Pirmā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kurā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2. lasījumā

1

2

3

4

5

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

1.

Aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdus “Jūras spēku Krasta apsardze” un “Krasta apsardze” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Jūras spēki” (attiecīgā locījumā)

Neatbalstīt

A sadaļa. Vispārīgie noteikumi

A sadaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu jūras drošības jomā, kā arī minēto prasību un standartu ievērošanu, lai novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un nodrošinātu jūras satiksmes efektivitāti. 

2.

Aizstāt 1. pantā vārdus “Latvijas Republikai” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijai” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu jūras drošības jomā, kā arī minēto prasību un standartu ievērošanu, lai novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un nodrošinātu jūras satiksmes efektivitāti.

2.pants. Likuma piemērošana

2.pants. Likuma piemērošana

(1) Likumu piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs) reģistrētajiem kuģiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, ārvalstu kuģiem, kuri atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk – Latvijas ūdeņi), un visām fiziskām un juridiskām personām saistībā ar jūras drošību, kas izriet no starptautisko līgumu prasībām un ietver personāla, kravas, kuģošanas un kuģa drošību.

6.

Papildināt 2. panta pirmo daļu pēc vārdiem “reģistrētajiem kuģiem” ar vārdiem “un jahtām”

Aizstāt 2. pantā vārdus “Latvijas Republikai” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijai” (attiecīgajā locījumā).

Papildināt 2.panta pirmajā daļā pēc vārdiem “visām fiziskām un juridiskām personām” ar vārdiem “kā arī citiem tiesību subjektiem”.

Izteikt 2. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Likumu piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs) Latvijā reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, ārvalstu kuģiem, kuri atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk – Latvijas ūdeņi), un visām fiziskām un juridiskām personām, kā arī citiem tiesību subjektiem saistībā ar jūras drošību, kas izriet no starptautisko līgumu prasībām un ietver personāla, kravas, kuģošanas un kuģa drošību.

Atbalstīt

(1) Likumu piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs) Latvijā reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, ārvalstu kuģiem, kuri atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk – Latvijas ūdeņi), un visām fiziskām un juridiskām personām, kā arī citiem tiesību subjektiem saistībā ar jūras drošību, kas izriet no starptautisko līgumu prasībām un ietver personāla, kravas, kuģošanas un kuģa drošību.

(2) Likums neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, kā arī citu valstu karakuģiem un to personālu.

(2) Likums neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, kā arī citu valstu karakuģiem un to personālu.

3.pants. Starptautiskās tiesību normas

3.pants. Starptautiskās tiesību normas

Ja starptautiskās tiesību normas, kas ir saistošas Latvijas Republikai, paredz citādus noteikumus nekā tos, kas ir ietverti šajā likumā, piemēro starptautiskās tiesību normas.

7.

Aizstāt 3.pantā vārdus “Latvijas Republikai” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijai” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

Ja starptautiskās tiesību normas, kas ir saistošas Latvijai, paredz citādus noteikumus nekā tos, kas ir ietverti šajā likumā, piemēro starptautiskās tiesību normas.

B sadaļa. Jūrlietu pārvalde

B sadaļa. Jūrlietu pārvalde

4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas

4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas

(1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās veic Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā noteiktās funkcijas veic satiksmes ministra ieteikta un Ministru kabineta noteikta Satiksmes ministrijas padotībā esoša kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija.

8.

Izslēgt 4.panta pirmajā daļā vārdus “satiksmes ministra ieteikta un”.

Atbalstīt

(1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās veic Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā noteiktās funkcijas veic Ministru kabineta noteikta Satiksmes ministrijas padotībā esoša kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija.

(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši kompetencei veic Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas realizē krasta apsardzes funkcijas (turpmāk – Krasta apsardze), Jūras vides pārvalde un ostu pārvaldes.

9.

Aizstāt 4. panta otrajā daļā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas realizē krasta apsardzes funkcijas (turpmāk – Krasta apsardze)” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki (turpmāk – Jūras spēki), Valsts robežsardze”.

Neatbalstīt

(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši kompetencei veic Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas realizē krasta apsardzes funkcijas (turpmāk – Krasta apsardze), Jūras vides pārvalde un ostu pārvaldes.

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence

(1) Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:

Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:

1) izstrādā valsts politiku atbilstoši nozares attīstības koncepcijām un nacionālajām programmām, kā arī organizē tās īstenošanu;

10.

Apsvērt vai nebūtu izslēdzams 5. panta pirmās daļas 1.punkts vai arī izteikt to šādā redakcijā:

“1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju jūrlietās;”

Atbalstīt

1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju jūrlietās;

2) nodrošina jūrlietas reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši valdības deklarācijas pamatnostādnēm, Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju normatīvajiem aktiem jūrlietās;

11.

Izslēgt 5. panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “valdības deklarācijas pamatnostādnēm” un aizstāt vārdus “starptautisko organizāciju normatīvajiem aktiem” ar vārdiem “starptautisko organizāciju tiesību aktiem”

Atbalstīt

2) nodrošina jūrlietas reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;

3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās, Latvijas Republikas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā un citās institūcijās saistībā ar jūrlietām un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;

3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās, Latvijas Republikas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā un citās institūcijās saistībā ar jūrlietām un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;

4) organizē Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu un citu starptautisko normatīvo aktu prasību ievērošanu jūrlietās;

12.

Izteikt 5. panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu jūrlietās;”

Atbalstīt

4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu jūrlietās;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli saistībā ar starptautisko un Latvijas Republikas normatīvo aktu (turpmāk – Latvijas normatīvie akti) prasību īstenošanu;

13.

Izteikt 5. panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošina kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;”;

Atbalstīt

5) nodrošina kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;

6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai nodrošinātu kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;

6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai nodrošinātu kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;

7) sertificē (atzīst) jūras mācību iestāžu un kursu profesionālo mācību programmas, jūrnieku mācību un eksaminācijas centrus, klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas), uzņēmumus un komercsabiedrības, kas nodarbojas ar starpniecības pakalpojumiem jūrnieku iekārtošanai darbā, un kuģu drošības un glābšanas aprīkojuma pārbaudes stacijas pēc tam, kad kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas eksperti veikuši atbilstības novērtējumu;

16.

Izteikt 5. panta pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7) atzīst jūras mācību iestāžu un kursu profesionālo mācību programmas, jūrnieku mācību un eksaminācijas centrus, klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas), kā arī sertificē uzņēmumus un komercsabiedrības, kas nodarbojas ar starpniecības pakalpojumiem jūrnieku iekārtošanai darbā, un kuģu drošības un glābšanas aprīkojuma pārbaudes stacijas pēc tam, kad kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas eksperti veikuši atbilstības novērtējumu;”

Papildināt 5. panta pirmās daļas 7. punktu ar vārdiem “uzņēmumus un komercsabiedrības, kas nodarbojas ar kravu un pasažieru pārvadājumiem pa ūdensceļiem”.

Izteikt 5. panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) izstrādā mācību saturu profesionālajos mācību priekšmetos un profesionālo mācību priekšmetu standartus;”

(iestrādāts atbild.komis. redakc.par 5.p. 11. punktu)

Atbalstīt

7) izstrādā mācību saturu profesionālajos mācību priekšmetos un profesionālo mācību priekšmetu standartus;

17.

Papildināt 5. panta pirmo daļu ar jaunu 8. ,9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8) izsniedz atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām un publicē atzīto klasifikācijas sabiedrību sarakstu;

9) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas nodarbojas ar starpniecības pakalpojumiem jūrnieku iekārtošanai darbā;

10) izsniedz atbilstības sertifikātu kuģu drošības un aprīkojumu pārbaudes stacijām”;

Atbalstīt

8) izsniedz atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām un publicē atzīto klasifikācijas sabiedrību sarakstu;

9) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas nodarbojas ar starpniecības pakalpojumiem jūrnieku iekārtošanai darbā;

10) izsniedz atbilstības sertifikātu kuģu drošības un aprīkojumu pārbaudes stacijām;

18.

Papildināt 5. panta pirmo daļu ar jaunu 11. punktu šādā redakcijā:

“11) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas nodarbojas ar kravu un pasažieru pārvadājumiem Latvijas ūdeņos”.

Atbalstīt

11) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas nodarbojas ar kravu un pasažieru pārvadājumiem Latvijas ūdeņos;

8) nosaka un publicē to ārstniecības iestāžu sarakstu, kurās ir veicamas jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada 7.jūlija Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās 1995.gada grozījumos noteiktajām prasībām;

12) nosaka un publicē to ārstniecības iestāžu sarakstu, kurās ir veicamas jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada 7.jūlija Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās 1995.gada grozījumos noteiktajām prasībām;

9) attīsta un koordinē nozares starptautiskos sakarus;

13) attīsta un koordinē nozares starptautiskos sakarus;

10) veic citas ar jūras drošības nodrošināšanu saistītas funkcijas.

14) veic citas ar jūras drošības nodrošināšanu saistītas funkcijas.

(2) Satiksmes ministrs atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs izdot jūrlietas reglamentējošus normatīvos aktus.

19.

Izslēgt 5. panta otro daļu.

Atbalstīt

6.pants. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas kompetence

6.pants. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas kompetence

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija īsteno Latvijas Republikai saistošo starptautisko normatīvo aktu (Starptautiskās jūras organizācijas konvenciju, Starptautiskās darba organizācijas konvenciju un 1992.gada 9.aprīļa Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību), Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas rekomendāciju un Latvijas normatīvo aktu prasības jūrlietās, ieskaitot:

20.

Izteikt 6. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija, atbilstoši normatīvo aktu un starptautisko tiesību normu prasībām jūrlietās, veic šādas funkcijas:”

Atbalstīt

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija, atbilstoši normatīvo aktu un starptautisko tiesību normu prasībām jūrlietās, veic šādas funkcijas:

1) Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu drošības uzraudzību, kuģubūves un modernizācijas tehnisko projektu atzīšanu, kuģu sertifikātu izsniegšanu;

21.

Papildināt 6. panta pirmās daļas 1.punktā pirms vārdiem “Kuģu reģistrā” ar vārdu “īsteno”

Atbalstīt

1) īsteno Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu drošības uzraudzību, kuģubūves un modernizācijas tehnisko projektu atzīšanu, kuģu sertifikātu izsniegšanu;

2) kuģu dokumentācijas apstiprināšanu atbilstoši starptautisko līgumu prasībām;

22.

Izteikt 6. panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apstiprina kuģu dokumentāciju;”

Atbalstīt

2) apstiprina kuģu dokumentāciju;

3) ārvalstu kuģu ostas valsts kontroli;

23.

Papildināt 6. panta pirmās daļas 3. punkta sākumu ar vārdu “īsteno”

Atbalstīt

3) īsteno ārvalstu kuģu ostas valsts kontroli;

4) Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk – ISM kodekss) prasību izpildes kontroli uz Kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem;

24.

Papildināt 6. panta pirmās daļas 4. punkta sākumu ar vārdu “īsteno”

Atbalstīt

4) īsteno Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk – ISM kodekss) prasību izpildes kontroli uz Kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem;

5) jūras negadījumu izmeklēšanu, analīzi un profilaksi;

25.

Izteikt 6. panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) izmeklē un analizē jūras negadījumus;”;

Atbalstīt

5) izmeklē un analizē jūras negadījumus;

6) kontroli, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota ziņošanas kārtība par pasažieriem uz kuģa un bīstamām un piesārņojošām kravām;

26.

Aizstāt 6. panta pirmās daļas 6.punktā vārdu “kontroli” ar vārdu “kontrolē”;

Atbalstīt

6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota ziņošanas kārtība par pasažieriem uz kuģa un bīstamām un piesārņojošām kravām;

7) ostu noteikumu saskaņošanu kuģošanas drošības jautājumos un to ievērošanas kontroli;

27.

Papildināt 6. panta pirmās daļas 7.punkta sākumu ar vārdu “īsteno”

Atbalstīt

7) īsteno ostu noteikumu saskaņošanu kuģošanas drošības jautājumos un to ievērošanas kontroli;

8) ostu kapteiņu, loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru sertifikāciju atbilstoši starptautiskajām prasībām;

28.

Izteikt 6. panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) veic ostu kapteiņu, loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru sertifikāciju;

Atbalstīt

8) veic ostu kapteiņu, loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru sertifikāciju;

9) jūrnieku reģistrāciju un jūrnieku grāmatiņu izsniegšanu, kā arī Latvijas Jūrnieku reģistra (turpmāk – Jūrnieku reģistrs) datu bāzes uzturēšanu;

29.

Papildināt 6. panta pirmās daļas 9.punkta sākumā ar vārdu “veic”;

Atbalstīt

9) veic jūrnieku reģistrāciju un jūrnieku grāmatiņu izsniegšanu, kā arī Latvijas Jūrnieku reģistra (turpmāk – Jūrnieku reģistrs) datu bāzes uzturēšanu;

10) jūrnieku profesionālo mācību programmu saskaņošanu un trenažieru aprīkojuma sertifikāciju;

30.

Izteikt 6. panta pirmās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

“10) piedalās jūrnieku profesionālās izglītības programmas izstrādē, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātus;

Atbalstīt

10) piedalās jūrnieku profesionālās izglītības programmas izstrādē, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātus;

11) jūrnieku kvalifikācijas pārbaužu organizēšanu un kvalifikācijas dokumentu izsniegšanu;

31.

Izteikt 6. panta pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā:

“ 11) veic simulatoru sertifikāciju;”

Atbalstīt

11) veic simulatoru sertifikāciju;

12) kuģu un jahtu reģistrāciju, kuģu hipotēku reģistrāciju un ar to saistīto dokumentu izsniegšanu;

12) kuģu un jahtu reģistrāciju, kuģu hipotēku reģistrāciju un ar to saistīto dokumentu izsniegšanu;

13) Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes uzturēšanu;

13) Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes uzturēšanu;

14) bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanas un darbības uzraudzību Latvijas ūdeņos;

32.

Papildināt 6. panta pirmās daļas 14.punkta sākumu ar vārdu “veic”

Atbalstīt

14) veic bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanas un darbības uzraudzību Latvijas ūdeņos;

15) hidrogrāfisko mērījumu un pētījumu veikšanu Latvijas ūdeņos un dziļumu mērījumu kontroli;

33.

Izteikt 6. panta pirmās daļas 15.punktu šādā redakcijā:

“15) veic dziļuma mērījumu kontroli kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;”

Atbalstīt

15) veic dziļuma mērījumu kontroli kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

16) jūras karšu, plānu, lociju un citu navigācijas izdevumu sagatavošanu un publicēšanu;

34.

Izteikt 6. panta pirmās daļas 16.punktu šādā redakcijā:

“16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;” (skat. 57.panta redakciju)

Atbalstīt

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

17) navigācijas informācijas vākšanu, navigācijas brīdinājumu un paziņojumu izdošanu un izplatīšanu, kā arī nacionālā koordinatora pienākumu izpildi;

35.

Izteikt 6. panta pirmās daļas 17.punktu šādā redakcijā:

“17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī izpilda nacionālā koordinatora pienākumus;”

Atbalstīt

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī izpilda nacionālā koordinatora pienākumus;

18) Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanas saskaņošanu;

36.

Izteikt 6. panta pirmās daļas 18.punktu šādā redakcijā:

“18) organizē Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;”

Atbalstīt

18) organizē Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;

19) ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektu saskaņošanu un akceptēšanu no kuģošanas drošības viedokļa, kā arī piedalīšanos projektu pieņemšanas komisiju darbā;

37.

Izteikt 6. panta pirmās daļas 19.punktu šādā redakcijā:

“19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;”

Atbalstīt

19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

20) piedalīšanos Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu ar jūrlietām saistītu starptautisko organizāciju darbā;

38.

Aizstāt 6. panta pirmās daļas 20.punktā vārdu “piedalīšanos” ar vārdu “piedalās”

Atbalstīt

20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu ar jūrlietām saistītu starptautisko organizāciju darbā;

21) priekšlikumu sagatavošanu ar jūrniecības nozari saistīto normatīvo aktu projektu izstrādei.

39.

Aizstāt 6. panta pirmās daļas 21.punktā vārdus “priekšlikumu sagatavošanu” ar vārdiem “sagatavo priekšlikumus”

Atbalstīt

21) sagatavo priekšlikumus ar jūrniecības nozari saistīto normatīvo aktu projektu izstrādei.

