Likumprojekts

Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu jūras drošības jomā, kā arī minēto prasību un standartu ievērošanu, lai novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un nodrošinātu jūras satiksmes efektivitāti.

(1) Likumu piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs) reģistrētajiem kuģiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, ārvalstu kuģiem, kuri atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk – Latvijas ūdeņi), un visām fiziskām un juridiskām personām saistībā ar jūras drošību, kas izriet no starptautisko līgumu prasībām un ietver personāla, kravas, kuģošanas un kuģa drošību.

(2) Likums neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, kā arī citu valstu karakuģiem un to personālu.

Ja starptautiskās tiesību normas, kas ir saistošas Latvijas Republikai, paredz citādus noteikumus nekā tos, kas ir ietverti šajā likumā, piemēro starptautiskās tiesību normas.

(1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās veic Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā noteiktās funkcijas veic satiksmes ministra ieteikta un Ministru kabineta noteikta Satiksmes ministrijas padotībā esoša kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija.

(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši kompetencei veic Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas realizē krasta apsardzes funkcijas (turpmāk – Krasta apsardze), Jūras vides pārvalde un ostu pārvaldes.

(1) Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:

1) izstrādā valsts politiku atbilstoši nozares attīstības koncepcijām un nacionālajām programmām, kā arī organizē tās īstenošanu;

2) nodrošina jūrlietas reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši valdības deklarācijas pamatnostādnēm, Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju normatīvajiem aktiem jūrlietās;

3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās, Latvijas Republikas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā un citās institūcijās saistībā ar jūrlietām un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;

4) organizē Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu un citu starptautisko normatīvo aktu prasību ievērošanu jūrlietās;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli saistībā ar starptautisko un Latvijas Republikas normatīvo aktu (turpmāk – Latvijas normatīvie akti) prasību īstenošanu;

6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai nodrošinātu kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;

7) sertificē (atzīst) jūras mācību iestāžu un kursu profesionālo mācību programmas, jūrnieku mācību un eksaminācijas centrus, klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas), uzņēmumus un komercsabiedrības, kas nodarbojas ar starpniecības pakalpojumiem jūrnieku iekārtošanai darbā, un kuģu drošības un glābšanas aprīkojuma pārbaudes stacijas pēc tam, kad kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas eksperti veikuši atbilstības novērtējumu;

8) nosaka un publicē to ārstniecības iestāžu sarakstu, kurās ir veicamas jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada 7.jūlija Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās 1995.gada grozījumos noteiktajām prasībām;

9) attīsta un koordinē nozares starptautiskos sakarus;

10) veic citas ar jūras drošības nodrošināšanu saistītas funkcijas.

(2) Satiksmes ministrs atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs izdot jūrlietas reglamentējošus normatīvos aktus.

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija īsteno Latvijas Republikai saistošo starptautisko normatīvo aktu (Starptautiskās jūras organizācijas konvenciju, Starptautiskās darba organizācijas konvenciju un 1992.gada 9.aprīļa Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību), Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas rekomendāciju un Latvijas normatīvo aktu prasības jūrlietās, ieskaitot:

1) Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu drošības uzraudzību, kuģubūves un modernizācijas tehnisko projektu atzīšanu, kuģu sertifikātu izsniegšanu;

2) kuģu dokumentācijas apstiprināšanu atbilstoši starptautisko līgumu prasībām;

3) ārvalstu kuģu ostas valsts kontroli;

4) Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk – ISM kodekss) prasību izpildes kontroli uz Kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem;

5) jūras negadījumu izmeklēšanu, analīzi un profilaksi;

6) kontroli, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota ziņošanas kārtība par pasažieriem uz kuģa un bīstamām un piesārņojošām kravām;

7) ostu noteikumu saskaņošanu kuģošanas drošības jautājumos un to ievērošanas kontroli;

8) ostu kapteiņu, loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru sertifikāciju atbilstoši starptautiskajām prasībām;

9) jūrnieku reģistrāciju un jūrnieku grāmatiņu izsniegšanu, kā arī Latvijas Jūrnieku reģistra (turpmāk – Jūrnieku reģistrs) datu bāzes uzturēšanu;

10) jūrnieku profesionālo mācību programmu saskaņošanu un trenažieru aprīkojuma sertifikāciju;

11) jūrnieku kvalifikācijas pārbaužu organizēšanu un kvalifikācijas dokumentu izsniegšanu;

12) kuģu un jahtu reģistrāciju, kuģu hipotēku reģistrāciju un ar to saistīto dokumentu izsniegšanu;

13) Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes uzturēšanu;

14) bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanas un darbības uzraudzību Latvijas ūdeņos;

15) hidrogrāfisko mērījumu un pētījumu veikšanu Latvijas ūdeņos un dziļumu mērījumu kontroli;

16) jūras karšu, plānu, lociju un citu navigācijas izdevumu sagatavošanu un publicēšanu;

17) navigācijas informācijas vākšanu, navigācijas brīdinājumu un paziņojumu izdošanu un izplatīšanu, kā arī nacionālā koordinatora pienākumu izpildi;

18) Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanas saskaņošanu;

19) ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektu saskaņošanu un akceptēšanu no kuģošanas drošības viedokļa, kā arī piedalīšanos projektu pieņemšanas komisiju darbā;

20) piedalīšanos Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu ar jūrlietām saistītu starptautisko organizāciju darbā;

21) priekšlikumu sagatavošanu ar jūrniecības nozari saistīto normatīvo aktu projektu izstrādei.

(2) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija izstrādā tarifus tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar hidrogrāfijas darbību, kuģošanas drošību, vides piesārņošanas novēršanu, jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju. Šos tarifus apstiprina un to iekasēšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši Likumam par ostām.

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Jūras drošības inspektorāta un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

(1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti starptautiskie un Latvijas normatīvie akti, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, veicot šādas funkcijas:

1) vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli sadarbībā ar Jūras vides pārvaldi un kuģu aizturēšanu Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

2) kuģu negadījumu un avārijas seku likvidāciju, jūrā izlijušas naftas, bīstamo un kaitīgo vielu noplūdes seku likvidāciju un tās koordināciju Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

3) cilvēku meklēšanas un glābšanas koordināciju un veikšanu jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk – Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada 27.aprīļa Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk – SAR konvencija), Latvijas normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem;

4) Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk – GMDSS) krasta sakaru tīkla darbības nodrošināšanu;

5) kuģošanas režīma ievērošanas kontroli sadarbībā ar kuģošanas un hidrogrāfijas institūciju.

