Spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr. nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija otrajam lasījumam

Vispārējās izglītības likums

Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19. nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts vispārējās izglītības iestādes, arī valsts speciālās izglītības iestādes;

3) nosaka vispārējās izglītības iestāžu materiālā un finansiālā nodrošinājuma minimumu;

4) nosaka internātskolu un speciālo izglītības iestāžu finansēšanas kārtību;

5) nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statuss;

6) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti internātskolās un speciālajās izglītības iestādēs;

7) nosaka kritērijus un kārtību, kādā speciālajām izglītības iestādēm tiek piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss;

8) nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci;

9) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000. /6., 7., un 8. punkts stājas spēkā no 01.09.2001/)

1.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Izslēgt 4.panta 7.punktu.

Neatbalstīt

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts vispārējās izglītības standartu projektus, mācību priekšmetu standartus, kā arī vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;

2) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas laiku un norises kārtību;

3) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs;

4) organizē vispārējās izglītības satura un metodikas izstrādi;

5) reizi gadā izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

6) nosaka minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vispārējās izglītības iestādēs, arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs;

7) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes;

8) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku;

9) organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

10) izstrādā vispārējās izglītības iestāžu, tai skaitā valsts ģimnāzijas, paraugnolikumus;

11) apstiprina Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas nolikumu;

12) apstiprina Valsts pirmsskolas izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību;

13) apstiprina Valsts speciālās izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību;

14) sadala valsts budžeta papildu finansējumu valsts ģimnāzijām;

15) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.99. likumu, 20.06.2000. likumu un 14.09.2000. likumu, kas stājas spēkā no 04.10.2000.)

1. 5.pantā:

papildināt pantu ar 15., 16.,17. un 18. punktu šādā redakcijā:

,,15) nosaka vispārējās izglītības iestāžu obligāto dokumentāciju un tās lietošanas kārtību;

16) nosaka izglītojamo uzņemšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēs, izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes;

17) nosaka kritērijus un kārtību izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē;

18) nosaka kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem;

uzskatīt līdzšinējo 15. punktu par 19.punktu.’’

Redakc. labojums

1. 5.pantā:

papildināt pantu ar 15., 16.,17. un 18. punktu šādā redakcijā:

,,15) nosaka vispārējās izglītības iestāžu obligāto dokumentāciju un tās lietošanas kārtību;

16) nosaka kārtību, kādā izglītojamie uzņemami vispārējās izglītības iestādēs, izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes;

17) nosaka kritērijus un kārtību izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē;

18) nosaka kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem; ‘’;

uzskatīt līdzšinējo 15. punktu par 19.punktu.

(1) Pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības iestādēs dažādu ar mācību un pedagoģisko procesu saistītu jautājumu risināšanai izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un izglītības iestādes medicīniskais darbinieks. Pedagoģiskā padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē.

(2) Pedagoģiskā padome:

1) veic pedagoģiskā procesa analīzi;

2) saskaņojot ar izglītojamo vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) (turpmāk - vecāki) lemj par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē;

3) lemj par izglītojamo atskaitīšanu no vispārējās vidējās izglītības programmas;

4) ierosina pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmu uzsākšanu izglītības iestādē;

5) izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus.

(3) Šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā paredzētajos gadījumos pedagoģiskās padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši izglītības iestādes vadītājam. Visos pārējos gadījumos tiem ir ieteikuma raksturs.

2. Izteikt 12. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

,,2) informējot izglītojamo vecākus (personas, kas realizē vecāku varu) (turpmāk- vecāki) lemj par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē.’’

2. Izteikt 12. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

,,2) informējot izglītojamo vecākus (personas, kas realizē vecāku varu) (turpmāk - vecāki), lemj par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē;’’.

(1) Valsts vispārējās izglītības standarts nosaka:

1) vispārējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus;

2) vispārējās izglītības obligāto saturu;

3) izglītojamo iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

(2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno vispārējās izglītības programmas.

3. Papildināt 15. panta otro daļu pēc vārdiem ,,vispārējās izglītības programmas’’ ar vārdiem ,,izņemot pirmsskolas izglītības programmas.’’

