Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr. nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija otrajam lasījumam

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku, precīzu un efektīvu tiesību normu piemērošanu administratīvajās lietās, kuras iestādē vai tiesā ierosinātas pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās.

redakcionāli precizēts

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu administratīvajās lietās, kuras iestādē vai tiesā ierosinātas pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās.

1. Administratīvajā procesā ar 2003.gada 1.jūliju piemērojams Administratīvā procesa likums, ciktāl šā likuma normās nav noteikta cita kārtība. Administratīvā procesa likuma un šā likuma normas piemērojamas, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.
2. Ar 2003.gada 1.jūliju kārtību, kādā izskata administratīvā pārkāpuma lietas un kādā izpilda lēmumus administratīvo pārkāpuma lietās, regulē īpašs likums.

redakcionāli precizēts

(1) Administratīvajā procesā ar 2003.gada 1.jūliju piemērojams Administratīvā procesa likums, ciktāl šā likuma normas noteic citu kārtību. Administratīvā procesa likuma un šā likuma normas piemērojamas, ciktāl citu likumu speciālās tiesību normas nenoteic citu kārtību.

(2) Ar 2003.gada 1.jūliju kārtību, kādā izskata administratīvā pārkāpuma lietas un izpilda lēmumus administratīvo pārkāpuma lietās, regulē īpašs likums.

Ja fiziskās personas pārstāvība iestādē pirms 2003.gada 1.jūlija ir noformēta ar rakstveida pilnvaru, kura nav notariāli apliecināta, pilnvara ir derīga visu tajā paredzēto procesuālo darbību izpildei, ciktāl pārstāvim saskaņā ar likumu nav nepieciešams īpašs pilnvarojums.

Ja fiziskās personas pārstāvība iestādē pirms 2003.gada 1.jūlija noformēta ar rakstveida pilnvaru, kura nav notariāli apliecināta, pilnvara ir derīga visu tajā paredzēto procesuālo darbību izpildei, ciktāl pārstāvim saskaņā ar likumu nav nepieciešams īpašs pilnvarojums.

1. Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata un iestāde tajā pirms 2003.gada 1.jūlija nav pieņēmusi lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu, tad iestāde pieņem to piecpadsmit dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.
2. Ja objektīvu iemeslu dēļ piecpadsmit dienu termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par trīsdesmit dienām no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, - iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

redakcionāli precizēts

(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata un iestāde tajā pirms 2003.gada 1.jūlija nav pieņēmusi lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu, iestāde to pieņem piecpadsmit dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ piecpadsmit dienu termiņu nav iespējams ievērot, iestāde var termiņu pagarināt uz laiku, ne ilgāku par trīsdesmit dienām no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Gadījumos, kad nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, - iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Šā likuma 3.pants un 4.pants piemērojams arī lietā par administratīvā akta apstrīdēšanu, kura ierosināta pirms 2003.gada 1.jūlija.

redakcionāli precizēts

Šā likuma 3. un 4.pants piemērojams arī lietās par administratīvā akta apstrīdēšanu, kuras ierosinātas pirms 2003.gada 1.jūlija.

6.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš

Ja pirms 2003.gada 1.jūlija izdotā spēkā esošā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, un tā apstrīdēšanas termiņš nav notecējis, tad administratīvo aktu var apstrīdēt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

redakcionāli precizēts

6.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš

Ja pirms 2003.gada 1.jūlija izdotā spēkā esošā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, un tā apstrīdēšanas termiņš nav izbeidzies, administratīvo aktu var apstrīdēt viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

7.pants. Atlīdzinājums

Administratīvā procesa likuma 93.panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami, ja administratīvais akts kļuvis neapstrīdams pirms 2003.gada 1.jūlija, kā arī, ja mantiskie zaudējumi vai personiskais kaitējums (arī morālais kaitējums) personai ar iestādes faktisko rīcību nodarīts pirms 2003.gada 1.jūlija.

redakcionāli precizēts

7.pants. Atlīdzinājums

Administratīvā procesa likuma 93.panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami, ja administratīvais akts kļuvis neapstrīdams pirms 2003.gada 1.jūlija, kā arī tad, ja mantiskie zaudējumi vai personiskais kaitējums (arī morālais kaitējums) personai ar iestādes faktisko rīcību nodarīts pirms 2003.gada 1.jūlija.

