1.lasījumā nobalsotā redakcija

Nr.p.k.

Komisijas attieksme

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2.lasījumā

“Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”

1.

Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums”.

Atbalstīts

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums

1.nodaļa

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

Likumā ir lietoti šādi termini:

aprūpe mājās – pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt;

1) aprūpe mājās – pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt;

dienas aprūpes centrs – institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām;

2) dienas aprūpes centrs – institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām;

dzīves kvalitāte - indivīda, ģimenes, iedzīvotāju grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, pašnoteikšanos, materiālo nodrošinājumu;

2.

3.

Izslēgt 1.pantā: 3.punktā vārdu “pašnoteikšanos”.

Aizstāt 1.panta 3.punktā vārdu “pašnoteikšanos” ar vārdiem “tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt”.

Atbalstīts

Atbalstīts

3) dzīves kvalitāte - indivīda, ģimenes, iedzīvotāju grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, materiālo nodrošinājumu;

funkcionālais traucējums – slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kas ierobežo personas spējas strādāt, apkopt sevi un apgrūtina personas integrāciju sabiedrībā;

4.

Izteikt 1. panta 4.punktu šādā redakcijā:

”4) funkcionālais traucējums — slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;”

Atbalstīts

4) funkcionālais traucējums — slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;

grupu māja (dzīvoklis) – pašvaldības īpašumā esošs atsevišķs dzīvoklis, kurā dzīvo 4 – 8 personas ar garīga rakstura traucējumiem vai dzīvojamā māja, kurā nodrošināts personāla atbalsts;

5.

Aizstāt 1.panta 5.punktā vārdus “nodrošināts personāla atbalsts” ar vārdiem “tiek nodrošināti sociālā darba speciālistu pakalpojumi”.

Atbalstīts

5) grupu māja (dzīvoklis) – pašvaldības īpašumā esošs atsevišķs dzīvoklis, kurā dzīvo 4 – 8 personas ar garīga rakstura traucējumiem, vai dzīvojamā māja, kurā tiek nodrošināti sociālā darba speciālistu pakalpojumi;

ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija –sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kas vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju;

6) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija –sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kas vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju;

klients - persona, kas saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;

7) klients - persona, kas saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;

krīzes centrs – sociālā institūcija, kurā tiek sniegta īslaicīga psiholoģiska un cita veida palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām;

8) krīzes centrs – sociālā institūcija, kurā tiek sniegta īslaicīga psiholoģiska un cita veida palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām;

krīzes situācija – situācija, kad indivīds vai ģimene nav spējīga dzīvot tā, lai nodrošinātu savu pamatvajadzību apmierināšanu;

6.

Izteikt 1. panta 9.punktu šādā redakcijā:

“9) krīzes situācija — situācija, kad indivīds vai ģimene nespēj nodrošināt savu pamatvajadzību apmierināšanu;”

Atbalstīts

9) krīzes situācija — situācija, kad indivīds vai ģimene nespēj nodrošināt savu pamatvajadzību apmierināšanu;

nakts patversme – sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīves vietas vai krīzes situācijā nodrošina naktsmītni, vakariņas un personīgās higiēnas iespējas;

7.

Izteikt 1. panta 10.punktu šādā redakcijā:

“10)nakts patversme — sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas;”

Atbalstīts

10) nakts patversme — sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas;

Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir naudas un/vai mantiskais pabalsts, kuru piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus, ja tās atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.

8.

9.

Aizstāt 1.panta 11.punktā vārdus “naudas un/vai mantiskais pabalsts” ar vārdiem “naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts”;

Izteikt 1. panta 11.punktu šādā redakcijā:

“11) pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai — naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni;”

Atbalstīts

Atbalstīts

11) pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai — naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni;

pamatvajadzības - ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība;

12)pamatvajadzības - ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība;

10.

11.

12.

Papildināt likumprojekta 1.pantu ar terminu “profesionālā rehabilitācija”, jo 13.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka valsts nodrošina invalīdu profesionālo rehabilitāciju, bet likumā nav dots šī termina skaidrojums.

Papildināt likumprojekta 1. pantu ar jaunu 13. punktu šādā redakcijā:

“13) profesionālā rehabilitācija- sociālās rehabilitācijas veids, pasākumu kopums darba spēju atjaunošanai vai darba spēju zudumam atbilstošai pārkvalificēšanai.”

Atbilstoši mainot turpmāko punktu numerāciju.

Papildināt likumprojekta 1. pantu ar jaunu 13. punktu šādā redakcijā:

“13) profesionālā rehabilitācija – pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim.”

Mainot turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

13) profesionālā rehabilitācija – pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim;

psihosociālā palīdzība – sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu, sociālekonomiskās un sociālās vides problēmas;

(red.prec.)

14) psihosociālā palīdzība – sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu, ekonomiskās un sociālās vides problēmas;

servisa dzīvoklis - pašvaldībai piederošs dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, lai palielinātu personas pastāvīgas dzīvošanas un pašaprūpes iespējas;

13.

Izteikt 1. panta 14.punktu šādā redakcijā:

“ 14) servisa dzīvoklis — pašvaldībai piederošs dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi; “

Atbalstīts

15) servisa dzīvoklis — pašvaldībai piederošs dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi;

sociālā darba speciālists – persona ar atbilstošu izglītību, kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētāja un sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus;

14.

15.

Aizstāt 1.panta 15.punktā vārdus “atbilstošu izglītību” ar vārdiem “šajā likumā noteiktu izglītību”.

Izteikt 1. panta 15.punktu šādā redakcijā:

“15) sociālā darba speciālists — persona, kurai ir šajā likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētāja vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus;”

Atbalstīts

Atbalstīts

16) sociālā darba speciālists — persona, kurai ir šajā likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētāja vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus;

sociālā palīdzība - pabalsti naudas vai materiālā izteiksmē personām, kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai un kuru piešķiršana balstās uz personas (ģimenes) materiālo resursu novērtēšanu;

16.

17.

Aizstāt 1.panta 16.punktā vārdus “pabalsti naudas vai materiālā izteiksmē” ar vārdiem “naudas vai mantisks pabalsts”.

Izteikt 1. panta 16.punktu šādā redakcijā:

“16) sociālā palīdzība — naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz personas (ģimenes) materiālo resursu novērtēšanu, personām, kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai;”

Atbalstīts

Atbalstīts

17) sociālā palīdzība — naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz personas (ģimenes) materiālo resursu novērtēšanu, personām, kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai;

18.

Papildināt 1.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “sociālais dienests – pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.” Mainot turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīts

18) sociālais dienests – pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem;

sociālais darbs – profesionāla darbība ar mērķi palīdzēt personām, grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus;

19.

Aizstāt 1.panta 17. punktā vārdu “grupām” ar vārdiem “personu grupām”.

Atbalstīts

19) sociālais darbs – profesionāla darbība ar mērķi palīdzēt personām, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus;

sociālās aprūpes pakalpojums - pasākums, kas vērsts uz pamatvajadzību apmierināšanu personām, kurām ir objektīvas grūtības sevis aprūpēšanā vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīves vietā un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās;

20.

Izteikt 1. panta 18.punktu šādā redakcijā:

“ !8) sociālās aprūpes pakalpojums — pasākums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās;”

Atbalstīts

20) sociālās aprūpes pakalpojums — pasākums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās;

sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā – pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja (dzīvoklis) u.c.);

21) sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā – pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi [aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja (dzīvoklis) u.c.];

sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā – pakalpojumi, kuri ir pieejami dzīvesvietā (individuāls sociālais darbs ar klientu, specializēto darbnīcu pakalpojumi, krīzes centru pakalpojumi);

(red.prec.)

22) sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā – pakalpojumi, kas ir pieejami dzīvesvietā (individuāls sociālais darbs ar klientu, specializēto darbnīcu pakalpojumi, krīzes centru pakalpojumi);

sociālās rehabilitācijas pakalpojums - pasākums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un integrāciju sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīves vietā un/ vai institūcijās;

21.

22.

Aizstāt 1.panta 21. punktā vārdus “dzīves vietā un/vai institūcijās” ar vārdiem “dzīves vietā un institūcijā vai dzīves vietā vai institūcijā”;

Aizstāt 1.panta 21.punktā vārdu “integrācija” ar vārdu “iekļaušanos” un vārdus “dzīves vietā un/vai institūcijās” ar vārdiem “dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā”.

(red.prec.)

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

23) sociālās rehabilitācijas pakalpojums - pasākums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīves vietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīves vietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

sociālo pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un kas reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

23.

Izteikt 1.panta 22.punktu šādā redakcijā:

“22) sociālo pakalpojumu sniedzējs – juridiska persona, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir sertificēta, reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;”

Neatbalst.

(red.prec.)

24) sociālo pakalpojumu sniedzējs - juridiskā persona, kas sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

specializētās darbnīcas- darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts tām neredzīgām (...) personām vai personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras nav nodarbinātas un nevar patstāvīgi iekļauties vispārējā darba tirgū;

24.

25.

Papildināt likumprojekta 1.panta 23.punktu pēc vārda “neredzīgām” ar vārdiem “un nedzirdīgām”.

Izslēgt 1.panta 23.punktā vārdu “vispārējā”.

Atbalstīts

(red.prec.)

Atbalstīts

25) specializētās darbnīcas- darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts tām neredzīgajām un nedzirdīgajām personām vai personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras nav nodarbinātas un nevar patstāvīgi iekļauties darba tirgū;

tehniskie palīglīdzekļi – aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti.

26) tehniskie palīglīdzekļi – aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti.

2.pants. Likuma mērķis

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk tekstā – sociālie pakalpojumi) un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, personu loku, kurām ir tiesības tos saņemt, kā arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apmaksas un finansēšanas principus.

26.

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“Likuma mērķis ir noteikt sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk arī — sociālie pakalpojumi) un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības šos pakalpojumus un palīdzību saņemt, kā arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas un finansēšanas principus.”

