Likumprojekts

Likumprojekts

Sociālo un darba lietu komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Valsts sociālo pabalstu likums” (reģ.nr.1276) 2.lasījumam

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Nr.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

Redakcija kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2.lasījumā

Valsts sociālo pabalstu likums

     

Valsts sociālo pabalstu likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

     

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

     

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt valsts sociālo pabalstu veidus, personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

1.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 1.panta tekstu šādā redakcijā:

“Šā likuma mērķis ir noteikt valsts sociālo pabalstu veidus, to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī ar šiem pabalstiem saistīto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.”

 

Atbalstīts

Šā likuma mērķis ir noteikt valsts sociālo pabalstu veidus, to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī ar šiem pabalstiem saistīto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

2.pants Valsts sociālie pabalsti

     

2.pants Valsts sociālie pabalsti

Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām noteiktās situācijās, kas saistītas ar papildus izdevumiem vai nespēju gūt ienākumus un kuru kompensēšana nav paredzēta no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

2.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.”

 

Atbalstīts

Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

3.pants Valsts sociālo pabalstu veidi

     

3.pants. Valsts sociālo pabalstu veidi

(1)Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir:

   

(red.prec.)

(1)Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir šādi:

1) ģimenes valsts pabalsts;

     

1) ģimenes valsts pabalsts;

2) bērna kopšanas pabalsts;

     

2) bērna kopšanas pabalsts;

3) pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu;

     

3) pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu;

4) atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

     

4) atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

5) atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;

     

5) atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;

6)pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;

     

6)pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;

7) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;

     

7) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.

 

3.

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt 3.panta pirmo daļu ar jauniem apakšpunktiem šādā redakcijā:

“8) pabalsts sakarā ar tiesas piespriesto uztura līdzekļu nesaņemšanu;

9) pabalsts mācību līdzekļu iegādei.”

Neatbalst.

 

(2)Vienreizēji izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir:

   

(red.prec.)

(2)Vienreizēji izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir šādi:

  1. bērna piedzimšanas pabalsts;
     

1) bērna piedzimšanas pabalsts;

  • apbedīšanas pabalsts.
  •      

    2) apbedīšanas pabalsts.

    4.pants. Personas, kurām ir tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem

       

    (red.prec.)

    4.pants. Personas, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem

    (1)Tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

       

    (red.prec.)

    (1)Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

    (2)Tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

       

    (red.prec.)

    (2)Tiesību uz valsts sociālajiem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

    (3)Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu bērniem piešķirts personas kods.

    4.

    Deputāts K.Leiškalns

    Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstu, kā arī pabalstu sakarā ar tiesas piespriesto uztura līdzekļu nesaņemšanu un pabalstu mācību līdzekļu iegādei ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu bērniem piešķirts personas kods

    (red.prec.)

    Neatbalst.

    (3)Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to bērniem piešķirts personas kods.

    (4)Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuru aizbildnībā ir bērni, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju.

       

    (red.prec.)

    (4)Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuru aizbildnībā ir bērni, kas Latvijā saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju.

    (5) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu:

       

    (red.prec.)

    (5) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir:

    1)invaliditātes vai vecuma gadījumā - ir tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos divpadsmit mēnešus nepārtraukti;

       

    (red.prec.)

    1)invaliditātes vai vecuma gadījumā - tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti;

    2)apgādnieka zaudējuma gadījumā –- ir visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem apgādniekus zaudējušiem bērniem, ja šo bērnu zaudētie apgādnieki atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem un Latvijas Republikā nodzīvojuši kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos divpadsmit mēnešus nepārtraukti.

    5.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 4.panta piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

    “2) apgādnieka zaudējuma gadījumā — visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras zaudējušas apgādnieku, ja bijušais apgādnieks atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem un Latvijas Republikā nodzīvojis kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.”

     

    Atbalstīts

    2) apgādnieka zaudējuma gadījumā — visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras zaudējušas apgādnieku, ja bijušais apgādnieks atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem un Latvijas Republikā nodzīvojis kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.

    5.pants. Valsts sociālo pabalstu finansēšana

         

    5.pants. Valsts sociālo pabalstu finansēšana

    Valsts sociālos pabalstus finansē no valsts pamatbudžeta.

     

     

    6.

    Deputāts K.Leiškalns

    Papildināt 5.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

    “Pabalstu sakarā ar tiesas piespriesto uztura līdzekļu nesaņemšanu izmaksā no valsts pamatbudžeta. Iespēju robežās izmaksātos līdzekļus regresa kārtībā piedzen no personām, kurām saskaņā ar tiesas spriedumu ir pienākums maksāt uzturnaudu.”

    Neatbalst.

    Valsts sociālos pabalstus finansē no valsts pamatbudžeta.

    II nodaļa
    Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas nosacījumi

         

    II nodaļa
    Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas nosacījumi

     

    7.

    Deputāts K.Leiškalns

    Papildināt likumprojekta II daļu ar jaunu pantu šādā redakcijā:“_____. pants. Pabalsts sakarā ar tiesas piespriesto uztura līdzekļu nesaņemšanu

    1. Pabalstu sakarā ar tiesas piespriesto uztura līdzekļu nesaņemšanu piešķir personai, kura audzina bērnu.
    2. Pabalstu sakarā ar tiesas piespriesto uztura līdzekļu nesaņemšanu piešķir par katru bērnu, kas nav vecāks par 18 gadiem un nav stājies laulībā, par kuru ir spēkā esošs tiesas spriedums par uzturnaudas piedziņu un tiesu izpildītāja slēdziens, ka uzturnaudu nav iespējams piedzīt.”

    Neatbalst.

     
     

     

    8.

    Deputāts K.Leiškalns

    Papildināt likumprojekta II daļu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “______. pants. Pabalsts mācību līdzekļu iegādei

    1. Pabalstu mācību līdzekļu iegādei vienu reizi gadā piešķir personai, kura audzina bērnu.
    2. Pabalstu mācību līdzekļu iegādei piešķir par katru bērnu, kas:
      1. ir sasniedzis skolas vecumu, ir reģistrēts mācībām vispārizglītojošā skolā un nav vecāks par 15 gadiem;
      2. ir vecāks par 15 gadiem un apmeklē vispārizglītojošo skolu. Šajā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē skolu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedzis 18 gadu vecumu.”