(2) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija izstrādā tarifus tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar hidrogrāfijas darbību, kuģošanas drošību, vides piesārņošanas novēršanu, jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju. Šos tarifus apstiprina un to iekasēšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši Likumam par ostām.

(2) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija izstrādā tarifus tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar hidrogrāfijas darbību, kuģošanas drošību, vides piesārņošanas novēršanu, jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju. Šos tarifus apstiprina un to iekasēšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši Likumam par ostām.

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Jūras drošības inspektorāta un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Jūras drošības inspektorāta un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

7.pants. Krasta apsardzes kompetence

7.pants. Krasta apsardzes kompetence

(1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti starptautiskie un Latvijas normatīvie akti, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, veicot šādas funkcijas:

40.

Izteikt 7. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“ Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un veic šādas funkcijas:”

Atbalstīt

Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un veic šādas funkcijas:

1) vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli sadarbībā ar Jūras vides pārvaldi un kuģu aizturēšanu Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

1) vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli sadarbībā ar Jūras vides pārvaldi un kuģu aizturēšanu Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

2) kuģu negadījumu un avārijas seku likvidāciju, jūrā izlijušas naftas, bīstamo un kaitīgo vielu noplūdes seku likvidāciju un tās koordināciju Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

2) kuģu negadījumu un avārijas seku likvidāciju, jūrā izlijušas naftas, bīstamo un kaitīgo vielu noplūdes seku likvidāciju un tās koordināciju Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

3) cilvēku meklēšanas un glābšanas koordināciju un veikšanu jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk – Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada 27.aprīļa Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk – SAR konvencija), Latvijas normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem;

41.

Aizstāt 7. panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “Latvijas normatīvajiem aktiem” ar vārdiem “citiem normatīvajiem aktiem”

Atbalstīt

3) cilvēku meklēšanas un glābšanas koordināciju un veikšanu jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk – Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada 27.aprīļa Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk – SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem;

4) Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk – GMDSS) krasta sakaru tīkla darbības nodrošināšanu;

4) Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk – GMDSS) krasta sakaru tīkla darbības nodrošināšanu;

5) kuģošanas režīma ievērošanas kontroli sadarbībā ar kuģošanas un hidrogrāfijas institūciju.

5) kuģošanas režīma ievērošanas kontroli sadarbībā ar kuģošanas un hidrogrāfijas institūciju.

(2) Aizsardzības ministrs apstiprina Krasta apsardzes nolikumu. Ministru kabinets Krasta apsardzei var noteikt papildu funkcijas.

43.

Izteikt 7. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizsardzības ministrs nosaka kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku peldlīdzekļi tiek iesaistīti valsts pārvaldē jūrlietās”.

Izslēgt 7. panta otro daļu.

Atbalstīt

44.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 8. pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“8. pants. Valsts robecsardzes kompetence

Neatbalstīt

(1) Valsts robežsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti starptautiskie un Latvijas normatīvie akti, kas nosaka kuģošanas drošību, jūras vides aizsardzību un Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, veicot šādas funkcijas:

1) sabiedriskās kārtības uzturēšanu, starptautisko un Latvijas normatīvo aktu izpildes kontroli ostu akvatorijās un ārpus tām un kuģu aizturēšanu Latvijas ūdeņos saskaņā ar šī likuma 44. pantu;

2) kuģošanas režīma ievērošanas kontroli sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju;

3) vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli sadarbībā ar Jūras vides pārvaldi;

4) līdzdalību cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās Latvijas atbildības rajonā.

(2) Valsts robežsardzei deleģēto funkciju veikšanas kārtību nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks, saskaņojot to ar iesaistītajām organizācijām – Latvijas Jūras administrāciju, Vides Valsts inspekciju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.”

8.pants. Jūras vides pārvaldes kompetence

8.pants. Jūras vides pārvaldes kompetence

(1) Jūras vides pārvalde kontrolē starptautisko un Latvijas normatīvo aktu prasību ievērošanu jūras vides aizsardzībā, veicot šādas funkcijas:

45.

Izteikt 8. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Jūras vides pārvalde atbilstoši savai kompetencei kontrolē kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka jūras vides aizsardzību un veic šādas funkcijas:”

Atbalstīt

(1) Jūras vides pārvalde atbilstoši savai kompetencei kontrolē kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka jūras vides aizsardzību un veic šādas funkcijas:

1) vides aizsardzības kontroli Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, teritoriālajos ūdeņos un ostu akvatorijās;

46.

Izteikt 8. panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) kontrolē vides aizsardzību Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ostu akvatorijās;”

Atbalstīt

1) kontrolē vides aizsardzību Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ostu akvatorijās;

2) licenču izsniegšanu kuģu atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās;

47.

Izteikt 8. panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izsniedz komercsabiedrībām speciālu atļauju (licenci) kuģu atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās;”

Atbalstīt

2) izsniedz komercsabiedrībām speciālu atļauju (licenci) kuģu atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās;

3) hidrotehnisko būvju projektēšanas uzdevumu un projektu saskaņošanu vides aizsardzības jomā;

49.

Izteikt 8. panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izsniedz hidrotehnisko būvju projektēšanas uzdevumu un veic projektu saskaņošanu vides aizsardzības jomā;”

Izteikt 8. panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izsniedz hidrotehnisko būvju tehniskos noteikumus un veic projektu saskaņošanu vides aizsardzības jomā;”

Atbalstīt

3) izsniedz hidrotehnisko būvju tehniskos noteikumus un veic projektu saskaņošanu vides aizsardzības jomā;

4) jūras ūdeņos un ostās veicamo padziļināšanas un grunts apglabāšanas darbu projektu saskaņošanu un šo darbu veikšanas atļauju izsniegšanu;

50.

Papildināt 8. panta pirmās daļas 4.punkta sākumu ar vārdu “saskaņo” un aizstāt vārdus “projektu saskaņošanu un šo darbu veikšanas atļauju izsniegšanu” ar vārdu “projektus un izsniedz atļaujas šo darbu veikšanai”

Atbalstīt

4) saskaņo jūras ūdeņos un ostās veicamo padziļināšanas un grunts apglabāšanas darbu projektus un izsniedz atļaujas šo darbu veikšanai;

5) nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanas koordinēšanu;

5) nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanas koordinēšanu;

6) tipveida prasību izstrādāšanu ostu un piestātņu, terminālu un jūrā nostiprinātu iekārtu naftas avāriju seku likvidācijas plāniem;

51.

Aizstāt 8. panta pirmās daļas 6.punktā vārdus “tipveida prasību izstrādāšanu” ar vārdiem “izstrādā tipveida prasības”;

Atbalstīt

6) izstrādā tipveida prasības ostu un piestātņu, terminālu un jūrā nostiprinātu iekārtu naftas avāriju seku likvidācijas plāniem;

7) naftas produktu savākšanas pamatnostādņu izstrādi;

52.

Izteikt 8. panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) izstrādā pamatnostādnes naftas produktu savākšanai;”

Atbalstīt

7) izstrādā pamatnostādnes naftas produktu savākšanai;

8) naftas avārijas seku likvidācijas plānu apstiprināšanu ostām un piestātnēm, termināliem un jūrā nostiprinātām iekārtām, to ieviešanas un izpildes kontroli;

54.

Papildināt 8. panta pirmās daļas 8.punkta sākumu ar vārdu “apstiprina”, izslēgt vārdu “apstiprināšanu”, aizstāt vārdus “to ieviešanas un izpildes kontroli” ar vārdiem “kontrolē to ieviešanu un izpildi”

Izteikt 8. panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) apstiprina naftas avārijas seku likvidācijas plānu ostām, piestātnēm un termināliem un kontrolē to ieviešanu un izpildi;”

Atbalstīt

8) apstiprina naftas avārijas seku likvidācijas plānu ostām, piestātnēm un termināliem un kontrolē to ieviešanu un izpildi;

9) vides piesārņošanas gadījumu izmeklēšanu;

56.

Izteikt 8. panta pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) izmeklē vides piesārņošanas gadījumus;”

Izteikt 8. panta pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) organizē vides piesārņojuma gadījumu izmeklēšanu;”

Atbalstīt

9) organizē vides piesārņojuma gadījumu izmeklēšanu;

10) ieteikumu izstrādi piesārņojuma likvidācijas procesā savāktās naftas galīgai izvietošanai (utilizācijai);

57.

Aizstāt 8. panta pirmās daļas 10.punktā vārdus “ieteikumu izstrādi” ar vārdiem “izstrādā ieteikumus”

Atbalstīt

10) izstrādā ieteikumus piesārņojuma likvidācijas procesā savāktās naftas galīgai izvietošanai (utilizācijai);

11) starptautisko sadarbību, piedaloties Helsinku komisijas, Starptautiskās jūras organizācijas un 1992.gada Starptautiskā naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonda darbā jūras vides aizsardzības jautājumos, un Helsinku komisijas rekomendāciju ieviešanas koordināciju jūrlietās;

58.

Aizstāt 8. panta pirmās daļas 11.punktā vārdus “starptautisko sadarbību, piedaloties” ar vārdu “piedalās”, aizstāt vārdus “un Helsinku komisijas rekomendāciju ieviešanas koordināciju jūrlietās” ar vārdiem “koordinē Helsinku komisijas rekomendāciju ieviešanu jūrlietās”

Atbalstīt

11) piedalās Helsinku komisijas, Starptautiskās jūras organizācijas un 1992.gada Starptautiskā naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonda darbā jūras vides aizsardzības jautājumos, un koordinē Helsinku komisijas rekomendāciju ieviešanu jūrlietās;

12) jūras vides piesārņošanas datu apkopošanu;

59.

Izteikt 8. panta pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) apkopo jūras vides piesārņošanas datus;”

Atbalstīt

12) apkopo jūras vides piesārņošanas datus;

13) zveju reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli Latvijas ū deņos jūrā un ostu akvatorijās;

60.

Izteikt 8. panta pirmās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

“13) kontrolē kā Latvijas ūdeņos jūrā un ostu akvatorijās tiek ievēroti zveju reglamentējošie normatīvie akti;”

Atbalstīt

13) kontrolē kā Latvijas ūdeņos jūrā un ostu akvatorijās tiek ievēroti zveju reglamentējošie normatīvie akti;

14) dabas resursu izmantošanas kontroli Latvijas ūdeņos jūrā un ostu akvatorijās;

61.

Izteikt 8. panta pirmās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

“14) kontrolē kā Latvijas ūdeņos jūrā un ostu akvatorijās tiek ievērota dabas resursu izmantošana;”

Atbalstīt

14) kontrolē kā Latvijas ūdeņos jūrā un ostu akvatorijās tiek ievērota dabas resursu izmantošana;

15) kuģu radīto atkritumu nodošanas, pieņemšanas un apsaimniekošanas kontroli ostās;

62.

Izteikt 8. panta pirmās daļas 15.punktu šādā redakcijā:

“15) kontrolē kuģu radīto atkritumu nodošanu, pieņemšanu un apsaimniekošanu ostās;”

Atbalstīt

15) kontrolē kuģu radīto atkritumu nodošanu, pieņemšanu un apsaimniekošanu ostās;

16) ostu noteikumu saskaņošanu vides aizsardzības jautājumos un to ievērošanas kontroli.

63.

Izteikt 8. panta pirmās daļas 16.punktu šādā redakcijā:

“16) saskaņo ostu noteikumus vides aizsardzības jomā un kontrolē to ievērošanu;”

Atbalstīt

16) saskaņo ostu noteikumus vides aizsardzības jomā un kontrolē to ievērošanu.

(2) Ministru kabinets Jūras vides pārvaldei var noteikt papildu funkcijas.

(2) Ministru kabinets Jūras vides pārvaldei var noteikt papildu funkcijas.

9.pants. Ostu pārvalžu kompetence

9.pants. Ostu pārvalžu kompetence

Ostu pārvalžu kompetenci kuģošanas drošības un vides aizsardzības jomā nosaka šis likums, Likums par ostām un attiecīgās ostas noteikumi.

Ostu pārvalžu kompetenci kuģošanas drošības un vides aizsardzības jomā nosaka šis likums, Likums par ostām un attiecīgās ostas noteikumi.

C sadaļa. Jūras drošība

C sadaļa. Jūras drošība

I nodaļa. Kuģu drošība

64.

Izteikt I nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“I nodaļa. Kuģu drošība un kuģu drošības uzraudzība”.

Atbalstīt

I nodaļa. Kuģu drošība un kuģu drošības uzraudzība

1.apakšnodaļa. Kuģu drošības uzraudzība

65.

Izslēgt vārdus “1.apakšnodaļa. Kuģu drošības uzraudzība”.

Atbalstīt

10.pants. Kuģu reģistrācija

66.

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Kuģu reģistrācijas kārtība

Atbalstīt

10.pants. Kuģu reģistrācijas kārtība

Kuģu reģistrācijas kārtību Kuģu reģistrā un reģistrācijas institūcijas nosaka Jūras kodekss.

Kuģu reģistrācijas kārtību nosaka Jūras kodekss.”

Kuģu reģistrācijas kārtību nosaka Jūras kodekss.

11.pants. Kuģu drošības noteikumi

67.

Aizstāt 11.panta nosaukumā vārdu “noteikumi” ar vārdu “prasības”

Atbalstīt

11. pants. Kuģu drošības prasības

(1) Drošības un uzraudzības prasības kuģiem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, būves gadu, braukšanas rajonu un kuģu uzraudzības kārtību, nosaka šis likums un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, tai skaitā:

69.

Aizstāt 11. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus “Latvijas Republikai saistošie” ar vārdiem “Latvijai saistošie“

Ierosinām izslēgt 11. panta pirmās daļas visos punktos konvenciju pieņemšanas datumus

Atbalstīt

(1) Drošības un uzraudzības prasības kuģiem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, būves gadu, braukšanas rajonu un kuģu uzraudzības kārtību, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, tai skaitā:

1) 1966.gada 5.aprīļa Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada 11.novembra protokols;

1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada 11.novembra protokols;

2) 1974.gada 1.novembra Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) un tās 1988.gada 11.novembra protokols;

2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;

3) 1973.gada 2.novembra Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada 12.februāra protokols (turpmāk – MARPOL konvencija);

3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk – MARPOL konvencija);

4) 1992.gada 9.aprīļa Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk - Helsinku konvencija);

4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk - Helsinku konvencija);

5) 1972.gada 20.oktobra Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk - COLREG konvencija);

5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk - COLREG konvencija);

6) 1969.gada 23.jūnija Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk – Tilpības konvencija);

6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk – Tilpības konvencija);

7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada 29.oktobra Konvencija Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;

7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;

8) 1978.gada 7.jūlija Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās 1995.gada grozījumi (turpmāk – STCW konvencija);

8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās 1995.gada grozījumi (turpmāk – STCW konvencija);

9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi (1983.gada III labotais izdevums).

9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi (1983.gada III labotais izdevums).

(2) Nosakot kuģu drošības un uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:

(2) Nosakot kuģu drošības un uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:

1) pasacieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;

70.

Aizstāt 11. panta otrās daļas 1.punktā vārdus “drošības noteikumus” ar vārdiem “drošības prasībām”

Atbalstīt

1) pasažieru kuģu drošības prasībām un standartiem;

2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu drošu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk - ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu darbību;

2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu drošu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk - ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu darbību;

3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;

3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;

4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju un valsts administrāciju darbību;

4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju un valsts administrāciju darbību;

5) zvejas kuģu drošību;

5) zvejas kuģu drošību;

6) zvejas kuģu reģistru;

6) zvejas kuģu reģistru;

7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem;

71.

Izslēgt 11. panta otrās daļas 7.punktā vārdu “zvejas”

Atbalstīt

7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;

8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;

8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;

9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņošanas novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju.

9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņošanas novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības attiecībā uz šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto un ar tiem saistīto starptautisko normatīvo aktu piemērošanu, tai skaitā attiecībā uz:

72.