Atbalstīts

Likuma mērķis ir noteikt sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk arī — sociālie pakalpojumi) un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības šos pakalpojumus un palīdzību saņemt, kā arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas un finansēšanas principus.

3. pants. Tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību

3. pants. Tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību

1. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

(2) Ja personai, kura saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju, nepieciešams saņemt kādu no sociālajiem pakalpojumiem, pakalpojumi tiek nodrošināti starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

27.

Izslēgt 3.panta otro daļu.

Atbalstīts

4.pants. Sociālo pakalpojumu sniegšanas pamatprincipi

4.pants. Sociālo pakalpojumu sniegšanas pamatprincipi

(1) Sociālos pakalpojumus sniedz tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtēšanu.

(1) Sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtēšanu.

(2) Sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai un tikai tad, kad šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekošs, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(red.prec.)

(2) Sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai, un tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(3) Sniedzot sociālos pakalpojumus, tiek nodrošināta starpinstitucionāla sadarbība.

28.

29.

Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Sniedzot sociālos pakalpojumus, institūcijām jānodrošina starpprofesionālu sadarbību starpinstitucionālā līmenī.”

Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Sniedzot sociālos pakalpojumus, institūcijām jānodrošina starpprofesionāla un starpinstitucionāla sadarbība.”

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

(3) Sniedzot sociālos pakalpojumus, institūcijām jānodrošina starpprofesionāla un starpinstitucionāla sadarbība.

(4) Bāreņiem un bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, nodrošināma ārpusģimenes aprūpe ģimeniskā vidē - audžuģimenē, pie aizbildņa, un tikai tad, ja tas nav iespējams, ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta ilgstošās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

30.

Izteikt 4.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma ārpusģimenes aprūpe ģimeniskā vidē — audžuģimenē, pie aizbildņa, un tikai tad, ja tas nav iespējams, ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.”

Atbalstīts

(4) Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma ārpusģimenes aprūpe ģimeniskā vidē — audžuģimenē, pie aizbildņa, un tikai tad, ja tas nav iespējams, ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(5) Laikā, kamēr bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns atrodas ilgstošās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pašvaldības sociālais dienests un bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar institūcijas darbiniekiem veic pasākumus, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē, uzturētu kontaktus starp bērnu un vecākiem vai, ja tas nav iespējams, meklētu iespēju nodrošināt bērna aprūpi citā ģimenē.

31.

Aizstāt 4.panta piektajā daļā vārdus “ilgstošās aprūpes” ar vārdiem “ilgstošas sociālās aprūpes”.

Atbalstīts

(5) Laikā, kamēr bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pašvaldības sociālais dienests un bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar institūcijas darbiniekiem veic pasākumus, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē, uzturētu kontaktus starp bērnu un vecākiem vai, ja tas nav iespējams, meklētu iespēju nodrošināt bērna aprūpi citā ģimenē.

Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz tā materiālo resursu - ienākumu un īpašuma novērtēšanu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību atbilstoši likumā “Par sociālo drošību” noteiktajam.

(red prec.)

Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu - ienākumu un īpašuma novērtēšanu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību atbilstoši likumam “Par sociālo drošību” .

6. pants. Klienta tiesības

6.pants. Klienta tiesības

Klientam ir tiesības:

Klientam ir tiesības:

1. saņemt informāciju (...) par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

32.

33.

Papildināt 6.panta 1.punktā aiz vārda “informāciju” ar vārdiem “no sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniedzēja”.

Izteikt 6.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) bez maksas iegūt no sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniedzēja informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;”

Atbalstīts

Atbalstīts

1) bez maksas iegūt no sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniedzēja informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

34.

Izteikt 6.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) bez maksas saņemt no sociālā darba speciālista konsultāciju par sociālo problēmu risināšanu;”

Atbalstīts

2) bez maksas saņemt no sociālā darba speciālista konsultāciju par sociālo problēmu risināšanu;

3) pieprasīt šajā likumā minētos sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;

35.

Izteikt 6.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) saņemt tādus sociālos pakalpojumus, kādus sniedz Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošie pakalpojumu sniedzēji;”

Atbalstīts

4) saņemt tādus sociālos pakalpojumus, kādus sniedz Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošie pakalpojumu sniedzēji;

36.

Aizstāt 6.panta 5. punktā vārdu “rakstisku” ar vārdu “rakstveida”.

Atbalstīts

(red.prec.)

5) saņemt pamatotu rakstveida atteikumu gadījumā, kad pieņemts lēmums sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību klientam nesniegt;

37.

Izteikt 6.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā;”

Atbalstīts

6) līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā;

38.

39.

Izslēgt 6.panta 7. punktā vārdus “atteikumu vai” un papildināt aiz vārda “sniegšanu” ar vārdiem “vai atteikumu sniegt sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību”.

Izteikt 6.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt lēmumu par sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniegšanu;”

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

7) likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt lēmumu par sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniegšanu;

40.

41.

Papildināt 6.panta 8.punktā aiz vārda “sūdzību” ar vārdiem “Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijai”.

Izteikt 6.panta 8.punktu šādā redakcijā:

“8) iesniegt Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijai sūdzību par sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.”

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

8) iesniegt Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijai sūdzību par sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.

6. pants. Klienta pienākumi

7.pants. Klienta pienākumi

Klientam ir pienākumi:

(red.prec.)

Klientam ir pienākums:

1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus;

1) aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus;

42.

Izslēgt 7.panta 2.punktā vārdus “patiesas” un “un savu situāciju”.

Atbalstīts

2) sniegt ziņas par sevi;

(red.prec.)

3) aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus;

43.

44.

Aizstāt 7.panta 4.punktā vārdu “personai” ar vārdu “klientam” un papildināt aiz vārda “no” ar vārdu “klienta”.

Izteikt 7.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm);”

Atbalstīt

Atbalstīts

4) izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm);

45.

Aizstāt 7.panta 5. punktā vārdu “palīdzību” ar vārdiem “sociālo palīdzību”.

Atbalstīts

5) sniegto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

6. pants. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas (...) apmaksas vispārīgie principi

46.

47.

Papildināt 8.panta nosaukumā aiz vārda “rehabilitācijas” ar vārdu “pakalpojumu”.

Aizstāt 8.panta nosaukumā vārdu “apmaksas” ar vārdu “samaksas”.

Atbalstīts

8.pants. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas vispārīgie principi

48.

Aizstāt 8.pantā vārdu “persona” attiecīgā locījumā ar vārdu “klients” attiecīgā locījumā.

Atbalstīts

1. Personas vai tās apgādnieka pienākums ir apmaksāt saņemtos sociālās aprūpes pakalpojumus.

49.

Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem.”

Atbalstīt

(1) Klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem.

50.

Izteikt 8.panta otrajā daļu šādā redakcijā:

“(2) Klienta pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, izņemot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētos gadījumus.

Atbalstīts

(2) Klienta pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, izņemot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētos gadījumus.

51.

Izslēgt 8.panta trešajā daļā vārdu “(personas)”.

Atbalstīts

(red prec.)

(3) Šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētās personas saņem tehniskos palīglīdzekļus par valsts budžeta līdzekļiem, izdarot vienreizēju iemaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

52.

Aizstāt 8.panta ceturtajā daļā vārdus “pakalpojums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tiek apmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem” ar vārdiem “pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīts

(red prec)

(4) Ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

53.

Aizstāt 8.panta piektajā daļā vārdu “apmaksas” ar vārdu “samaksas”

Atbalstīts

(5) Ministru kabinets nosaka sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību.

54.

Izslēgt 8.panta sesto daļu.

Atbalstīts

2.nodaļa.

II nodaļa

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizēšana

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizēšana

6. pants. Pašvaldības pienākumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā

9.pants. Pašvaldības pienākumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā

55.

Aizstāt 9.pantā vārdu “pakalpojumi” attiecīgā locījumā” ar vārdiem “sociālie pakalpojumi” attiecīgā locījumā.

Atbalstīts

1. Pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus kā arī sociālo palīdzību.

(red.prec.)

(1) Pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

56.

Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pašvaldība no fiziskajām personām vai institūcijām saņēmusi informāciju par personu, kurai varētu būt nepieciešams sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojums vai sociālā palīdzība, pašvaldībai ir pienākums likumā “Par sociālo drošību” noteiktajā kārtībā pārbaudīt saņemto informāciju, izvērtēt personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālo pakalpojumu un par sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību. “

Atbalstīts

(2) Ja pašvaldība no fiziskajām personām vai institūcijām saņēmusi informāciju par personu, kurai varētu būt nepieciešams sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojums vai sociālā palīdzība, pašvaldībai ir pienākums likumā “Par sociālo drošību” noteiktajā kārtībā pārbaudīt saņemto informāciju, izvērtēt personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālo pakalpojumu un par sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību.

57.

Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja personas dzīvesvieta nav konstatējama, personu, ja tas nepieciešams, ar nakts patversmi, informāciju un konsultācijām nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā persona atrodas.”

Atbalstīts

(3) Ja personas dzīvesvieta nav konstatējama, personu, ja tas nepieciešams, ar nakts patversmi, informāciju un konsultācijām nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā persona atrodas.

58.

Izteikt 9.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par iepriekš minētajām personām sniegto sociālo pakalpojumu samaksu un sniegšanu. Šie sociālie pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta.”

Atbalstīts

(4) Pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par iepriekš minētajām personām sniegto sociālo pakalpojumu samaksu un sniegšanu. Šie sociālie pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta.

59.

60.

Papildināt likumprojekta 9.panta piekto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā “Personas dzīves apstākļu apsekošana nav jāveic gadījumā, kad invalīds vēlas saņemt valsts finansētu tehnisko palīglīdzekli.”

Papildināt 9.panta piekto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ja persona vēlas saņemt valsts finansētu tehnisko palīglīdzekli, dzīves apstākļu apsekošana netiek veikta.”