(2) Aizsardzības ministrs apstiprina Krasta apsardzes nolikumu. Ministru kabinets Krasta apsardzei var noteikt papildu funkcijas.

(1) Jūras vides pārvalde kontrolē starptautisko un Latvijas normatīvo aktu prasību ievērošanu jūras vides aizsardzībā, veicot šādas funkcijas:

1) vides aizsardzības kontroli Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, teritoriālajos ūdeņos un ostu akvatorijās;

2) licenču izsniegšanu kuģu atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās;

3) hidrotehnisko būvju projektēšanas uzdevumu un projektu saskaņošanu vides aizsardzības jomā;

4) jūras ūdeņos un ostās veicamo padziļināšanas un grunts apglabāšanas darbu projektu saskaņošanu un šo darbu veikšanas atļauju izsniegšanu;

5) nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanas koordinēšanu;

6) tipveida prasību izstrādāšanu ostu un piestātņu, terminālu un jūrā nostiprinātu iekārtu naftas avāriju seku likvidācijas plāniem;

7) naftas produktu savākšanas pamatnostādņu izstrādi;

8) naftas avārijas seku likvidācijas plānu apstiprināšanu ostām un piestātnēm, termināliem un jūrā nostiprinātām iekārtām, to ieviešanas un izpildes kontroli;

9) vides piesārņošanas gadījumu izmeklēšanu;

10) ieteikumu izstrādi piesārņojuma likvidācijas procesā savāktās naftas galīgai izvietošanai (utilizācijai);

11) starptautisko sadarbību, piedaloties Helsinku komisijas, Starptautiskās jūras organizācijas un 1992.gada Starptautiskā naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonda darbā jūras vides aizsardzības jautājumos, un Helsinku komisijas rekomendāciju ieviešanas koordināciju jūrlietās;

12) jūras vides piesārņošanas datu apkopošanu;

13) zveju reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli Latvijas ūdeņos jūrā un ostu akvatorijās;

14) dabas resursu izmantošanas kontroli Latvijas ūdeņos jūrā un ostu akvatorijās;

15) kuģu radīto atkritumu nodošanas, pieņemšanas un apsaimniekošanas kontroli ostās;

16) ostu noteikumu saskaņošanu vides aizsardzības jautājumos un to ievērošanas kontroli.

(2) Ministru kabinets Jūras vides pārvaldei var noteikt papildu funkcijas.

Ostu pārvalžu kompetenci kuģošanas drošības un vides aizsardzības jomā nosaka šis likums, Likums par ostām un attiecīgās ostas noteikumi.

Kuģu reģistrācijas kārtību Kuģu reģistrā un reģistrācijas institūcijas nosaka Jūras kodekss.

(1) Drošības un uzraudzības prasības kuģiem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, būves gadu, braukšanas rajonu un kuģu uzraudzības kārtību, nosaka šis likums un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, tai skaitā:

1) 1966.gada 5.aprīļa Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada 11.novembra protokols;

2) 1974.gada 1.novembra Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) un tās 1988.gada 11.novembra protokols;

3) 1973.gada 2.novembra Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada 12.februāra protokols (turpmāk – MARPOL konvencija);

4) 1992.gada 9.aprīļa Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk - Helsinku konvencija);

5) 1972.gada 20.oktobra Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk - COLREG konvencija);

6) 1969.gada 23.jūnija Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk – Tilpības konvencija);

7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada 29.oktobra Konvencija Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;

8) 1978.gada 7.jūlija Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās 1995.gada grozījumi (turpmāk – STCW konvencija);

9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi (1983.gada III labotais izdevums).

(2) Nosakot kuģu drošības un uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:

1) pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;

2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu drošu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk - ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu darbību;

3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;

4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju un valsts administrāciju darbību;

5) zvejas kuģu drošību;

6) zvejas kuģu reģistru;

7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem;

8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;

9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņošanas novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības attiecībā uz šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto un ar tiem saistīto starptautisko normatīvo aktu piemērošanu, tai skaitā attiecībā uz:

1) kuģa konstrukciju un mehānismiem;

2) kuģa sistēmām un aprīkojumu, tai skaitā navigācijas, mašīntelpu, klāja aprīkojumu, radio un GMDSS aprīkojumu, avārijas un glābšanas aprīkojumu;

3) kuģa ugunsdrošību;

4) vides piesārņošanas novēršanu;

5) kuģa stabilitāti, tai skaitā avārijas stabilitāti;

6) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijās;

7) ISM kodeksa piemērošanu;

8) kuģa tilpību;

9) kuģa kravas zīmi;

10) kravas iekraušanu, izvietošanu un stiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;

11) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;

12) zvejas kuģu drošību;

13) loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru apmācību un sertifikāciju;

14) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;

15) kuģa īpašnieka atbildības par kuģa atbilstību drošības normām nodrošināšanu.

(4) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt drošības prasības Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, būves gadu un braukšanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos tiesību aktos noteiktās prasības (turpmāk – nekonvencionālie kuģi).

(5) Ministru kabinets var noteikt prasības uzņēmumiem un komercsabiedrībām vides piesārņošanas novēršanas jomā MARPOL konvencijas un Helsinku konvencijas, kā arī atbilstošo rezolūciju un rekomendāciju prasību ieviešanai.

(6) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būves, modernizācijas un remonta uzraudzību veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība.

(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņošanas likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām ir apliecinājusi kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība.

(1) Valsts uzraudzība pār Latvijas kuģiem (turpmāk - karoga valsts uzraudzība) šā likuma izpratnē ir Latvijas kuģu kontrole attiecībā uz šo kuģu atbilstību starptautisko un Latvijas normatīvo aktu prasībām, kuri noteikti šā likuma 11.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā.

(2) Karoga valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas kuģu konstrukcija, tehniskais stāvoklis, aprīkojums un apkalpes sastāvs garantētu cilvēka dzīvības, kravas un vides aizsardzību, kā arī nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu kuģošanā.