    Neatbalst.

     

    6.pants. Ģimenes valsts pabalsts

         

    6.pants. Ģimenes valsts pabalsts

    (1) Ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu.

         

    (1) Ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu.

    (2) Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas:

         

    (2) Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas:

    nav vecāks par 15 gadiem;

         

    1) nav vecāks par 15 gadiem;

    ir vecāks par 15 gadiem, apmeklē vispārizglītojošo skolu un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē skolu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā. Ja bērns, kurš ir bijis aizbildnībā, ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pabalstu piešķir pašam pilngadību sasniegušajam bērnam.

       

    (red.prec.)

    2) ir vecāks par 15 gadiem, apmeklē vispārizglītojošo skolu un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē skolu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā. Ja bērns, kurš bijis aizbildnībā, ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pabalstu piešķir pašam pilngadību sasniegušajam bērnam.

    (3) Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

    9.

     

     

    10.

    Deputāts K.Leiškalns

    6.panta trešajā daļā aizstāt skaitli “16” uz skaitli“18”.

    Deputāte A.Barča

    Aizstāt 6.panta trešajā daļā skaitli “16” ar skaitli “18”.

    (red.prec.)

    Atbalstīts

     

     

    Atbalstīts

    (3) Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, kopā ar pabalstu tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

    7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

         

    7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

    (1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu ‘’ Par valsts sociālo apdrošināšanu’’) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku un, ja bērna māte nesaņem maternitātes pabalstu.

    11.

    Deputāts K.Leiškalns

    Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja bērna māte nesaņem maternitātes pabalstu.”

    Neatbalst.

    (1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu ‘’ Par valsts sociālo apdrošināšanu’’) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku un ja bērna māte nesaņem maternitātes pabalstu.

    (2) Bērna kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita.

         

    (2) Bērna kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita.

    8.pants. Bērna piedzimšanas pabalsts

         

    8.pants. Bērna piedzimšanas pabalsts

    (1) Bērna piedzimšanas pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā piešķir:

         

    (1) Bērna piedzimšanas pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā piešķir:

    1) vienam no bērna vecākiem;

         

    1) vienam no bērna vecākiem;

    2) personai, kura adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz viena gada vecumam.

         

    2) personai, kura adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz viena gada vecumam.

    (2) Tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu rodas no bērna astotās dzīvības dienas, adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas.

    12.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu rodas no astotās bērna dzīvības dienas vai no adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas.”

    Atbalstīts

    (2) Tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu rodas no astotās bērna dzīvības dienas vai no adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas.

    (3) Bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā par katru bērnu tādā apmērā, kāds ir bijis noteikts bērna piedzimšanas dienā.

       

    (red.prec.)

    (3) Bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā par katru bērnu tādā apmērā, kāds bijis noteikts bērna piedzimšanas dienā.

    9.pants. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu

         

    9.pants. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu

    1. Pabalstu par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu.
    2. Personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā ir iecelta par aizbildni.
    3. Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu ar aizbildnības atcelšanas dienu izbeidz.

    13.

     

     

    .Deputāts K.Leiškalns

    Izteikt 9.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

    1. Pabalstu par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni, ja bērns ir pieņemts audzināšanai aizbildņa ģimenē. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo un aizbildņa ģimenē audzināšanai pieņemto bērnu.
    2. Personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā ir iecelta par aizbildni un bērns ir ievietots audzināšanai aizbildņa ģimenē.
    3. Šā pabalsta izmaksu izbeidz:

      1. atcelta – ar aizbildnības atcelšanas dienu;
      2. ja bērna audzināšana aizbildņa ģimenē tiek izbeigta – ar dienu, kad tiek ja aizbildnība tiek izbeigta bērna audzināšana aizbildņa ģimenē.”

    (red.prec.)

    Neatbalst.

    1. Pabalstu par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu.
    2. Personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā iecelta par aizbildni.
    3. Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu.

    (4) Pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības dibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku ārstēšanās, darba vai citi apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

    14.

    Deputāte A.Barča

    Izslēgt 9.panta ceturto daļu.

    Atbalstīts

     

    10.pants. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

         

    10.pants. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

    1. Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni.
         

    (1) Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni.

  • Personai ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad tā ir iecelta par aizbildni.
  •    

    (red.prec.)

    (2) Personai ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad tā iecelta par aizbildni

  • Ja aizbildnība tiek atcelta, šīs atlīdzības izmaksu ar aizbildnības atcelšanas dienu izbeidz.
  •  

     

    (red.prec.)

    (3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šīs atlīdzības izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu.

    (4) Atlīdzību nepiešķir taisnās līnijas radiniekiem, ja aizbildnības dibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku ārstēšanās, darba vai citi apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

    15.

    Deputāte A.Barča

    Izslēgt 10.panta ceturto daļu.

    Mainot turpmāko daļu numerāciju.

    Atbalstīt.

     

    (5) Atlīdzības apmērs nav atkarīgs no aizbildnībā esošo bērnu skaita.

    16.

    Deputāte A.Barča

    10.panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā:

    “(5) Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu tiek noteikta par katru aizbildnībā esošo bērnu.”

    Neatbalst.

    (4) Atlīdzības apmērs nav atkarīgs no aizbildnībā esošo bērnu skaita.

    11. pants. Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

         

    11. pants. Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

    (1) Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir ģimenei vai personai, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieguvusi audžuģimenes statusu un kurai saskaņā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu un līgumu, ko noslēgusi pašvaldība un audžuģimene, audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi.

       

    (red.prec.)

    (1) Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir ģimenei vai personai, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieguvusi audžuģimenes statusu un kurai saskaņā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu un līgumu, ko noslēgusi pašvaldība un audžuģimene, audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ir ilgāks par vienu mēnesi.

    (2) Audžuģimenes loceklim (personai), kas noslēdzis līgumu ar pašvaldību, ir tiesības saņemt šo atlīdzību ar dienu, kad bērns nodots audžuģimenei.

    17.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Audžuģimenes loceklim (personai), kas noslēdzis līgumu ar pašvaldību, ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad bērns nodots audzināšanā audžuģimenei.”