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

(5) Ja persona vēlas saņemt sociālo pakalpojumu, kas tiek finansēts no valsts budžeta, pašvaldības pienākums ir nodrošināt personas dzīves apstākļu apsekošanu un vajadzību novērtēšanu, ko veic sociālā darba speciālists. Ja persona vēlas saņemt valsts finansētu tehnisko palīglīdzekli, dzīves apstākļu apsekošana netiek veikta.

6. pants. Pašvaldības sociālais dienests

10. pants. Pašvaldības sociālais dienests

1. Lai nodrošinātu profesionālu iedzīvotāju vajadzību izvērtēšanu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem.

61.

Izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem.”

Atbalstīts

(1) Lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem.

62.

Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu, katra pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 3000, veido pašvaldības sociālo dienestu.”

Atbalstīts

(2) Lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu, katra pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 3000, veido pašvaldības sociālo dienestu.

63.

64.

Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pašvaldības iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000, pašvaldības dome (padome) var neveidot pašvaldības sociālo dienestu. Ja pašvaldība neveido sociālo dienestu, šā likuma 11.panta minēto uzdevumu izpildi nodrošina pašvaldības dome (padome).”

Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, pašvaldības dome (padome) var neveidot pašvaldības sociālo dienestu. Ja pašvaldība neveido sociālo dienestu, šā likuma 11.pantā minēto uzdevumu izpildi nodrošina pašvaldības dome (padome)..”

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

“(3) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, pašvaldības dome (padome) var neveidot pašvaldības sociālo dienestu. Ja pašvaldība neveido sociālo dienestu, šā likuma 11.pantā minēto uzdevumu izpildi nodrošina pašvaldības dome (padome).

(4) Ministru kabinets nosaka sociālā dienesta vadītāju atestācijas kārtību.

6. pants. Pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi

11. pants. Pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi

Pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi ir:

(red.prec.)

Pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi ir šādi:

1. veikt sociālo darbu ar personu, bērniem un ģimeni, iedzīvotāju grupu;

65.

Izteikt 11.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un iedzīvotāju grupām;

Atbalstīts

1) veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un iedzīvotāju grupām;

66.

Izteikt 11.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, invalīdiem, personām, kuras sasniegušas likuma “Par valsts pensijām” 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams;

Atbalstīts

2) sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, invalīdiem, personām, kuras sasniegušas likuma “Par valsts pensijām” 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams;

3) novērtēt klientu vajadzības, materiālos un personiskos (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.) resursus;

4) noteikt līdzdarbības pienākumus klientiem;

5) sniegt sociālo palīdzību;

67.

“6) administrēt pašvaldības budžeta līdzekļus, kas novirzīti sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanai;

Atbalstīts

6) administrēt pašvaldības budžeta līdzekļus, kas novirzīti sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanai;

7) novērtēt sociālā dienesta administrēto un pašvaldības finansēto sociālo pakalpojumu kvalitāti;

68.

69.

Izteikt 11.panta 8.punktu šādā redakcijā:

“8) izstrādāt un plānot jaunu sociālo pakalpojumu attīstību;”

Izteikt 11.panta 8.punktu šādā redakcijā:

“8) izstrādāt sociālo pakalpojumu attīstības koncepcijas, mērķprogrammas un priekšlikumus jaunu pakalpojumu ieviešanai;”.

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

8) izstrādāt sociālo pakalpojumu attīstības koncepcijas, mērķprogrammas un priekšlikumus jaunu pakalpojumu ieviešanai;

9) informēt iedzīvotājus par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

6. pants. Pašvaldības sociālā dienesta pienākumi un tiesības

12.. pants. Pašvaldības sociālā dienesta pienākumi un tiesības

1. Pašvaldības sociālajam dienestam ir pienākumi:

70.

Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldības sociālā dienesta pienākumi ir šādi:”

Atbalstīts

(1) Pašvaldības sociālā dienesta pienākumi ir šādi:

1. sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un kārtību, kādā tā tiek sniegta;

(red.prec.)

1) sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to sniegšanas kārtību;

71.

72.

Aizstāt 12.panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “rakstiski” ar vārdu “rakstveidā”.

Aizstāt 12.panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “pakalpojumu” ar vārdiem “sociālo pakalpojumu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

2) rakstveidā informēt personu, kas pieprasījusi sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, par pieņemto lēmumu un atteikuma gadījumā norādīt atteikuma iemeslus un lēmuma pārsūdzēšanas termiņus un kārtību;

73.

Izteikt 12.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sniegt personai psihosociālu vai materiālu palīdzību, lai palīdzētu pārvarēt krīzes situāciju un veicinātu iekļaušanos sabiedrības dzīvē.”

Atbalstīts

(red.prec.)

3) sniegt personai psihosociālu vai materiālu palīdzību, lai palīdzētu pārvarēt krīzes situāciju un veicinātu iekļaušanos sabiedrībā.

74.

Izslēgt 12.panta pirmās daļas 4.punktu.

Atbalstīts

1. Pašvaldības sociālajam dienestam ir pienākums sniegt informāciju un konsultācijas personai saprotamā veidā.

(2) Pašvaldības sociālajam dienestam ir pienākums sniegt informāciju un konsultācijas personai saprotamā veidā.

75.

Izteikt 12.panta trešo šādā redakcijā:

“(3) Ja persona ir pieprasījusi vai saņem sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību no valsts un pašvaldību iestādēm, pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības bez maksas saņemt ziņas par šādas personas veselības stāvokli, vecāku varas realizāciju, bērnu tiesisko un mantisko stāvokli, aizbildnības un aizgādnības jautājumiem, ienākumiem un piederošajiem īpašumiem.”

Atbalstīts

(3) Ja persona ir pieprasījusi vai saņem sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību no valsts un pašvaldību iestādēm, pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības bez maksas saņemt ziņas par šādas personas veselības stāvokli, vecāku varas realizāciju, bērnu tiesisko un mantisko stāvokli, aizbildnības un aizgādnības jautājumiem, ienākumiem un piederošajiem īpašumiem.

6. pants. Valsts pienākumi sociālo pakalpojumu sniegšanā

13. pants. Valsts pienākumi sociālo pakalpojumu sniegšanā

1. Valsts nodrošina:

1. Valsts nodrošina:

1. invalīdu profesionālo rehabilitāciju;

76.

Izteikt likumprojekta 13.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā “1) invalīdu profesionālo, neredzīgo un nedzirdīgo sociālo rehabilitāciju.”

Daļēji atbalstīts

(iestr.77.pr.)

1) invalīdu profesionālo rehabilitāciju;

77.

Papildināt 13.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā: “2) redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju;”. Turpmāk mainot punktu numerāciju.

Atbalstīts

2) redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju;

(red.prec.)

3) no vardarbības cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju;

78.

79.

Izteikt 13.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sociālo rehabilitāciju institūcijās bērniem, kuriem ir radusies atkarības problēma (alkohola, narkotikām, azartspēlēm utml.)

Izteikt 13.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sociālo rehabilitāciju attiecīgās institūcijās bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām; “

Neatbalst.

Atbalstīts

4) sociālo rehabilitāciju attiecīgās institūcijās bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām;

5) tehniskos palīglīdzekļus šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētajām personām.

2. Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu izpildi, valsts var veidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem pakalpojumu sniedzējiem.

80.

Aizstāt 13.panta otrajā daļā vārdu “pakalpojumu” ar vārdiem “sociālo pakalpojumu”.

Atbalstīts

(red.prec.)

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi, valsts var veidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

81.

Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto dienas centru finansēšanā un atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām atbalsta un finansē citas programmas jaunu sociālo pakalpojumu veidu attīstīšanai pašvaldībās.”

Atbalstīts

(3) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto dienas centru finansēšanā un atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām atbalsta un finansē citas programmas jaunu sociālo pakalpojumu veidu attīstīšanai pašvaldībās.

82.

83.

Izteikt 13.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta izveidošanas gadā 80 procentu apmērā, darbības pirmajā gadā – 60 procentu, otrajā gadā – 40 procentu, trešajā gadā 20 procentu. Pārējie izdevumi šajā laikā tiek finansēti no pašvaldību budžetiem, bet turpmākajos gados izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.”

Izteikt 13.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā 80 procentu apmērā, darbības pirmajā gadā — 60 procentu, otrajā gadā — 40 procentu, trešajā gadā — 20 procentu apmērā. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.”

Neatbalst.

Atbalstīts

(4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā 80 procentu apmērā, darbības pirmajā gadā — 60 procentu, otrajā gadā — 40 procentu, trešajā gadā — 20 procentu apmērā. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.

6. pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

14. pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

Labklājības ministrijai ir šādi uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā:

(red prec.)

Labklājības ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi:

1. izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un pārraudzīt tās īstenošanu un izstrādāt prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

(red prec.)

1)izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārraudzīt tās īstenošanu un izstrādāt prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

2) noteikt valsts investīciju politikas virzienus sociālo pakalpojumu attīstībai;

(red.prec.)

3) administrēt valsts budžeta līdzekļus, kas novirzīti šā likuma 13.pantā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanai;

84.

14.panta 4.punktā aizstāt vārdu “pakalpojumu” ar vārdiem “sociālo pakalpojumu”.

Atbalstīts

4) sniegt metodisko palīdzību sociālo pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem dienestiem;

5) izveidot un aktualizēt sociālo pakalpojumu sniedzēju un sociālā darba speciālistu reģistru;

6) izveidot un aktualizēt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības statistikas datu bāzi.

6. pants. Valsts sociālo pakalpojumu aģentūra

15. pants. Valsts sociālo pakalpojumu aģentūra

Valsts līdzdalību sociālo pakalpojumu sniegšanā nodrošina Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša Valsts sociālo pakalpojumu aģentūra (turpmāk tekstā - Aģentūra).

(red.prec.)

Valsts līdzdalību sociālo pakalpojumu sniegšanā nodrošina Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša Valsts sociālo pakalpojumu aģentūra (turpmāk - Aģentūra).

85.