(3) Lai realizētu karoga valsts uzraudzību, satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības attiecībā uz:

1) kuģu pārbaudēm un to termiņiem;

2) izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to paraugiem un derīguma termiņu, sertifikātu darbības apturēšanu un pārtraukšanu, kā arī attiecībā uz to nozaudēšanu un nodošanu;

3) ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu;

4) kuģa aprīkojuma pārbaudēm;

5) kuģu klases pārbaudēm;

6) klasifikāciju sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzību.

(1) Kuģiem, kuriem to tilpības, garuma, kuģa tipa, būves gada un braukšanas rajona dēļ ir nepieciešamas starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās apliecības, pēc kuģa īpašnieka izvēles tās izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarotas klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas).

(2) Nekonvencionālajiem kuģiem tiek izdotas nacionālās apliecības, kas atbilst šā likuma 12.panta trešajā daļā noteiktajām satiksmes ministra prasībām.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija var veikt ārvalstu kuģu apskates un izdot tiem attiecīgajā starptautiskajā līgumā paredzētās drošības apliecības un citas apliecības, ja to lūdz attiecīgā kuģa īpašnieks un apstiprina kompetenta attiecīgās karoga valsts jūrlietu pārvaldes institūcija. Katrā šādā apliecībā ir jāieraksta, ka tā izsniegta pēc tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma, kurā kuģis ir reģistrēts.

(1) Kuģa īpašnieka un kapteiņa pienākums ir uzturēt kuģa korpusu, mehānismus, iekārtas un aprīkojumu, kā arī nodrošināt, lai kravas iekraušana, izvietošana un stiprināšana uz kuģa un balasta operācijas tiktu veiktas, ievērojot drošības normas atbilstoši šā likuma 11. un 12.panta prasībām.

(2) Par jebkurām kuģa korpusā, mehānismos, iekārtās un aprīkojumā veiktajām pārmaiņām, kas neatbilst kuģim izdotajās apliecībās norādītajam, kā arī par bojājumiem avārijas dēļ, kuri nenodrošina kuģa jūrasspēju, Latvijas kuģa īpašnieks ziņo kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai.

(3) Par šā panta pirmajā daļā noteikto prasību neievērošanu kuģa īpašnieks ir atbildīgs saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

(1) Ostas valsts kontrole šā likuma izpratnē ir ārvalstu kuģu kontrole Latvijas ostās.

(2) Ostas valsts kontroles mērķis ir nepieļaut starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajiem standartiem neatbilstošu ārvalstu kuģu izmantošanu kuģošanai.

(3) Ostas valsts kontroles kārtību Latvijas Republikā nosaka satiksmes ministrs, ievērojot Starptautiskās jūras organizācijas un citu starptautisko organizāciju normatīvo aktu prasības.

(1) Uz Latvijas kuģiem drīkst izmantot tikai tādu kuģa aprīkojumu, kas atbilst kuģošanas drošības, cilvēku veselības un vides aizsardzības prasībām atbilstoši starptautiskajos normatīvajos aktos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam.

(2) Kuģa drošības un glābšanas aprīkojuma periodiskās pārbaudes ir tiesīgas veikt speciālas aprīkojuma pārbaudes stacijas, kuras atzītas satiksmes ministra noteiktā kārtībā.

(1) Karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas kuģu kontroles inspektori, kuriem ir satiksmes ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām izsniegtas inspektora apliecības.

(2) Veicot karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma 11.panta pirmajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu un citu starptautisko un Latvijas normatīvo aktu prasībām.

(3) Kuģu kontroles inspektors atsauc lēmumu par kuģa aizturēšanu vai atļauj veikt tā operācijas ostā tikai pēc to trūkumu novēršanas, kuri bija par pamatu kuģa aizturēšanai vai kuģa operāciju apturēšanai.

(4) Kuģu kontroles inspektors ir atbildīgs par nepamatotu pārbaudāmā kuģa aizkavēšanu vai aizturēšanu. Ar to saistītos strīdus izskata vispārējā kārtībā.

(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kas veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši noslēgtajam pilnvarojuma līgumam ar kuģošanas un hidrogrāfijas institūciju. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija pilnvarojuma līgumus var slēgt tikai ar tām klasifikācijas sabiedrībām, kuras ir atzītas un kuru pilnvarojuma apjoms ir atzīts satiksmes ministra noteiktā kārtībā atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām. Atzīto klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē oficiālā laikrakstā.

(2) Ostu pārvaldes nodrošina klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) pārstāvju brīvu piekļūšanu inspicējamajiem kuģiem.

(1) Uz Latvijas kuģiem, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas IX nodaļa, ir jāievēro šajā nodaļā noteiktā ISM kodeksa prasības.

(2) ISM kodeksā noteikto drošas pārvaldes apliecību Latvijas kuģim un atbilstības dokumentu kuģošanas uzņēmumam (komercsabiedrībai), kas pārvalda Latvijas kuģi, izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība pēc attiecīga kuģošanas uzņēmuma audita un kuģa audita veikšanas.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija veic vispārēju ISM kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību.

Visus Latvijas kuģus aprīko ar starptautisko konvenciju vai Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstošām radioierīcēm, tai skaitā ar ierīcēm radiosakaru nodrošināšanai kuģa avārijas un glābšanas gadījumos.

(1) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt kuģa žurnālam, mašīnas žurnālam, radio žurnālam, naftas operāciju žurnālam, atkritumu operāciju žurnālam un citiem žurnāliem atbilstoši starptautisko vai Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa žurnāla paraugu un tā aizpildīšanas, glabāšanas un reģistrācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

(2) Latvijas kuģu kuģa žurnālus reģistrē ostu kapteiņi, bet ārvalstīs – Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, par to izdarot ierakstu kuģa žurnālu uzskaites reģistrā (grāmatā).

(1) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt trauksmju sarakstam, kurā ir šādi ieraksti: "Kuģa kopējā trauksme!", "Cīņa ar uguni!", "Cilvēks aiz borta!", "Atstāt kuģi!", kā arī katra apkalpes locekļa pienākumu aprakstam kuģa trauksmju gadījumiem, rīcības plāniem avārijas gadījumam un avārijas situācijas vadības dokumentiem atbilstoši SOLAS konvencijas un MARPOL konvencijas prasībām.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības nekonvencionālajiem kuģiem attiecībā uz rīcības plāniem avārijas gadījumam un trauksmju sarakstu.

