I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Ministru kabineta iekārtas likuma 3.panta trešajā daļā paredzēts, ka Ministru kabinets savā padotībā esošās valsts pārvaldes un citas iestādes var nodot arī Ministru prezidenta pakļautībā vai pārraudzībā, līdz ar to nepieciešams esošo situāciju saskaņot ar Valsts civildienesta likumu.
2. Valsts civildienesta likumā noteikts, ka Valsts civildienesta pārvalde izstrādā vienotus personāla vadības principus valsts pārvaldes iestādēs un veicina to īstenošanu. Valsts administrācijas skola īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus. Līdz ar ierēdņu loka precizēšanu no kvalifikācijas celšanas tika izslēgti speciālisti, kuru amati neatbilst ierēdņa funkcijām, bet kuru augstā kvalifikācija nodrošina kvalitatīvu nozares politikas izstrādi un kuri varētu pretendēt uz ierēdņu amatiem.
3. Spēkā esošajā likumā netiek noteikta kārtība, kādā apstiprināms Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts administrācijas skolas nolikums. Tā kā minētajām iestādēm ir pārraudzības iestāžu statuss un ministram nav tiesību iejaukties ar tiešiem rīkojumiem iestāžu darbībā un tā kā Valsts civildienesta likumā ir noteiktas tikai iestāžu galvenās funkcijas un to darbības publiskajā sfērā, nav tiesību akta, kas regulētu minēto iestāžu administratīvo darbību un iestādes vadītāja kompetenci.
4. Valsts pārvaldē ir vērojama parādība, ka valsts iestādes nodarbinātie pēc izglītības iegūšanas vai kvalifikācijas paaugstināšanas pamet darbu valsts iestādēs un pāriet uz privāto sektoru kā augsti profesionāļi, jo valsts iestādes nespēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. Valsts iegulda līdzekļus un nesaņem ieguldīto atpakaļ. Tā kā atalgojums valsts iestādēs nekad nespēs konkurēt ar privāto sektoru, valstij ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu tās apmācīto speciālistu palikšanu valsts darbā.
5. Valsts civildienesta likumā ir izsmeļoši uzskaitīti valsts civildienesta attiecību izbeigšanās pamati. Tā kā tiek plānots ieviest kārtību, ka ierēdnis atmaksā ar tā kvalifikācijas celšanu saistītos izdevumus gadījumos, ja civildienesta attiecības izbeidzas, netiek nodrošināta ierēdņa aizsardzība, pārejot darbā uz citu valsts iestādi, kur ierēdņa iegūtā kvalifikācija kalpo valsts labā.

2. Tiesību akta projekta būtība

1. Likumprojekts paredz, ka arī Ministru prezidenta pakļautībā vai pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes ir valsts civildienestā.
2. Lai Valsts civildienesta pārvalde izstrādātu vienotus personāla vadības principus valsts pārvaldes iestādēs un veicinātu to īstenošanu, ir nepieciešams paplašināt Valsts civildienesta pārvaldes kompetenci un noteikt, ka tā analizē ne tikai ierēdņu, bet visu valsts pārvaldes iestāžu personāla mācību vajadzības. Attiecīgi tiek paplašinātas Valsts administrācijas skolas funkcijas un noteikts, ka tā īsteno valsts politiku valsts pārvaldes iestāžu personāla izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālu valsts pārvaldes iestāžu personālu. Līdz ar tiks nodrošinātas valsts pārvaldes iestādēs strādājošo speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana, nodrošināta kvalitatīvas nozares politikas izstrāde un profesionālāki pretendenti uz ierēdņu amatiem.
3. Likumprojektā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts administrācijas skolas nolikumu, kurā tiks regulēta minēto iestāžu administratīvā darbība un iestādes vadītāja kompetence.
4. Likumprojekts paredz ierēdnim pienākumu pēc kvalifikācijas celšanas noteiktu laiku nostrādāt valsts civildienestā vai kādā citā valsts iestādē, lai valsts gūtu labumu no tās ieguldītajiem līdzekļiem ierēdņa izglītošanā.
5. Lai nodrošinātu arī citas valsts iestādes ar kvalificētu personālu un lai nodrošinātu ierēdņu rotāciju valsts pārvaldē, likumprojekts nosaka papildus iespēju ierēdnim tikt pārceltam uz citu iestādi ierēdņa amatā. Tādējādi ierēdnim nav pienākums kompensēt kvalifikācijas celšanas un ar izglītības iegūšanu saistītos izdevumus un iestāde var nodrošināt izdevumu piedziņas pienākuma nodošanu attiecīgai iestādei.
6. Likumprojektā ietverta norma, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

 4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

Likumprojekts nepalielinās budžeta ieņēmumus

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts nepalielinās budžeta izdevumus

3. Finansiālā ietekme

Kvalifikācijas celšanas izdevumu atmaksāšana daļēji kompensēs valsts izdevumus, kas saistīti ar personāla izglītošanu

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Pamatojoties uz šo likumu jāizstrādā šādi Ministru kabineta noteikumi:

1. Valsts civildienesta pārvaldes nolikums.

Noteikumu projekts vēl nav sagatavots

Noteikumos jāparedz iestādes uzdevumi funkciju izpildei, iestādes vadītāja kompetence un iestādes darba organizācijas jautājumi.

Noteikumus paredzēts sagatavot 3 mēnešu laikā pēc grozījumu likumā pieņemšanas.

2. Valsts administrācijas skolas nolikums.

Noteikumu projekts vēl nav sagatavots

Noteikumos jāparedz iestādes uzdevumi funkciju izpildei, iestādes vadītāja kompetence un iestādes darba organizācijas jautājumi.

Noteikumus paredzēts sagatavot 3 mēnešu laikā pēc grozījumu likumā pieņemšanas.

3. Noteikumi par kārtību, kādā atmaksājami izdevumi, kas saistīti ar ierēdņa kvalifikācijas celšanu

Noteikumu projekts vēl nav sagatavots

Noteikumos jāparedz, kuri izdevumi ierēdņiem ir jāatmaksā, līgumu slēgšana ar ierēdni par izdevumu atmaksāšanu un to atmaksāšanas kārtība, īpaši gadījumos, ja ierēdnis pārtrauc dienesta attiecības, bet turpina darbu citā valsts iestādē, piedziņas organizēšanas jautājumi.

Noteikumus paredzēts sagatavot 3 mēnešu laikā pēc grozījumu likumā pieņemšanas.

4. Noteikumi par kārtību, kādā atmaksājami izdevumi, kas saistīti ar ierēdņa mācību maksas segšanu

Noteikumu projekts vēl nav sagatavots

Noteikumos jāparedz, kuri izdevumi ierēdņiem ir jāatmaksā, līgumu slēgšana ar ierēdni par izdevumu atmaksāšanu un to atmaksāšanas kārtība, īpaši gadījumos, ja ierēdnis pārtrauc dienesta attiecības, bet turpina darbu citā valsts iestādē, piedziņas organizēšanas jautājumi.

Noteikumus paredzēts sagatavot 3 mēnešu laikā pēc grozījumu likumā pieņemšanas.

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

–

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Izstrādājot projektu, ņemts vērā SIGMA ekspertu viedoklis jautājumā par kvalifikācijas celšanas izdevumu atmaksāšanu

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

Tiek paplašinātas Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts administrācijas skolas funkcijas, nosakot, ka iestādes ir atbildīgas par augsti profesionālu valsts pārvaldes iestāžu personālu.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.