Likumprojekts

Valsts sociālo pabalstu likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

Šā likuma mērķis ir noteikt valsts sociālo pabalstu veidus, personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

2.pants Valsts sociālie pabalsti

Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām noteiktās situācijās, kas saistītas ar papildus izdevumiem vai nespēju gūt ienākumus un kuru kompensēšana nav paredzēta no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

3.pants Valsts sociālo pabalstu veidi

(1)Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir:

1) ģimenes valsts pabalsts;

2) bērna kopšanas pabalsts;

3) pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu;

4) atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

5) atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;

6)pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;

7) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;

(2)Vienreizēji izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir:

1. bērna piedzimšanas pabalsts;
2. apbedīšanas pabalsts.

(1)Tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

(2)Tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

(3)Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu bērniem piešķirts personas kods.

(4)Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuru aizbildnībā ir bērni, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju.

(5) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu:

1)invaliditātes vai vecuma gadījumā - ir tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos divpadsmit mēnešus nepārtraukti;

2)apgādnieka zaudējuma gadījumā –- ir visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem apgādniekus zaudējušiem bērniem, ja šo bērnu zaudētie apgādnieki atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem un Latvijas Republikā nodzīvojuši kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos divpadsmit mēnešus nepārtraukti.

Valsts sociālos pabalstus finansē no valsts pamatbudžeta.

II nodaļa
Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas nosacījumi

(1) Ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu.

(2) Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas:

1. nav vecāks par 15 gadiem;
2. ir vecāks par 15 gadiem, apmeklē vispārizglītojošo skolu un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē skolu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā. Ja bērns, kurš ir bijis aizbildnībā, ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pabalstu piešķir pašam pilngadību sasniegušajam bērnam.

(3) Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu ‘’ Par valsts sociālo apdrošināšanu’’) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku un, ja bērna māte nesaņem maternitātes pabalstu.

(2) Bērna kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita.

(1) Bērna piedzimšanas pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā piešķir:

1) vienam no bērna vecākiem;

2) personai, kura adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz viena gada vecumam.

(2) Tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu rodas no bērna astotās dzīvības dienas, adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas.

(3) Bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā par katru bērnu tādā apmērā, kāds ir bijis noteikts bērna piedzimšanas dienā.

(1) Pabalstu par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu.

(2) Personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā ir iecelta par aizbildni.

(3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu ar aizbildnības atcelšanas dienu izbeidz.

(4) Pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības dibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku ārstēšanās, darba vai citi apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

(1) Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni.

(2) Personai ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad tā ir iecelta par aizbildni.

(3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šīs atlīdzības izmaksu ar aizbildnības atcelšanas dienu izbeidz.

(4) Atlīdzību nepiešķir taisnās līnijas radiniekiem, ja aizbildnības dibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku ārstēšanās, darba vai citi apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

(5) Atlīdzības apmērs nav atkarīgs no aizbildnībā esošo bērnu skaita.

(1) Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir ģimenei vai personai, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieguvusi audžuģimenes statusu un kurai saskaņā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu un līgumu, ko noslēgusi pašvaldība un audžuģimene, audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi.

(2) Audžuģimenes loceklim (personai), kas noslēdzis līgumu ar pašvaldību, ir tiesības saņemt šo atlīdzību ar dienu, kad bērns nodots audžuģimenei.

(3) Šīs atlīdzības izmaksu izbeidz, kad beidzas līgumā noteiktais termiņš, kā arī tad, ja bērna uzturēšanās audžuģimenē tiek izbeigta pirms termiņa.

(4) Atlīdzību piešķir audžuģimenei neatkarīgi no audžuģimenei nodoto bērnu skaita.

(1) Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un kurai ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgotā vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai vai tās bērnam invalīdam - ārstējošā ārsta atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu bērnam invalīdam līdz 16 gadu vecumam, kas dod tiesības saņemt pabalstu.

(2) Tiesības uz pabalstu rodas no dienas, kad invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums vai bērnam invalīdam - ārstējošā ārsta atzinums pabalsta saņemšanai.

(3) Pabalstu izmaksā divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu, skaitot no dienas, kurā izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.