(1) Kuģa kapteinis ir kuģa īpašnieka pilnvarota persona, kas ir atbildīga par kuģa vispārējo vadību un kuģošanas drošību. Kapteiņa rīkojumi atbilstoši viņa pilnvarām ir obligāti visām personām, kas atrodas uz kuģa.

(2) Kuģa apkalpes sastāvā ir virsnieki, ierindas jūrnieki un praktikanti.

(3) Praktikants ir persona, kas saskaņā ar profesionālo mācību programmu strādā uz kuģa.

(1) Latvijas kuģi komplektē ar piemērotu kuģa apkalpi, kas garantē jūras drošību, ņemot vērā SOLAS konvencijas un STCW konvencijas prasības.

(2) Kuģa apkalpi komplektē atbilstoši apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajam. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija atbilstoši satiksmes ministra noteiktajai kārtībai.

(3) Par apkalpes komplektēšanu atbild kuģa īpašnieks. Kuģa apkalpi komplektē ar kuģa kapteiņa piekrišanu.

(4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt STCW konvencijai un Latvijas normatīvajiem aktiem atbilstošiem profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem.

(1) Lai garantētu cilvēku, kuģu, kravas, kuģošanas un vides drošību, kapteinis uz Latvijas kuģiem organizē sardzes dienestu un kuģa ekspluatāciju atbilstoši šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto starptautisko konvenciju prasībām.

(2) Latvijas kuģa īpašnieka pienākums ir nodrošināt uz saviem kuģiem drošu navigācijas un mašīntelpas sardzi un kuģa ekspluatāciju, izdodot atbilstošas instrukcijas katram sava kuģa kapteinim, navigācijas sardzes virsniekiem, vecākajam mehāniķim, mašīnas sardzes virsniekiem un ierindas jūrniekiem. Šīs instrukcijas paredz pasākumus kuģa drošai ekspluatācijai, vides aizsardzībai no piesārņojuma, jūrnieku kvalifikācijas un veselības stāvokļa atbilstībai drošas sardzes nosacījumiem.

(1) Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu satura atbilstību starptautiskajām prasībām izglītības iestādēs, kā arī jūrnieku apmācības un kvalifikācijas celšanas uzraudzību veic kuģošanas un hidrogrāfijas inst itūcija satiksmes ministra noteiktā kārtībā.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto, satiksmes ministrs atbilstoši STCW konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām ir tiesīgs izdot normatīvos aktus attiecībā uz:

1) jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju;

2) sardzes pienākumu pildīšanu;

3) jūrnieku mācību iestāžu uzraudzību;

4) jūrnieku apmācības instruktoru un vērtētāju sertifikāciju;

5) zvejas kuģu personāla apmācību un sertifikāciju;

6) jahtu un citu ūdenssportam un izklaidei paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertifikāciju.

(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka personas identifikācijas dokuments atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada 13.maija konvencijas Nr.108 "Par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām" prasībām. Tā kalpo par jūrnieka ceļojumu dokumentu, un tajā tiek ierakstītas ziņas par jūrnieka kvalifikāciju un darbu uz kuģiem.

(2) Jūrnieka grāmatiņu izsniedz Jūrnieku reģistrā reģistrētiem jūrniekiem, kuri norīkoti darbā uz starptautiskajā kuģošanā nodarbinātiem kuģiem un kuriem ir Latvijas Republikas kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments (Latvijas Republikas pilsoņa pase vai Latvijas Republikas nepilsoņa pase), ārvalstniekiem – ārvalsts kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments un Latvijas kompetento iestāžu izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Jūrnieka grāmatiņu izsniedz arī personām, kas mācās Latvijas Republikas jūrlietu izglītības iestādēs, nosūtot minētās personas jūras praksē uz kuģiem.

(3) Jūrnieka grāmatiņai ir valsts kods un grāmatiņas numurs. Ierakstus tajā izdara latviešu un angļu valodā.

(4) Jūrnieka grāmatiņas noformē, izsniedz un to uzskaiti veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija.

(5) Prasības, kas jāievēro attiecībā uz Jūrnieka grāmatiņu, apstiprina satiksmes ministrs.

(1) Uz Latvijas kuģiem ievēro darba aizsardzības prasības, ņemot vērā starptautiskajos un Latvijas normatīvajos aktos noteikto, kuģa darbības specifiku un labu kuģošanas praksi.

(2) Par darba aizsardzības un drošības prasību ievērošanu uz kuģa atbild kuģa kapteinis. Par atsevišķu kuģa operāciju veikšanas drošību atbild kuģa kapteiņa norīkotais kuģa apkalpes loceklis.

(3) Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa kapteini ar darba drošības instrukcijām, kuras kuģa īpašnieks izstrādā, ievērojot Starptautiskās darba organizācijas konvenciju, Darba aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasības.

(1) Jūrniekam, kas gatavojas saņemt kompetences sertifikātu vai tiek norīkots darbā uz kuģa, ir jābūt sertifikātam par veselības atbilstību darbam uz kuģa.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt kārtību, kādā ir izsniedzams šā panta pirmajā daļā noteiktais sertifikāts par veselības atbilstību darbam uz kuģa, un noteikt kārtību, saskaņā ar kuru ir nosakāmas ārstniecības iestādes (ārsti), kuras var veikt jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Jūrnieku veselības pārbaudes kritērijus jūrnieku atbilstībai darbam uz kuģa saskaņā ar STCW un Starptautiskās darba organizācijas konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām nosaka satiksmes ministrs un labklājības ministrs.

(1) Kuģu īpašnieki nodrošina Latvijas kuģu apkalpju darba un atpūtas telpu atbilstību Starptautiskās darba organizācijas konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām attiecībā uz:

1) katram cilvēkam paredzēto minimālo platību jūrnieku guļamtelpās un maksimālo cilvēku skaitu tajās;

2) aprīkojumu jūrnieku guļamtelpās, ēdamtelpās, sanitārajos mezglos un virtuvē;

3) kuģa apkalpes aizsardzību pret traumām, mitrumu, karstumu, aukstumu un troksni;

4) kuģa apgādi ar ūdeni un apkures, apgaismojuma, ventilācijas un labierīcību aprīkojumu.