Izslēgt 16.panta nosaukumā vārdus “Veselības aprūpes un”.

Atbalstīts

16. pants. Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcija

1. Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroli veic Labklājības ministrijas pārraudzībā esošā Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcija (turpmāk tekstā – Inspekcija).

86.

Izslēgt 16.panta pirmajā daļa vārdus “Veselības aprūpes un” un vārdu “tekstā”.

Atbalstīts

(red.prec.)

(1) Sociālo pakalpojumu kvalitāti kontrolē veic Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcija (turpmāk – Inspekcija).

87.

Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Inspekcija pārrauga šā likuma īstenošanu valstī un kontrolē sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību Ministru kabineta noteiktajām prasībām.”

Atbalstīts

(2) Inspekcija pārrauga šā likuma īstenošanu valstī un kontrolē sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

(3) Inspekcijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets

1. pārbaudīt jebkuras sociālo pakalpojumu sniedzēja telpas;
2. pārbaudīt dokumentus, kuri ir saistīti ar pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu, neatkarīgi no to uzglabāšanas formas, kā arī pieprasīt visa veida informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu prasību sociālo pakalpojumu sniedzējiem ievērošanu, vai arī pārbaudītu sūdzību par sniegto pakalpojumu kvalitāti;
3. aptaujāt darbiniekus un klientus, lai iegūtu informāciju par prasību sociālo pakalpojumu sniedzējiem ievērošanu, vai arī pārbaudītu sūdzību par sniegto pakalpojumu kvalitāti.

88.

89.

Izteikt 16.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Inspekcijai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt telpas, kurās tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un pieprasīt no sociālo pakalpojumu sniedzējiem un klientiem informāciju vai paskaidrojumus par prasību sociālo pakalpojumu sniedzējiem ievērošanu.”

Izteikt 16.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Inspekcijai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt telpas, kurās tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un pieprasīt no sociālo pakalpojumu sniedzējiem ziņas par sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību ievērošanu, kā arī aptaujāt klientus par saņemto sociālo pakalpojumu kvalitāti.”

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

(4) Inspekcijai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt telpas, kurās tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un pieprasīt no sociālo pakalpojumu sniedzējiem ziņas par sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību ievērošanu, kā arī aptaujāt klientus par saņemto sociālo pakalpojumu kvalitāti.

17.pants. Sociālo pakalpojumu sniedzējs

17.pants. Sociālo pakalpojumu sniedzējs

(1) Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šajā likumā minētajos gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem un ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

90.

91.

Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“ 17.pants. Sociālo pakalpojumu sniedzējs

(1)Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šajā likumā minētajos gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem un ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sertificēts un reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

(2)Ministru kabinets nosaka kārtību kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek sertificēts un reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī kārtību un pamatojumu, kad tas var tikt izslēgts no reģistra.”

Izslēgt 17.panta pirmajā daļā vārdus “sociālo pakalpojumu sniedzējiem”.

Neatbalst.

Atbalstīts

(1) Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šajā likumā minētajos gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

(2) Ministru kabinets nosaka sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju vadītāju atestācijas kārtību un kārtību, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, un kārtību un pamatojumu, kad tas var tikt izslēgts no reģistra.

92.

93.

Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka sociālo institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestācijas kārtību un kārtību, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kārtību un pamatojumu, kad tas var tikt izslēgts no reģistra.”

Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestācijas kārtību un kārtību, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un tiek izslēgts no tā, kā arī izslēgšanas pamatojumu.”

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

(2) Ministru kabinets nosaka sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestācijas kārtību un kārtību, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un tiek izslēgts no tā, kā arī izslēgšanas pamatojumu.

94.

95.

Papildināt 17.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par sociālās institūcijas vai sociālā dienesta vadītāju var apstiprināt personu, kura ieguvusi speciālo, pedagoģisko vai juridisko 2.pakāpes augstāko izglītību.”

Papildināt 17.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai sociālā dienesta vadītāju var būt persona, kurai ir augstākā izglītība”

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

(3) Par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai sociālā dienesta vadītāju var būt persona, kurai ir augstākā izglītība

3. nodaļa

III nodaļa

Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķi, veidi un tiesības uz tiem

18. pants. Sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas mērķis

18. pants. Sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas mērķis

Sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos personai, kas vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar izdarīt pašu spēkiem.

96.

97.

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas mērķis

Sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas mērķis ir iespēju robežās nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos personai, kas vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar izdarīt pašu spēkiem.”

Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

“Sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar nodrošināt pati saviem spēkiem.”

Neatbalst.

Atbalstīts

Sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar nodrošināt pati saviem spēkiem.

19. pants. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes, darba nespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības slimību vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē.

(red.prec.)

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbanespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē.

20. pants. Personas tiesības uz sociālo aprūpi

Tiesības uz savām vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi ir visām šā likuma 3.pantā minētajām personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības sevis aprūpēšanā.

(red.prec.)

Tiesības uz savām vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi ir visām šā likuma 3.pantā minētajām personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūti sevi aprūpēt.

21. pants. Personas tiesības uz sociālo rehabilitāciju

1. Tiesības uz sociālo rehabilitāciju ir šādām šā likuma 3.pantā minētajām personām, kuru iekļaušanās sabiedrības dzīvē ir apgrūtināta:

(red.prec.)

(1) Tiesības uz sociālo rehabilitāciju ir šādām šā likuma 3.pantā minētajām personām, kuru iekļaušanās sabiedrībā ir apgrūtināta:

1. invalīdiem un personām ar funkcionāliem traucējumiem;

(red.prec.)

1) invalīdiem un personām ar funkcionālajiem traucējumiem;

2) personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

98.

Izteikt 21.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) personām, kurām ir izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām vai psihotropajām vielām;”

Atbalstīts

3) personām, kurām ir izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām vai psihotropajām vielām;

(red.prec.)

4) personām, kuras cietušas no vardarbības;

5) bērniem, kuri ilgstoši (ilgāk par vienu gadu) atradušies ārpusģimenes aprūpē.

2. Pašvaldības atbilstoši sava budžeta iespējām pēc nepieciešamības veido rehabilitācijas programmas arī personu grupām, kuru iekļaušanās sabiedrības dzīvē ir apgrūtināta citu iemeslu dēļ.

99.

Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldības atbilstoši nepieciešamībai izstrādā rehabilitācijas programmas arī personu grupām, kuru iekļaušanās sabiedrības dzīvē ir apgrūtināta citu iemeslu dēļ.

Atbalstīts

(2) Pašvaldības atbilstoši nepieciešamībai izstrādā rehabilitācijas programmas arī personu grupām, kuru iekļaušanās sabiedrības dzīvē ir apgrūtināta citu iemeslu dēļ.

18. pants. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas veidi

22. pants. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas veidi

Sociālo aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti:

(red.prec.)

Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti:

1. personas dzīvesvietā, nodrošinot aprūpi mājās, rehabilitāciju dzīvesvietā, dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, grupu dzīvokļos (grupu mājās), servisa dzīvokļos, naktspatversmēs u.c.;

(red.prec.)

1) personas dzīvesvietā, nodrošinot aprūpi mājās, rehabilitāciju dzīvesvietā, dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, grupu dzīvokļos (grupu mājās), servisa dzīvokļos, nakts patversmēs un citur.;

100

Aizstāt 22.panta 2.punktā vārdu “aprūpes” ar vārdiem “sociālās aprūpes”.

Atbalstīts

2) ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

18. pants. Aprūpes mājās sniegšanas principi

101

Izteikt 23.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“23.pants. Aprūpe mājās”

Atbalstīts

23. .pants. Aprūpe mājās

1. Ja personai nepieciešama aprūpe, ko var sniegt tās dzīvesvietā, pašvaldība vispirms izvērtē ar personu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu vai personu, kam ir kopēji izdevumi par uzturu un kas mitinās vienā mājoklī ar aprūpējamo, iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

102

Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja personai nepieciešama aprūpe dzīvesvietā, pašvaldība vispirms izvērtē to, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai personām, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī ar viņu.”

Atbalstīts

(1) Ja personai nepieciešama aprūpe dzīvesvietā, pašvaldība vispirms izvērtē to, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai personām, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī ar viņu.

103

Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība šos ģimenes locekļus atbalsta psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli.”

(2) Ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība šos ģimenes locekļus atbalsta psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli.

(3) Ja persona dzīvo viena vai ar to kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi, personai ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu.

18. pants. Sociālā rehabilitācija dzīvesvietā

24. pants. Sociālā rehabilitācija dzīvesvietā

Lai sekmētu pašvaldībā pieejamo resursu izmantošanu un nodrošinātu personas iekļaušanos vietējā sabiedrībā, sociālais darbinieks un sociālais rehabilitētājs sadarbībā ar citiem speciālistiem katrai sociāli rehabilitējamajai personai sastāda un īsteno individuālās sociālās rehabilitācijas plānu.

104

Izslēgt 24.pantā vārdu “vietējā”.

Atbalstīts

(red.prec.)

Lai sekmētu pašvaldībā pieejamo resursu izmantošanu un nodrošinātu personas iekļaušanos sabiedrībā, sociālais darbinieks un sociālais rehabilitētājs sadarbībā ar citiem speciālistiem katrai sociāli rehabilitējamai personai izstrādā un īsteno individuālās sociālās rehabilitācijas plānu.

25. pants. Nodrošināšana ar tehniskajiem palīglīdzekļiem

(1) Tehniskos palīglīdzekļus ir tiesības saņemt šādām personām ar ilgstošiem vai nepārejošiem organisma funkciju traucējumiem vai anatomiskiem defektiem, ja tās saņēmušas ārstniecības personas atzinumu par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību:

(1) Tehniskos palīglīdzekļus ir tiesības saņemt šādām personām ar ilgstošiem vai nepārejošiem organisma funkciju traucējumiem vai anatomiskiem defektiem, ja tās saņēmušas ārstniecības personas atzinumu par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību:

1. 1., 2. un 3.grupas invalīdiem,

1) 1., 2. un 3.grupas invalīdiem;

2) bērniem invalīdiem līdz 16 gadu vecumam;

3) bērniem, kuriem tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju;

4) pensijas vecumu sasniegušām personām, kurām tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju;

5) personām ar anatomiskiem defektiem - protēzi vai ortopēdiskos apavus.