Aizstāt 11. panta trešajā daļā vārdus “ir tiesīgs noteikt prasības attiecībā uz” ar vārdiem “nosaka prasības par”, aizstāt vārdu “piemērošanu” ar vārdiem “piemērošanas kārtību”

Atbalstīt

(3) Satiksmes ministrs nosaka prasības par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto un ar tiem saistīto starptautisko normatīvo aktu piemērošanas kārtību, tai skaitā attiecībā uz:

1) kuģa konstrukciju un mehānismiem;

1) kuģa konstrukciju un mehānismiem;

2) kuģa sistēmām un aprīkojumu, tai skaitā navigācijas, mašīntelpu, klāja aprīkojumu, radio un GMDSS aprīkojumu, avārijas un glābšanas aprīkojumu;

2) kuģa sistēmām un aprīkojumu, tai skaitā navigācijas, mašīntelpu, klāja aprīkojumu, radio un GMDSS aprīkojumu, avārijas un glābšanas aprīkojumu;

3) kuģa ugunsdrošību;

3) kuģa ugunsdrošību;

4) vides piesārņošanas novēršanu;

4) vides piesārņošanas novēršanu;

5) kuģa stabilitāti, tai skaitā avārijas stabilitāti;

5) kuģa stabilitāti, tai skaitā avārijas stabilitāti;

6) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijās;

6) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijās;

7) ISM kodeksa piemērošanu;

7) ISM kodeksa piemērošanu;

8) kuģa tilpību;

8) kuģa tilpību;

9) kuģa kravas zīmi;

9) kuģa kravas zīmi;

10) kravas iekraušanu, izvietošanu un stiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;

10) kravas iekraušanu, izvietošanu un stiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;

11) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;

11) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;

12) zvejas kuģu drošību;

73.

Izteikt 11. panta trešās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;”

Atbalstīt

12) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;

13) loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru apmācību un sertifikāciju;

13) loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru apmācību un sertifikāciju;

14) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;

14) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;

15) kuģa īpašnieka atbildības par kuģa atbilstību drošības normām nodrošināšanu.

15) kuģa īpašnieka atbildības par kuģa atbilstību drošības normām nodrošināšanu.

(4) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt drošības prasības Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, būves gadu un braukšanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos tiesību aktos noteiktās prasības (turpmāk – nekonvencionālie kuģi).

74.

Aizstāt 11. panta ceturtajā daļā vārdus “ir tiesīgs noteikt” ar vārdu “nosaka”, aizstāt vārdus “starptautiskajos tiesību aktos” ar vārdiem “starptautiskajos normatīvajos aktos”

Atbalstīt

(4) Satiksmes ministrs nosaka drošības prasības Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, būves gadu un braukšanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības (turpmāk – nekonvencionālie kuģi).

(5) Ministru kabinets var noteikt prasības uzņēmumiem un komercsabiedrībām vides piesārņošanas novēršanas jomā MARPOL konvencijas un Helsinku konvencijas, kā arī atbilstošo rezolūciju un rekomendāciju prasību ieviešanai.

75.

Izteikt 11. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek ieviestas Helsinku konvencijas prasības vides piesārņošanas novēršanas jomā.”

Atbalstīt

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek ieviestas Helsinku konvencijas prasības vides piesārņošanas novēršanas jomā.

(6) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būves, modernizācijas un remonta uzraudzību veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība.

(6) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būves, modernizācijas un remonta uzraudzību veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība.

(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņošanas likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām ir apliecinājusi kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība.

(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņošanas likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām ir apliecinājusi kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība.

12.pants. Kuģu karoga valsts uzraudzība

12.pants. Kuģu karoga valsts uzraudzība

(1) Valsts uzraudzība pār Latvijas kuģiem (turpmāk - karoga valsts uzraudzība) šā likuma izpratnē ir Latvijas kuģu kontrole attiecībā uz šo kuģu atbilstību starptautisko un Latvijas normatīvo aktu prasībām, kuri noteikti šā likuma 11.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā.

78.

Aizstāt 12. panta pirmajā daļā skaitli un vārdus “11. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā” ar skaitli un vārdiem “ 11. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā”

Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas kuģu valsts uzraudzība (turpmāk - karoga valsts uzraudzība) ir kontrole par šo kuģu atbilstību normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā prasībām, kas noteiktas šā likuma 11.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā.”

Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kuģu karoga valsts uzraudzība šā likuma izpratnē ir kontrole par šo kuģu atbilstību normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā prasībām, kas noteiktas šā likuma 11.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.”

Atbalstīt

(1) Kuģu karoga valsts uzraudzība šā likuma izpratnē ir kontrole par šo kuģu atbilstību normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā prasībām, kas noteiktas šā likuma 11.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

(2) Karoga valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas kuģu konstrukcija, tehniskais stāvoklis, aprīkojums un apkalpes sastāvs garantētu cilvēka dzīvības, kravas un vides aizsardzību, kā arī nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu kuģošanā.

79.

Aizstāt 12. panta otrajā daļā vārdus “apkalpes sastāvs” ar vārdu “apkalpe”, aizstāt vārdus “cilvēka dzīvības, kravas un vides aizsardzību” ar vārdiem “cilvēka dzīvības un veselības, vides un kravas aizsardzību”

Atbalstīt

(2) Karoga valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas kuģu konstrukcija, tehniskais stāvoklis, aprīkojums un apkalpe garantētu cilvēka dzīvības un veselības, vides un kravas aizsardzību, kā arī nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu kuģošanā.

(3) Lai realizētu karoga valsts uzraudzību, satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības attiecībā uz:

80.

Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lai īstenotu karoga valsts uzraudzību, satiksmes ministrs nosaka kārtību, kādā:

Atbalstīt

(3) Lai īstenotu karoga valsts uzraudzību, satiksmes ministrs nosaka kārtību, kādā:

1) kuģu pārbaudēm un to termiņiem;

1) notiek kuģu pārbaudes un termiņus, kādos pārbaudes veicamas;

1) notiek kuģu pārbaudes un termiņus, kādos pārbaudes veicamas;

2) izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to paraugiem un derīguma termiņu, sertifikātu darbības apturēšanu un pārtraukšanu, kā arī attiecībā uz to nozaudēšanu un nodošanu;

2) izsniedzams kuģa sertifikāts, apturama vai anulējama sertifikāta darbība;

2) izsniedzams kuģa sertifikāts, apturama vai anulējama sertifikāta darbība;

3) ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu;

3) atzīst ārvalstīs izdotu kuģu sertifikātu;

3) atzīst ārvalstīs izdotu kuģu sertifikātu;

4) kuģa aprīkojuma pārbaudēm;

4) pārbauda kuģu aprīkojumu;

4) pārbauda kuģu aprīkojumu;

5) kuģu klases pārbaudēm;

5) veic kuģu klases pārbaudes;

5) veic kuģu klases pārbaudes;

6) klasifikāciju sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzību.

6) notiek klasifikācijas sabiedrību uzraudzība.”.

6) notiek klasifikācijas sabiedrību uzraudzība;

82.

Papildināt 12. panta trešo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) jahtu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma pārbaudēm.”

Papildināt 12. panta trešo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) notiek jahtu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma pārbaudes.”

Atbalstīt

7) notiek jahtu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma pārbaudes.

13.pants. Kuģu apskates un apliecības

13.pants. Kuģu apskates un apliecības

(1) Kuģiem, kuriem to tilpības, garuma, kuģa tipa, būves gada un braukšanas rajona dēļ ir nepieciešamas starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās apliecības, pēc kuģa īpašnieka izvēles tās izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarotas klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas).

83.

Aizstāt 13. panta pirmajā daļā vārdus “noteiktās apliecības” ar vārdiem “noteiktais kuģu sertifikāts”

Atbalstīt

(1) Kuģiem, kuriem to tilpības, garuma, kuģa tipa, būves gada un braukšanas rajona dēļ ir nepieciešamas starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktais kuģu sertifikāts, pēc kuģa īpašnieka izvēles tās izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarotas klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas).

(2) Nekonvencionālajiem kuģiem tiek izdotas nacionālās apliecības, kas atbilst šā likuma 12.panta trešajā daļā noteiktajām satiksmes ministra prasībām.

84.

Aizstāt 13. panta otrajā daļā vārdus “nacionālās apliecības” ar vārdiem “nacionālais kuģu sertifikāts”;

izslēgt vārdus “satiksmes ministra”

Atbalstīt

(2) Nekonvencionālajiem kuģiem tiek izdots nacionālais kuģu sertifikāts, kas atbilst šā likuma 12.panta trešajā daļā noteiktajām prasībām.

86.

Papildināt 13. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Jahtu tehniskās apskates veic satiksmes ministra pilnvaroto jahtklubu tehniskās komisijas, kas atbilst 12. panta trešās daļas 7. punktā noteiktajām satiksmes ministra prasībām.”

Papildināt 13. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Jahtu tehniskās apskates veic satiksmes ministra pilnvaroto jahtklubu tehniskās komisijas, kas atbilst 12. panta trešās daļas 7. punktā noteiktajām prasībām.”

Atbalstīt

(3) Jahtu tehniskās apskates veic satiksmes ministra pilnvaroto jahtklubu tehniskās komisijas, kas atbilst 12. panta trešās daļas 7. punktā noteiktajām prasībām.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija var veikt ārvalstu kuģu apskates un izdot tiem attiecīgajā starptautiskajā līgumā paredzētās drošības apliecības un citas apliecības, ja to lūdz attiecīgā kuģa īpašnieks un apstiprina kompetenta attiecīgās karoga valsts jūrlietu pārvaldes institūcija. Katrā šādā apliecībā ir jāieraksta, ka tā izsniegta pēc tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma, kurā kuģis ir reģistrēts.

88.

Uzskatīt 13. panta trešo daļu par ceturto daļu

Aizstāt 13. panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “paredzētās drošības apliecības un citas apliecības” ar vārdiem “paredzētos kuģu sertifikātus”

aizstāt otrajā teikumā vārdu “apliecībā” ar vārdu “sertifikātā”.

Atbalstīt

(4) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija var veikt ārvalstu kuģu apskates un izdot tiem attiecīgajā starptautiskajā līgumā paredzētos kuģu sertifikātus, ja to lūdz attiecīgā kuģa īpašnieks un apstiprina kompetenta attiecīgās karoga valsts jūrlietu pārvaldes institūcija. Katrā šādā sertifikātā ir jāieraksta, ka tā izsniegta pēc tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma, kurā kuģis ir reģistrēts.

14.pants. Pienākums uzturēt kuģi atbilstoši drošības normām

89.

Aizstāt 14.panta nosaukumā vārdu “normām” ar vārdu “prasībām”

Atbalstīt

14.pants. Pienākums uzturēt kuģi atbilstoši drošības prasībām

(1) Kuģa īpašnieka un kapteiņa pienākums ir uzturēt kuģa korpusu, mehānismus, iekārtas un aprīkojumu, kā arī nodrošināt, lai kravas iekraušana, izvietošana un stiprināšana uz kuģa un balasta operācijas tiktu veiktas, ievērojot drošības normas atbilstoši šā likuma 11. un 12.panta prasībām.

(1) Kuģa īpašnieka un kapteiņa pienākums ir uzturēt kuģa korpusu, mehānismus, iekārtas un aprīkojumu, kā arī nodrošināt, lai kravas iekraušana, izvietošana un stiprināšana uz kuģa un balasta operācijas tiktu veiktas, ievērojot drošības normas atbilstoši šā likuma 11. un 12.panta prasībām.

(2) Par jebkurām kuģa korpusā, mehānismos, iekārtās un aprīkojumā veiktajām pārmaiņām, kas neatbilst kuģim izdotajās apliecībās norādītajam, kā arī par bojājumiem avārijas dēļ, kuri nenodrošina kuģa jūrasspēju, Latvijas kuģa īpašnieks ziņo kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai.

90.

Aizstāt 14. panta otrajā daļā vārdus “izdotajās apliecībās” ar vārdiem “izdotajos sertifikātos” un “par bojājumiem avārijas dēļ, kuri” ar vārdiem “par bojājumiem kuģa avārijas gadījumā, kas”

Atbalstīt

(2) Par jebkurām kuģa korpusā, mehānismos, iekārtās un aprīkojumā veiktajām pārmaiņām, kas neatbilst kuģim izdotajos sertifikātos norādītajam, kā arī par bojājumiem kuģa avārijas gadījumā, kas nenodrošina kuģa jūrasspēju, Latvijas kuģa īpašnieks ziņo kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai.

(3) Par šā panta pirmajā daļā noteikto prasību neievērošanu kuģa īpašnieks ir atbildīgs saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

92.

Aizstāt 14. panta trešajā daļā vārdus “Administratīvo pārkāpumu kodeksu” ar vārdiem “spēkā esošajiem tiesību aktiem”.

Izteikt 14. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu kuģa īpašnieks ir saucams pie likumā noteiktās atbildības.”

Atbalstīt

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu kuģa īpašnieks ir saucams pie likumā noteiktās atbildības.

15.pants. Ostas valsts kontrole

15.pants. Ostas valsts kontrole

(1) Ostas valsts kontrole šā likuma izpratnē ir ārvalstu kuģu kontrole Latvijas ostās.

(1) Ostas valsts kontrole šā likuma izpratnē ir ārvalstu kuģu kontrole Latvijas ostās.

(2) Ostas valsts kontroles mērķis ir nepieļaut starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajiem standartiem neatbilstošu ārvalstu kuģu izmantošanu kuģošanai.

93.

Aizstāt 15. panta otrajā daļā vārdus “starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajiem standartiem” ar vārdiem “starptautiskajiem standartiem”

Atbalstīt

(2) Ostas valsts kontroles mērķis ir nepieļaut starptautiskajiem standartiem neatbilstošu ārvalstu kuģu izmantošanu kuģošanai.

(3) Ostas valsts kontroles kārtību Latvijas Republikā nosaka satiksmes ministrs, ievērojot Starptautiskās jūras organizācijas un citu starptautisko organizāciju normatīvo aktu prasības.

(3) Ostas valsts kontroles kārtību Latvijas Republikā nosaka satiksmes ministrs, ievērojot Starptautiskās jūras organizācijas un citu starptautisko organizāciju normatīvo aktu prasības.

16.pants. Kuģa aprīkojums

16.pants. Kuģa aprīkojums

(1) Uz Latvijas kuģiem drīkst izmantot tikai tādu kuģa aprīkojumu, kas atbilst kuģošanas drošības, cilvēku veselības un vides aizsardzības prasībām atbilstoši starptautiskajos normatīvajos aktos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam.

94.

Aizstāt 16. panta pirmajā daļā vārdus “cilvēku veselības” ar vārdiem “cilvēku dzīvības, veselības” un izslēgt vārdus “atbilstoši starptautiskajos normatīvajos aktos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam”

Atbalstīt

(1) Uz Latvijas kuģiem drīkst izmantot tikai tādu kuģa aprīkojumu, kas atbilst kuģošanas drošības, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzības prasībām.

(2) Kuģa drošības un glābšanas aprīkojuma periodiskās pārbaudes ir tiesīgas veikt speciālas aprīkojuma pārbaudes stacijas, kuras atzītas satiksmes ministra noteiktā kārtībā.

95.

Izteikt 16. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kuģa drošības un aprīkojuma pārbaudes ir tiesīgas veikt aprīkojuma pārbaudes stacijas, kuras saņēmušas atbilstības sertifikātu šādai darbībai.”

Atbalstīt

(2) Kuģa drošības un aprīkojuma pārbaudes ir tiesīgas veikt aprīkojuma pārbaudes stacijas, kuras saņēmušas atbilstības sertifikātu šādai darbībai.

17.pants. Kuģu kontroles inspektori

17.pants. Kuģu kontroles inspektori

(1) Karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas kuģu kontroles inspektori, kuriem ir satiksmes ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām izsniegtas inspektora apliecības.

96.

Izslēgt 17. panta pirmajā daļā vārdus “atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām”

Atbalstīt

(1) Karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas kuģu kontroles inspektori, kuriem ir satiksmes ministra noteiktajā kārtībā izsniegtas inspektora apliecības.

(2) Veicot karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma 11.panta pirmajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu un citu starptautisko un Latvijas normatīvo aktu prasībām.

97.

Aizstāt 17. panta otrajā daļā vārdus “šā likuma 11.panta pirmajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu un citu starptautisko un Latvijas” ar vārdiem “šā likuma un citu”

Atbalstīt

(2) Veicot karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(3) Kuģu kontroles inspektors atsauc lēmumu par kuģa aizturēšanu vai atļauj veikt tā operācijas ostā tikai pēc to trūkumu novēršanas, kuri bija par pamatu kuģa aizturēšanai vai kuģa operāciju apturēšanai.

98.