(4) Pabalsta izmaksu izbeidz, beidzoties termiņam, uz kādu noteikta invaliditāte. Ja pēdējo sešu mēnešu periods, par kuru izmaksājams pabalsts, sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos ir nepilns, pabalstu par šo periodu izmaksā pilnā apmērā kā par sešu mēnešu periodu.

(1) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam), vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona:

1) nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu ‘’Par valsts sociālo apdrošināšanu’’) un par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu ‘’Par valsts pensijām’’ noteikts tiesību iegūšanai uz vecuma pensiju. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu.

2) atzīta par invalīdu un pārsniegusi 16 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku.

3) nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Šīm personām piešķir kopēju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas gadījumos, kad pabalsts piešķirts trim un vairāk bērniem, nevar būt mazāks kā 50 procenti no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam. Šajā gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai.

(2) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas nesasniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, piešķiramo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu samazina par summu, kas atbilst citas valsts piešķirtās pensijas apmēram.

(3) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pārsniedz tā apmēru, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nepiešķir.

(4) Ja personai vienlaicīgi ir tiesības uz vairākiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem, piešķir vienu pēc viņas izvēles.

(5) Ja invalīdam vienlaicīgi ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar šā likuma normām un apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar likumu ‘’Par valsts pensijām’’, piešķir vienu pēc viņa izvēles.

(6) Ja pabalsta saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksu izbeidz, pirms izbraukšanas izmaksājot pabalstu par nākamajiem diviem mēnešiem.

14.pants. Apbedīšanas pabalsts

Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto personu nāves gadījumā personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, piešķir apbedīšanas pabalstu.

15.pants. Valsts sociālo pabalstu apmērs

(1) Valsts sociālo pabalstu apmēru un to pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē nosaka Ministru kabinets.

(3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo - 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem - 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

III nodaļa
Valsts sociālo pabalstu piešķiršana un izmaksa

16.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršana

1. Šā likuma 6., 7., 8.pantā noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem, saņemot otra no vecākiem piekrišanu, izņemot gadījumus, kad otra no vecākiem piekrišana nav nepieciešama:

1. māte laulību nav reģistrējusi, neatkarīgi no tā vai bērnam paternitāte ir vai nav noteikta;
2. otrs no vecākiem ir miris vai atzīts likuma noteiktajā kārtībā par promesošu;
3. otrs no vecākiem ir rīcības nespējīgs;
4. otrs no vecākiem atrodas brīvības atņemšanas vietā;
5. otrs no vecākiem atrodas pilnā valsts apgādībā;
6. otrs no vecākiem ilgāk par trim mēnešiem pirms pabalsta pieprasīšanas dienas ārstējas stacionārā;
7. otrs no vecākiem ilgāk par trim mēnešiem pirms pabalsta pieprasīšanas dienas atrodas ārvalstī;
8. otram no vecākiem ir izbeigta vai pārtraukta vecāku vara;
9. otrs no vecākiem nav sasniedzis likumā ‘’Par sociālo drošību’’ noteikto sociālās rīcībspējas vecumu;
10. ar tiesas spriedumu par bērna dzīvesvietu noteikta viena no vecākiem dzīvesvieta;
11. otram no vecākiem nav tiesību uz valsts sociālo pabalstu saskaņā ar šā likuma 4.panta otro daļu.

(2) Aizbildnim 6., 7., 8.pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja:

1) bērna vecākiem ir izbeigta vai pārtraukta vecāku vara;

2) bērna vecāki miruši vai atrodas bezvēsts prombūtnē;

3) bērna vecāki nav sasnieguši likumā ‘’Par sociālo drošību’’ noteikto sociālās rīcībspējas vecumu.

(3) Ja tas nepieciešams aizstāvot bērna personiskās intereses, ar bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašu lēmumu ģimenes valsts pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajai personai, kura faktiski audzina bērnu

(4) Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā esošu bērnu, pēc šā bērna 18 gadu vecuma sasniegšanas piešķir un izmaksā pašam bērnam.

(5) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušam bērnam un izmaksā tā mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura faktiski audzina bērnu.