1. Administratīvajā lietā, kura pieņemta tiesvedībā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām (ievērojot attiecīgās Latvijas Civilprocesa kodeksa normas), ar 2003.gada 1.jūliju piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi, ievērojot izņēmumus, kas noteikti šajā likumā.
2. Ja līdz 2003.gada 1.jūlijam administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, tad tiesa vai tiesnesis atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņem lēmumu par tiesvedības civilprocesa kārtībā izbeigšanu un uz lietas materiālu pamata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ierosina jaunu administratīvo lietu.
3. Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā tiesa vai tiesnesis no jauna ierosinātajā administratīvajā lietā neatkārto tās procesuālās darbības, kuras jau izpildītas, lai administratīvo lietu sagatavotu iztiesāšanai.

redakcionāli precizēts

(1) Administratīvajā lietā, kas pieņemta tiesvedībā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām (ievērojot attiecīgās Latvijas Civilprocesa kodeksa normas), ar 2003.gada 1.jūliju piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi, ievērojot izņēmumus, kas noteikti šajā likumā.

(2) Ja līdz 2003.gada 1.jūlijam administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, tiesa vai tiesnesis atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņem lēmumu izbeigt tiesvedību civilprocesa kārtībā un uz lietas materiālu pamata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ierosina jaunu administratīvo lietu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā tiesa vai tiesnesis no jauna ierosinātajā administratīvajā lietā neatkārto tās procesuālās darbības, kuras jau izpildītas, lai administratīvo lietu sagatavotu iztiesāšanai.

Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, ja tiesa, izskatot lietu, pārkāpusi šā likuma 8.panta otrās daļas noteikumus.

Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, ja tā, izskatot lietu, pārkāpusi šā likuma 8.panta otrās daļas noteikumus.

(1) Administratīvo lietu, kuru apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā pirms 2003.gada 1.jūlija, ja nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, nosūta pēc Administratīvā procesa likumā noteiktās piekritības.

(2) Administratīvo lietu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta kā apelācijas instances tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā pirms 2003.gada 1.jūlija, ja nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, nosūta attiecīgās apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģijai.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, to apelācijas kārtībā izskata attiecīgās apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģija.

1.

Aizstāt 10. panta pirmajā daļā vārdu “nosūta” ar vārdiem “nosūta tiesai”.

Atbalstīt.

redakcionāli precizēts

(1) Administratīvo lietu, kuru apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā pirms 2003.gada 1.jūlija, bet tās izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, nosūta tiesai pēc Administratīvā procesa likumā noteiktās piekritības.

(2) Administratīvo lietu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta kā apelācijas instances tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā pirms 2003.gada 1.jūlija, bet tās izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, nosūta attiecīgās apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģijai.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā lietas izskatīšana pēc būtības ir pabeigta, to apelācijas kārtībā izskata attiecīgās apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģija.

(1) Ja pirms 2003.gada 1.jūlija izdotā spēkā esošā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, un tā pārsūdzības termiņš nav notecējis, tad pieteikumu (Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos) var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(2) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību, par kuru pieteicējam kļuvis zināms pirms 2003.gada 1.jūlija, var iesniegt Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.

(3) Ja iestāde vai augstāka iestāde nav pieteicējam paziņojusi par lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, kas iesniegts pirms 2003.gada 1.jūlija, pieteikumu tiesā, ja nav notecējis pārsūdzības termiņš, var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē vai augstākā iestādē.

2.

3.

Aizstāt 11. panta pirmajā daļā vārdus “pieteikumu (Administratīvā procesa likuma 188. panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos) var iesniegt” ar vārdiem “pieteikumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 188. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem tiesai var iesniegt”.