1. Kārtību, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus, tehnisko palīglīdzekļu aprites nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

105

Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kārtību, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus un tehnisko palīglīdzekļu aprites noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

Atbalstīts

(2) Kārtību, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus un tehnisko palīglīdzekļu aprites noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

106

107

Aizstāt 25.panta trešajā daļā vārdus “Ministru kabinets” ar vārdiem “Labklājības ministrija”.

Izslēgt 25.panta trešajā daļā vārdu “līdzekļiem”.

Neatbalst.

Atbalstīts

(3) No valsts budžeta finansējamo tehnisko palīglīdzekļu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

18. pants. Profesionālā rehabilitācija

26. pants. Profesionālā rehabilitācija

1. Personām darbspējas vecumā, kurām ir noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte, kuras rezultātā persona nespēj strādāt iepriekšējā profesijā un kurām ir Valsts darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ieteikums par nepieciešamību apgūt jaunu profesiju, ir tiesības saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

108

Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesības saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus ir personām darbspējas vecumā, ja tām ir noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte, kuras rezultātā tās nespēj strādāt iepriekšējā profesijā, un ja tām ir Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ieteikums apgūt jaunu profesiju.”

Atbalstīts

(1) Tiesības saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus ir personām darbspējas vecumā, ja tām ir noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte, kuras rezultātā tās nespēj strādāt iepriekšējā profesijā, un ja tām ir Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ieteikums apgūt jaunu profesiju.

.

(2) Kārtību, kādā persona saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, nosaka Ministru kabinets.

18. pants. Dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumi

27. pants. Dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumi

(1) Dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nodrošina aprūpi un iespēju iesaistīties fiziskās un garīgās aktivitātēs:

(1) Dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nodrošina aprūpi un iespēju iesaistīties fiziskās un garīgās aktivitātēs:

1. pensijas vecuma personām;

1) pensijas vecuma personām;

2) invalīdiem ar fiziska rakstura traucējumiem;

3) personām ar garīga rakstura traucējumiem;

(red.prec.)

4) personām pēc smagām, ilgstošām slimībām.

(2) Pašvaldībai ir tiesības dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas sniegtos pakalpojumus nodrošināt arī citām šā panta pirmajā daļā neminētajām personu grupām. Personām ar garīga rakstura traucējumiem veidojamas atsevišķas dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas.

109

110

Aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus “šā panta pirmajā daļā neminētajām personu grupām” ar vārdiem “personām”;

Izslēgt 27.panta otrajā daļā vārdus “Personām ar garīga rakstura traucējumiem veidojamas atsevišķas dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas”

(red.prec.)

Atbalstīts

Atbalstīts

(2) Pašvaldībai ir tiesības dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nodrošināt arī citām personām.

18. pants. Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumi

(red.prec.)

28. pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumi

(1) Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju:

(red.prec.)

(1) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju:

1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja nav iespējams nodrošināt viņu aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa;

1) bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja nav iespējams nodrošināt viņu aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa;

(red.prec.)

2) pensijas vecuma personām un invalīdiem ar fiziska rakstura traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu;

(red.prec.)

3) bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu;

(red.prec.)

4) pilngadīgām personām ar smagiem garīgā rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē un kuru stāvoklis neapdraud apkārtējos, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

2. Pakalpojuma sniegšanu ilgstošās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgai personai var pārtraukt:

(red.prec.)

(2) Pakalpojuma sniegšanu ilgstošās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgai personai var pārtraukt ja:

1. ja persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

(red.prec.)

1) persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

(red.prec.)

2) personai rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešami ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumi un tos var nomainīt ar pakalpojumiem dzīvesvietā.

2. Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem institūcijas vadītājs, informējot pašvaldību, no kuras līdzekļiem tiek apmaksāts šis pakalpojums vai, kuras teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā.

111

Izteikt 28.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs, informējot pašvaldību, no kuras līdzekļiem tiek apmaksāts šis pakalpojums vai kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā.”

Atbalstīts

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs, informējot pašvaldību, no kuras līdzekļiem tiek apmaksāts šis pakalpojums vai kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā.

4. nodaļa

IV. nodaļa

Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošo personu tiesības

(red.prec.)

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošo personu tiesības

18. pants. Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošo personu tiesības

29. pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošo personu tiesības

1. Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošai personai ir tiesības:

112

Izslēgt 29.panta pirmo daļu.

(red.prec.)

Neatbalst.

(1) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojošai personai ir tiesības:

1. uz pašnoteikšanos tik lielā mērā, cik tā neierobežo citu personu tiesības un brīvības vai neapdraud personas dzīvību vai veselību,

113

Izteikt 29.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot tiktāl, ciktāl tas neierobežo citu personu tiesības un brīvības vai neapdraud personas dzīvību vai veselību;”

Atbalstīts

1) patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot tiktāl, ciktāl tas neierobežo citu personu tiesības un brīvības vai neapdraud personas dzīvību vai veselību;

(red.prec.)

2) baudīt individuālu personāla pieeju sociālo pakalpojumu sniegšanā.

1. Ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā dzīvojošai personai, kura nesaņem vecuma vai invaliditātes pensiju, ir tiesības uz kabatas naudu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par 15% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra mēnesī.

114

Izteikt 29.panta 2.daļu šādā redakcijā:

“(2) Ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā dzīvojošai personai ir tiesības uz noteiktu naudas summu personiskiem izdevumiem šādā apmērā:

Atbalstīts

(2) Ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā dzīvojošai personai ir tiesības uz noteiktu naudas summu personiskiem izdevumiem šādā apmērā:

1. pilngadīgai personai, kurai piešķirta likumā noteiktā pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, naudas summa, kas paliek personas rīcībā pēc ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma samaksas, nedrīkst būt mazāka par 15 procentiem no šīs personas pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra;
2. pilngadīgai personai, kurai nav tiesību saņemt likumā noteikto pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, naudas summa, kas izmaksājama no institūcijas budžeta līdzekļiem, ir 15 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra;
3. bērnam no septiņu gadu vecuma naudas summa, kas izmaksājama no institūcijas budžeta līdzekļiem, ir 15 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra..

18. pants. Sociālās aprūpes padomes kompetence

30. pants. Sociālās aprūpes padomes kompetence

1. Lai sekmētu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošo personu tiesību ievērošanu, institūcijas vadītājs izveido Sociālās aprūpes padomes (turpmāk tekstā Padome), kuru sastāvā ietilpst ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošas personas, viņu radinieki, institūcijas darbinieki vai vadītājs un vietējās pašvaldības pārstāvji. Padomes lēmumiem ir ieteikumu raksturs. Labklājības ministrs apstiprina padomes paraugnolikumu.

115

Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai sekmētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošo personu tiesību ievērošanu, attiecīgās institūcijas vadītājs izveido sociālās aprūpes padomi (turpmāk — padome), kuras sastāvā ietilpst ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojošās personas, to radinieki, institūcijas darbinieki vai vadītājs un vietējās pašvaldības pārstāvji. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Labklājības ministrs apstiprina padomes paraugnolikumu.”

Atbalstīts

(1) Lai sekmētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošo personu tiesību ievērošanu, attiecīgās institūcijas vadītājs izveido sociālās aprūpes padomi (turpmāk — padome), kuras sastāvā ietilpst ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojošās personas, to radinieki, institūcijas darbinieki vai vadītājs un vietējās pašvaldības pārstāvji. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Labklājības ministrs apstiprina padomes paraugnolikumu.

(2) Padome:

1. saskaņo iekšējās kārtības noteikumus;

116

Izteikt 30.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) saskaņo institūcijas iekšējās kārtības noteikumus;”

Atbalstīts

1) saskaņo institūcijas iekšējās kārtības noteikumus;

2) iesniedz priekšlikumus institūcijas darbības uzlabošanai;

(red.prec.)

3) izskata konfliktus starp klientiem un institūcijas administrāciju

4) piedalās institūcijas sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā.

18. pants. Personas tiesību ierobežojumi ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā

(red.prec.)

31. pants. Personas tiesību ierobežojumi ilgststošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā

(1) Ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vielu, ierīču šo vielu izmantošanai, ierīču, kas var apdraudēt dzīvību vai veselību, glabāšanu, institūcijas darbiniekiem ir tiesības ar vai bez personas klātbūtnes pārmeklēt personas mantas un viņai adresētos sūtījumus. Atklājot šādas vielas vai ierīces, tās konfiscē, sastādot par to aktu.

117

118

Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja ir pamatotas aizdomas par apreibinošo vielu, ierīču šo vielu izgatavošanai, ierīču, kas var apdraudēt dzīvību vai veselību, glabāšanu, institūcijas darbiniekiem ir tiesības ar vai bez personas klātbūtnes pārmeklēt personas mantas un viņai adresētos sūtījumus. Atklājot šādas vielas vai ierīces, tās konfiscē, sastādot par to aktu.”

Izslēgt 31.panta pirmo daļu. Mainot turpmāko daļu numerāciju.

Neatbalstīt

Atbalstīts

(2) Lai nepieļautu personas atstāšanu bez uzraudzības un lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par personas tiesību brīvi pārvietoties ierobežošanu.

119

Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lai nepieļautu personas atstāšanu bez uzraudzības un aizsargātu citu personu tiesības un brīvības, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par nepieciešamību ierobežot personas tiesības brīvi pārvietoties.”

Atbalstīts

(1) Lai nepieļautu personas atstāšanu bez uzraudzības un aizsargātu citu personu tiesības un brīvības, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par nepieciešamību ierobežot personas tiesības brīvi pārvietoties..