     

    Atbalstīts

    (2) Audžuģimenes loceklim (personai), kas noslēdzis līgumu ar pašvaldību, ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad bērns nodots audzināšanā audžuģimenei.

    (3) Šīs atlīdzības izmaksu izbeidz, kad beidzas līgumā noteiktais termiņš, kā arī tad, ja bērna uzturēšanās audžuģimenē tiek izbeigta pirms termiņa.

         

    (3) Šīs atlīdzības izmaksu izbeidz, kad beidzas līgumā noteiktais termiņš, kā arī tad, ja bērna uzturēšanās audžuģimenē tiek izbeigta pirms termiņa.

    (4) Atlīdzību piešķir audžuģimenei neatkarīgi no audžuģimenei nodoto bērnu skaita.

    18.

     

    19.

     

    Deputāts K.Leiškalns

    Izslēgt 11.panta ceturto daļu.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Atlīdzību piešķir audžuģimenei neatkarīgi no tai audzināšanā nodoto bērnu skaita.”

    Neatbalst.

     

     

    Atbalstīts

    (4) Atlīdzību piešķir audžuģimenei neatkarīgi no tai audzināšanā nodoto bērnu skaita.

    12.pants Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās

    12.pants. Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās

    (1) Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un kurai ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgotā vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai vai tās bērnam invalīdam - ārstējošā ārsta atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu bērnam invalīdam līdz 16 gadu vecumam, kas dod tiesības saņemt pabalstu.

    20.

     

     

    21.

    Deputāts K.Leiškalns

    Aizstāt 12.panta pirmajā daļā skaitli “16” ar skaitli “18”.

    Deputāte A.Barča

    Aizstāt 12.panta pirmajā daļā skaitli “16” ar skaitli “18”.

    (red.prec.)

    Atbalstīts

     

     

    Atbalstīts

     

     

     

    (1) Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noteikta invaliditāte un kurai izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai vai kuras bērnam invalīdam izsniegts ārstējošā ārsta atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu bērnam invalīdam līdz 18 gadu vecumam, kas dod tiesības saņemt pabalstu.

    (2) Tiesības uz pabalstu rodas no dienas, kad invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums vai bērnam invalīdam - ārstējošā ārsta atzinums pabalsta saņemšanai.

    22.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “(2) Tiesības saņemt šo pabalstu rodas no dienas, kad invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums vai bērnam invalīdam — ārstējošā ārsta atzinums.”

    Atbalstīts

    (2) Tiesības saņemt šo pabalstu rodas no dienas, kad invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums vai bērnam invalīdam — ārstējošā ārsta atzinums.

    (3) Pabalstu izmaksā divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu, skaitot no dienas, kurā izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.

    23.

    Deputāte A.Barča

    Izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Pabalstu izmaksā par katru pilnu sešu mēnešu periodu, skaitot no dienas, kurā izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.”

    (red.prec.)

    Neatbalst.

    (3) Pabalstu izmaksā divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu, skaitot no dienas, kad izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.

    (4) Pabalsta izmaksu izbeidz, beidzoties termiņam, uz kādu noteikta invaliditāte. Ja pēdējo sešu mēnešu periods, par kuru izmaksājams pabalsts, sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos ir nepilns, pabalstu par šo periodu izmaksā pilnā apmērā kā par sešu mēnešu periodu.

    24.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Šā pabalsta izmaksu izbeidz, kad beidzas termiņš, uz kādu noteikta invaliditāte. Ja pēdējo sešu mēnešu periods, par kuru izmaksājams pabalsts, sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos ir nepilns, pabalstu par šo periodu izmaksā pilnā apmērā kā par sešu mēnešu periodu.”

    Atbalstīts

    (4) Šā pabalsta izmaksu izbeidz, kad beidzas termiņš, uz kādu noteikta invaliditāte. Ja pēdējo sešu mēnešu periods, par kuru izmaksājams pabalsts, sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos ir nepilns, pabalstu par šo periodu izmaksā pilnā apmērā kā par sešu mēnešu periodu.

    13.pants. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts

         

    13.pants. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts

    (1) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam), vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona:

         

    (1) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona:

    1) nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu ‘’Par valsts sociālo apdrošināšanu’’) un par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu ‘’Par valsts pensijām’’ noteikts tiesību iegūšanai uz vecuma pensiju. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu.

     

    25.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 13.panta pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

    “1) nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir noteikts personai, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu;”

    Atbalstīts

    1) nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir noteikts personai, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu;

    2) atzīta par invalīdu un pārsniegusi 16 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku.

    26.

     

     

    27.

    Deputāts K.Leiškalns

    Aizstāt 13.panta pirmās daļas 2.punktā skaitli “16” ar skaitli “18”.

    Deputāte A.Barča

    Aizstāt 13.panta pirmās daļas 2.punktā skaitli “16” ar skaitli “18”.

    Atbalstīts

     

     

    Atbalstīts

    2) atzīta par invalīdu un pārsniegusi 18 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku;

    3) nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Šīm personām piešķir kopēju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas gadījumos, kad pabalsts piešķirts trim un vairāk bērniem, nevar būt mazāks kā 50 procenti no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam. Šajā gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai.(....)

    28.

    Deputāts K.Leiškalns

    Papildināt 13.panta pirmās daļas 3.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

    “Pabalsta izmaksu turpina, ja šajā punktā minētā persona pēc pilngadības sasniegšanas mācās vispārējā, profesionālās izglītības iestādē un nav vecāka par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāka par 24 gadiem.

    (red.prec.)

    Atbalstīts

    3) nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Šīm personām piešķir kopēju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas gadījumos, kad pabalsts piešķirts trim un vairākiem bērniem, nevar būt mazāks par 50 procentiem no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam. Šajā gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai. Pabalsta izmaksu turpina, ja šajā punktā minētā persona pēc pilngadības sasniegšanas mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāka par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāka par 24 gadiem.

     

    29.

    Deputāts K.Leiškalns

    Papildināt 13.panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

    “4) Sakarā ar grūtniecību kļuvusi darbnespējīga, nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), ir sasniegusi likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 5.pantā noteikto grūtniecības atvaļinājuma laiku un darbaspēju ierobežojumu dēļ nevar kļūt par darba ņēmēju, ja viņai nav tiesību uz maternitātes pabalstu saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

    Neatbalst.