(1) Valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar ikgadējā likumā ‘’Par valsts budžetu’’ piešķirtajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, pabalsta pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniedz rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.

(3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai izmaksā sociālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru, ja saņēmējs pieprasa, var bez maksas piegādāt viņa dzīvesvietā.

(4) Regulāri izmaksājamos valsts sociālos pabalstus izmaksā reizi mēnesī, izņemot šā likuma 12.pantā noteikto pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, ko izmaksā divas reizes gadā.

(5) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālo pabalstu summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja viņi minētās summas pieprasījuši gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Ja neizmaksāto pabalsta summu pieprasa vairākas personas, to izmaksā vienādās daļās visām pieprasījumu iesniegušajām personām, kurām uz to ir tiesības.

(1) Valsts sociālais pabalsts pieprasāms 12 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Ja šis termiņš ir nokavēts, ikmēneša pabalstu izmaksā tikai par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas dienas.

(2) Piešķirto valsts sociālo pabalstu, ko saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

19.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasītāja pienākumi

Pabalsta pieprasītājam ir pienākums iesniegt iestādei, kura piešķir valsts sociālo pabalstu, visus nepieciešamos dokumentus. Pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoši informēt iestādi par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai.

(1) Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc:

1) uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, atrodas pilnā valsts apgādībā;

2) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs.

(2) Šā likuma 6., 7., 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī tad, ja:

1) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privātā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas pilnā tās apgādībā vai nodots audzināšanā audžuģimenei;

2) bērna personisko interešu aizstāvībai pieņemts bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašs lēmums par pabalsta izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu faktiski nekopj un neaudzina.

(3) Šā likuma 6. un 7.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī gadījumos, ja izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, bet šā likuma 9. un 10.pantā minēto pabalstu - arī gadījumos, ja atcelta aizbildnība.

(1) Ieturējumus no valsts sociāliem pabalstiem izdara:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu tās valsts sociālā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas viņas vainas dēļ, ja viņa sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra, un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.

(2) Ieturējumus no bērna piedzimšanas pabalsta un apbedīšanas pabalsta neizdara.

Valsts sociālos pabalstus ar nodokļiem neapliek, ja nodokļu likumos nav noteikts citādi.

IV nodaļa
Nobeiguma noteikumi

(1) Sūdzību sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles direktora lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektoram.

(2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1.Likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

2.Šā likuma 15.panta otrā daļa stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm, kuras audzina pirmo bērnu, ir šāds:

1)par bērniem, kuri piedzimuši 1994.gada 1.janvārī un vēlāk, - seši lati mēnesī;

2)par bērniem, kuri piedzimuši no 1988.gada 1.janvāra līdz 1993.gada 31.decembrim:

1. četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2003.gada 31.decembrim;
2. seši lati mēnesī no 2004.gada 1.janvāra;

3)par bērniem, kuri piedzimuši līdz 1987.gada 31.decembrim:

1. četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2004.gada 31.decembrim;
2. seši lati mēnesī no 2005.gada 1.janvāra.

4.Līdz 2010.gada 1.janvārim invalīdiem no bērnības, kuriem vienlaicīgi ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar šo likumu un apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar likumu ‘’Par valsts pensijām’’, kuras apmērs uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 50 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ir tiesības vienlaicīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

5.Personām, kurām bērna kopšanas pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pabalstu piešķiršanas dienā.

6.Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no likuma spēkā stāšanās dienas ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

6.1.Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.384 ''Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību'';

6.2.Ministru kabineta 1997.gada 16.septembra noteikumi nr.325 ''Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru'';

6.3.Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi nr.193 ''Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru'';

6.4.Ministru kabineta 2000. gada 7.marta noteikumi nr. 87 ‘’Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim’’,

6.5.Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.381 ''Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību”;

6.6.Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumi nr.40 ''Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās”.

Likums Saeimā pieņemts …

LIKUMPROJEKTA

ANOTĀCIJA

Labklājības ministra vietā-

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

I.Baranovska, 7021558

D.Trušinska, 7021557

02.05.07. 17:52

I.Baranovska, 7021558

e-pasts:Inara_Baranovska@lm.gov.lv