(2) Kuģa virsnieks, ko kuģa kapteinis šim nolūkam pilnvarojis, regulāri pārbauda kuģa apkalpei paredzētās telpas un rezultātus ieraksta kuģa žurnālā.

(1) Jūrniekiem, atrodoties uz kuģa, pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs (BAC) no sardzes brīvajā laikā nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus.

(2) Jūrnieki atturas no alkohola lietošanas ne mazāk kā divas stundas pirms sardzes pienākumu pildīšanas uzsākšanas un nedrīkst to lietot sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

(3) Jūrnieki uz kuģiem nedrīkst atrasties narkotisko un psihotropo vielu iespaidā.

(4) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas kuģu īpašniekiem noteikt stingrākas prasības jūrniekiem attiecībā uz alkohola lietošanas pieļaujamajām normām uz saviem kuģiem.

(1) Satiksmes ministrs un labklājības ministrs ir tiesīgs noteikt minimālās darba drošības un veselības aizsardzības prasības medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem, ņemot vērā Starptautiskās darba organizācijas konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu prasības.

(2) Uz katra Latvijas kuģa ir jābūt īpaši apmācītam virsniekam, kas ir pastāvīgi atbildīgs par pirmās palīdzības sniegšanu un zāļu lietošanu.

(1) Ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvo aktu, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatoriju, kuģu ceļiem, piestātnēm un termināliem.

(2) Ostas pārvalde var izveidot kuģošanas drošības nodrošināšanai nepieciešamos dienestus, kurus vada ostas kapteinis: kuģu satiksmes dienestu, loču dienestu un citus ostas kapteinim pakļautos ostas dienestus.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie dienesti netiek izveidoti, ostas kapteiņa pienākumus var pildīt ostas pārvaldnieks vai cita ostas pārvaldnieka norīkota persona.

(4) Ostas kapteinis vada ledlauža darbu ostas pievedceļos ledus navigācijas periodā.

(5) Ostas kapteinis vada ostā notikušo avāriju seku likvidācijas operācijas un cilvēku glābšanas operācijas, ja to nosaka operatīvās rīcības plāni.

(6) Ja ostā vai pieejā ostai ir noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Krasta apsardzei un kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai, bet piesārņošanas gadījumā – arī Jūras vides pārvaldei, un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu iegūšanu.

(7) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šajā pantā minēto starptautisko normatīvo aktu piemērošanas kārtību ostās.

(1) Locis ir attiecīgās ostas pārvaldes atbilstoši sertificēts darbinieks. Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja funkcijas kuģa manevros, kuģim ienākot ostā, izejot no tās vai pārvietojoties tajā. Par drošu kuģa navigāciju loča darbības laikā uz kuģa atbild kuģa kapteinis.

(2) Loči var sniegt loču pakalpojumus arī ūdeņos ārpus ostas.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt kārtību, kādā uz Latvijas kuģiem ir izmantojami loči, un loču darbības rajonus, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības.

(1) Uz pasažieru kuģa, kas veic reisus no Latvijas ostas 20 jūras jūdžu attālumā un tālāk, pirms iziešanas no ostas pasažierus reģistrē. Kuģa kapteinis iesniedz pasažieru sarakstu un kuģa apkalpes sarakstu Koordinācijas centrā (MRCC).

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto kuģu pasažieru reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām.

(1) Ja Latvijas ūdeņos vai ostās vēlas iebraukt kuģis ar bīstamām un piesārņojošām kravām, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona par šādām kravām ziņo attiecīgās ostas kapteinim, nosūtot ziņojumu pirms izbraukšanas no ostas, kurā šīs kravas iekrautas.

(2) Kuģim ar bīstamām un piesārņojošām kravām atstājot Latvijas ostu, kuģa kapteinis iesniedz Koordinācijas centrā (MRCC) ziņojumu par šīm kravām.

(3) Noteikumus par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām izdod Ministru kabinets atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām.

(1) Kravas iekraušanas un izkraušanas operācijas ostās veic saskaņā ar kuģa kravas plānu, ko saskaņo ar stividorkompāniju un par kuru ir atbildīgs kuģa kapteinis. Kuģa kravas plāns nodrošina drošu kuģa stāvēšanu ostā un kuģa drošību jūrā.

(2) Kravas iekraušanas operācijas uz kuģa veic un kravu uz tā izvieto un nostiprina, ievērojot Starptautiskās jūras organizācijas prasības attiecībā uz konkrēto kravas veidu (kokmateriāli, kravas, ko pārvadā uz klāja, graudu kravas, beramkravas ar lielu blīvumu un citas kravas, kuru pārvadāšanu regulē īpaši Starptautiskās jūras organizācijas kodeksi).

(3) Jebkura persona ostā, kurai ir radušās aizdomas par šā panta otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu, par to ziņo ostas valsts kontroles inspektoram.

(1) Veicot kuģu kravas operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām, piestātnes operators, kravas pārvaldītājs un kuģa kapteinis atbilstoši kompetencei atkarībā no kravas veida nodrošina SOLAS konvencijas, MARPOL konvencijas un to kodeksu, tai skaitā Starptautiskā jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodeksa), Beramkravu drošas prakses kodeksa (BC kodeksa), Starptautiskās rokasgrāmatas par drošību uz naftas tankkuģiem un naftas terminālos (ISGOTT), Starptautiskā naftas sabiedrību jūras foruma (OCIMF) Rokasgrāmatas par drošību terminālos sašķidrināto gāzu pārkraušanai uz kuģiem un citu starptautisko normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz:

1) naftu un naftas produktiem;

2) sašķidrinātu gāzu lejamkravām;

3) kaitīgo šķidro vielu lejamkravām;

4) bīstamām kravām iepakojumā;

5) beramkravām.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības kuģu kravas operācijām ar bīstamām un piesārņojošām kravām atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu un Starptautiskās jūras organizācijas prasībām un rekomendācijām, kā arī Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas prasībām un rekomendācijām.

(3) Ikvienam bīstamas un piesārņojošas kravas nosūtītājam Latvijā, sagatavojot kravu jūras pārvadājumam, ir jāņem vērā šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu prasības.