(3) Ja persona ar savu rīcību apdraud savu vai citu personu veselību vai dzīvību, institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu, izdarot atzīmi personas lietā, par personas izolēšanu uz laiku ne ilgāku par 24 stundām īpaši šim nolūkam iekārtotā telpā, kur personai tiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un nepārtraukta uzraudzība.

(red.prec.)

(2) Ja persona ar savu rīcību apdraud savu vai citu personu veselību vai dzīvību, attiecīgās institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu, izdarot atzīmi personas lietā, par personas izolēšanu uz laiku, ne ilgāku par 24 stundām, īpaši šim nolūkam iekārtotā telpā, kur personai tiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un nepārtraukta uzraudzība.

(4)Ja nepieciešams ierobežot tiesības bērniem, kas atrodas ilgstošās aprūpes institūcijās, piemērojamas Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas.

120

Izteikt 31.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja nepieciešams ierobežot ilgstošas aprūpes institūcijās esošo bērnu tiesības, piemērojamas Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas.”

Atbalstīts

(3) Ja nepieciešams ierobežot ilgstošas aprūpes institūcijās esošo bērnu tiesības, piemērojamas Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas.

.

5.nodaļa

V nodaļa

Sociālā palīdzība

Sociālā palīdzība

32. pants. Sociālās palīdzības mērķis

32. pants. Sociālās palīdzības mērķis

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu trūcīgām ģimenēm (personām), kuras nonākušas krīzes situācijā, lai nodrošinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

121

Izteikt 32.panta tekstu šādā redakcijā:

“Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.”

Atbalstīts

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

33. pants. Ģimenes (personas) atzīšana par trūcīgu

Ministru kabinets nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kam ir kopēji izdevumi uzturam un kas mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, un kārtību, kādā ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu.

122

Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:

Ministru kabinets nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, un kārtību, kādā ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu.

Atbalstīts

Ministru kabinets nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, un kārtību, kādā ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu.

34. pants. Sociālās palīdzības piešķiršana un izmaksas veids

123

“34.pants. Sociālās palīdzības piešķiršana un sociālās palīdzības pabalstu izmaksas veids.”

Atbalstīts

34. pants. Sociālās palīdzības piešķiršana un sociālās palīdzības pabalstu izmaksas veids

1. Pašvaldības sociālais dienests pēc personas un viņas ģimenes locekļu ienākumu un citu materiālo resursu izvērtēšanas lemj par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu no pašvaldības sociālās palīdzības budžeta līdzekļiem personai, kas pabalstu pieprasījusi.

124

Izslēgt 34.panta pirmajā daļā vārdus “no pašvaldības sociālās palīdzības budžeta līdzekļiem”.

(red.prec.)

Atbalstīts

(1) Pašvaldības sociālais dienests pēc personas un tās ģimenes locekļu ienākumu un citu materiālo resursu izvērtēšanas lemj par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu personai, kas pabalstu pieprasījusi.

125

Izteikt 34.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Piešķirto sociālo palīdzības pabalstu personai var izmaksāt naudā vai par pabalsta summu apmaksāt preces vai pakalpojumus, kas nepieciešami personas vai tās ģimenes locekļu pamatvajadzību apmierināšanai

Atbalstīts

(2) Piešķirto sociālo palīdzības pabalstu personai var izmaksāt naudā vai par pabalsta summu apmaksāt preces vai pakalpojumus, kas nepieciešami personas vai tās ģimenes locekļu pamatvajadzību apmierināšanai.

126

Izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja persona, kas pieprasījusi sociālo palīdzību, pēdējo triju mēnešu laikā mainījusi dzīvesvietu, pašvaldībai ir tiesības pieprasīt no personas iepriekšējās dzīvesvietas izziņu par saņemtās sociālās palīdzības apmēru un ņemt to vērā, nosakot nepieciešamās palīdzības apmēru.”

Atbalstīts

(3) Ja persona, kas pieprasījusi sociālo palīdzību, pēdējo triju mēnešu laikā mainījusi dzīvesvietu, pašvaldībai ir tiesības pieprasīt no personas iepriekšējās dzīvesvietas izziņu par saņemtās sociālās palīdzības apmēru un ņemt to vērā, nosakot nepieciešamās palīdzības apmēru

127

Papildināt 34.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Sociālās palīdzības pabalstus izmaksā no vietējās pašvaldības budžeta līdzekļiem, bet, ja pašvaldība pierāda, ka tās budžetā trūkst līdzekļu pieprasītajai sociālajai palīdzībai, pašvaldība šim mērķim saņem dotāciju no valsts budžeta..”

Atbalstīts

(4) Sociālās palīdzības pabalstus izmaksā no vietējās pašvaldības budžeta līdzekļiem, bet, ja pašvaldība pierāda, ka tās budžetā trūkst līdzekļu pieprasītajai sociālajai palīdzībai, pašvaldība šim mērķim saņem dotāciju no valsts budžeta.

35. pants. Sociālās palīdzības pabalstu veidi

35. pants. Sociālās palīdzības pabalstu veidi

1. Pašvaldībai no sociālās palīdzības budžeta līdzekļiem jānodrošina pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai.

128

Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“ (1) Pašvaldībai no sociālās palīdzības budžeta līdzekļiem jāizmaksā pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.”

Atbalstīts

(1) Pašvaldībai no sociālās palīdzības budžeta līdzekļiem jāizmaksā pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.

129

Izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldība, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus, var piešķirt personai (ģimenei) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ tā nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.”

Atbalstīts

(2) Pašvaldība, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus, var piešķirt personai (ģimenei) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ tā nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

130

Izteikt 35.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.”

Atbalstīts

(3) Pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.

35. pants. Pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai

(red.prec.)

36. pants. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

1. Garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai apmēru nosaka un katru gadu saistībā ar kārtējā gada budžeta projektu pārskata Ministru kabinets.

(red.prec.)

(1) Garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai nosaka un katru gadu saistībā ar kārtējā gada budžeta projektu pārskata Ministru kabinets.

1. pirmajā mēnesī - 75 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra;
2. otrajā mēnesī - 50 procentu apmērā no iepriekšējā;
3. trešajā mēnesī - 25 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra.

131

132

Izteikt 36.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“ (2) Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir tiesīga saņemt persona (ģimene), kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni un kura izpilda klienta pienākumus. Kārtību, kādā novērtējami personas (ģimenes) ienākumi un materiālais stāvoklis nosaka Ministru kabinets.

(3)Ja ir apmierināts pamatots pieprasījums pēc garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta, pašvaldība pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai samazinātā apmērā var izmaksāt arī pēc ienākumu paaugstināšanās no algota darba, ja tā rezultātā personas ienākumu līmenis vairs nedod tiesības saņemt pabalstu:

1. pirmajā mēnesī –75 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra;
2. otrajā mēnesī –50 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra;
3. trešajā mēnesī – 25 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra.”

Izteikt 36.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Arī pēc tam, kad ienākumi no algota darba paaugstinājušies un personas ienākumu līmenis vairs nedod tiesības saņemt pabalstu, pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai izmaksā šādā samazinātā apmērā:

1) pirmajā mēnesī — 75 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra;

2) otrajā mēnesī — 50 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra;

3) trešajā mēnesī — 25 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra.”

(red.prec.)

Neatbalst.

Atbalstīts

(2) Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai personai (ģimenei) izmaksājams ne vairāk kā deviņus mēnešus kalendārā gada laikā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.

(3) Arī pēc tam, kad ienākumi no algota darba paaugstinājušies un personas ienākumu līmenis vairs nedod tiesības saņemt pabalstu, pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai izmaksā šādā samazinātā apmērā:

1) pirmajā mēnesī — 75 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra;

2) otrajā mēnesī — 50 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra;

3) trešajā mēnesī — 25 procentu apmērā no iepriekšējā pabalsta apmēra.

35. pants. Pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai piešķiršanas un izmaksas nosacījumi

(red.prec.)

37. pants. Pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķiršanas un izmaksas nosacījumi

1. Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai piešķir un izmaksā ģimenei, kas sastāv no laulātajiem, personām, kam ir kopēji izdevumi uzturam un kas mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošai personai, ja tās pilda likumā “Par sociālo drošību” noteiktos līdzdarbības pienākumus un nepieciešamības gadījumā iesaistās sociālās rehabilitācijas pasākumos. Darbaspējīgai personai, kura vēlas saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un nestrādā, pirms pabalsta pieprasīšanas jāreģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā, izņemot šā panta otrajā daļā uzskaitītos gadījumus.

133

Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķir un izmaksā ģimenei, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā pilda likumā “Par sociālo drošību” noteiktos līdzdarbības pienākumus un, ja nepieciešams, iesaistās sociālās rehabilitācijas pasākumos. Darbspējīgai personai, kura vēlas saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un nestrādā, pirms pabalsta pieprasīšanas jāreģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

Atbalstīts

(1) Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai piešķir un izmaksā ģimenei, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā pilda likumā “Par sociālo drošību” noteiktos līdzdarbības pienākumus un, ja nepieciešams, iesaistās sociālās rehabilitācijas pasākumos. Darbspējīgai personai, kura vēlas saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un nestrādā, pirms pabalsta pieprasīšanas jāreģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Nodarbinātības valsts dienestā nav jāreģistrējas personai, ja tā ir:

1. invalīds, kas saņem invaliditātes pensiju;

1) invalīds, kas saņem invaliditātes pensiju;

2) sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā;

134

Izteikt 37.panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“ 3) viens no bērna invalīda vecākiem;”

Atbalstīts

3) viens no bērna invalīda vecākiem;

4) persona, kas vecāka par 15 gadiem un iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.

35. pants. Ierobežojumi līdzdarbības pienākumu noteikšanā

38. pants. Ierobežojumi līdzdarbības pienākumu noteikšanā

Pabalsta pieprasītājam nedrīkst pieprasīt tādu līdzdarbības pienākumu izpildi, kuri izslēdz iespēju aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmskolas vecuma bērnu vai traucē stāties darba attiecībās vai gūt cita veida likumīgus ienākumus no darba.

(red.prec.)