     

    (2) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas nesasniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, piešķiramo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu samazina par summu, kas atbilst citas valsts piešķirtās pensijas apmēram.

         

    (2) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas nesasniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, piešķiramo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu samazina par summu, kas atbilst citas valsts piešķirtās pensijas apmēram.

    (3) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pārsniedz tā apmēru, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nepiešķir.

    30.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru vai to pārsniedz, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nepiešķir.”

    Atbalstīts

    (3) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru vai to pārsniedz, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nepiešķir.

    (4) Ja personai vienlaicīgi ir tiesības uz vairākiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem, piešķir vienu pēc viņas izvēles.

    31.

    Deputāte A.Barča

    Izslēgt 13.panta ceturto daļu.

    Mainot turpmāko daļu numerāciju.

    Atbalstīts

     

    (5) Ja invalīdam vienlaicīgi ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar šā likuma normām un apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar likumu ‘’Par valsts pensijām’’, piešķir vienu pēc viņa izvēles.

    32.

     

     

    33.

     

     

    Deputāte A.Barča

    Izslēgt 13.panta piekto daļu.

    Mainot turpmāko daļu numerāciju.

    Deputāts K.Leiškalns

    Aizstāt 13.panta piektajā daļā vārdus “vienu pēc viņa izvēles” ar vārdiem “apgādnieka zaudējuma pensiju”.

    Atbalstīts

     

     

    Neatbalst.

     

    (6) Ja pabalsta saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksu izbeidz, pirms izbraukšanas izmaksājot pabalstu par nākamajiem diviem mēnešiem.

         

    (4) Ja pabalsta saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksu izbeidz, pirms izbraukšanas izmaksājot pabalstu par nākamajiem diviem mēnešiem.

    14.pants. Apbedīšanas pabalsts

         

    14.pants. Apbedīšanas pabalsts

    Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto personu nāves gadījumā personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, piešķir apbedīšanas pabalstu.

         

    Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto personu nāves gadījumā personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, piešķir apbedīšanas pabalstu.

    15.pants. Valsts sociālo pabalstu apmērs

         

    15.pants. Valsts sociālo pabalstu apmērs

    1. Valsts sociālo pabalstu apmēru un to pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
    2. Ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē nosaka Ministru kabinets
    3. Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo - 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem - 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

    34.

    Deputāts K.Leiškalns

    Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

    “15.pants. Valsts sociālo pabalstu apmērs

    1. Valsts sociālo pabalstu apmēr un to pārskatīšanas kārtību nosaka šis likums un Ministru kabinets
    2. Ministru kabinets nosaka apmēru šādiem pabalstiem:

    1. pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu;
    2. atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;
    3. pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;
    4. valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;
    5. bērna piedzimšanas pabalsts;
    6. apbedīšanas pabalsts

    1. Atlīdzības apmēru par aizbildņa pienākumu pildīšanu nosaka Ministru kabinets.
    2. Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu izmaksā šādā apmērā:
      1. ja audžuģimenē ievietots viens bērns, atlīdzība ir 1,5 reizes lielāka kā Ministru kabineta noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;
      2. ja audžuģimenē ir ievietoti divi bērni – atlīdzība ir 2 reizes lielāka kā Ministru kabineta noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;
      3. ja audžuģimenē ir ievietoti 3 un vairāk bērni – atlīdzība ir 2,5 reizes lielāka kā Ministru kabineta noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

    3. Valsts pabalsts ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, ir 20% no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Par otro bērnu ģimenē šis pabalsts ir 2 reizes lielāks, par trešo bērnu ģimenē šis pabalsts ir 2,6 reizes lielāks, par ceturto un nākamajiem bērniem pabalsts ir 3 reizes lielāks.
    4. Bērna kopšanas pabalstu piešķir Ministru kabineta noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;
    5. Pabalsta sakarā ar tiesas piespriesto uztura līdzekļu nesaņemšanu apmērs par katru bērnu ir 50% no sociālā nodrošinājuma pabalsta.”

     

     

    Neatbalst.

    1. Valsts sociālo pabalstu apmēru un to pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
    2. Ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē nosaka Ministru kabinets
    3. Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo - 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem - 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

    III nodaļa
    Valsts sociālo pabalstu piešķiršana un izmaksa

         

    III nodaļa
    Valsts sociālo pabalstu piešķiršana un izmaksa

    16.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršana

         

    16.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršana

     

    35.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    36.

     

     

    Depuāts K.Leiškalns

    Papildināt 16.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

    “(____) Šā likuma _____ (iekļaut kārtas skaitli, kurš noteikts pantam par pabalstu sakarā ar tiesas piespriesto uztura līdzekļu nesaņemšanu) pantā noteikto pabalstu piešķir bērnam un izmaksā tiesas spriedumā norādītajai personai

    Depuāts K.Leiškalns

    Papildināt 16.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

    “ (___) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pabalstu piešķir personai, kura sakarā ar grūtniecību ir kļuvusi darbnespējīga.

    Neatbalst.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Neatbalst.

     

    1. Šā likuma 6., 7., 8.pantā noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem, saņemot otra no vecākiem piekrišanu, izņemot gadījumus, kad otra no vecākiem piekrišana nav nepieciešama:

    37.

     

     

     

     

     

    38.

     

    Deputāte A.Barča

    Izteikt 16.panta 1.daļu šādā redakcijā:

    “(1) Šā likuma 6.,7.,8.pantā noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem.”

    Depuāts K.Leiškalns

    Papildināt 16.panta pirmo daļu aiz kārtas skaitļa “8.” ar vārdu “un”, kā arī kārtas skaitli, kurš noteikts pantam par pabalstu mācību līdzekļu iegādei.

    (red.prec.)

    Atbalstīts

     

     

     

     

     

    Neatbalst.

    (1) Šā likuma 6.,7. un 8.pantā noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem.