Redakc. labojums

3. Papildināt 15. panta otro daļu ar vārdiem ,,izņemot pirmsskolas izglītības programmas’’.

(1) Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta:

1) mērķi un uzdevumi;

2) mācību saturs;

3) mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;

5) mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums.

(2) Pedagogs izstrādā mācību priekšmeta programmu atbilstoši

vispārējās izglītības mācību priekšmeta standartam un vispārējās izglītības programmai, kurā ietverta šā mācību priekšmeta programma.

4. Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdus ,,pedagogs izstrādā’’ ar vārdiem ,,pedagogam ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties’’.

5. Aizstāt visā likumā vārdus ,,ārstu komisijas atzinumu’’ ar vārdiem ,,ģimenes ārsta atzinumu’’.

4. Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdus ,,Pedagogs izstrādā’’ ar vārdiem ,,Pedagogam ir tiesības izstrādāt vai izraudzīties’’.

5. Aizstāt visā likumā vārdus ,,ārstu komisijas atzinumu’’ ar vārdiem ,,ģimenes ārsta atzinumu’’.

6. Papildināt likumu ar 21.1

pantu šādā redakcijā:

(1) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana mācībām skolā ir obligāta.

(2) Vietējās pašvaldības nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguves sākšanai.’’

6. Papildināt likumu ar 21.1

pantu šādā redakcijā:

(1) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana mācībām skolā ir obligāta.

(2) Vietējās pašvaldības nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguves sākšanai.’’

Pirmsskolas vecuma izglītojamajiem kopējais mācību nodarbību ilgums dienā nedrīkst pārsniegt:

1) izglītojamajiem līdz 2 gadu vecumam - 15 minūtes;

2) izglītojamajiem no 2 līdz 3 gadu vecumam - 25 minūtes;

3) izglītojamajiem no 3 līdz 4 gadu vecumam - 30 minūtes;

4) izglītojamajiem no 4 līdz 5 gadu vecumam - 45 minūtes;

5) izglītojamajiem no 5 līdz 6 gadu vecumam - 50 minūtes;

6) izglītojamajiem no 6 līdz 7 gadu vecumam - 60 minūtes.

2.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Aizstāt 28.panta 5. un 6. apakšpunktu ar jaunu 5. apakšpunktu šādā redakcijā:

,,5) izglītojamajiem obligātās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas skolai programmā - 120 minūtes’’.

Atbalstīt

Redakc. labojums

7. Aizstāt 28.panta 5. un 6. punktu ar jaunu 5. apakšpunktu šādā redakcijā:

,,5) izglītojamajiem obligātās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas skolai programmā - 120 minūtes.’’

(1) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības programmas var apgūt speciālās izglītības iestādēs vai klasēs.

(2) Ir šādas speciālās izglītības iestādes:

1) valsts speciālās izglītības iestādes. Tās ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošas speciālās izglītības iestādes, kurās mācās dažādu pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

2) pašvaldību speciālās izglītības iestādes. Tās ir speciālās internātskolas (skolas), attīstības vai rehabilitācijas centri, kuros mācās lielākoties attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

3) privātās speciālās izglītības iestādes.

(3) Speciālās izglītības klase ir vispārējās izglītības iestādes klase, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām. Speciālās izglītības klasi var atvērt arī izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.

(4) Speciālās izglītības iestādei speciālās izglītības attīstības centra statusu var piešķirt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3.

4.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

51. pantā:

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus ,,internātskolas (skolas), attīstības vai rehabilitācijas centri, kuros’’ ar vārdiem ,,internātskolas(skolas), kurās’’;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

,,(4) Kārtību, kādā vispārējās izglītības iestādēs veic mācību un metodisko darbu, sniedzot speciālu palīdzību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kā arī viņu vecākiem un pedagogiem, nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

(2) Pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās un fiziskās personas.

(3) Jebkura izglītības iestāde var atvērt klases izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija.

(4) Uzņemšanas kārtību sociālās korekcijas izglītības iestādēs nosaka likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem".

(5) Uzņemšanas kārtību pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē un sociālās korekcijas klasē nosaka attiecīgās iestādes dibinātājs.

(6) Izglītības iestādēm, kurās tiek izveidotas sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klases, obligāti ir jānodrošina pagarinātās darba dienas grupa individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kas mācās šajās klasēs.

5.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Izteikt 60.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

,,(4) Uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādēs notiek likumā noteiktajā kārtībā.’’