Aizstāt 11. panta otrajā daļā vārdus “var iesniegt” ar vārdiem “var iesniegt tiesai”.

Atbalstīt.

redakcionāli precizēts

Atbalstīt.

(1) Ja pirms 2003.gada 1.jūlija izdotā spēkā esošā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, un tā pārsūdzības termiņš nav izbeidzies, pieteikumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 188. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem tiesai var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(2) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību, par kuru pieteicējam kļuvis zināms pirms 2003.gada 1.jūlija, var iesniegt tiesai Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.

(3) Ja iestāde vai augstāka iestāde nav pieteicējam paziņojusi par lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, kas iesniegts pirms 2003.gada 1.jūlija, pieteikumu tiesai, ja nav izbeidzies pārsūdzības termiņš, var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē vai augstākā iestādē.

(1) Blakus sūdzību par apgabaltiesas kā apelācijas instances lēmumu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta pirms 2003.gada 1.jūlija pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesa nosūta Senātam.

(2) Blakus sūdzību par apgabaltiesas kā pirmās instances lēmumu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta pirms 2003.gada 1.jūlija pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, nosūta izskatīšanai attiecīgās apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģijai.

(1) Blakus sūdzību par apgabaltiesas kā apelācijas instances lēmumu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta pirms 2003.gada 1.jūlija pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tā nosūta Senātam.

(2) Blakus sūdzību par apgabaltiesas kā pirmās instances lēmumu, kuru Augstākās tiesas Civillietu palāta pirms 2003.gada 1.jūlija pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tā nosūta izskatīšanai attiecīgās apgabaltiesas Administratīvo lietu kolēģijai.

Blakus sūdzības par tiesas vai tiesneša lēmumu, kurš pieņemts pirms 2003.gada 1.jūlija, iesniegšanai, ja blakus sūdzības iesniegšanas termiņš nav notecējis un Administratīvā procesa likums nosaka garāku termiņu, piemērojams garākais termiņš.

4.

Izteikt 13. panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja tiesas vai tiesneša lēmums pieņemts līdz 2003. gada 1. jūlijam un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienā blakus sūdzības iesniegšanas termiņš nav izbeidzies, blakus sūdzības iesniegšanas termiņa aprēķināšanai piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi.”

Atbalstīt.

Ja tiesas vai tiesneša lēmums pieņemts līdz 2003. gada 1. jūlijam un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienā blakus sūdzības iesniegšanas termiņš nav izbeidzies, blakus sūdzības iesniegšanas termiņa aprēķināšanai piemērojami Administratīvā procesa likuma noteikumi.

Pieteikums par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kuru, ievērojot piekritības noteikumus, pirms 2003.gada 1.jūlija savā tiesvedībā pieņēmusi Augstākās tiesas Civillietu palāta, izskatāms saskaņā šā likuma 12.panta noteikumiem.

Pieteikums par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kuru, ievērojot piekritības noteikumus, pirms 2003.gada 1.jūlija savā tiesvedībā pieņēmusi Augstākās tiesas Civillietu palāta, izskatāms saskaņā šā likuma 12.panta noteikumiem.

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors var iesniegt protestu Senātam par spēkā stājušos tiesas nolēmumu, kurš pieņemts pirms 2003.gada 1.jūlija, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

(2) Pamats protesta iesniegšanai par šā panta pirmajā daļā minēto spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.

(3) Protestu izskata Senāts Administratīvā procesa likuma 338.-352.pantā norādītajā kārtībā.

5.

Papildināt 15. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Senāts, atceļot spriedumu lietā, nodod to jaunai izskatīšanai tiesā atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai piekritībai.”

Atbalstīt.

redakcionāli precizēts

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors var iesniegt protestu Senātam par spēkā stājušos tiesas nolēmumu, kurš pieņemts pirms 2003.gada 1.jūlija, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

(2) Pamats protesta iesniegšanai par šā panta pirmajā daļā minēto spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietā, kura izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki.

