002, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 175./177.nr.).

2. Šā likuma 46.panta otrajā daļā noteiktais pabalsts līdz 2005.gada 1.janvārim ierēdnim tiek izmaksāts iestādes priekšnieka noteiktajā apmērā no iestādei attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda.

3. Šā likuma 46.panta trešās daļas 3.punkts un 52.panta otrā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.