No pabalsta pieprasītāja nedrīkst pieprasīt tādu līdzdarbības pienākumu izpildi, kuri izslēdz iespēju aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu vai traucē stāties darba attiecībās vai gūt cita veida likumīgus ienākumus no darba.

(red.prec.)

39. pants. Pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai apmēra samazināšana

(1) Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ģimenei samazina par personai piešķirto daļu vai atsevišķi dzīvojošai personai nepiešķir, ja persona atteikusies no līdzdarbības pienākuma pildīšanas.

(red.prec.)

(1) Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ģimenei samazina par personai piešķirto daļu vai atsevišķi dzīvojošai personai nepiešķir, ja persona atteikusies no līdzdarbības pienākumu pildīšanas.

(2) Pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai apmēru ģimenei samazina par bērnam paredzēto daļu, ja:

(red.prec.)

(2) Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ģimenei samazina par bērnam paredzēto daļu, ja:

1) pārtraukta vai izbeigta vecāku vara;

(red.prec.)

1) ir pārtraukta vai izbeigta vecāku vara;

2) ģimenes valsts pabalstu par bērnu likuma “Par valsts sociālajiem pabalstiem” noteiktajā kārtībā saņem cita persona;

2) ģimenes valsts pabalstu par bērnu likumā “Par valsts sociālajiem pabalstiem” noteiktajā kārtībā saņem cita persona;

3) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privātā ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas tās apgādībā.

135

Aizstāt 39.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “iestādē” ar vārdu “institūcijā”.

Atbalstīts

3) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privātā ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas institūcijā un atrodas tās apgādībā.

6. nodaļa

VI nodaļa

Sociālā darba mērķis un prasības sociālā darba speciālistiem

Sociālā darba mērķis un prasības sociālā darba speciālistiem

40. pants. Sociālā darba mērķis

Sociālā darba mērķis ir palīdzēt personai un personu grupai noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

Sociālā darba mērķis ir palīdzēt personai un personu grupai noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

41. pants. Personas, kurām ir tiesības veikt sociālo darbu

41. pants. Personas, kurām ir tiesības veikt sociālo darbu

Tiesības veikt sociālo darbu ir personām, kas ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā, ir sertificētas un reģistrētas Sociālā darba speciālistu reģistrā

136

137

Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

“ 41.pants. Personas, kurām ir tiesības veikt sociālo darbu

(1)Tiesības veikt sociālo darbu ir personām, kas ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā.

(2)Par šā panta prasību ievērošanu atbild sociālo pakalpojumu sniedzējs

Izteikt 41.panta tekstu šādā redakcijā:

“Tiesības veikt sociālo darbu ir personām, kas ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā, ir reģistrētas sociālā darba speciālistu reģistrā un saņēmušas sociālā darbinieka sertifikātu.”

Atbalstīts.

Tiesības veikt sociālo darbu ir personām, kas ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā, ir reģistrētas sociālā darba speciālistu reģistrā un saņēmušas sociālā darbinieka sertifikātu.

42.pants. Personas, kurām ir tiesības veikt sociālo rehabilitāciju, organizēt vai sniegt sociālo aprūpi un sociālo palīdzību

138

Izteikt 42.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“42.pants. Personas, kurām ir tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību”

Atbalstīts

42.pants. Personas, kurām ir tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību

Tiesības veikt sociālo rehabilitāciju, organizēt vai sniegt sociālo aprūpi un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, attiecīgi sociālajā rehabilitācijā, sociālajā aprūpē vai sociālās palīdzības organizēšanā, ir sertificētas un reģistrētas Sociālā darba speciālistu reģistrā.

139

140

Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“ 42.pants. Personas, kurām ir tiesības veikt sociālo rehabilitāciju, organizēt vai sniegt sociālo aprūpi un sociālo palīdzību

1. Tiesības veikt sociālo rehabilitāciju, organizēt vai sniegt sociālo aprūpi un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, attiecīgi sociālajā rehabilitācijā, sociālajā aprūpē vai sociālās palīdzības organizēšanā.
2. Par šā panta pirmajā daļā minēto prasību ievērošanu atbild sociālo pakalpojumu sniedzējs.”

Izteikt 42.panta tekstu šādā redakcijā:

“Tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību attiecīgi sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā, ir reģistrētas sociālā darba speciālistu reģistrā un saņēmušas sociālā rehabilitētāja, sociālā aprūpētāja vai sociālās palīdzības organizatora sertifikātu.”

Atbalstīts

Tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību attiecīgi sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā, ir reģistrētas sociālā darba speciālistu reģistrā un saņēmušas sociālā rehabilitētāja, sociālā aprūpētāja vai sociālās palīdzības organizatora sertifikātu.

43.pants. Sociālā darba speciālistu reģistrs

43.pants. Sociālā darba speciālistu reģistrs

1. Lai nodrošinātu pieeju informācijai par praktizēttiesīgiem sociālā darba speciālistiem, Aģentūra veido un aktualizē sociālo pakalpojumu sniedzēju un sociālā darba speciālistu reģistru.
2. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā persona tiek reģistrēta Sociālā darba speciālistu reģistrā, un kārtību un pamatojumu, kad persona var tikt izslēgta no tā.

141

142

Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“ 43.pants. Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs

1. Lai nodrošinātu pieeju informācijai par sociālo pakalpojumu sniedzējiem, Aģentūra veido un aktualizē Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistru.
2. Labklājības ministrs nosaka kārtību, kādā juridiska persona tiek reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, un kārtību un pamatojumu, kad juridiska persona var tikt izslēgta no tā.”

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 43. pantu šādā redakcijā:

“(1) Lai nodrošinātu pieeju informācijai par praktizēttiesīgiem sociālā darba speciālistiem, Aģentūra veido un aktualizē sociālo pakalpojumu sniedzēju un sociālā darba speciālistu reģistru.

3. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā persona tiek reģistrēta sociālā darba speciālistu reģistrā un tiek izslēgta no tā, kā arī izslēgšanas pamatojumu. “

Atbalstīts.

1. Lai nodrošinātu pieeju informācijai par praktizēttiesīgiem sociālā darba speciālistiem, Aģentūra veido un aktualizē sociālo pakalpojumu sniedzēju un sociālā darba speciālistu reģistru.
2. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā persona tiek reģistrēta sociālā darba speciālistu reģistrā un tiek izslēgta no tā, kā arī izslēgšanas pamatojumu.

44. pants. Sociālā darba speciālistu sertifikācija un sertifikācijas mērķis

1. Sociālā darba speciālistu sertifikācijas mērķis ir novērtēt un atzīt sociālā darba speciālistu teorētisko zināšanu, profesionālo iemaņu un personisko īpašību atbilstību profesionālajiem standartiem.
2. Kārtību, kādā notiek sociālo darbinieku profesionālās kvalifikācijas sertifikācija nosaka Ministru kabinets.

143

144

Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“ 44.pants. Sociālo pakalojumu sniedzēju sertifikācija un sertifikācijas mērķis

1. Sociālo pakalpojumu sniedzēju sertifikācijas mērķis ir novērtēt un atzīt sociālo pakalpojumu sniedzēju gatavību sniegt Ministru kabineta noteiktajiem standartiem atbilstošus pakalpojumus.
2. Sociālo pakalpojumu sniedzēju sertifikācijas noteikumus izdod Ministru kabinets.”

Izteikt 44.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sociālo darbinieku profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

1. Sociālā darba speciālistu sertifikācijas mērķis ir novērtēt un atzīt sociālā darba speciālistu teorētisko zināšanu, profesionālo iemaņu un personisko īpašību atbilstību profesionālajiem standartiem.
2. Sociālo darbinieku profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

45.pants. Sociālā darbinieka profesionālās darbības uzdevumi

145

“45.pants. Sociālā darbinieka profesionālie uzdevumi”

Atbalstīts

45.pants. Sociālā darbinieka profesionālie uzdevumi

(1) Sociālā darbinieka profesionālā darbība ir vērsta uz to, lai panāktu un veicinātu indivīdu sociālo problēmu praktisku risinājumu un viņa dzīves kvalitātes uzlabošanos, iekļaušanos sabiedrības dzīvē, pašpalīdzības spējas.

146

Izteikt 45.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sociālā darbinieka profesionālā darbība ir vērsta uz to, lai panāktu un veicinātu indivīdu sociālo problēmu praktisku risinājumu un viņa dzīves kvalitātes uzlabošanos, iekļaušanos sabiedrībā, spēju palīdzēt pašam sev.”

Atbalstīts

(1) Sociālā darbinieka profesionālā darbība ir vērsta uz to, lai panāktu un veicinātu indivīdu sociālo problēmu praktisku risinājumu un viņa dzīves kvalitātes uzlabošanos, iekļaušanos sabiedrībā, spēju palīdzēt pašam sev.

(2) Sociālais darbinieks:

(2) Sociālais darbinieks:

1. sniedz personai palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā;

1) sniedz personai palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā;

147

Izteikt 45.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) palīdz personai attīstīt spēju risināt personiskās un sociālās problēmas;”

Atbalstīts

2) palīdz personai attīstīt spēju risināt personiskās un sociālās problēmas;

148

149

Izslēgt 45.panta otrās daļas 3.punktu..

Aizstāt 45.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “pašnoteikšanās tiesības” ar vārdiem “tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot”.

Neatbalst.

Atbalstīts

3) atbalsta personas tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot, kā arī attīstības iespējas;

(red.prec.)

4) piesaista sociālekonomiskos resursus un attiecīgos sociālos pakalpojumus personas vai personu grupas sociālo problēmu risināšanai;

(red.prec.)

5) nodrošina informāciju par sociālo pakalpojumu sniedzējiem un veido kontaktus starp sociālo pakalpojumu saņēmējiem un sniedzējiem.

1. Veicot šajā pantā minētos uzdevumus sociālie darbinieki ievēro sociālo darbinieku ētikas kodeksu, kuru apstiprina Latvijas Profesionālo sociālo un aprūpes darbinieku asociācija.