    1. māte laulību nav reģistrējusi, neatkarīgi no tā vai bērnam paternitāte ir vai nav noteikta;
           

  • otrs no vecākiem ir miris vai atzīts likuma noteiktajā kārtībā par promesošu;
  •        

  • otrs no vecākiem ir rīcības nespējīgs;
  •        

  • otrs no vecākiem atrodas brīvības atņemšanas vietā;
  •        

  • otrs no vecākiem atrodas pilnā valsts apgādībā;
  •        

  • otrs no vecākiem ilgāk par trim mēnešiem pirms pabalsta pieprasīšanas dienas ārstējas stacionārā;
  •        

  • otrs no vecākiem ilgāk par trim mēnešiem pirms pabalsta pieprasīšanas dienas atrodas ārvalstī;
  •        

  • otram no vecākiem ir izbeigta vai pārtraukta vecāku vara;
  •        

  • otrs no vecākiem nav sasniedzis likumā ‘’Par sociālo drošību’’ noteikto sociālās rīcībspējas vecumu;
  •        

  • ar tiesas spriedumu par bērna dzīvesvietu noteikta viena no vecākiem dzīvesvieta;
  •        

  • otram no vecākiem nav tiesību uz valsts sociālo pabalstu saskaņā ar šā likuma 4.panta otro daļu.
  •        

    (2) Aizbildnim 6., 7., 8.pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja:

    39.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

    “ (2) Aizbildnim šā likuma 6., 7. un 8.pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja:”

    Atbalstīts

    (2) Aizbildnim šā likuma 6., 7. un 8.pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja:

    1) bērna vecākiem ir izbeigta vai pārtraukta vecāku vara;

         

    1) bērna vecākiem ir izbeigta vai pārtraukta vecāku vara;

    2) bērna vecāki miruši vai atrodas bezvēsts prombūtnē;

       

    (red.prec.)

    2) bērna vecāki ir miruši vai atrodas bezvēsts prombūtnē;

    3) bērna vecāki nav sasnieguši likumā ‘’Par sociālo drošību’’ noteikto sociālās rīcībspējas vecumu.

         

    3) bērna vecāki nav sasnieguši likumā ‘’Par sociālo drošību’’ noteikto sociālās rīcībspējas vecumu.

    (3) Ja tas nepieciešams aizstāvot bērna personiskās intereses, ar bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašu lēmumu ģimenes valsts pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajai personai, kura faktiski audzina bērnu

    40.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Ja tas nepieciešams bērna personisko interešu aizstāvībai, ar bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašu lēmumu ģimenes valsts pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu.”

    Atbalstīts

    (3) Ja tas nepieciešams bērna personisko interešu aizstāvībai, ar bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašu lēmumu ģimenes valsts pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu.

    (4) Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā esošu bērnu, pēc šā bērna 18 gadu vecuma sasniegšanas piešķir un izmaksā pašam bērnam.

    41.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 16.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā esošu bērnu, pēc tam, kad bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, piešķir un izmaksā pašam bērnam.”

    Atbalstīts

    (4) Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā esošu bērnu, pēc tam, kad bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, piešķir un izmaksā pašam bērnam.

    (5) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušam bērnam un izmaksā tā mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura faktiski audzina bērnu.

       

    (red.prec.)

    (5) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušam bērnam un izmaksā viņa mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura faktiski audzina bērnu.

    17.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība

         

    17.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība

    (1) Valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar ikgadējā likumā ‘’Par valsts budžetu’’ piešķirtajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

       

    (red.prec.)

    (1) Valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar ikgadējā likumā ‘’Par valsts budžetu’’ paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

    (2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, pabalsta pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniedz rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.

       

    (red.prec.)

    (2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.

    (3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai izmaksā sociālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru, ja saņēmējs pieprasa, var bez maksas piegādāt viņa dzīvesvietā.

         

    (3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai izmaksā sociālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru, ja saņēmējs pieprasa, var bez maksas piegādāt viņa dzīvesvietā.

    (4) Regulāri izmaksājamos valsts sociālos pabalstus izmaksā reizi mēnesī, izņemot šā likuma 12.pantā noteikto pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, ko izmaksā divas reizes gadā.

    42.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 17.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

    “(4) Regulāri izmaksājamos valsts sociālos pabalstus izmaksā reizi mēnesī, izņemot divas reizes gadā izmaksājamo šā likuma 12.pantā noteikto pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās.”

    Atbalstīts

    (4) Regulāri izmaksājamos valsts sociālos pabalstus izmaksā reizi mēnesī, izņemot divas reizes gadā izmaksājamo šā likuma 12.pantā noteikto pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās.

    (5) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālo pabalstu summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja viņi minētās summas pieprasījuši gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Ja neizmaksāto pabalsta summu pieprasa vairākas personas, to izmaksā vienādās daļās visām pieprasījumu iesniegušajām personām, kurām uz to ir tiesības.

         

    (5) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālo pabalstu summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja viņi minētās summas pieprasījuši gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Ja neizmaksāto pabalsta summu pieprasa vairākas personas, to izmaksā vienādās daļās visām pieprasījumu iesniegušajām personām, kurām uz to ir tiesības.

    18.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas termiņi

         

    18.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas termiņi

    (1) Valsts sociālais pabalsts pieprasāms 12 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Ja šis termiņš ir nokavēts, ikmēneša pabalstu izmaksā tikai par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas dienas.

         

    (1) Valsts sociālais pabalsts pieprasāms 12 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Ja šis termiņš ir nokavēts, ikmēneša pabalstu izmaksā tikai par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas dienas.

    (2) Piešķirto valsts sociālo pabalstu, ko saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

       

    (red.prec.)

    (2) Piešķirto valsts sociālo pabalstu, kuru saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

    19.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasītāja pienākumi

         

    19.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasītāja pienākumi

    Pabalsta pieprasītājam ir pienākums iesniegt iestādei, kura piešķir valsts sociālo pabalstu, visus nepieciešamos dokumentus. Pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoši informēt iestādi par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai.

       

    (red.prec.)

    Pabalsta pieprasītājam ir pienākums iesniegt iestādei, kura piešķir valsts sociālo pabalstu, visus nepieciešamos dokumentus. Pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoties informēt minēto iestādi par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai.

    20.pants. Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksas pārtraukšana

         

    20.pants. Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksas pārtraukšana

    (1) Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc:

         

    (1) Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc:

    1) uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, atrodas pilnā valsts apgādībā;

         

    1) uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, atrodas pilnā valsts apgādībā;

    2) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs.