Atbalstīt

8. Izteikt 60.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

,,(4) Uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādēs notiek likumā noteiktajā kārtībā.’’

(1) Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avotus nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās izglītības iestādes nolikums.

(2) Akreditētās speciālās izglītības programmas finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) No valsts budžeta mērķdotācijām sedz pedagogu un tiem attiecībā uz darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pielīdzināto ar pedagoģisko procesu saistīto speciālistu darba samaksas izdevumus pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, izņemot pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.99. likumu, kas stājas spēkā no 13.08.99.)

6.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Izteikt 62.panta trešo daļu šādā redakcijā:

,,(3) No valsts budžeta mērķdotācijām sedz:

1) pedagogu un tiem attiecībā uz darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pielīdzināto ar pedagoģisko procesu saistīto speciālistu darba samaksas izdevumus pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas;

2) pedagogu, kuri izglītības iestādēs īsteno licencētas obligātās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas skolai programmu, darba samaksas izdevumus.’’

Atbalstīt

Redakc. labojums

9. Izteikt 62.panta trešo daļu šādā redakcijā:

,,(3) No valsts budžeta mērķdotācijām sedz:

1) pedagogu un tiem attiecībā uz darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pielīdzināto ar pedagoģisko procesu saistīto speciālistu darba samaksas izdevumus pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas;

2) to pedagogu darba samaksas izdevumus, kuri izglītības iestādēs īsteno licencētas obligātās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas skolai programmu.

1. Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

2. Šā likuma 48.panta trešā daļa stājas spēkā 2002./2003.mācību gadā.

3. Līdz 2004.gada 1.septembrim rajonu pašvaldību pārziņā esošo internātskolu (izņemot speciālās internātskolas) uzturēšanas izdevumus finansē no valsts budžeta mērķdotācijas.

(2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

4. (Izslēgts ar 1999.gada 5.augusta likumu, kas stājas spēkā no 13.08.99.)

5. Līdz 2000.gada 1.septembrim Ministru kabinets izstrādā internātskolu un speciālo izglītības iestāžu finansēšanas noteikumus.

(2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

6. Ģimnāzija, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī īsteno pamatizglītības programmas, ir tiesīga turpināt attiecīgo izglītības programmu īstenošanu līdz 2003.gada 1.septembrim.

(2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

7. 4.panta 6., 7. un 8.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

(2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

8. Grozījumi likuma 26.panta otrajā daļā (par izglītojamo uzņemšanu speciālajās izglītības iestādēs vai speciālajās grupās), grozījumi likuma 51.panta ceturtajā daļā (par speciālās izglītības attīstības centra statusa piešķiršanu), grozījumi likuma 52.pantā (par izglītojamo uzņemšanu speciālajās izglītības iestādēs), grozījumi likuma 54.pantā (par pedagoģiski medicīnisko komisiju) stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

(2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

7. Izteikt pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

,,2. Šā likuma 48.panta trešās daļas pirmais teikums stājas spēkā 2002./2003. mācību gadā, otrais teikums stājas spēkā 2003./2004. mācību gadā.’’

7.

8.

9.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Pārejas noteikumos:

Svītrot 1.punktu;

izslēgt 7. punktā skaitli ,,7.’’;

papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“ 9. Speciālās izglītības iestādes, kurām līdz 1999.gada 2.septembrim bija piešķirts speciālās izglītības iestādes attīstības centra statuss, pēc 2002.gada 1.augusta turpina darboties kā speciālās izglītības iestādes un veikt mācību un metodiskā darba funkcijas, sniedzot speciālu palīdzību izglītojamajiem, kuriem tā nepieciešama, kā arī viņu vecākiem un pedagogiem. Šo izglītības iestāžu nosaukumā izslēdzami vārdi “ attīstības centrs” un attiecīgās izmaiņas nosaukumā reģistrējamas Izglītības iestāžu reģistrā, ievērojot Izglītības likuma 24.pantu.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

10. Izteikt pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

,,2. Šā likuma 48.panta trešās daļas pirmais teikums stājas spēkā 2002./2003. mācību gadā, bet otrais teikums - 2003./2004. mācību gadā.’’

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

10.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Ierosinām noteikt šo priekšlikumu stāšanos spēkā ar 2002.gada 1. augustu.

Neatbalstīt

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.