Aizstāt 17. panta trešajā daļā vārdu “atsauc” ar vārdu “atceļ”, aizstāt vārdus “vai atļauj veikt tā operācijas ostā” ar vārdiem “vai operāciju apturēšanu ostā”

Atbalstīt

(3) Kuģu kontroles inspektors atceļ lēmumu par kuģa aizturēšanu vai operāciju apturēšanu ostā tikai pēc to trūkumu novēršanas, kuri bija par pamatu kuģa aizturēšanai vai kuģa operāciju apturēšanai.

(4) Kuģu kontroles inspektors ir atbildīgs par nepamatotu pārbaudāmā kuģa aizkavēšanu vai aizturēšanu. Ar to saistītos strīdus izskata vispārējā kārtībā.

99.

Izslēgt 17. panta ceturto daļu (pretrunā ar Administratīvā procesa likumu).

Atbalstīt

18.pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas)

18.pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas)

(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kas veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši noslēgtajam pilnvarojuma līgumam ar kuģošanas un hidrogrāfijas institūciju. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija pilnvarojuma līgumus var slēgt tikai ar tām klasifikācijas sabiedrībām, kuras ir atzītas un kuru pilnvarojuma apjoms ir atzīts satiksmes ministra noteiktā kārtībā atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām. Atzīto klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē oficiālā laikrakstā.

100.

Aizstāt 18. panta pirmās daļas pēdējā teikumā vārdus “oficiālā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””

Atbalstīt

(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kas veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši noslēgtajam pilnvarojuma līgumam ar kuģošanas un hidrogrāfijas institūciju. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija pilnvarojuma līgumus var slēgt tikai ar tām klasifikācijas sabiedrībām, kuras ir atzītas un kuru pilnvarojuma apjoms ir atzīts satiksmes ministra noteiktā kārtībā atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām. Atzīto klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ostu pārvaldes nodrošina klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) pārstāvju brīvu piekļūšanu inspicējamajiem kuģiem.

(2) Ostu pārvaldes nodrošina klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) pārstāvju brīvu piekļūšanu inspicējamajiem kuģiem.

19.pants. ISM kodekss

101.

Izteikt 19.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“19.pants. ISM kodeksa prasību ievērošana”

Atbalstīt

19.pants. ISM kodeksa prasību ievērošana

(1) Uz Latvijas kuģiem, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas IX nodaļa, ir jāievēro šajā nodaļā noteiktā ISM kodeksa prasības.

(1) Uz Latvijas kuģiem, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas IX nodaļa, ir jāievēro šajā nodaļā noteiktā ISM kodeksa prasības.

(2) ISM kodeksā noteikto drošas pārvaldes apliecību Latvijas kuģim un atbilstības dokumentu kuģošanas uzņēmumam (komercsabiedrībai), kas pārvalda Latvijas kuģi, izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība pēc attiecīga kuģošanas uzņēmuma audita un kuģa audita veikšanas.

102.

Aizstāt 19. panta otrajā daļā vārdus “kuģošanas uzņēmumam (komercsabiedrībai)” ar vārdiem “kuģošanas komercsabiedrībai”, aizstāt vārdus “kuģošanas uzņēmuma audita” ar vārdiem “kuģošanas komercsabiedrības”.

Atbalstīt

(2) ISM kodeksā noteikto drošas pārvaldes apliecību Latvijas kuģim un atbilstības dokumentu kuģošanas komercsabiedrībai, kas pārvalda Latvijas kuģi, izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība pēc attiecīgas kuģošanas komercsabiedrības un kuģa audita veikšanas.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija veic vispārēju ISM kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija veic vispārēju ISM kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību.

20.pants. Radiosakari

20.pants. Radiosakari

Visus Latvijas kuģus aprīko ar starptautisko konvenciju vai Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstošām radioierīcēm, tai skaitā ar ierīcēm radiosakaru nodrošināšanai kuģa avārijas un glābšanas gadījumos.

103.

Aizstāt 20. pantā vārdus “starptautisko konvenciju vai Latvijas normatīvo aktu prasībām” ar vārdiem “normatīvajos aktos un Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasībām”.

Atbalstīt

Visus Latvijas kuģus aprīko ar normatīvajos aktos un Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasībām atbilstošām radioierīcēm, tai skaitā ar ierīcēm radiosakaru nodrošināšanai kuģa avārijas un glābšanas gadījumos.

2.apakšnodaļa. Kuģa žurnāli, dokumenti avārijas gadījumiem un trauksmju dokumenti

104.

Izslēgt vārdus “2.apakšnodaļa. Kuģa žurnāli, dokumenti avārijas gadījumiem un trauksmju dokumenti” 

Atbalstīt

21.pants. Kuģa žurnāli

21.pants. Kuģa žurnāli

(1) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt kuģa žurnālam, mašīnas žurnālam, radio žurnālam, naftas operāciju žurnālam, atkritumu operāciju žurnālam un citiem curnāliem atbilstoši starptautisko vai Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa žurnāla paraugu un tā aizpildīšanas, glabāšanas un reģistrācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

105.

Aizstāt 21. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “un citiem žurnāliem atbilstoši starptautisko vai Latvijas normatīvo aktu prasībām” ar vārdiem “un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem žurnāliem”

Atbalstīt

(1) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt kuģa žurnālam, mašīnas žurnālam, radio žurnālam, naftas operāciju žurnālam, atkritumu operāciju žurnālam un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem žurnāliem. Kuģa žurnāla paraugu un tā aizpildīšanas, glabāšanas un reģistrācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

(2) Latvijas kuģu kuģa žurnālus reģistrē ostu kapteiņi, bet ārvalstīs – Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, par to izdarot ierakstu kuģa žurnālu uzskaites reģistrā (grāmatā).

(2) Latvijas kuģu kuģa žurnālus reģistrē ostu kapteiņi, bet ārvalstīs – Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, par to izdarot ierakstu kuģa žurnālu uzskaites reģistrā (grāmatā).

22.pants. Rīcības plāni avārijas gadījumam un trauksmju saraksts

22.pants. Rīcības plāni avārijas gadījumam un trauksmju saraksts

(1) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt trauksmju sarakstam, kurā ir šādi ieraksti: "Kuģa kopējā trauksme!", "Cīņa ar uguni!", "Cilvēks aiz borta!", "Atstāt kuģi!", kā arī katra apkalpes locekļa pienākumu aprakstam kuģa trauksmju gadījumiem, rīcības plāniem avārijas gadījumam un avārijas situācijas vadības dokumentiem atbilstoši SOLAS konvencijas un MARPOL konvencijas prasībām.

(1) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt trauksmju sarakstam, kurā ir šādi ieraksti: "Kuģa kopējā trauksme!", "Cīņa ar uguni!", "Cilvēks aiz borta!", "Atstāt kuģi!", kā arī katra apkalpes locekļa pienākumu aprakstam kuģa trauksmju gadījumiem, rīcības plāniem avārijas gadījumam un avārijas situācijas vadības dokumentiem atbilstoši SOLAS konvencijas un MARPOL konvencijas prasībām.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības nekonvencionālajiem kuģiem attiecībā uz rīcības plāniem avārijas gadījumam un trauksmju sarakstu.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības nekonvencionālajiem kuģiem attiecībā uz rīcības plāniem avārijas gadījumam un trauksmju sarakstu.

3.apakšnodaļa. Kuģa apkalpe

106.

Izteikt 3.apakšnodaļu kā II nodaļu ar nosaukumu šādā redakcijā:

“II. nodaļa. Kuģa apkalpe un jūrnieku darba aizsardzība”.

Atbalstīt

II nodaļa. Kuģa apkalpe un jūrnieku darba aizsardzība

23.pants. Kuģa apkalpe un kuģa kapteinis

23.pants. Kuģa apkalpe un kuģa kapteinis

(1) Kuģa kapteinis ir kuģa īpašnieka pilnvarota persona, kas ir atbildīga par kuģa vispārējo vadību un kuģošanas drošību. Kapteiņa rīkojumi atbilstoši viņa pilnvarām ir obligāti visām personām, kas atrodas uz kuģa.

(1) Kuģa kapteinis ir kuģa īpašnieka pilnvarota persona, kas ir atbildīga par kuģa vispārējo vadību un kuģošanas drošību. Kapteiņa rīkojumi atbilstoši viņa pilnvarām ir obligāti visām personām, kas atrodas uz kuģa.

(2) Kuģa apkalpes sastāvā ir virsnieki, ierindas jūrnieki un praktikanti.

107.

Izteikt 23. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kuģa apkalpes sastāvā ir virsnieki, ierindas jūrnieki un var būt praktikanti.”

Neatbalstīt

(2) Kuģa apkalpes sastāvā ir virsnieki, ierindas jūrnieki un praktikanti.

(3) Praktikants ir persona, kas saskaņā ar profesionālo mācību programmu strādā uz kuģa.

108.

Aizstāt 23.panta trešajā daļā vārdus “saskaņā ar profesionālo mācību programmu strādā uz kuģa” ar vārdiem “saskaņā ar profesionālo izglītības programmu atrodas mācību praksē uz kuģa”.

Atbalstīt

(3) Praktikants ir persona, kas saskaņā ar profesionālo izglītības programmu atrodas mācību praksē uz kuģa.

24.pants. Kuģa apkalpes komplektēšana

24.pants. Kuģa apkalpes komplektēšana

(1) Latvijas kuģi komplektē ar piemērotu kuģa apkalpi, kas garantē jūras drošību, ņemot vērā SOLAS konvencijas un STCW konvencijas prasības.

(1) Latvijas kuģi komplektē ar piemērotu kuģa apkalpi, kas garantē jūras drošību, ņemot vērā SOLAS konvencijas un STCW konvencijas prasības.

(2) Kuģa apkalpi komplektē atbilstoši apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajam. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija atbilstoši satiksmes ministra noteiktajai kārtībai.

(2) Kuģa apkalpi komplektē atbilstoši apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajam. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija atbilstoši satiksmes ministra noteiktajai kārtībai.

(3) Par apkalpes komplektēšanu atbild kuģa īpašnieks. Kuģa apkalpi komplektē ar kuģa kapteiņa piekrišanu.

(3) Par apkalpes komplektēšanu atbild kuģa īpašnieks. Kuģa apkalpi komplektē ar kuģa kapteiņa piekrišanu.

(4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt STCW konvencijai un Latvijas normatīvajiem aktiem atbilstošiem profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem.

109.

Izteikt 24. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt normatīvajiem aktiem un STCW konvencijai atbilstošiem profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem.”

Atbalstīt

(4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt normatīvajiem aktiem un STCW konvencijai atbilstošiem profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem.

25.pants. Kuģa sardzes un ekspluatācijas noteikumi

110.

Izteikt 25.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“25.pants. Kuģa sardzes dienests un kuģa ekspluatācija”

Atbalstīt

25.pants. Kuģa sardzes dienests un kuģa ekspluatācija

(1) Lai garantētu cilvēku, kuģu, kravas, kuģošanas un vides drošību, kapteinis uz Latvijas kuģiem organizē sardzes dienestu un kuģa ekspluatāciju atbilstoši šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto starptautisko konvenciju prasībām.

111.

Aizstāt 25. panta pirmajā daļā vārdus “organizē sardzes dienestu un kuģa ekspluatāciju atbilstoši šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto starptautisko konvenciju prasībām” ar vārdiem “organizē šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām atbilstošu sardzes dienestu un kuģa ekspluatāciju”.

Atbalstīt

(1) Lai garantētu cilvēku, kuģu, kravas, kuģošanas un vides drošību, kapteinis uz Latvijas kuģiem organizē šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām atbilstošu sardzes dienestu un kuģa ekspluatāciju.

(2) Latvijas kuģa īpašnieka pienākums ir nodrošināt uz saviem kuģiem drošu navigācijas un mašīntelpas sardzi un kuģa ekspluatāciju, izdodot atbilstošas instrukcijas katram sava kuģa kapteinim, navigācijas sardzes virsniekiem, vecākajam mehāniķim, mašīnas sardzes virsniekiem un ierindas jūrniekiem. Šīs instrukcijas paredz pasākumus kuģa drošai ekspluatācijai, vides aizsardzībai no piesārņojuma, jūrnieku kvalifikācijas un veselības stāvokļa atbilstībai drošas sardzes nosacījumiem.

(2) Latvijas kuģa īpašnieka pienākums ir nodrošināt uz saviem kuģiem drošu navigācijas un mašīntelpas sardzi un kuģa ekspluatāciju, izdodot atbilstošas instrukcijas katram sava kuģa kapteinim, navigācijas sardzes virsniekiem, vecākajam mehāniķim, mašīnas sardzes virsniekiem un ierindas jūrniekiem. Šīs instrukcijas paredz pasākumus kuģa drošai ekspluatācijai, vides aizsardzībai no piesārņojuma, jūrnieku kvalifikācijas un veselības stāvokļa atbilstībai drošas sardzes nosacījumiem.

26.pants. Jūrnieku sagatavošana

26.pants. Jūrnieku sagatavošana

(1) Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu satura atbilstību starptautiskajām prasībām izglītības iestādēs, kā arī jūrnieku apmācības un kvalifikācijas celšanas uzraudzību veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija satiksmes ministra noteiktā kārtībā.

(1) Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu satura atbilstību starptautiskajām prasībām izglītības iestādēs, kā arī jūrnieku apmācības un kvalifikācijas celšanas uzraudzību veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija satiksmes ministra noteiktā kārtībā.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto, satiksmes ministrs atbilstoši STCW konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām ir tiesīgs izdot normatīvos aktus attiecībā uz:

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto, satiksmes ministrs atbilstoši STCW konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām ir tiesīgs izdot normatīvos aktus attiecībā uz:

1) jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju;

1) jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju;

2) sardzes pienākumu pildīšanu;

2) sardzes pienākumu pildīšanu;

3) jūrnieku mācību iestāžu uzraudzību;

3) jūrnieku mācību iestāžu uzraudzību;

4) jūrnieku apmācības instruktoru un vērtētāju sertifikāciju;

4) jūrnieku apmācības instruktoru un vērtētāju sertifikāciju;

5) zvejas kuģu personāla apmācību un sertifikāciju;

5) zvejas kuģu personāla apmācību un sertifikāciju;

6) jahtu un citu ūdenssportam un izklaidei paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertifikāciju.

6) jahtu un citu ūdenssportam un izklaidei paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertifikāciju.

27.pants. Jūrnieka grāmatiņa

27.pants. Jūrnieka grāmatiņa

(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka personas identifikācijas dokuments atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada 13.maija konvencijas Nr.108 "Par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām" prasībām. Tā kalpo par jūrnieka ceļojumu dokumentu, un tajā tiek ierakstītas ziņas par jūrnieka kvalifikāciju un darbu uz kuģiem.

(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka personas identifikācijas dokuments atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada 13.maija konvencijas Nr.108 "Par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām" prasībām. Tā kalpo par jūrnieka ceļojumu dokumentu, un tajā tiek ierakstītas ziņas par jūrnieka kvalifikāciju un darbu uz kuģiem.

(2) Jūrnieka grāmatiņu izsniedz Jūrnieku reģistrā reģistrētiem jūrniekiem, kuri norīkoti darbā uz starptautiskajā kuģošanā nodarbinātiem kuģiem un kuriem ir Latvijas Republikas kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments (Latvijas Republikas pilsoņa pase vai Latvijas Republikas nepilsoņa pase), ārvalstniekiem – ārvalsts kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments un Latvijas kompetento iestāžu izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Jūrnieka grāmatiņu izsniedz arī personām, kas mācās Latvijas Republikas jūrlietu izglītības iestādēs, nosūtot minētās personas jūras praksē uz kuģiem.

113.

Papildināt 27. panta otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā”

“Jūrnieka grāmatiņu neizsniedz personām, kuras ir sodītas par tīšiem sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, izņemot, ja šī persona ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība.”

Izslēgt 27. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu “Republikas” un vārdus iekavās;

izslēgt otrajā teikumā vārdu “Republikas” un aizstāt vārdus “nosūtot minētās personas jūras praksē uz kuģiem” ar vārdiem “atrodas mācību praksē uz kuģiem”

Atbalstīt

(2) Jūrnieka grāmatiņu izsniedz Jūrnieku reģistrā reģistrētiem jūrniekiem, kuri norīkoti darbā uz starptautiskajā kuģošanā nodarbinātiem kuģiem un kuriem ir Latvijas kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments, ārvalstniekiem – ārvalsts kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments un Latvijas kompetento iestāžu izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Jūrnieka grāmatiņu izsniedz arī personām, kas mācās Latvijas jūrlietu izglītības iestādēs, atrodas mācību praksē uz kuģiem.