       

    (red.prec.)

    2) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

    (2) Šā likuma 6., 7., 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī tad, ja:

         

    (2) Šā likuma 6., 7., 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī tad, ja:

      1. bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privātā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas pilnā tās apgādībā vai nodots audzināšanā audžuģimenei;

         

    1) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privātā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas pilnā tās apgādībā vai nodots audzināšanā audžuģimenei;

    2) bērna personisko interešu aizstāvībai pieņemts bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašs lēmums par pabalsta izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu faktiski nekopj un neaudzina.

         

    2) bērna personisko interešu aizstāvībai pieņemts bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašs lēmums par pabalsta izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu faktiski nekopj un neaudzina.

    (3) Šā likuma 6. un 7.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī gadījumos, ja izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, bet šā likuma 9. un 10.pantā minēto pabalstu - arī gadījumos, ja atcelta aizbildnība.

    43.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

    “(3) Šā likuma 6. un 7.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī gadījumos, kad izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, bet šā likuma 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu — arī gadījumos, kad atcelta aizbildnība.”

    Atbalstīts

    (3) Šā likuma 6. un 7.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī gadījumos, kad izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, bet šā likuma 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu — arī gadījumos, kad atcelta aizbildnība.

    21.pants. Ieturējumi no valsts sociāliem pabalstiem

       

    (red.prec.)

    21.pants. Ieturējumi no valsts sociālajiem pabalstiem

    (1) Ieturējumus no valsts sociāliem pabalstiem izdara:

       

    (red.prec.)

    (1) Ieturējumus no valsts sociālajiem pabalstiem izdara:

    1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

         

    1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

    2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu tās valsts sociālā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas viņas vainas dēļ, ja viņa sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra, un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.

    44.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt 21.panta pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

    “2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.”

    Atbalstīts

    2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.

    (2) Ieturējumus no bērna piedzimšanas pabalsta un apbedīšanas pabalsta neizdara.

       

    (red.prec.)

    (2) Ieturējumi no bērna piedzimšanas pabalsta un apbedīšanas pabalsta nav izdarāmi.

    22.pants. Valsts sociālo pabalstu aplikšana ar nodokļiem

         

    22.pants. Valsts sociālo pabalstu aplikšana ar nodokļiem

    Valsts sociālos pabalstus ar nodokļiem neapliek, ja nodokļu likumos nav noteikts citādi.

         

    Valsts sociālos pabalstus ar nodokļiem neapliek, ja nodokļu likumos nav noteikts citādi.

    IV nodaļa
    Nobeiguma noteikumi

         

    IV nodaļa
    Nobeiguma noteikumi

    23.pants. Kārtība, kādā pārsūdzami lēmumi par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu

         

    23.pants. Kārtība, kādā pārsūdzami lēmumi par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu

    (1) Sūdzību sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles direktora lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektoram.

         

    (1) Sūdzību sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles direktora lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektoram.

    (2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

         

    (2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

    Pārejas noteikumi

         

    Pārejas noteikumi

    1.Likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

    45.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, līdzšinējo 2.punktu uzskatīt par 1., 3. par 2. , 4. par 3., 5. par 4., un 6. par 5.

    Atbalstīts

     

    2.Šā likuma 15.panta otrā daļa stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

       

    (red.prec.)

    1.Šā likuma 15.panta otrā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvāri.

    3. Līdz 2005.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm, kuras audzina pirmo bērnu, ir šāds:

         

    2. Līdz 2005.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm, kuras audzina pirmo bērnu, ir šāds:

    1)par bērniem, kuri piedzimuši 1994.gada 1.janvārī un vēlāk, - seši lati mēnesī;

       

    (red.prec.)

    1)par bērniem, kuri piedzimuši 1994.gada 1.janvārī vai vēlāk, - seši lati mēnesī;

    2)par bērniem, kuri piedzimuši no 1988.gada 1.janvāra līdz 1993.gada 31.decembrim:

         

    2)par bērniem, kuri piedzimuši no 1988.gada 1.janvāra līdz 1993.gada 31.decembrim:

    1. četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2003.gada 31.decembrim;
         

    a) četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2003.gada 31.decembrim,

  • seši lati mēnesī no 2004.gada 1.janvāra;
  •      

    b) seši lati mēnesī no 2004.gada 1.janvāra;

    3)par bērniem, kuri piedzimuši līdz 1987.gada 31.decembrim:

         

    3)par bērniem, kuri piedzimuši līdz 1987.gada 31.decembrim:

    1. četri l ati 25 santīmi mēnesī līdz 2004.gada 31.decembrim;
         

    a) četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2004.gada 31.decembrim;

  • seši lati mēnesī no 2005.gada 1.janvāra.
  •      

    b) seši lati mēnesī no 2005.gada 1.janvāra.

    4.Līdz 2010.gada 1.janvārim invalīdiem no bērnības, kuriem vienlaicīgi ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar šo likumu un apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar likumu ‘’Par valsts pensijām’’, kuras apmērs uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 50 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ir tiesības vienlaicīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

    46.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt Pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

    “4. Līdz 2010.gada 1.janvārim invalīdiem kopš bērnības, kuriem saskaņā ar šo likumu vienlaikus ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” — uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kuras apmērs uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 50 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ir tiesības vienlaikus saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un apgādnieka zaudējuma pensiju.”

    Atbalstīts

    3. Līdz 2010.gada 1.janvārim invalīdiem kopš bērnības, kuriem saskaņā ar šo likumu vienlaikus ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” — uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kuras apmērs uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 50 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ir tiesības vienlaikus saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un apgādnieka zaudējuma pensiju.

    5.Personām, kurām bērna kopšanas pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pabalstu piešķiršanas dienā.

         

    4. Personām, kurām bērna kopšanas pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pabalsta piešķiršanas dienā.

    6.Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no likuma spēkā stāšanās dienas ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

       

    (red.prec.)