(1) Ostu pārvaldes nodrošina kuģu radīto atkritumu pieņemšanu, bet piestātnes operators nodrošina kuģu kravas radīto atkritumu pieņemšanu.

(2) Atkritumu pieņemšanas iekārtas ostās atbilst MARPOL konvencijas, Helsinku konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām.

(1) Latvijas ostās tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem piemēro ostu maksas atlaides un maksas par navigācijas pakalpojumiem atlaides atbilstoši samazinātajai bruto tilpībai.

(2) Noteikumus par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem, arī kārtību, kādā aprēķināma izolēto tanku tilpība, izdod Ministru kabinets.

(1) Lai nodrošinātu efektīvu un drošu kuģu satiksmi un informācijas apmaiņu Latvijas ūdeņos, kur notiek intensīva kuģu satiksme, satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt rajonus, kuros izveido kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas.

1. Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt kuģošanas un ziņošanas kārtību šā panta pirmajā daļā minētajos rajonos.
2. Ikviens kuģis, kas atrodas kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas darbības rajonā, ievēro tajā noteikto kuģošanas un ziņošanas kārtību.

Ja kuģis ir cietis sadursmē vai izraisījis sadursmi Latvijas ūdeņos, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks, aģents vai cita persona, kurai ir informācija par kuģa sadursmi, nekavējoties par notikušo ziņo Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim.

(1) Kuģu un hidroplānu kapteiņi Latvijas ūdeņos ievēro COLREG konvencijas prasības.

(2) Atbilstoši COLREG konvencijas noteikumiem satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt īpašu kuģošanas kārtību atsevišķos rajonos ostās un ar tiem saistītajos ūdeņos, nemazinot kuģošanas drošību.

(1) Lai nodrošinātu starptautisko un Latvijas normatīvo aktu izpildi Latvijas ūdeņos ārpus ostas akvatorijas, Krasta apsardze var kontrolēt, pārbaudīt un aizturēt kuģi atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijai.

(2) Ministru kabinets var noteikt kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

(1) Latvijas piekrastes ūdeņos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN) un regulārus drošības (SECURITY) ziņojumus atbilstoši SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām.

(2) Ministru kabinets var izdot noteikumus GMDSS sakaru nodrošināšanai.

(1) Cilvēku meklēšanu un glābšanu veic Krasta apsardze saskaņā ar SAR konvencijas un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas prasībām.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos. Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek Krasta apsardzes un citu institūciju sadarbība, Koordinācijas centra (MRCC) un tā apakšcentru darbība, kā arī Latvijas atbildības rajonu.

(3) Krasta apsardze nodrošina Koordinācijas centra (MRCC) un GMDSS sakaru sistēmas darbību un meklēšanas un glābšanas operācijās izmanto Nacionālo bruņoto spēku kuģus, lidaparātus un citus tehniskos līdzekļus atbilstoši operatīvās rīcības plāniem.

(4) Krasta apsardze var izveidot Koordinācijas centra (MRCC) apakšcentrus. Ostas kuģu satiksmes dienests (VTS) glābšanas gadījumos tiek uzskatīts par šādu apakšcentru.

(5) Koordinācijas centram (MRCC) un tā apakšcentriem ir jābūt operatīvās rīcības plāniem, kas nosaka kārtību un cilvēku meklēšanā un glābšanā iesaistītās institūcijas Latvijas atbildības zonā, ieskaitot ostu akvatorijas.

(6) Jūras vai aviācijas avārijas gadījumā Koordinācijas centram (MRCC) ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un gaisakuģiem, kā arī karakuģiem un militārajiem lidaparātiem ienākt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, operatīvi informējot Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

(7) Uz pasažieru kuģiem, kas veic regulāru satiksmi ilgāk par sešiem mēnešiem, šķērsojot Latvijas atbildības zonu, ir sadarbības plāns cilvēku meklēšanai un glābšanai. Minēto plānu atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas rekomendācijām izstrādā Krasta apsardze.

(1) Avārijas un briesmu gadījumos lieto signālus atbilstoši COLREG konvencijas un SOLAS konvencijas prasībām.

(2) Šajā pantā noteikto avārijas un briesmu signālu lietošana bez vajadzības ir aizliegta. Par šādu pārkāpumu piemēro sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija informē jūrniekus par kuģošanas režīma pārmaiņām un pārmaiņām navigācijas aprīkojumā Latvijas ūdeņos. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija šo informāciju sniedz izdevumos "Paziņojumi jūrniekiem" un "Navigācijas brīdinājumi". Krasta apsardze šo informāciju pilnībā vai daļēji izziņo regulāros drošības (SECURITY) ziņojumos.

Jūras negadījums ir negadījums, kas atbilst Starptautiskās jūras organizācijas Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksā noteiktajam, tai skaitā šādos gadījumos:

1) kuģis gājis bojā, pamests jūrā, pazudis bez vēsts vai iespējama kuģa bojāeja;

2) cilvēks zaudējis dzīvību, pazudis no kuģa vai guvis smagus miesas bojājumus kuģa ekspluatācijas laikā;

3) kuģim nodarīts materiālais kaitējums;

4) uz kuģa noticis ugunsgrēks vai sprādziens;

5) kuģis uzsēdies uz grunts vai saskāries ar to;

6) kuģis ir bijis iesaistīts sadursmē ar citu kuģi vai objektu;

7) kuģis zaudējis jūrasspēju korpusa, mehānismu, aprīkojuma bojājumu vai citu iemeslu dēļ;

8) bīstamu vielu noplūdes dēļ ir piesārņota vide.

(1) Kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī jebkura Latvijas Republikas valsts institūcija, fiziska vai juridiska persona, kurai ir kļuvis zināms par jūras negadījumu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze šo informāciju sniedz kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai, bet vides piesārņošanas gadījumā – arī Jūras vides pārvaldei.

(2) Jūras negadījumus attiecībā uz jūras (kuģu) avārijām izmeklē kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija, piesārņojuma gadījumā piesaistot arī Jūras vides pārvaldi.

(3) Ja jūras negadījumā ir iesaistīts ārvalsts kuģis, par šo negadījumu un tā izmeklēšanas gaitu kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ziņo kuģa karoga valsts kompetentajai institūcijai, kura var iesaistīties turpmākajā jūras negadījuma izmeklēšanā. Negadījuma izmeklēšanā var piedalīties arī citu ieinteresēto valstu kompetentās institūcijas.