(3) Jūrnieka grāmatiņai ir valsts kods un grāmatiņas numurs. Ierakstus tajā izdara latviešu un angļu valodā.

(4) Jūrnieka grāmatiņas noformē, izsniedz un to uzskaiti veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija.

114.

Izteikt 27. panta ceturto daļu kā trešo daļu

Atbalstīt

(3) Jūrnieka grāmatiņas noformē, izsniedz un to uzskaiti veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija.

115.

Apvienot 27. panta trešo un piekto daļu, izteikt kā ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Jūrnieku grāmatiņā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets. Ierakstus jūrnieku grāmatiņā izdara latviešu un angļu valodā.”

Atbalstīt

(4) Jūrnieku grāmatiņā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets. Ierakstus jūrnieku grāmatiņā izdara latviešu un angļu valodā.

(5) Prasības, kas jāievēro attiecībā uz Jūrnieka grāmatiņu, apstiprina satiksmes ministrs.

116.

Izteikt 27. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Noteikumus par Latvijas Republikas Jūrnieka grāmatiņu apstiprina satiksmes ministrs.”

Neatbalstīt

(5) Prasības, kas jāievēro attiecībā uz Jūrnieka grāmatiņu, apstiprina satiksmes ministrs.

4.apakšnodaļa. Jūrnieku darba aizsardzība

117.

Izslēgt vārdus “4.apakšnodaļa. Jūrnieku darba aizsardzība”.

Atbalstīt

28.pants. Darba aizsardzības prasību nodrošināšana uz kuģiem

28.pants. Darba aizsardzības prasību nodrošināšana uz kuģiem

(1) Uz Latvijas kuģiem ievēro darba aizsardzības prasības, ņemot vērā starptautiskajos un Latvijas normatīvajos aktos noteikto, kuģa darbības specifiku un labu kuģošanas praksi.

118.

Izslēgt 28. panta pirmajā daļā vārdus “ņemot vērā starptautiskajos un Latvijas normatīvajos aktos noteikto”

Atbalstīt

(1) Uz Latvijas kuģiem ievēro darba aizsardzības prasības, kuģa darbības specifiku un labu kuģošanas praksi.

(2) Par darba aizsardzības un drošības prasību ievērošanu uz kuģa atbild kuģa kapteinis. Par atsevišķu kuģa operāciju veikšanas drošību atbild kuģa kapteiņa norīkotais kuģa apkalpes loceklis.

(2) Par darba aizsardzības un drošības prasību ievērošanu uz kuģa atbild kuģa kapteinis. Par atsevišķu kuģa operāciju veikšanas drošību atbild kuģa kapteiņa norīkotais kuģa apkalpes loceklis.

(3) Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa kapteini ar darba drošības instrukcijām, kuras kuģa īpašnieks izstrādā, ievērojot Starptautiskās darba organizācijas konvenciju, Darba aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasības.

(3) Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa kapteini ar darba drošības instrukcijām, kuras kuģa īpašnieks izstrādā, ievērojot Starptautiskās darba organizācijas konvenciju, Darba aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasības.

29.pants. Jūrnieku veselība

119.

Izteikt 29.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“29.pants Jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa”

Atbalstīt

29.pants Jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa

(1) Jūrniekam, kas gatavojas saņemt kompetences sertifikātu vai tiek norīkots darbā uz kuģa, ir jābūt sertifikātam par veselības atbilstību darbam uz kuģa.

120.

Aizstāt 29. panta pirmajā daļā vārdu “sertifikātam” ar vārdiem “ārsta izsniegtam atzinumam”

Atbalstīt

(1) Jūrniekam, kas gatavojas saņemt kompetences sertifikātu vai tiek norīkots darbā uz kuģa, ir jābūt ārsta izsniegtam atzinumam par veselības atbilstību darbam uz kuģa.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt kārtību, kādā ir izsniedzams šā panta pirmajā daļā noteiktais sertifikāts par veselības atbilstību darbam uz kuģa, un noteikt kārtību, saskaņā ar kuru ir nosakāmas ārstniecības iestādes (ārsti), kuras var veikt jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

121.

Izteikt 29. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes jūrniekiem, kā arī kārtību, kādā izsniedzams ārsta atzinums par jūrnieka veselības atbilstību darbam uz kuģa.”

Atbalstīt

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes jūrniekiem, kā arī kārtību, kādā izsniedzams ārsta atzinums par jūrnieka veselības atbilstību darbam uz kuģa.

(3) Jūrnieku veselības pārbaudes kritērijus jūrnieku atbilstībai darbam uz kuģa saskaņā ar STCW un Starptautiskās darba organizācijas konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām nosaka satiksmes ministrs un labklājības ministrs.

122.

Izteikt 29. panta trešo daļu šādā redakcijā:

”(3) Jūrnieku veselības pārbaudes kritērijus jūrnieku atbilstībai darbam uz kuģa nosaka Ministru kabinets.

Atbalstīt

(3) Jūrnieku veselības pārbaudes kritērijus jūrnieku atbilstībai darbam uz kuģa nosaka Ministru kabinets.

30.pants. Kuģa apkalpes darba un atpūtas telpas

30.pants. Kuģa apkalpes darba un atpūtas telpas

(1) Kuģu īpašnieki nodrošina Latvijas kuģu apkalpju darba un atpūtas telpu atbilstību Starptautiskās darba organizācijas konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām attiecībā uz:

(1) Kuģu īpašnieki nodrošina Latvijas kuģu apkalpju darba un atpūtas telpu atbilstību Starptautiskās darba organizācijas konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām attiecībā uz:

1) katram cilvēkam paredzēto minimālo platību jūrnieku guļamtelpās un maksimālo cilvēku skaitu tajās;

1) katram cilvēkam paredzēto minimālo platību jūrnieku guļamtelpās un maksimālo cilvēku skaitu tajās;

2) aprīkojumu jūrnieku guļamtelpās, ēdamtelpās, sanitārajos mezglos un virtuvē;

2) aprīkojumu jūrnieku guļamtelpās, ēdamtelpās, sanitārajos mezglos un virtuvē;

3) kuģa apkalpes aizsardzību pret traumām, mitrumu, karstumu, aukstumu un troksni;

3) kuģa apkalpes aizsardzību pret traumām, mitrumu, karstumu, aukstumu u n troksni;

4) kuģa apgādi ar ūdeni un apkures, apgaismojuma, ventilācijas un labierīcību aprīkojumu.

4) kuģa apgādi ar ūdeni un apkures, apgaismojuma, ventilācijas un labierīcību aprīkojumu.

(2) Kuģa virsnieks, ko kuģa kapteinis šim nolūkam pilnvarojis, regulāri pārbauda kuģa apkalpei paredzētās telpas un rezultātus ieraksta kuģa žurnālā.

(2) Kuģa virsnieks, ko kuģa kapteinis šim nolūkam pilnvarojis, regulāri pārbauda kuģa apkalpei paredzētās telpas un rezultātus ieraksta kuģa žurnālā.

31.pants. Alkohola lietoanas ierobecojums, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas aizliegums

31.pants. Alkohola lietoanas ierobecojums, narkotisko un psihotropo vielu lietoanas aizliegums

(1) Jūrniekiem, atrodoties uz kuģa, pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs (BAC) no sardzes brīvajā laikā nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus.

(1) Jūrniekiem, atrodoties uz kuģa, pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs (BAC) no sardzes brīvajā laikā nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus.

(2) Jūrnieki atturas no alkohola lietošanas ne mazāk kā divas stundas pirms sardzes pienākumu pildīšanas uzsākšanas un nedrīkst to lietot sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

(2) Jūrnieki atturas no alkohola lietošanas ne mazāk kā divas stundas pirms sardzes pienākumu pildīšanas uzsākšanas un nedrīkst to lietot sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

(3) Jūrnieki uz kuģiem nedrīkst atrasties narkotisko un psihotropo vielu iespaidā.

(3) Jūrnieki uz kuģiem nedrīkst atrasties narkotisko un psihotropo vielu iespaidā.

(4) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas kuģu īpašniekiem noteikt stingrākas prasības jūrniekiem attiecībā uz alkohola lietošanas pieļaujamajām normām uz saviem kuģiem.

(4) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas kuģu īpašniekiem noteikt stingrākas prasības jūrniekiem attiecībā uz alkohola lietošanas pieļaujamajām normām uz saviem kuģiem.

32.pants. Veselības aizsardzības prasības uz kuģa

32.pants. Veselības aizsardzības prasības uz kuģa

(1) Satiksmes ministrs un labklājības ministrs ir tiesīgs noteikt minimālās darba drošības un veselības aizsardzības prasības medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem, ņemot vērā Starptautiskās darba organizācijas konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu prasības.

123.

Izteikt 32. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka minimālās darba drošības un veselības aizsardzības prasības medicīniskās palīdzības sniegšanai uz kuģa.”

Atbalstīt

(1) Ministru kabinets nosaka minimālās darba drošības un veselības aizsardzības prasības medicīniskās palīdzības sniegšanai uz kuģa.

(2) Uz katra Latvijas kuģa ir jābūt īpaši apmācītam virsniekam, kas ir pastāvīgi atbildīgs par pirmās palīdzības sniegšanu un zāļu lietošanu.

(2) Uz katra Latvijas kuģa ir jābūt īpaši apmācītam virsniekam, kas ir pastāvīgi atbildīgs par pirmās palīdzības sniegšanu un zāļu lietošanu.

II nodaļa. Kuģošanas drošība ostās

124.

II. nodaļu izteikt kā III. nodaļu.

Atbalstīt

III nodaļa. Kuģošanas drošība ostās

33.pants. Ostas kapteinis

33.pants. Ostas kapteinis

(1) Ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvo aktu, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatoriju, kuģu ceļiem, piestātnēm un termināliem.

125.

Izslēgt 33.panta pirmajā daļā vārdu “Latvijas”

Atbalstīt

(1) Ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar normatīvo aktu, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvo aktu, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatoriju, kuģu ceļiem, piestātnēm un termināliem.

(2) Ostas pārvalde var izveidot kuģošanas drošības nodrošināšanai nepieciešamos dienestus, kurus vada ostas kapteinis: kuģu satiksmes dienestu, loču dienestu un citus ostas kapteinim pakļautos ostas dienestus.

(2) Ostas pārvalde var izveidot kuģošanas drošības nodrošināšanai nepieciešamos dienestus, kurus vada ostas kapteinis: kuģu satiksmes dienestu, loču dienestu un citus ostas kapteinim pakļautos ostas dienestus.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie dienesti netiek izveidoti, ostas kapteiņa pienākumus var pildīt ostas pārvaldnieks vai cita ostas pārvaldnieka norīkota persona.

126.

papildināt 33. panta trešo daļu pēc vārdiem “pārvaldnieka norīkota” ar vārdiem “atbilstoši sertificēta”

Atbalstīt

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie dienesti netiek izveidoti, ostas kapteiņa pienākumus var pildīt ostas pārvaldnieks vai cita ostas pārvaldnieka norīkota atbilstoši sertificēta persona.

(4) Ostas kapteinis vada ledlauca darbu ostas pievedceļos ledus navigācijas periodā.

(4) Ostas kapteinis vada ledlauža darbu ostas pievedceļos ledus navigācijas periodā.

(5) Ostas kapteinis vada ostā notikušo avāriju seku likvidācijas operācijas un cilvēku glābšanas operācijas, ja to nosaka operatīvās rīcības plāni.

(5) Ostas kapteinis vada ostā notikušo avāriju seku likvidācijas operācijas un cilvēku glābšanas operācijas, ja to nosaka operatīvās rīcības plāni.

(6) Ja ostā vai pieejā ostai ir noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Krasta apsardzei un kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai, bet piesārņošanas gadījumā – arī Jūras vides pārvaldei, un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu iegūšanu.

(6) Ja ostā vai pieejā ostai ir noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Krasta apsardzei un kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai, bet piesārņošanas gadījumā – arī Jūras vides pārvaldei, un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu iegūšanu.

(7) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šajā pantā minēto starptautisko normatīvo aktu piemērošanas kārtību ostās.

127.

Izslēgt 33. panta septīto daļu.

Atbalstīt

34.pants. Loču dienests

34.pants. Loču dienests

(1) Locis ir attiecīgās ostas pārvaldes atbilstoši sertificēts darbinieks. Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja funkcijas kuģa manevros, kuģim ienākot ostā, izejot no tās vai pārvietojoties tajā. Par drošu kuģa navigāciju loča darbības laikā uz kuģa atbild kuģa kapteinis.

129.

Izteikt 34. panta pirmās daļas 1. teikumu šādā redakcijā:

“Locis ir atbilstoši sertificēts attiecīgās ostas pārvaldes darbinieks.”

Izteikt 34. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Locis ir attiecīgās ostas pārvaldes darbinieks, kurš saņēmis attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu.”.

Atbalstīt

(1) Locis ir attiecīgās ostas pārvaldes darbinieks, kurš saņēmis attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja funkcijas kuģa manevros, kuģim ienākot ostā, izejot no tās vai pārvietojoties tajā. Par drošu kuģa navigāciju loča darbības laikā uz kuģa atbild kuģa kapteinis.

(2) Loči var sniegt loču pakalpojumus arī ūdeņos ārpus ostas.

(2) Loči var sniegt loču pakalpojumus arī ūdeņos ārpus ostas.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt kārtību, kādā uz Latvijas kuģiem ir izmantojami loči, un loču darbības rajonus, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības.

130.

Izteikt 34. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Satiksmes ministrs izdod noteikumus par ločiem un nosaka loču darbības rajonus, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības.”

Neatbalstīt

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt kārtību, kādā uz Latvijas kuģiem ir izmantojami loči, un loču darbības rajonus, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības.

131.

Papildināt 34. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kuģa kapteinis, kuram ir izņēmuma sertifikāts, ir atbrīvojams no pienākuma izmantot loci loču darbības rajonā, ja Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šāda sertifikāta izsniegšanas kārtību.”

Atbalstīt

(4) Kuģa kapteinis, kuram ir izņēmuma sertifikāts, ir atbrīvojams no pienākuma izmantot loci loču darbības rajonā, ja Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šāda sertifikāta izsniegšanas kārtību.

35.pants. Ziņošana par pasažieriem

132.

Izteikt 35.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“35.pants. Kuģu pasažieru reģistrācija”

Atbalstīt

35.pants. Kuģu pasažieru reģistrācija

(1) Uz pasažieru kuģa, kas veic reisus no Latvijas ostas 20 jūras jūdžu attālumā un tālāk, pirms iziešanas no ostas pasažierus reģistrē. Kuģa kapteinis iesniedz pasažieru sarakstu un kuģa apkalpes sarakstu Koordinācijas centrā (MRCC).

(1) Uz pasažieru kuģa, kas veic reisus no Latvijas ostas 20 jūras jūdžu attālumā un tālāk, pirms iziešanas no ostas pasažierus reģistrē. Kuģa kapteinis iesniedz pasažieru sarakstu un kuģa apkalpes sarakstu Koordinācijas centrā (MRCC).

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto kuģu pasažieru reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām.

133.

Izslēgt 35. panta otrajā daļā vārdus “atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām”. 

Atbalstīt

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto kuģu pasažieru reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

36.pants. Ziņošana par bīstamām kravām

134.

Aizstāt 36.panta nosaukumā vārdu “Ziņošana” ar vārdu “Ziņojums”

Atbalstīt

36.pants. Ziņojums par bīstamām kravām

(1) Ja Latvijas ūdeņos vai ostās vēlas iebraukt kuģis ar bīstamām un piesārņojošām kravām, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona par šādām kravām ziņo attiecīgās ostas kapteinim, nosūtot ziņojumu pirms izbraukšanas no ostas, kurā šīs kravas iekrautas.

(1) Ja Latvijas ūdeņos vai ostās vēlas iebraukt kuģis ar bīstamām un piesārņojošām kravām, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona par šādām kravām ziņo attiecīgās ostas kapteinim, nosūtot ziņojumu pirms izbraukšanas no ostas, kurā šīs kravas iekrautas.

(2) Kuģim ar bīstamām un piesārņojošām kravām atstājot Latvijas ostu, kuģa kapteinis iesniedz Koordinācijas centrā (MRCC) ziņojumu par šīm kravām.

(2) Kuģim ar bīstamām un piesārņojošām kravām atstājot Latvijas ostu, kuģa kapteinis iesniedz Koordinācijas centrā (MRCC) ziņojumu par šīm kravām.