    5. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

    6.1.Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.384 ''Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību'';

         

    1) Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.384 ''Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību'';

    6.2.Ministru kabineta 1997.gada 16.septembra noteikumi nr.325 ''Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru'';

         

    2) Ministru kabineta 1997.gada 16.septembra noteikumi nr.325 ''Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru'';

    6.3.Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi nr.193 ''Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru'';

         

    3) Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi nr.193 ''Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru'';

    6.4.Ministru kabineta 2000. gada 7.marta noteikumi nr. 87 ‘’Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim’’,

         

    4) Ministru kabineta 2000. gada 7.marta noteikumi nr. 87 ‘’Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim’’;

    6.5.Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.381 ''Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību”;

         

    5) Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.381 ''Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību”;

    6.6.Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumi nr.40 ''Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās”.

         

    6) Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumi nr.40 ''Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās”.

     

    47.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    48.

    Depuāts K.Leiškalns

    Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

    1. 15.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie koeficienti stājas spēkā no 2003.gada 1.janvāra
    2. 15.panta piektajā daļā noteiktais ģimens valsts pabalsta apjoms un koeficienti tiek ieviesti pakāpeniski.

    Līdz 2003.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ģimenē ir 1,2 reizes, par trešo – 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem – 1,8 reizes lielāks.

    No 2004.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ģimenē ir 1,5 reizes, par trešo – 2,2 reizes, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – 2,8 reizes lielāks.

    No 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ģimenē ir 1,8 reizes lielāks, par trešo – 2,6 reizes, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – 3 reizes lielāks.

    No 2006.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ģimenē ir 2 reizes lielāks, par trešo - 2,6 reizes, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – 3 reizes lielāks.

     

    Depuāts K.Leiškalns

    Pantu numerāciju mainīt, atbilstoši likumprojektā iekļautajiem jaunajiem pantiem.

     

    Neatbalst.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Netabalst.

     
     

     

    49.

    Sociālo un darba lietu komisija

    Izteikt noteikumu par spēkā esamību šādā redakcijā:

    “Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”

    Atbalstīts

    Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī

     

     

    Likumprojekts 2.lasījumam

     

    Valsts sociālo pabalstu likums

     

    I nodaļa
    Vispārīgie noteikumi

     

    1.pants. Likuma mērķis

    Šā likuma mērķis ir noteikt valsts sociālo pabalstu veidus, to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī ar šiem pabalstiem saistīto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

    2.pants. Valsts sociālie pabalsti

    Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

     

    3.pants. Valsts sociālo pabalstu veidi

    (1) Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir šādi:

    1) ģimenes valsts pabalsts;

    2) bērna kopšanas pabalsts;

    3) pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu;

    4) atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

    5) atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;

    6) pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;

    7) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.

    (2) Vienreiz izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir šādi:

    1) bērna piedzimšanas pabalsts;

    2) apbedīšanas pabalsts.

     

    4.pants. Personas, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem

    (1) Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

    (2) Tiesību uz valsts sociālajiem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

    (3) Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to bērniem piešķirts personas kods.

    (4) Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuru aizbildnībā ir bērni, kas Latvijā saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju.

    (5) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir:

    1) invaliditātes vai vecuma gadījumā — tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti;

    2) apgādnieka zaudējuma gadījumā — visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras zaudējušas apgādnieku, ja bijušais apgādnieks atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem un Latvijas Republikā nodzīvojis kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.

     

    5.pants. Valsts sociālo pabalstu finansēšana

    Valsts sociālos pabalstus finansē no valsts pamatbudžeta.

     

    II nodaļa
    Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas nosacījumi

     

    6.pants. Ģimenes valsts pabalsts

    (1) Ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu.

    (2) Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas:

    1) nav vecāks par 15 gadiem;

    2) ir vecāks par 15 gadiem, apmeklē vispārizglītojošo skolu un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē skolu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā. Ja bērns, kurš bijis aizbildnībā, ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pabalstu piešķir pašam pilngadību sasniegušajam bērnam.

    (3) Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, kopā ar pabalstu tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

     

    7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

    (1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku un ja bērna māte nesaņem maternitātes pabalstu.

    (2) Bērna kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita.

     

    8.pants. Bērna piedzimšanas pabalsts

    (1) Bērna piedzimšanas pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā piešķir:

    1) vienam no bērna vecākiem;

    2) personai, kura adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz viena gada vecumam.

    (2) Tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu rodas no astotās bērna dzīvības dienas vai no adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas.

    (3) Bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā par katru bērnu tādā apmērā, kāds bijis noteikts bērna piedzimšanas dienā.

     

    9.pants. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu

    (1) Pabalstu par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu.

    (2) Personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā iecelta par aizbildni.

    (3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu.

     

    10.pants. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

    (1) Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni.

    (2) Personai ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad tā iecelta par aizbildni.

    (3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šīs atlīdzības izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu.

    (4) Atlīdzības apmērs nav atkarīgs no aizbildnībā esošo bērnu skaita.

     

    11.pants. Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

    (1) Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir ģimenei vai personai, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieguvusi audžuģimenes statusu un kurai saskaņā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu un līgumu, ko noslēgusi pašvaldība un audžuģimene, audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ir ilgāks par vienu mēnesi.

    (2) Audžuģimenes loceklim (personai), kas noslēdzis līgumu ar pašvaldību, ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad bērns nodots audzināšanā audžuģimenei.

    (3) Šīs atlīdzības izmaksu izbeidz, kad beidzas līgumā noteiktais termiņš, kā arī tad, ja bērna uzturēšanās audžuģimenē tiek izbeigta pirms termiņa.

    (4) Atlīdzību piešķir audžuģimenei neatkarīgi no tai audzināšanā nodoto bērnu skaita.

    12.pants. Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās

    (1) Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noteikta invaliditāte un kurai izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai vai kuras bērnam invalīdam izsniegts ārstējošā ārsta atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu bērnam invalīdam līdz 18 gadu vecumam, kas dod tiesības saņemt pabalstu.

    (2) Tiesības saņemt šo pabalstu rodas no dienas, kad invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums vai bērnam invalīdam — ārstējošā ārsta atzinums.

    (3) Pabalstu izmaksā divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu, skaitot no dienas, kad izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.

    (4) Šā pabalsta izmaksu izbeidz, kad beidzas termiņš, uz kādu noteikta invaliditāte. Ja pēdējo sešu mēnešu periods, par kuru izmaksājams pabalsts, sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos ir nepilns, pabalstu par šo periodu izmaksā pilnā apmērā kā par sešu mēnešu periodu.