(4) Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtību jūras drošības aspektā atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas Kodeksam par jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu ir tiesīgs noteikt satiksmes ministrs. Ja negadījumam ir noziedzīga nodarījuma raksturs, tā izmeklēšanas kārtību nosaka atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajam.

(5) Vides piesārņošanas gadījumu izmeklēšanas kārtību ir tiesīgs noteikt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(1) Kuģa īpašnieks un kuģa kapteinis nodrošina piesārņošanas novēršanas noteikumu ievērošanu atbilstoši MARPOL konvencijas un tās pielikumu, Helsinku konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām.

(2) Kuģa kapteinis nodrošina, ka pirms kuģa iziešanas no ostas tās atkritumu pieņemšanas iekārtās tiek nodoti kuģu radītie atkritumi un kravas pārpalikumi, kurus saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem aizliegts novadīt jūrā. Šī prasība neattiecas uz Helsinku konvencijā noteikto minimālo atkritumu apjomu un izņēmumiem, kurus saskaņā ar starptautiskajām prasībām nosaka satiksmes ministrs.

(3) Latvijas ūdeņos ir aizliegta atkritumu vai citu vielu izgāšana jūrā no kuģiem un jūrā izvietotajām iekārtām. Šis aizliegums neattiecas uz:

1) gultnes padziļināšanas darbos iegūtās grunts izgāšanu jūrā, ja tā norit saskaņā ar Jūras vides pārvaldes izdotu atļauju;

2) piezvejas un pārzvejas izgāšanu jūrā;

3) gadījumiem, kad cilvēka dzīvībai, kuģim vai jūrā izvietotajai iekārtai draud bojāeja un vielu izgāšana jūrā ir vienīgā iespēja, lai novērstu šos draudus. Vielas izgāžot jūrā, seko, lai līdz minimumam tiktu samazināts iespējamais kaitējums cilvēka dzīvībai un jūras videi. Jebkura persona, kas konstatē šādu izgāšanas gadījumu, par to ziņo Jūras vides pārvaldei.

(4) Atkritumu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu sadedzināšana Latvijas ūdeņos ir aizliegta.

(5) Kuģa kapteinis par kravas un bunkurēšanas operācijām reidos ostas akvatorijā informē ostas kapteini, ārpus ostas akvatorijas – Krasta apsardzi. Katrs kuģis, veicot minētās operācijas, ir nodrošināts ar avārijas seku likvidācijas plāniem un aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai novērstu iespējamās kaitīgo vielu noplūdes sekas jūrā.

(6) Ostu pārvaldes nodrošina, lai ostā būtu Jūras vides pārvaldes apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.

(7) Naftas vai ķīmisko vielu termināla, piestātnes vai piestātņu grupas, kā arī platformas operators nodrošina darbības plāna neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem izstrādi. Šo plānu apstiprina Jūras vides pārvalde.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētos plānus attiecībā uz ostām izstrādā ostas pārvaldes, attiecībā uz termināliem – to īpašnieki, ņemot vērā 1990.gada 30.novembra Starptautiskās konvencijas par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk – OPRC konvencija) prasības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās tipveida prasības, kuras jāievēro, sastādot darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.

(1) Jebkuras personas pienākums ir ziņot Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim par katru gadījumu, kas saistīts ar naftas vai citu kaitīgo vielu noplūdi vai iespējamo noplūdi Latvijas ūdeņos no kuģa, jūrā nostiprinātām iekārtām, ostas termināla vai no kāda cita objekta. Krasta apsardze vai ostas kapteinis par to ziņo Jūras vides pārvaldei.

(2) Latvijas kuģa kapteinis, kura kuģis atrodas ārvalsts ūdeņos, konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus, nekavējoties par to ziņo tuvākās piekrastes valsts kompetentajai institūcijai.

(1) Jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu seku likvidācija Latvijas ūdeņos vai to tuvumā tiek veikta saskaņā ar OPRC konvenciju, Helsinku konvenciju un Ministru kabineta apstiprinātu nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

(2) Piesārņojuma likvidācijas darbus nodrošina un koordinē Krasta apsardze. Piesārņojuma likvidācijas darbus ostas akvatorijā koordinē attiecīgās ostas kapteinis, ievērojot ostas darbības plānu naftas piesārņojuma gadījumā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā jūras piesārņojuma gadījumā Koordinācijas centram ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un gaisa kuģiem, kā arī kara kuģiem un militārajiem lidaparātiem ienākt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, operatīvi informējot Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

(1) Ja ir noticis jūras negadījums, kas radījis piesārņojumu vai piesārņošanas draudus Latvijas ūdeņiem vai Latvijas piekrastei, vai arī jebkurām ar Latvijas ūdeņiem vai piekrasti saistītām valsts interesēm, Krasta apsardze sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām veic tādus pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu, mazinātu vai likvidētu piesārņojumu, kā arī jebkurus pasākumus attiecībā uz iesaistīto kuģi un tā kravu. Šie pasākumi var ietvert kuģa un tā kravas:

1) pārvietošanu;

2) glābšanu;

3) nogremdēšanu vai iznīcināšanu;

4) pārņemšanu savā kontrolē.

(2) Krasta apsardze pēc saskaņošanas ar kuģa īpašnieku var dot rīkojumu Latvijas kuģa kapteinim doties uz negadījuma vietu un veikt nepieciešamās darbības jūras piesārņošanas nepieļaušanai, piesārņojuma mazināšanai vai likvidācijai.

(3) Izpildot šajā pantā minētos rīkojumus, katrai personai jāpieliek visas pūles, lai novērstu vai mazinātu briesmas, kas apdraud cilvēka dzīvību.

(4) Veicot šajā pantā minētos pasākumus, Krasta apsardze, Jūras vides pārvalde un citas kompetentās institūcijas ievēro 1969.gada 29.novembra Starptautiskās konvencijas par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā, tās 1973.gada 2.novembra Protokola par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā pielikuma prasības.