(3) Noteikumus par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām izdod Ministru kabinets atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām.

135.

Izslēgt 36. panta trešajā daļā vārdus “atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām”.

Atbalstīt

(3) Noteikumus par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām izdod Ministru kabinets.

37.pants. Kuģu kravu operācijas

37.pants. Kuģu kravu operācijas

(1) Kravas iekraušanas un izkraušanas operācijas ostās veic saskaņā ar kuģa kravas plānu, ko saskaņo ar stividorkompāniju un par kuru ir atbildīgs kuģa kapteinis. Kuģa kravas plāns nodrošina drošu kuģa stāvēšanu ostā un kuģa drošību jūrā.

(1) Kravas iekraušanas un izkraušanas operācijas ostās veic saskaņā ar kuģa kravas plānu, ko saskaņo ar stividorkompāniju un par kuru ir atbildīgs kuģa kapteinis. Kuģa kravas plāns nodrošina drošu kuģa stāvēšanu ostā un kuģa drošību jūrā.

(2) Kravas iekraušanas operācijas uz kuģa veic un kravu uz tā izvieto un nostiprina, ievērojot Starptautiskās jūras organizācijas prasības attiecībā uz konkrēto kravas veidu (kokmateriāli, kravas, ko pārvadā uz klāja, graudu kravas, beramkravas ar lielu blīvumu un citas kravas, kuru pārvadāšanu regulē īpaši Starptautiskās jūras organizācijas kodeksi).

136.

Aizstāt 37. panta otrajā daļā vārdus “Kravas iekraušanas operācijas” ar vārdiem “Kravas operācijas”

Atbalstīt

(2) Kravas operācijas uz kuģa veic un kravu uz tā izvieto un nostiprina, ievērojot Starptautiskās jūras organizācijas prasības attiecībā uz konkrēto kravas veidu (kokmateriāli, kravas, ko pārvadā uz klāja, graudu kravas, beramkravas ar lielu blīvumu un citas kravas, kuru pārvadāšanu regulē īpaši Starptautiskās jūras organizācijas kodeksi).

(3) Jebkura persona ostā, kurai ir radušās aizdomas par šā panta otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu, par to ziņo ostas valsts kontroles inspektoram.

(3) Jebkura persona ostā, kurai ir radušās aizdomas par šā panta otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu, par to ziņo ostas valsts kontroles inspektoram.

38.pants. Operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostās

38.pants. Operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostās

(1) Veicot kuģu kravas operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām, piestātnes operators, kravas pārvaldītājs un kuģa kapteinis atbilstoši kompetencei atkarībā no kravas veida nodrošina SOLAS konvencijas, MARPOL konvencijas un to kodeksu, tai skaitā Starptautiskā jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodeksa), Beramkravu drošas prakses kodeksa (BC kodeksa), Starptautiskās rokasgrāmatas par drošību uz naftas tankkuģiem un naftas terminālos (ISGOTT), Starptautiskā naftas sabiedrību jūras foruma (OCIMF) Rokasgrāmatas par drošību terminālos sašķidrināto gāzu pārkraušanai uz kuģiem un citu starptautisko normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz:

(1) Veicot kuģu kravas operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām, piestātnes operators, kravas pārvaldītājs un kuģa kapteinis atbilstoši kompetencei atkarībā no kravas veida nodrošina SOLAS konvencijas, MARPOL konvencijas un to kodeksu, tai skaitā Starptautiskā jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodeksa), Beramkravu drošas prakses kodeksa (BC kodeksa), Starptautiskās rokasgrāmatas par drošību uz naftas tankkuģiem un naftas terminālos (ISGOTT), Starptautiskā naftas sabiedrību jūras foruma (OCIMF) Rokasgrāmatas par drošību terminālos sašķidrināto gāzu pārkraušanai uz kuģiem un citu starptautisko normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz:

1) naftu un naftas produktiem;

1) naftu un naftas produktiem;

2) sašķidrinātu gāzu lejamkravām;

2) sašķidrinātu gāzu lejamkravām;

3) kaitīgo šķidro vielu lejamkravām;

3) kaitīgo šķidro vielu lejamkravām;

4) bīstamām kravām iepakojumā;

4) bīstamām kravām iepakojumā;

5) beramkravām.

5) beramkravām.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības kuģu kravas operācijām ar bīstamām un piesārņojošām kravām atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu un Starptautiskās jūras organizācijas prasībām un rekomendācijām, kā arī Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas prasībām un rekomendācijām.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības kuģu kravas operācijām ar bīstamām un piesārņojošām kravām atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu un Starptautiskās jūras organizācijas prasībām un rekomendācijām, kā arī Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas prasībām un rekomendācijām.

(3) Ikvienam bīstamas un piesārņojošas kravas nosūtītājam Latvijā, sagatavojot kravu jūras pārvadājumam, ir jāņem vērā šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu prasības.

(3) Ikvienam bīstamas un piesārņojošas kravas nosūtītājam Latvijā, sagatavojot kravu jūras pārvadājumam, ir jāņem vērā šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu prasības.

39.pants. Iekārtas kuģu radīto atkritumu pieņemšanai

39.pants. Iekārtas kuģu radīto atkritumu pieņemšanai

(1) Ostu pārvaldes nodrošina kuģu radīto atkritumu pieņemšanu, bet piestātnes operators nodrošina kuģu kravas radīto atkritumu pieņemšanu.

(1) Ostu pārvaldes nodrošina kuģu radīto atkritumu pieņemšanu, bet piestātnes operators nodrošina kuģu kravas radīto atkritumu pieņemšanu.

(2) Atkritumu pieņemšanas iekārtas ostās atbilst MARPOL konvencijas, Helsinku konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām.

(2) Atkritumu pieņemšanas iekārtas ostās atbilst MARPOL konvencijas, Helsinku konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām.

40.pants. Tankkuģi ar izolētā balasta tankiem

40.pants. Tankkuģi ar izolētā balasta tankiem

(1) Latvijas ostās tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem piemēro ostu maksas atlaides un maksas par navigācijas pakalpojumiem atlaides atbilstoši samazinātajai bruto tilpībai.

(1) Latvijas ostās tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem piemēro ostu maksas atlaides un maksas par navigācijas pakalpojumiem atlaides atbilstoši samazinātajai bruto tilpībai.

(2) Noteikumus par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem, arī kārtību, kādā aprēķināma izolēto tanku tilpība, izdod Ministru kabinets.

(2) Noteikumus par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem, arī kārtību, kādā aprēķināma izolēto tanku tilpība, izdod Ministru kabinets.

III nodaļa. Kuģošanas režīms Latvijas ūdeņos

137.

Izteikt III. nodaļu kā IV nodaļu.

Atbalstīt

IV nodaļa. Kuģošanas režīms Latvijas ūdeņos

41.pants. Kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas

41.pants. Kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas

(1) Lai nodrošinātu efektīvu un drošu kuģu satiksmi un informācijas apmaiņu Latvijas ūdeņos, kur notiek intensīva kuģu satiksme, satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt rajonus, kuros izveido kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas.

138.

Aizstāt 41.panta pirmajā daļā vārdus “ir tiesīgs noteikt” ar vārdiem “nosaka”.

Atbalstīt

(1) Lai nodrošinātu efektīvu un drošu kuģu satiksmi un informācijas apmaiņu Latvijas ūdeņos, kur notiek intensīva kuģu satiksme, satiksmes ministrs nosaka rajonus, kuros izveido kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt kuģošanas un ziņošanas kārtību šā panta pirmajā daļā minētajos rajonos.

139.

Aizstāt 41.panta otrajā daļā vārdus “ir tiesīgs noteikt” ar vārdiem “nosaka”.

Atbalstīt

(2) Satiksmes ministrs nosaka kuģošanas un ziņošanas kārtību šā panta pirmajā daļā minētajos rajonos.

(3) Ikviens kuģis, kas atrodas kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas darbības rajonā, ievēro tajā noteikto kuģošanas un ziņošanas kārtību.

(3) Ikviens kuģis, kas atrodas kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas darbības rajonā, ievēro tajā noteikto kuģošanas un ziņošanas kārtību.

42.pants. Ziņojumi par kuģu sadursmi

42.pants. Ziņojumi par kuģu sadursmi

Ja kuģis ir cietis sadursmē vai izraisījis sadursmi Latvijas ūdeņos, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks, aģents vai cita persona, kurai ir informācija par kuģa sadursmi, nekavējoties par notikušo ziņo Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim. 

Ja kuģis ir cietis sadursmē vai izraisījis sadursmi Latvijas ūdeņos, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks, aģents vai cita persona, kurai ir informācija par kuģa sadursmi, nekavējoties par notikušo ziņo Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim.

43.pants. Kuģu sadursmju novēršanas noteikumi

43.pants. Kuģu sadursmju novēršanas noteikumi

(1) Kuģu un hidroplānu kapteiņi Latvijas ūdeņos ievēro COLREG konvencijas prasības.

(1) Kuģu un hidroplānu kapteiņi Latvijas ūdeņos ievēro COLREG konvencijas prasības.

(2) Atbilstoši COLREG konvencijas noteikumiem satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt īpašu kuģošanas kārtību atsevišķos rajonos ostās un ar tiem saistītajos ūdeņos, nemazinot kuģošanas drošību.

140.

Aizstāt 43.panta otrajā daļā vārdus “ir tiesīgs noteikt” ar vārdiem “nosaka”.

Atbalstīt

(2) Atbilstoši COLREG konvencijas noteikumiem satiksmes ministrs nosaka īpašu kuģošanas kārtību atsevišķos rajonos ostās un ar tiem saistītajos ūdeņos, nemazinot kuģošanas drošību.

44.pants. Kuģa aizturēšana jūrā

44.pants. Kuģa aizturēšana jūrā

(1) Lai nodrošinātu starptautisko un Latvijas normatīvo aktu izpildi Latvijas ūdeņos ārpus ostas akvatorijas, Krasta apsardze var kontrolēt, pārbaudīt un aizturēt kuģi atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijai.

142.

Aizstāt 44. panta pirmajā daļā vārdus “Krasta apsardze” ar vārdiem “Jūras spēki un Valsts robecsardze”

Aizstāt 44. panta pirmajā daļā vārdus “Lai nodrošinātu starptautisko un Latvijas normatīvo aktu izpildi” ar vārdiem “Lai nodrošinātu normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi”

Atbalstīt

(1) Lai nodrošinātu normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi Latvijas ūdeņos ārpus ostas akvatorijas, Krasta apsardze var kontrolēt, pārbaudīt un aizturēt kuģi atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijai.

(2) Ministru kabinets var noteikt kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

143.

Izteikt 44. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas jurisdikcija esošajos ūdeņos.”

Atbalstīt

(2) Ministru kabinets nosaka kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas jurisdikcija esošajos ūdeņos.

45.pants. Radioziņojumi

45.pants. Radioziņojumi

(1) Latvijas piekrastes ūdeņos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN) un regulārus drošības (SECURITY) ziņojumus atbilstoši SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām.

144.

Izteikt 45. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas piekrastes ūdeņos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN), regulārus jūras drošības (SECURITEE) ziņojumus, kā arī meteoroloģisko prognožu pārraides atbilstoši SOLAS konvencijas, SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām.”

Atbalstīt

(1) Latvijas piekrastes ūdeņos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN), regulārus jūras drošības (SECURITEE) ziņojumus, kā arī meteoroloģisko prognožu pārraides atbilstoši SOLAS konvencijas, SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām.

(2) Ministru kabinets var izdot noteikumus GMDSS sakaru nodrošināšanai.

146.

Izteikt 45. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets var izdot noteikumus GMDSS sakaru un ziņojumu nodrošināšanai Latvijas ūdeņos un Latvijas atbildības rajonā.”

Izteikt 45.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā veicama GMDSS sakaru nodrošināšana.”

Atbalstīt

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā veicama GMDSS sakaru nodrošināšana.

46.pants. Cilvēku meklēšana un glābšana

46.pants. Cilvēku meklēšana un glābšana

(1) Cilvēku meklēšanu un glābšanu veic Krasta apsardze saskaņā ar SAR konvencijas un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas prasībām.

(1) Cilvēku meklēšanu un glābšanu veic Krasta apsardze saskaņā ar SAR konvencijas un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas prasībām.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos. Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek Krasta apsardzes un citu institūciju sadarbība, Koordinācijas centra (MRCC) un tā apakšcentru darbība, kā arī Latvijas atbildības rajonu.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos. Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek Krasta apsardzes un citu institūciju sadarbība, Koordinācijas centra (MRCC) un tā apakšcentru darbība, kā arī Latvijas atbildības rajonu.

(3) Krasta apsardze nodrošina Koordinācijas centra (MRCC) un GMDSS sakaru sistēmas darbību un meklēšanas un glābšanas operācijās izmanto Nacionālo bruņoto spēku kuģus, lidaparātus un citus tehniskos līdzekļus atbilstoši operatīvās rīcības plāniem.

(3) Krasta apsardze nodrošina Koordinācijas centra (MRCC) un GMDSS sakaru sistēmas darbību un meklēšanas un glābšanas operācijās izmanto Nacionālo bruņoto spēku kuģus, lidaparātus un citus tehniskos līdzekļus atbilstoši operatīvās rīcības plāniem.

(4) Krasta apsardze var izveidot Koordinācijas centra (MRCC) apakšcentrus. Ostas kuģu satiksmes dienests (VTS) glābšanas gadījumos tiek uzskatīts par šādu apakšcentru.

(4) Krasta apsardze var izveidot Koordinācijas centra (MRCC) apakšcentrus. Ostas kuģu satiksmes dienests (VTS) glābšanas gadījumos tiek uzskatīts par šādu apakšcentru.

(5) Koordinācijas centram (MRCC) un tā apakšcentriem ir jābūt operatīvās rīcības plāniem, kas nosaka kārtību un cilvēku meklēšanā un glābšanā iesaistītās institūcijas Latvijas atbildības zonā, ieskaitot ostu akvatorijas.

147.

Aizstāt 46. panta piektajā daļā vārdus “Latvijas atbildības zonā” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas atbildības rajonā” (attiecīgā locījumā);

Atbalstīt

(5) Koordinācijas centram (MRCC) un tā apakšcentriem ir jābūt operatīvās rīcības plāniem, kas nosaka kārtību un cilvēku meklēšanā un glābšanā iesaistītās institūcijas Latvijas atbildības rajonā, ieskaitot ostu akvatorijas.

(6) Jūras vai aviācijas avārijas gadījumā Koordinācijas centram (MRCC) ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un gaisakuģiem, kā arī karakuģiem un militārajiem lidaparātiem ienākt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, operatīvi informējot Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

(6) Jūras vai aviācijas avārijas gadījumā Koordinācijas centram (MRCC) ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un gaisakuģiem, kā arī karakuģiem un militārajiem lidaparātiem ienākt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, operatīvi informējot Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

(7) Uz pasažieru kuģiem, kas veic regulāru satiksmi ilgāk par sešiem mēnešiem, šķērsojot Latvijas atbildības zonu, ir sadarbības plāns cilvēku meklēšanai un glābšanai. Minēto plānu atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas rekomendācijām izstrādā Krasta apsardze.

148.

Aizstāt 46. panta septītajā daļā vārdus “Latvijas atbildības zonā” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas atbildības rajonā” (attiecīgā locījumā);

Atbalstīt

(7) Uz pasažieru kuģiem, kas veic regulāru satiksmi ilgāk par sešiem mēnešiem, šķērsojot Latvijas atbildības rajonu, ir sadarbības plāns cilvēku meklēšanai un glābšanai. Minēto plānu atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas rekomendācijām izstrādā Krasta apsardze.

47.pants. Avārijas un briesmu signāli

47.pants. Avārijas un briesmu signāli

(1) Avārijas un briesmu gadījumos lieto signālus atbilstoši COLREG konvencijas un SOLAS konvencijas prasībām.

(1) Avārijas un briesmu gadījumos lieto signālus atbilstoši COLREG konvencijas un SOLAS konvencijas prasībām.

(2) Šajā pantā noteikto avārijas un briesmu signālu lietošana bez vajadzības ir aizliegta. Par šādu pārkāpumu piemēro sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

149.

Izteikt 47.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Par šādu pārkāpumu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības”.

Atbalstīt

(2) Šajā pantā noteikto avārijas un briesmu signālu lietošana bez vajadzības ir aizliegta. Par šādu pārkāpumu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības.