     

    13.pants. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts

    (1) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona:

    1) nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir noteikts personai, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu;

    2) atzīta par invalīdu un pārsniegusi 18 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku;

    3) nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Šīm personām piešķir kopēju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas gadījumos, kad pabalsts piešķirts trim un vairākiem bērniem, nevar būt mazāks par 50 procentiem no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam. Šajā gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai. Pabalsta izmaksu turpina, ja šajā punktā minētā persona pēc pilngadības sasniegšanas mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāka par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāka par 24 gadiem.

    (2) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas nesasniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, piešķiramo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu samazina par summu, kas atbilst citas valsts piešķirtās pensijas apmēram.

    (3) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru vai to pārsniedz, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nepiešķir.

    (4) Ja pabalsta saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksu izbeidz, pirms izbraukšanas izmaksājot pabalstu par nākamajiem diviem mēnešiem.

     

    14.pants. Apbedīšanas pabalsts

    Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto personu nāves gadījumā personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, piešķir apbedīšanas pabalstu.

     

    15.pants. Valsts sociālo pabalstu apmērs

    (1) Valsts sociālo pabalstu apmēru un to pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

    (2) Ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē nosaka Ministru kabinets.

    (3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo — 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

     

    III nodaļa
    Valsts sociālo pabalstu piešķiršana un izmaksa

     

    16.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršana

    (1) Šā likuma 6., 7. un 8.pantā noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem.

    (2) Aizbildnim šā likuma 6., 7. un 8.pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja:

    1) bērna vecākiem ir izbeigta vai pārtraukta vecāku vara;

    2) bērna vecāki ir miruši vai atrodas bezvēsts prombūtnē;

    3) bērna vecāki nav sasnieguši likumā “Par sociālo drošību” noteikto sociālās rīcībspējas vecumu.

    (3) Ja tas nepieciešams bērna personisko interešu aizstāvībai, ar bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašu lēmumu ģimenes valsts pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu.

    (4) Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā esošu bērnu, pēc tam, kad bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, piešķir un izmaksā pašam bērnam.

    (5) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušam bērnam un izmaksā viņa mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura faktiski audzina bērnu.

     

    17.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība

    (1) Valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar ikgadējā likumā “Par valsts budžetu” paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

    (2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.

    (3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai izmaksā sociālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru, ja saņēmējs pieprasa, var bez maksas piegādāt viņa dzīvesvietā.

    (4) Regulāri izmaksājamos valsts sociālos pabalstus izmaksā reizi mēnesī, izņemot divas reizes gadā izmaksājamo šā likuma 12.pantā noteikto pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās.

    (5) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālo pabalstu summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja viņi minētās summas pieprasījuši gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Ja neizmaksāto pabalsta summu pieprasa vairākas personas, to izmaksā vienādās daļās visām pieprasījumu iesniegušajām personām, kurām uz to ir tiesības.

     

    18.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas termiņi

    (1) Valsts sociālais pabalsts pieprasāms 12 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Ja šis termiņš ir nokavēts, ikmēneša pabalstu izmaksā tikai par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas dienas.

    (2) Piešķirto valsts sociālo pabalstu, kuru saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

     

    19.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasītāja pienākumi

    Pabalsta pieprasītājam ir pienākums iesniegt iestādei, kura piešķir valsts sociālo pabalstu, visus nepieciešamos dokumentus. Pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoties informēt minēto iestādi par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai.

     

    20.pants. Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksas pārtraukšana

    (1) Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc:

    1) uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, atrodas pilnā valsts apgādībā;

    2) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

    (2) Šā likuma 6., 7., 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī tad, ja:

    1) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privātā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas pilnā tās apgādībā vai nodots audzināšanā audžuģimenei;

    2) bērna personisko interešu aizstāvībai pieņemts bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašs lēmums par pabalsta izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu faktiski nekopj un neaudzina.

    (3) Šā likuma 6. un 7.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī gadījumos, kad izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, bet šā likuma 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksas — arī gadījumos, kad atcelta aizbildnība.

    21.pants. Ieturējumi no valsts sociālajiem pabalstiem

    (1) Ieturējumus no valsts sociālajiem pabalstiem izdara:

    1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

    2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.

    (2) Ieturējumi no bērna piedzimšanas pabalsta un apbedīšanas pabalsta nav izdarāmi.

     

    22.pants. Valsts sociālo pabalstu aplikšana ar nodokļiem

    Valsts sociālos pabalstus ar nodokļiem neapliek, ja nodokļu likumos nav noteikts citādi.

    IV nodaļa
    Nobeiguma noteikumi

     

    23.pants. Kārtība, kādā pārsūdzami lēmumi par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu

    (1) Sūdzību sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles direktora lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektoram.

    (2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

     

    Pārejas noteikumi

    1. Šā likuma 15.panta otrā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

    2. Līdz 2005.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm, kuras audzina pirmo bērnu, ir šāds:

    1) par bērniem, kuri piedzimuši 1994.gada 1.janvārī vai vēlāk, — seši lati mēnesī;

    2) par bērniem, kuri piedzimuši no 1988.gada 1.janvāra līdz 1993.gada 31.decembrim:

    1. četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2003.gada 31.decembrim,
    2. seši lati mēnesī no 2004.gada 1.janvāra;

    3) par bērniem, kuri piedzimuši līdz 1987.gada 31.decembrim:

    1. četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2004.gada 31.decembrim;
    2. seši lati mēnesī no 2005.gada 1.janvāra.

    3. Līdz 2010.gada 1.janvārim invalīdiem kopš bērnības, kuriem saskaņā ar šo likumu vienlaikus ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” — uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kuras apmērs uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 50 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ir tiesības vienlaikus saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un apgādnieka zaudējuma pensiju.

    4. Personām, kurām bērna kopšanas pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pabalsta piešķiršanas dienā.

    5. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

    1) Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.384 “Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

    2) Ministru kabineta 1997.gada 16.septembra noteikumi nr.325 “Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru”;

    3) Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi nr.193 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru”;

    4) Ministru kabineta 2000. gada 7.marta noteikumi nr. 87 “Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim”,

    5) Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.381 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību”;

    6) Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumi nr.40 “Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās”.

    Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

    Likums Saeimā pieņemts