(red.prec.)

(3) Veicot šajā pantā minētos uzdevumus, sociālie darbinieki ievēro sociālo darbinieku ētikas kodeksu, kuru apstiprina Latvijas Profesionālo sociālo un aprūpes darbinieku asociācija.

46.pants. Sociālā aprūpētāja profesionālās darbības uzdevumi

150

“46.pants. Sociālā aprūpētāja profesionālie uzdevumi”

Atbalstīts

46.pants. Sociālā aprūpētāja profesionālie uzdevumi

(1) Sociālais aprūpētājs plāno sociālos pakalpojumus, lai nodrošinātu personas, kas vecuma vai veselības stāvokļa dēļ to nevar izdarīt pašu spēkiem, pamatvajadzību apmierināšanu.

151

Sociālo un darba lietu komisija:

Izteikt 46.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sociālais aprūpētājs plāno sociālos pakalpojumus, lai nodrošinātu tādas personas pamatvajadzību apmierināšanu, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ to nevar izdarīt saviem spēkiem.”

Atbalstīts

(1) Sociālais aprūpētājs plāno sociālos pakalpojumus, lai nodrošinātu tādas personas pamatvajadzību apmierināšanu, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ to nevar izdarīt saviem spēkiem.

(2) Sociālais aprūpētājs:

(2) Sociālais aprūpētājs:

1. atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzībām nosaka sociālās aprūpes pakalpojumu kompleksa vai atsevišķu pakalpojumu nepieciešamību un organizē pakalpojumu sniegšanu;

1) atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzībām nosaka sociālās aprūpes pakalpojumu kompleksa vai atsevišķu pakalpojumu nepieciešamību un organizē pakalpojumu sniegšanu;

152

Sociālo un darba lietu komisija:

Izteikt 46.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) novērtē, kā mainās klienta iespējas aprūpēt sevi, un attiecīgi maina sociālās aprūpes pakalpojumu kompleksa apjomu un saturu.”

Atbalstīts

2) novērtē, kā mainās klienta iespējas aprūpēt sevi, un attiecīgi maina sociālās aprūpes pakalpojumu kompleksa apjomu un saturu.

47.pants. Sociālā rehabilitētāja profesionālās darbības uzdevumi

153

“47.pants. Sociālā rehabilitētāja profesionālie uzdevumi”

Atbalstīts

47.pants. Sociālā rehabilitētāja profesionālie uzdevumi

(1) Sociālais rehabilitētājs plāno, vada un organizē sociālās aktivizēšanas darbu tā, lai veicinātu indivīda iekļaušanos sabiedrības dzīvē.

(red.prec.)

(1) Sociālais rehabilitētājs plāno, vada un organizē sociālās aktivizēšanas darbu tā, lai veicinātu indivīda iekļaušanos sabiedrībā.

(2) Sociālais rehabilitētājs:

(2) Sociālais rehabilitētājs:

1. palīdz sociālajam darbiniekam sadarbībā ar citiem speciālistiem izstrādāt un realizēt klientu individuālos sociālās rehabilitācijas plānus, mainīt un papildināt tos atbilstoši izmaiņām klienta dzīves situācijā;

(red.prec.)

1) palīdz sociālajam darbiniekam sadarbībā ar citiem speciālistiem izstrādāt un īstenot klientu individuālos sociālās rehabilitācijas plānus, mainīt un papildināt tos atbilstoši pārmaiņām klienta dzīves situācijā;

2) palīdz klientam uzlabot esošās un apgūt jaunas sociālās prasmes.

48.pants. Sociālās palīdzības organizatora profesionālās darbības uzdevumi

154

“48.pants. Sociālās palīdzības organizatora profesionālie uzdevumi”

Atbalstīts

(1) Sociālās palīdzības organizators nodrošina sociālās palīdzības sniegšanu trūkumā nonākušām personām, lai nodrošinātu pamatvajadzības minimālā apmērā.

155

Izteikt 48.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sociālās palīdzības organizators nodrošina sociālās palīdzības sniegšanu trūkumā nonākušām personām, lai minimālā apmērā tiktu apmierinātas šo personu pamatvajadzības.”

Atbalstīts

(1) ) Sociālās palīdzības organizators nodrošina sociālās palīdzības sniegšanu trūkumā nonākušām personām, lai minimālā apmērā tiktu apmierinātas šo personu pamatvajadzības.

(2) Sociālās palīdzības organizators:

(2) Sociālās palīdzības organizators:

1) novērtē personas (ģimenes) sociālo un materiālo situāciju un nosaka nepieciešamās sociālās palīdzības veidu, apjomu, saņemšanas ilgumu un līdzdarbības pienākumu;

(red.prec.)

1) novērtē personas (ģimenes) sociālo un materiālo situāciju un nosaka nepieciešamās sociālās palīdzības veidu, apjomu, saņemšanas ilgumu un līdzdarbības pienākumus;

2) informē klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un par šo tiesību realizācijas iespējām, kā arī līdzdarbības pienākumiem.

(red.prec.)

2) informē klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un par šo tiesību īstenošanas iespējām, kā arī līdzdarbības pienākumiem.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

156

Izteikt Pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Šā likuma 10.panta pirmā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

1. Šā likuma 10.panta pirmā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

157

158

159

160

Izteikt Pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Šā likuma 17.pants stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri, bet 41.pants un 42.pants stājas spēkā ar 2005.gada 1.septembri.

Izteikt Pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

“2 . Šā likuma 41. un 42.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.”;

vēršam Jūsu uzmanību, ka spēkā esošie normatīvie akti neparedz sociālo darbu speciālistu sertifikāciju.

Izteikt Pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Šā likuma 41.pants, 42.pants un 10.panta pirmā daļa stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.”

Izteikt Pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 41. un 42.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”

Neatbalst.

Daļēji atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

2. Šā likuma 41. un 42.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

161

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Līdz 2008.gada 1.janvārim sociālā darbinieka, sociālā rehabilitētāja, sociālā aprūpētāja vai sociālās palīdzības organizatora sertifikātu var saņemt arī personas, kas nav ieguvušas šajā likumā noteikto izglītību, ja tās nokārto sertifikācijas eksāmenu.”

Turpmāk mainot punktu numerāciju.

Atbalstīts

3. Līdz 2008.gada 1.janvārim sociālā darbinieka, sociālā rehabilitētāja, sociālā aprūpētāja vai sociālās palīdzības organizatora sertifikātu var saņemt arī personas, kas nav ieguvušas šajā likumā noteikto izglītību, ja tās nokārto sertifikācijas eksāmenu.

(red.prec.)

4. Līdz 2004. gada 1.janvārim no valsts budžeta tiek finansēta:

1. specializētā aprūpe ilgstošās aprūpes institūcijās pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, un neredzīgām personām,

(red.prec.)

1) specializētā aprūpe ilgstošas aprūpes institūcijās pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, un neredzīgām personām;

162

Izteikt Pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vecumā līdz diviem gadiem aprūpe ilgstošas aprūpes institūcijās.”

Atbalstīts

2) bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vecumā līdz diviem gadiem aprūpe ilgstošas aprūpes institūcijās.

1. Ar 2004.gada 1.janvāri Labklājības ministrijas pārziņā esošās institūcijas, kas nodrošina Pārejas noteikumu 3.punktā noteiktos pakalpojumus tiek reorganizētas par pašvaldību iestādēm. Personu, kas sākušas saņemt šos pakalpojumus līdz 2004.gada 1.janvārim, uzturēšanās minētajās aprūpes institūcijās tiek finansēta no valsts budžeta.

163

Izteikt Pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Ar 2004.gada 1.janvāri Labklājības ministrijas pārziņā esošie bērnu bāreņu aprūpes centri, specializētie valsts sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie valsts sociālās aprūpes pansionāti un specializētie bērnu sociālās aprūpes centri, kas nodrošina šo pārejas noteikumu 3.punktā noteiktos pakalpojumus, tiek reorganizēti par pašvaldību iestādēm. To personu uzturēšanās minētajās aprūpes institūcijās, kas sākušas saņemt šos pakalpojumus līdz 2004.gada 1.janvārim, tiek finansēta no valsts budžeta.”

Atbalstīts

5. Ar 2004.gada 1.janvāri Labklājības ministrijas pārziņā esošie bērnu bāreņu aprūpes centri, specializētie valsts sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie valsts sociālās aprūpes pansionāti un specializētie bērnu sociālās aprūpes centri, kas nodrošina šo pārejas noteikumu 3.punktā noteiktos pakalpojumus, tiek reorganizēti par pašvaldību iestādēm. To personu uzturēšanās minētajās aprūpes institūcijās, kas sākušas saņemt šos pakalpojumus līdz 2004.gada 1.janvārim, tiek finansēta no valsts budžeta.

(red.prec.)

6. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūnijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1. Ministru kabineta 2000.gada 12.septembra noteikumi nr.314 “Kārtība, kādā personas saņem sociālās palīdzības pakalpojumus”;

1) Ministru kabineta 2000.gada 12.septembra noteikumi nr.314 “Kārtība, kādā personas saņem sociālās palīdzības pakalpojumus”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 12.septembra noteikumi nr.313 “Noteikumi par prasībām sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem”;

3) Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumi nr.340 “Noteikumi par valsts un pašvaldību sociālās aprūpes institūcijām”;

4) Ministru kabineta 1995.gada 10.oktobra noteikumi nr.309 “Noteikumi par kārtību, kādā tiek apmaksāta personu uzturēšanās sociālās aprūpes iestādēs”;

5) Ministru kabineta 2000.gada 8.augusta noteikumi nr.262 “Kārtība, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus”;

6) Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumi nr.383 “Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.

6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par sociālo palīdzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1.nr; 1998, nr.23; 1999, nr.2; 1999, nr.24; 2001, 1.nr.).

(red.prec.)

7. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par sociālo palīdzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1., 23.nr.; 1999, 2., 24.nr,.; 2001, 1.nr.).

164

Noteikt likuma spēkā stāšanās termiņu

2003.gada 1.janvāri.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.