48.pants. Paziņojumi jūrniekiem un navigācijas brīdinājumi

48.pants. Paziņojumi jūrniekiem un navigācijas brīdinājumi

Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija informē jūrniekus par kuģošanas režīma pārmaiņām un pārmaiņām navigācijas aprīkojumā Latvijas ūdeņos. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija šo informāciju sniedz izdevumos "Paziņojumi jūrniekiem" un "Navigācijas brīdinājumi". Krasta apsardze šo informāciju pilnībā vai daļēji izziņo regulāros drošības (SECURITY) ziņojumos.

151.

Aizstāt 48. pantā vārdu “SECURITY” ar vārdu “SECURITEE”

Aizstāt 48.pantā vārdus “sniedz izdevumos” ar vārdiem “publicē izdevumos”.

 Atbalstīt

Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija informē jūrniekus par kuģošanas režīma pārmaiņām un pārmaiņām navigācijas aprīkojumā Latvijas ūdeņos. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija šo informāciju publicē izdevumos "Paziņojumi jūrniekiem" un "Navigācijas brīdinājumi". Krasta apsardze šo informāciju pilnībā vai daļēji izziņo regulāros drošības (SECURITEE) ziņojumos.

IV nodaļa. Ar kuģošanu saistītie negadījumi

152.

Izteikt IV nodaļu kā V nodaļu.

Atbalstīt

V nodaļa. Ar kuģošanu saistītie negadījumi

49.pants. Jūras negadījums

49.pants. Jūras negadījums

Jūras negadījums ir negadījums, kas atbilst Starptautiskās jūras organizācijas Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksā noteiktajam, tai skaitā šādos gadījumos:

Jūras negadījums ir negadījums, kas atbilst Starptautiskās jūras organizācijas Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksā noteiktajam, tai skaitā šādos gadījumos:

1) kuģis gājis bojā, pamests jūrā, pazudis bez vēsts vai iespējama kuģa bojāeja;

1) kuģis gājis bojā, pamests jūrā, pazudis bez vēsts vai iespējama kuģa bojāeja;

2) cilvēks zaudējis dzīvību, pazudis no kuģa vai guvis smagus miesas bojājumus kuģa ekspluatācijas laikā;

2) cilvēks zaudējis dzīvību, pazudis no kuģa vai guvis smagus miesas bojājumus kuģa ekspluatācijas laikā;

3) kuģim nodarīts materiālais kaitējums;

153.

Aizstāt 49. panta 3.punktā vārdus “materiāls kaitējums” ar vārdiem “materiāls zaudējums”.

Atbalstīt

3) kuģim nodarīts materiāls zaudējums;

4) uz kuģa noticis ugunsgrēks vai sprādziens;

4) uz kuģa noticis ugunsgrēks vai sprādziens;

5) kuģis uzsēdies uz grunts vai saskāries ar to;

5) kuģis uzsēdies uz grunts vai saskāries ar to;

6) kuģis ir bijis iesaistīts sadursmē ar citu kuģi vai objektu;

6) kuģis ir bijis iesaistīts sadursmē ar citu kuģi vai objektu;

7) kuģis zaudējis jūrasspēju korpusa, mehānismu, aprīkojuma bojājumu vai citu iemeslu dēļ;

7) kuģis zaudējis jūrasspēju korpusa, mehānismu, aprīkojuma bojājumu vai citu iemeslu dēļ;

8) bīstamu vielu noplūdes dēļ ir piesārņota vide.

8) bīstamu vielu noplūdes dēļ ir piesārņota vide.

50.pants. Jūras negadījumu izmeklēšana

50.pants. Jūras negadījumu izmeklēšana

(1) Kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī jebkura Latvijas Republikas valsts institūcija, fiziska vai juridiska persona, kurai ir kļuvis zināms par jūras negadījumu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze šo informāciju sniedz kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai, bet vides piesārņošanas gadījumā – arī Jūras vides pārvaldei.

154.

Izslēgt 50. panta pirmajā daļā vārdu “Republikas”

Atbalstīt

(1) Kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī jebkura Latvijas valsts institūcija, fiziska vai juridiska persona, kurai ir kļuvis zināms par jūras negadījumu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze šo informāciju sniedz kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai, bet vides piesārņošanas gadījumā – arī Jūras vides pārvaldei.

(2) Jūras negadījumus attiecībā uz jūras (kuģu) avārijām izmeklē kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija, piesārņojuma gadījumā piesaistot arī Jūras vides pārvaldi.

(2) Jūras negadījumus attiecībā uz jūras (kuģu) avārijām izmeklē kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija, piesārņojuma gadījumā piesaistot arī Jūras vides pārvaldi.

(3) Ja jūras negadījumā ir iesaistīts ārvalsts kuģis, par šo negadījumu un tā izmeklēšanas gaitu kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ziņo kuģa karoga valsts kompetentajai institūcijai, kura var iesaistīties turpmākajā jūras negadījuma izmeklēšanā. Negadījuma izmeklēšanā var piedalīties arī citu ieinteresēto valstu kompetentās institūcijas.

(3) Ja jūras negadījumā ir iesaistīts ārvalsts kuģis, par šo negadījumu un tā izmeklēšanas gaitu kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ziņo kuģa karoga valsts kompetentajai institūcijai, kura var iesaistīties turpmākajā jūras negadījuma izmeklēšanā. Negadījuma izmeklēšanā var piedalīties arī citu ieinteresēto valstu kompetentās institūcijas.

(4) Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtību jūras drošības aspektā atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas Kodeksam par jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu ir tiesīgs noteikt satiksmes ministrs. Ja negadījumam ir noziedzīga nodarījuma raksturs, tā izmeklēšanas kārtību nosaka atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajam.

155.

Aizstāt 50. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “ir tiesīgs noteikt” ar vārdu “nosaka”;

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja negadījumam ir noziedzīga nodarījuma raksturs, tā izmeklēšana notiek kriminālprocesuālajā kārtībā.”

Atbalstīt

(4) Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtību jūras drošības aspektā atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas Kodeksam par jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu nosaka satiksmes ministrs. Ja negadījumam ir noziedzīga nodarījuma raksturs, tā izmeklēšana notiek kriminālprocesuālajā kārtībā.

(5) Vides piesārņošanas gadījumu izmeklēšanas kārtību ir tiesīgs noteikt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

156.

Aizstāt 50. panta piektajā daļā vārdus “ir tiesīgs noteikt” ar vārdiem “nosaka”.

Atbalstīt

(5) Vides piesārņošanas gadījumu izmeklēšanas kārtību nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

V nodaļa. Jūras piesārņošanas novēršana

157.

Izteikt V nodaļu kā VI nodaļu.

Atbalstīt

VI nodaļa. Jūras piesārņošanas novēršana

51.pants. Piesārņošanas novēršana

51.pants. Piesārņošanas novēršana

(1) Kuģa īpašnieks un kuģa kapteinis nodrošina piesārņošanas novēršanas noteikumu ievērošanu atbilstoši MARPOL konvencijas un tās pielikumu, Helsinku konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām.

(1) Kuģa īpašnieks un kuģa kapteinis nodrošina piesārņošanas novēršanas noteikumu ievērošanu atbilstoši MARPOL konvencijas un tās pielikumu, Helsinku konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām.

(2) Kuģa kapteinis nodrošina, ka pirms kuģa iziešanas no ostas tās atkritumu pieņemšanas iekārtās tiek nodoti kuģu radītie atkritumi un kravas pārpalikumi, kurus saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem aizliegts novadīt jūrā. Šī prasība neattiecas uz Helsinku konvencijā noteikto minimālo atkritumu apjomu un izņēmumiem, kurus saskaņā ar starptautiskajām prasībām nosaka satiksmes ministrs.

158.

Aizstāt 51. panta otrajā daļā vārdus “kuģu radītie atkritumi un kravas pārpalikumi” ar vārdiem “kuģu un kuģu kravas radītie atkritumi”

Atbalstīt

(2) Kuģa kapteinis nodrošina, ka pirms kuģa iziešanas no ostas tās atkritumu pieņemšanas iekārtās tiek nodoti kuģu un kuģu kravas radītie atkritumi, kurus saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem aizliegts novadīt jūrā. Šī prasība neattiecas uz Helsinku konvencijā noteikto minimālo atkritumu apjomu un izņēmumiem, kurus saskaņā ar starptautiskajām prasībām nosaka satiksmes ministrs.

(3) Latvijas ūdeņos ir aizliegta atkritumu vai citu vielu izgāšana jūrā no kuģiem un jūrā izvietotajām iekārtām. Šis aizliegums neattiecas uz:

(3) Latvijas ūdeņos ir aizliegta atkritumu vai citu vielu izgāšana jūrā no kuģiem un jūrā izvietotajām iekārtām. Šis aizliegums neattiecas uz:

1) gultnes padziļināšanas darbos iegūtās grunts izgāšanu jūrā, ja tā norit saskaņā ar Jūras vides pārvaldes izdotu atļauju;

1) gultnes padziļināšanas darbos iegūtās grunts izgāšanu jūrā, ja tā norit saskaņā ar Jūras vides pārvaldes izdotu atļauju;

2) piezvejas un pārzvejas izgāšanu jūrā;

2) piezvejas un pārzvejas izgāšanu jūrā;

3) gadījumiem, kad cilvēka dzīvībai, kuģim vai jūrā izvietotajai iekārtai draud bojāeja un vielu izgāšana jūrā ir vienīgā iespēja, lai novērstu šos draudus. Vielas izgāžot jūrā, seko, lai līdz minimumam tiktu samazināts iespējamais kaitējums cilvēka dzīvībai un jūras videi. Jebkura persona, kas konstatē šādu izgāšanas gadījumu, par to ziņo Jūras vides pārvaldei.

159.

Aizstāt 51. panta trešās daļas 3.punktā vārdus “kaitējums cilvēka dzīvībai un jūras videi” ar vārdiem “kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai un videi”.

Atbalstīt

3) gadījumiem, kad cilvēka dzīvībai, kuģim vai jūrā izvietotajai iekārtai draud bojāeja un vielu izgāšana jūrā ir vienīgā iespēja, lai novērstu šos draudus. Vielas izgāžot jūrā, seko, lai līdz minimumam tiktu samazināts iespējamais kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai un videi un jūras videi. Jebkura persona, kas konstatē šādu izgāšanas gadījumu, par to ziņo Jūras vides pārvaldei.

(4) Atkritumu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu sadedzināšana Latvijas ūdeņos ir aizliegta.

(4) Atkritumu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu sadedzināšana Latvijas ūdeņos ir aizliegta.

(5) Kuģa kapteinis par kravas un bunkurēšanas operācijām reidos ostas akvatorijā informē ostas kapteini, ārpus ostas akvatorijas – Krasta apsardzi. Katrs kuģis, veicot minētās operācijas, ir nodrošināts ar avārijas seku likvidācijas plāniem un aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai novērstu iespējamās kaitīgo vielu noplūdes sekas jūrā.

(5) Kuģa kapteinis par kravas un bunkurēšanas operācijām reidos ostas akvatorijā informē ostas kapteini, ārpus ostas akvatorijas – Krasta apsardzi. Katrs kuģis, veicot minētās operācijas, ir nodrošināts ar avārijas seku likvidācijas plāniem un aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai novērstu iespējamās kaitīgo vielu noplūdes sekas jūrā.

(6) Ostu pārvaldes nodrošina, lai ostā būtu Jūras vides pārvaldes apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.

(6) Ostu pārvaldes nodrošina, lai ostā būtu Jūras vides pārvaldes apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.

(7) Naftas vai ķīmisko vielu termināla, piestātnes vai piestātņu grupas, kā arī platformas operators nodrošina darbības plāna neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem izstrādi. Šo plānu apstiprina Jūras vides pārvalde.

(7) Naftas vai ķīmisko vielu termināla, piestātnes vai piestātņu grupas, kā arī platformas operators nodrošina darbības plāna neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem izstrādi. Šo plānu apstiprina Jūras vides pārvalde.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētos plānus attiecībā uz ostām izstrādā ostas pārvaldes, attiecībā uz termināliem – to īpašnieki, ņemot vērā 1990.gada 30.novembra Starptautiskās konvencijas par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk – OPRC konvencija) prasības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās tipveida prasības, kuras jāievēro, sastādot darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētos plānus attiecībā uz ostām izstrādā ostas pārvaldes, attiecībā uz termināliem – to īpašnieki, ņemot vērā 1990.gada 30.novembra Starptautiskās konvencijas par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk – OPRC konvencija) prasības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās tipveida prasības, kuras jāievēro, sastādot darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.

52.pants. Ziņojumi par piesārņošanu

52.pants. Ziņojumi par piesārņošanu

(1) Jebkuras personas pienākums ir ziņot Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim par katru gadījumu, kas saistīts ar naftas vai citu kaitīgo vielu noplūdi vai iespējamo noplūdi Latvijas ūdeņos no kuģa, jūrā nostiprinātām iekārtām, ostas termināla vai no kāda cita objekta. Krasta apsardze vai ostas kapteinis par to ziņo Jūras vides pārvaldei.

(1) Jebkuras personas pienākums ir ziņot Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim par katru gadījumu, kas saistīts ar naftas vai citu kaitīgo vielu noplūdi vai iespējamo noplūdi Latvijas ūdeņos no kuģa, jūrā nostiprinātām iekārtām, ostas termināla vai no kāda cita objekta. Krasta apsardze vai ostas kapteinis par to ziņo Jūras vides pārvaldei.

(2) Latvijas kuģa kapteinis, kura kuģis atrodas ārvalsts ūdeņos, konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus, nekavējoties par to ziņo tuvākās piekrastes valsts kompetentajai institūcijai.

(2) Latvijas kuģa kapteinis, kura kuģis atrodas ārvalsts ūdeņos, konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus, nekavējoties par to ziņo tuvākās piekrastes valsts kompetentajai institūcijai.

53.pants. Jūras piesārņojuma likvidācija

53.pants. Jūras piesārņojuma likvidācija

(1) Jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu seku likvidācija Latvijas ūdeņos vai to tuvumā tiek veikta saskaņā ar OPRC konvenciju, Helsinku konvenciju un Ministru kabineta apstiprinātu nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

(1) Jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu seku likvidācija Latvijas ūdeņos vai to tuvumā tiek veikta saskaņā ar OPRC konvenciju, Helsinku konvenciju un Ministru kabineta apstiprinātu nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

(2) Piesārņojuma likvidācijas darbus nodrošina un koordinē Krasta apsardze. Piesārņojuma likvidācijas darbus ostas akvatorijā koordinē attiecīgās ostas kapteinis, ievērojot ostas darbības plānu naftas piesārņojuma gadījumā.

(2) Piesārņojuma likvidācijas darbus nodrošina un koordinē Krasta apsardze. Piesārņojuma likvidācijas darbus ostas akvatorijā koordinē attiecīgās ostas kapteinis, ievērojot ostas darbības plānu naftas piesārņojuma gadījumā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā jūras piesārņojuma gadījumā Koordinācijas centram ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un gaisa kuģiem, kā arī kara kuģiem un militārajiem lidaparātiem ienākt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, operatīvi informējot Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā jūras piesārņojuma gadījumā Koordinācijas centram ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un gaisa kuģiem, kā arī kara kuģiem un militārajiem lidaparātiem ienākt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, operatīvi informējot Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

54.pants. Pilnvaras jūras piesārņojuma gadījumā

54.pants. Pilnvaras jūras piesārņojuma gadījumā

(1) Ja ir noticis jūras negadījums, kas radījis piesārņojumu vai piesārņošanas draudus Latvijas ūdeņiem vai Latvijas piekrastei, vai arī jebkurām ar Latvijas ūdeņiem vai piekrasti saistītām valsts interesēm, Krasta apsardze sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām veic tādus pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu, mazinātu vai likvidētu piesārņojumu, kā arī jebkurus pasākumus attiecībā uz iesaistīto kuģi un tā kravu. Šie pasākumi var ietvert kuģa un tā kravas:

(1) Ja ir noticis jūras negadījums, kas radījis piesārņojumu vai piesārņošanas draudus Latvijas ūdeņiem vai Latvijas piekrastei, vai arī jebkurām ar Latvijas ūdeņiem vai piekrasti saistītām valsts interesēm, Krasta apsardze sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām veic tādus pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu, mazinātu vai likvidētu piesārņojumu, kā arī jebkurus pasākumus attiecībā uz iesaistīto kuģi un tā kravu. Šie pasākumi var ietvert kuģa un tā kravas:

1) pārvietošanu;

1) pārvietošanu;

2) glābšanu;

2) glābšanu;

3) nogremdēšanu vai iznīcināšanu;

3) nogremdēšanu vai iznīcināšanu;

4) pārņemšanu savā kontrolē.