(1) Persona, kurai piesārņojuma dēļ ir nodarīti zaudējumi vai piesārņojuma likvidācijas procesā radušies izdevumi atbilstoši 1992.gada 27.novembra Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (turpmāk – Fonda konvencija) nosacījumiem, var pieprasīt kompensāciju no šā fonda.

(2) Visos gadījumos, kad nav piemērojama Fonda konvencija, tai skaitā piesārņojuma draudu novēršanas gadījumā, persona, kurai radušies izdevumi sakarā ar piedalīšanos pasākumos, kas veikti atbilstoši šā likuma 54.pantā noteiktajiem rīkojumiem, ir tiesīga pieprasīt atlīdzību no piesārņojuma draudu izraisītāja Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Latvijas ūdeņos atbilstoši Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas rekomendācijām tiek veikti šādi hidrogrāfiskie pētījumi un ģeodēziskie darbi:

1) dziļumu mērīšana atbilstoši starptautiskajām hidrogrāfisko mērījumu prasībām ūdeņos, kas tiek aktīvi izmantoti kuģošanai;

2) dziļumu mērīšana un vispārīgie hidrogrāfiskie pētījumi Latvijas ūdeņos kartogrāfijas un citām tautsaimniecības vajadzībām;

3) dziļumu mērīšana padziļināšanas darbu plānošanai, veikšanai un kontrolei;

4) nogrimušu objektu meklēšana, zemūdens cauruļvadu un komunikāciju līniju apsekošana;

5) straumju, ūdenslīmeņa svārstību, grunts nogulumu un zemes magnētisma datu ievākšana un sistematizēšana;

6) ģeodēziskie darbi Latvijas ūdeņos;

7) krasta, hidrotehnisko un hidrogrāfisko būvju ģeodēziskie pētījumi;

8) hidrogrāfiskie darbi, kas saistīti ar jūras izmantošanu valsts institūciju vajadzībām;

9) hidrogrāfisko mērījumu un pētījumu datu bāzes veidošana un uzturēšana.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktos hidrogrāfiskos pētījumus un ģeodēziskos darbus organizē un veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija. Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt, kādā kārtībā šie darbi ir veicami.

(3) Par oficiāliem hidrogrāfiskiem mērījumiem Latvijas Republikā tiek uzskatīti kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas veiktie mērījumi.

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija organizē šādu navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu jūrniekiem un citu valstu hidrogrāfijas dienestiem:

1) Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogs;

2) jūras navigācijas papīra kartes atbilstoši Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogam un uztur to korektūras eksemplāru;

3) Latvijas ūdeņu locijas, izdevums "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos";

4) navigācijas izdevumi "Paziņojumi jūrniekiem".

(2) Navigācijas publikācijas, ko izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ir oficiālas Latvijas Republikas navigācijas publikācijas.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas ražotās Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes uzskatāmas par papīra kartēm ekvivalentām kartēm. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija uztur Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes un to korektūru.

(4) Ja citu valstu hidrogrāfijas dienestu ražotās elektroniskās kartes atbilst S-57 standartam, tās atzīstamas par papīra kartēm ekvivalentām kartēm.

(1) Jebkurš kuģis, kas Latvijas ūdeņos konstatējis navigācijas līdzekļu un navigācijas šķēršļu neatbilstību tam, kā tas ir atzīmēts kartēs, locijā vai navigācijas līdzekļu izdevumā "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos", ziņo par to Krasta apsardzei un tuvākās ostas kapteinim, kas šo informāciju nodod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai.

(2) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija veic nacionālā koordinatora pienākumus, pamatojoties uz Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas, Starptautiskās jūras organizācijas un Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (IHO/IMO/WMO) speciālo publikāciju S-53 "Vispasaules navigācijas brīdinājumu sistēma".

(1) Ūdensceļus iezīmē dabā un atzīmē kartē atbilstoši hidrogrāfiskās, hidroloģiskās un citas ūdensceļu pētniecības rezultātiem.

(2) Ūdensceļu iezīmēšanai lieto navigācijas līdzekļus atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) noteiktajai sistēmai "A" reģionam. Šā likuma izpratnē navigācijas līdzekļi ir bākas, bojas, stoderes, vadlīnijas zīmes, radionavigācijas līdzekļi, kuģu satiksmes dienesta (VTS) aprīkojums vai cits navigācijā izmantojams aprīkojums, kas uzstādīts, lai nodrošinātu drošu kuģošanu.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs izdot noteikumus par šajā pantā noteikto ūdensceļu iezīmēšanu dabā un atzīmēšanu kartē.

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija organizē navigācijas līdzekļu sistēmas izveidošanu un vispārēju uzraudzību Latvijas ūdeņos. Navigācijas līdzekļu sistēmu veido šā likuma 59.panta otrajā daļā minētie navigācijas līdzekļi.

(2) Nevienu navigācijas līdzekli nedrīkst uzstādīt, pārtraukt tā darbību vai nomainīt, ja iepriekš nav saņemta kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas rakstveida piekrišanu.

(3) Tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, kā arī navigācijas līdzekļu izvietojumu Latvijas piekrastē ir tiesīgs noteikt satiksmes ministrs.

(4) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ir tiesīga jebkurā laikā piekļūt navigācijas līdzekļiem, lai veiktu to kontroli.

Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ir tiesīga rakstveidā pieprasīt, lai fiziskās vai juridiskās personas likvidētu ar navigāciju nesaistītus gaismas avotus, kas traucē navigācijas līdzekļu izmantošanu vai var tikt nepareizi uztverti kā navigācijas līdzekļi. Minētos gaismas avotus fiziskā vai juridiskā persona likvidē par saviem līdzekļiem.

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai ir tiesības dot rīkojumu pārvietot jebkuru objektu, kas ir kļuvis vai var kļūt par navigācijas šķērsli vai traucēkli.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais objekts atrodas ostas akvatorijā, šajā pantā minētos kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas pienākumus veic attiecīgās ostas pārvalde.

1. Līdz šā likuma 35.panta otrajā daļā, 36.panta trešajā daļā, 40.panta otrajā daļā un 46.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi Nr.101 "Noteikumi par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem";

2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi Nr.58 "Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos";

3) Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.146 "Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība";

4) Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.156 "Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām".

2. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

3. Šā likuma 6.pantā minētās funkcijas veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" līdz tās statusa maiņai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta

anotācija

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

M.Augstmane

7028281