(3) Protestu izskata Augstākās tiesas Senāts Administratīvā procesa likuma 338.-352.pantā norādītajā kārtībā.

(4) Augstākās tiesas Senāts, atceļot spriedumu lietā, nodod to jaunai izskatīšanai tiesā atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai piekritībai.

Ja 2003.gada 1.jūlijā Civilprocesa likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis un Administratīvā procesa likums nosaka īsāku termiņu, tad piemērojams Administratīvā procesa likumā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2003.gada 1.jūlija. Ja pēc šāda aprēķina kopējais noilguma termiņš ir garāks par Civilprocesa likumā noteikto termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis pēc Civilprocesa likuma.

6.

Aizstāt 16. pantā vārdus “Civilprocesa likumā” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Civilprocesa likumā vai Civilprocesa kodeksā” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt.

redakcionāli precizēts

Ja 2003.gada 1.jūlijā Civilprocesa likumā vai Civilprocesa kodeksā noteiktais noilguma termiņš nav izbeidzies un Administratīvā procesa likums nosaka īsāku termiņu, piemērojams Administratīvā procesa likumā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2003.gada 1.jūlija. Ja šādi aprēķinātais kopējais noilguma termiņš ir garāks par Civilprocesa likumā vai Civilprocesa kodeksā noteikto termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu izbiedzies pēc Civilprocesa likuma vai Civilprocesa kodeksa.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrā, divdesmit trešā, divdesmit trešā-A, divdesmit ceturtā, divdesmit ceturtā-A un divdesmit piektā nodaļa.

2. Lietu par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu ar 2003.gada 1.jūliju tiesa izskata pēc Civilprocesa likuma noteikumiem par juridiska fakta konstatēšanu. Pēc sprieduma minētajā lietā stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta vēlēšanu komisijai, kas reģistrējusi deputātu kandidātu sarakstu. Ja vēlēšanas jau notikušas, sprieduma noraksts nosūtāms arī Centrālajai vēlēšanu komisijai, kā arī attiecīgi Saeimai vai attiecīgās pašvaldības domei (padomei).

3. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.februārim izstrādā un iesniedz Saeimai:

1) likumprojektu par izpildiestādes pieeju budžeta līdzekļiem. Uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma piespiedu izpildi attiecībā uz iestādi līdz dienai, kad spēkā stājas minētais likums, veic tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem;

2) nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos likumos, lai saskaņotu tos ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

4. Ministru kabinets, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu 2003.gadam, iekļauj tajā nepieciešamo finansējumu Administratīvā procesa likuma ieviešanai.

7.

Aizstāt 1. pārejas noteikumā vārdus “ar šā likuma” ar vārdiem “Ar Administratīvā procesa likuma”.

Atbalstīt.

1. Ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrā, divdesmit trešā, divdesmit trešā-A, divdesmit ceturtā, divdesmit ceturtā-A un divdesmit piektā nodaļa.

2. Lietu par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu ar 2003.gada 1.jūliju tiesa izskata pēc Civilprocesa likuma noteikumiem par juridiska fakta konstatēšanu. Pēc tam, kad spriedums minētajā lietā stājies likumīgā spēkā, tiesa tā norakstu nosūta vēlēšanu komisijai, kas reģistrējusi deputātu kandidātu sarakstu. Ja vēlēšanas jau notikušas, sprieduma noraksts nosūtāms arī Centrālajai vēlēšanu komisijai, kā arī attiecīgi Saeimai vai konkrētās pašvaldības domei (padomei).

3. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.februārim izstrādā un iesniedz Saeimai:

1) likumprojektu par izpildiestādes pieeju budžeta līdzekļiem. Uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma piespiedu izpildi attiecībā uz iestādi līdz dienai, kad spēkā stājas minētais likums, veic tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem;

2) nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos likumos, lai saskaņotu tos ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

4. Ministru kabinets, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu 2003.gadam, iekļauj tajā nepieciešamo finansējumu Administratīvā procesa likuma ieviešanai.