4) pārņemšanu savā kontrolē.

(2) Krasta apsardze pēc saskaņošanas ar kuģa īpašnieku var dot rīkojumu Latvijas kuģa kapteinim doties uz negadījuma vietu un veikt nepieciešamās darbības jūras piesārņošanas nepieļaušanai, piesārņojuma mazināšanai vai likvidācijai.

(2) Krasta apsardze pēc saskaņošanas ar kuģa īpašnieku var dot rīkojumu Latvijas kuģa kapteinim doties uz negadījuma vietu un veikt nepieciešamās darbības jūras piesārņošanas nepieļaušanai, piesārņojuma mazināšanai vai likvidācijai.

(3) Izpildot šajā pantā minētos rīkojumus, katrai personai jāpieliek visas pūles, lai novērstu vai mazinātu briesmas, kas apdraud cilvēka dzīvību.

(3) Izpildot šajā pantā minētos rīkojumus, katrai personai jāpieliek visas pūles, lai novērstu vai mazinātu briesmas, kas apdraud cilvēka dzīvību.

(4) Veicot šajā pantā minētos pasākumus, Krasta apsardze, Jūras vides pārvalde un citas kompetentās institūcijas ievēro 1969.gada 29.novembra Starptautiskās konvencijas par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā, tās 1973.gada 2.novembra Protokola par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā pielikuma prasības.

(4) Veicot šajā pantā minētos pasākumus, Krasta apsardze, Jūras vides pārvalde un citas kompetentās institūcijas ievēro 1969.gada 29.novembra Starptautiskās konvencijas par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā, tās 1973.gada 2.novembra Protokola par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā pielikuma prasības.

55.pants. Kompensācijas saņemšanas nosacījumi

55.pants. Kompensācijas saņemšanas nosacījumi

(1) Persona, kurai piesārņojuma dēļ ir nodarīti zaudējumi vai piesārņojuma likvidācijas procesā radušies izdevumi atbilstoši 1992.gada 27.novembra Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (turpmāk – Fonda konvencija) nosacījumiem, var pieprasīt kompensāciju no šā fonda.

(1) Persona, kurai piesārņojuma dēļ ir nodarīti zaudējumi vai piesārņojuma likvidācijas procesā radušies izdevumi atbilstoši 1992.gada 27.novembra Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (turpmāk – Fonda konvencija) nosacījumiem, var pieprasīt kompensāciju no šā fonda.

(2) Visos gadījumos, kad nav piemērojama Fonda konvencija, tai skaitā piesārņojuma draudu novēršanas gadījumā, persona, kurai radušies izdevumi sakarā ar piedalīšanos pasākumos, kas veikti atbilstoši šā likuma 54.pantā noteiktajiem rīkojumiem, ir tiesīga pieprasīt atlīdzību no piesārņojuma draudu izraisītāja Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Visos gadījumos, kad nav piemērojama Fonda konvencija, tai skaitā piesārņojuma draudu novēršanas gadījumā, persona, kurai radušies izdevumi sakarā ar piedalīšanos pasākumos, kas veikti atbilstoši šā likuma 54.pantā noteiktajiem rīkojumiem, ir tiesīga pieprasīt atlīdzību no piesārņojuma draudu izraisītāja Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

VI nodaļa. Hidrogrāfija

160.

Izteikt VI nodaļu kā VII nodaļu.

Atbalstīt

VII nodaļa. Hidrogrāfija

56.pants. Hidrogrāfiskie mērījumi un pētījumi

56.pants. Hidrogrāfiskie mērījumi un pētījumi

(1) Latvijas ūdeņos atbilstoši Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas rekomendācijām tiek veikti šādi hidrogrāfiskie pētījumi un ģeodēziskie darbi:

(1) Latvijas ūdeņos atbilstoši Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas rekomendācijām tiek veikti šādi hidrogrāfiskie pētījumi un ģeodēziskie darbi:

1) dziļumu mērīšana atbilstoši starptautiskajām hidrogrāfisko mērījumu prasībām ūdeņos, kas tiek aktīvi izmantoti kuģošanai;

1) dziļumu mērīšana atbilstoši starptautiskajām hidrogrāfisko mērījumu prasībām ūdeņos, kas tiek aktīvi izmantoti kuģošanai;

2) dziļumu mērīšana un vispārīgie hidrogrāfiskie pētījumi Latvijas ūdeņos kartogrāfijas un citām tautsaimniecības vajadzībām;

2) dziļumu mērīšana un vispārīgie hidrogrāfiskie pētījumi Latvijas ūdeņos kartogrāfijas un citām tautsaimniecības vajadzībām;

3) dziļumu mērīšana padziļināšanas darbu plānošanai, veikšanai un kontrolei;

3) dziļumu mērīšana padziļināšanas darbu plānošanai, veikšanai un kontrolei;

4) nogrimušu objektu meklēšana, zemūdens cauruļvadu un komunikāciju līniju apsekošana;

4) nogrimušu objektu meklēšana, zemūdens cauruļvadu un komunikāciju līniju apsekošana;

5) straumju, ūdenslīmeņa svārstību, grunts nogulumu un zemes magnētisma datu ievākšana un sistematizēšana;

5) straumju, ūdenslīmeņa svārstību, grunts nogulumu un zemes magnētisma datu ievākšana un sistematizēšana;

6) ģeodēziskie darbi Latvijas ūdeņos;

6) ģeodēziskie darbi Latvijas ūdeņos;

7) krasta, hidrotehnisko un hidrogrāfisko būvju ģeodēziskie pētījumi;

7) krasta, hidrotehnisko un hidrogrāfisko būvju ģeodēziskie pētījumi;

8) hidrogrāfiskie darbi, kas saistīti ar jūras izmantošanu valsts institūciju vajadzībām;

8) hidrogrāfiskie darbi, kas saistīti ar jūras izmantošanu valsts institūciju vajadzībām;

9) hidrogrāfisko mērījumu un pētījumu datu bāzes veidošana un uzturēšana.

9) hidrogrāfisko mērījumu un pētījumu datu bāzes veidošana un uzturēšana.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktos hidrogrāfiskos pētījumus un ģeodēziskos darbus organizē un veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija. Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt, kādā kārtībā šie darbi ir veicami.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktos hidrogrāfiskos pētījumus un ģeodēziskos darbus organizē un veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija. Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt, kādā kārtībā šie darbi ir veicami.

(3) Par oficiāliem hidrogrāfiskiem mērījumiem Latvijas Republikā tiek uzskatīti kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas veiktie mērījumi.

(3) Par oficiāliem hidrogrāfiskiem mērījumiem Latvijas Republikā tiek uzskatīti kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas veiktie mērījumi.

57.pants. Navigācijas publikācijas un elektroniskās kartes

57.pants. Navigācijas publikācijas un elektroniskās kartes

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija organizē šādu navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu jūrniekiem un citu valstu hidrogrāfijas dienestiem:

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija organizē šādu navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu jūrniekiem un citu valstu hidrogrāfijas dienestiem:

1) Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogs;

1) Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogs;

2) jūras navigācijas papīra kartes atbilstoši Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogam un uztur to korektūras eksemplāru;

2) jūras navigācijas papīra kartes atbilstoši Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogam un uztur to korektūras eksemplāru;

3) Latvijas ūdeņu locijas, izdevums "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos";

3) Latvijas ūdeņu locijas, izdevums "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos";

4) navigācijas izdevumi "Paziņojumi jūrniekiem".

4) navigācijas izdevumi "Paziņojumi jūrniekiem".

(2) Navigācijas publikācijas, ko izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ir oficiālas Latvijas Republikas navigācijas publikācijas.

(2) Navigācijas publikācijas, ko izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ir oficiālas Latvijas Republikas navigācijas publikācijas.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas ražotās Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes uzskatāmas par papīra kartēm ekvivalentām kartēm. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija uztur Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes un to korektūru.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas ražotās Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes uzskatāmas par papīra kartēm ekvivalentām kartēm. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija uztur Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes un to korektūru.

(4) Ja citu valstu hidrogrāfijas dienestu ražotās elektroniskās kartes atbilst S-57 standartam, tās atzīstamas par papīra kartēm ekvivalentām kartēm.

(4) Ja citu valstu hidrogrāfijas dienestu ražotās elektroniskās kartes atbilst S-57 standartam, tās atzīstamas par papīra kartēm ekvivalentām kartēm.

58.pants. Ziņojumi par navigācijas līdzekļu neatbilstību un navigācijas šķēršļiem

58.pants. Ziņojumi par navigācijas līdzekļu neatbilstību un navigācijas šķēršļiem

(1) Jebkurš kuģis, kas Latvijas ūdeņos konstatējis navigācijas līdzekļu un navigācijas šķēršļu neatbilstību tam, kā tas ir atzīmēts kartēs, locijā vai navigācijas līdzekļu izdevumā "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos", ziņo par to Krasta apsardzei un tuvākās ostas kapteinim, kas šo informāciju nodod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai.

(1) Jebkurš kuģis, kas Latvijas ūdeņos konstatējis navigācijas līdzekļu un navigācijas šķēršļu neatbilstību tam, kā tas ir atzīmēts kartēs, locijā vai navigācijas līdzekļu izdevumā "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos", ziņo par to Krasta apsardzei un tuvākās ostas kapteinim, kas šo informāciju nodod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai.

161.

Papildināt 58. pantu ar jauno otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Juridiskās vai fiziskās personas, kas pārvalda un apsaimnieko navigācijas līdzekļus, nekavējoties ziņo kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai par jebkādām izmaiņām navigācijas līdzekļu darbībā. Par šāda ziņojuma savlaicīgu nesniegšanu minētās personas ir atbildīgas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”

Atbalstīt

(2) Juridiskās vai fiziskās personas, kas pārvalda un apsaimnieko navigācijas līdzekļus, nekavējoties ziņo kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai par jebkādām izmaiņām navigācijas līdzekļu darbībā. Par šāda ziņojuma savlaicīgu nesniegšanu minētās personas ir atbildīgas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija veic nacionālā koordinatora pienākumus, pamatojoties uz Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas, Starptautiskās jūras organizācijas un Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (IHO/IMO/WMO) speciālo publikāciju S-53 "Vispasaules navigācijas brīdinājumu sistēma".

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija veic nacionālā koordinatora pienākumus, pamatojoties uz Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas, Starptautiskās jūras organizācijas un Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (IHO/IMO/WMO) speciālo publikāciju S-53 "Vispasaules navigācijas brīdinājumu sistēma".

59.pants. Ūdensceļu iezīmēšana dabā un atzīmēšana kartē

59.pants. Ūdensceļu iezīmēšana dabā un atzīmēšana kartē

(1) Ūdensceļus iezīmē dabā un atzīmē kartē atbilstoši hidrogrāfiskās, hidroloģiskās un citas ūdensceļu pētniecības rezultātiem.

(1) Ūdensceļus iezīmē dabā un atzīmē kartē atbilstoši hidrogrāfiskās, hidroloģiskās un citas ūdensceļu pētniecības rezultātiem.

(2) Ūdensceļu iezīmēšanai lieto navigācijas līdzekļus atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) noteiktajai sistēmai "A" reģionam. Šā likuma izpratnē navigācijas līdzekļi ir bākas, bojas, stoderes, vadlīnijas zīmes, radionavigācijas līdzekļi, kuģu satiksmes dienesta (VTS) aprīkojums vai cits navigācijā izmantojams aprīkojums, kas uzstādīts, lai nodrošinātu drošu kuģošanu.

(2) Ūdensceļu iezīmēšanai lieto navigācijas līdzekļus atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) noteiktajai sistēmai "A" reģionam. Šā likuma izpratnē navigācijas līdzekļi ir bākas, bojas, stoderes, vadlīnijas zīmes, radionavigācijas līdzekļi, kuģu satiksmes dienesta (VTS) aprīkojums vai cits navigācijā izmantojams aprīkojums, kas uzstādīts, lai nodrošinātu drošu kuģošanu.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs izdot noteikumus par šajā pantā noteikto ūdensceļu iezīmēšanu dabā un atzīmēšanu kartē.

162.

Papildināt 59. panta trešo daļu ar vārdiem “, kā arī navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu.”

Atbalstīt

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs izdot noteikumus par šajā pantā noteikto ūdensceļu iezīmēšanu dabā un atzīmēšanu kartē, kā arī navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu.

60.pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšana

60.pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšana

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija organizē navigācijas līdzekļu sistēmas izveidošanu un vispārēju uzraudzību Latvijas ūdeņos. Navigācijas līdzekļu sistēmu veido šā likuma 59.panta otrajā daļā minētie navigācijas līdzekļi.

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija organizē navigācijas līdzekļu sistēmas izveidošanu un vispārēju uzraudzību Latvijas ūdeņos. Navigācijas līdzekļu sistēmu veido šā likuma 59.panta otrajā daļā minētie navigācijas līdzekļi.

(2) Nevienu navigācijas līdzekli nedrīkst uzstādīt, pārtraukt tā darbību vai nomainīt, ja iepriekš nav saņemta kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas rakstveida piekrišanu.

(2) Nevienu navigācijas līdzekli nedrīkst uzstādīt, pārtraukt tā darbību vai nomainīt, ja iepriekš nav saņemta kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas rakstveida piekrišanu.

(3) Tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, kā arī navigācijas līdzekļu izvietojumu Latvijas piekrastē ir tiesīgs noteikt satiksmes ministrs.

(3) Tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, kā arī navigācijas līdzekļu izvietojumu Latvijas piekrastē ir tiesīgs noteikt satiksmes ministrs.

(4) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ir tiesīga jebkurā laikā piekļūt navigācijas līdzekļiem, lai veiktu to kontroli.

(4) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ir tiesīga jebkurā laikā piekļūt navigācijas līdzekļiem, lai veiktu to kontroli.

61.pants. Gaismas avoti, kas traucē navigācijai

61.pants. Gaismas avoti, kas traucē navigācijai

Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ir tiesīga rakstveidā pieprasīt, lai fiziskās vai juridiskās personas likvidētu ar navigāciju nesaistītus gaismas avotus, kas traucē navigācijas līdzekļu izmantošanu vai var tikt nepareizi uztverti kā navigācijas līdzekļi. Minētos gaismas avotus fiziskā vai juridiskā persona likvidē par saviem līdzekļiem.

Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ir tiesīga rakstveidā pieprasīt, lai fiziskās vai juridiskās personas likvidētu ar navigāciju nesaistītus gaismas avotus, kas traucē navigācijas līdzekļu izmantošanu vai var tikt nepareizi uztverti kā navigācijas līdzekļi. Minētos gaismas avotus fiziskā vai juridiskā persona likvidē par saviem līdzekļiem.

62.pants. Navigācijas šķēršļu pārvietošana

62.pants. Navigācijas šķēršļu pārvietošana

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai ir tiesības dot rīkojumu pārvietot jebkuru objektu, kas ir kļuvis vai var kļūt par navigācijas šķērsli vai traucēkli.

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai ir tiesības dot rīkojumu pārvietot jebkuru objektu, kas ir kļuvis vai var kļūt par navigācijas šķērsli vai traucēkli.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais objekts atrodas ostas akvatorijā, šajā pantā minētos kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas pienākumus veic attiecīgās ostas pārvalde.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais objekts atrodas ostas akvatorijā, šajā pantā minētos kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas pienākumus veic attiecīgās ostas pārvalde.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma 35.panta otrajā daļā, 36.panta trešajā daļā, 40.panta otrajā daļā un 46.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1. Līdz šā likuma 35.panta otrajā daļā, 36.panta trešajā daļā, 40.panta otrajā daļā un 46.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi Nr.101 "Noteikumi par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem";

1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi Nr.101 "Noteikumi par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem";

2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi Nr.58 "Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos";

2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi Nr.58 "Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos";

3) Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.146 "Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība";

3) Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.146 "Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība";

4) Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.156 "Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām".

4) Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.156 "Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām".

2. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

2. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

3. Šā likuma 6.pantā minētās funkcijas veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" līdz tās statusa maiņai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

3. Šā likuma 6.pantā minētās funkcijas veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" līdz tās statusa maiņai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

163.

Izslēgt nosacījumu par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīt