Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr. nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.) šādus grozījumus:

8.pants. Prokurora noraidījums

(1) Prokurors nedrīkst piedalīties lietas izskatīšanā tiesā vai veikt iesnieguma pārbaudi, ja izskatāmajā lietā tiesnesis vai aizstāvis, bet iesnieguma pārbaudes gadījumā - persona, kuras darbību viņš pārbauda, ir prokurora laulātais, viņa paša vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā bez pakāpju ierobežojuma, bet sānu līnijās - radniecības pirmajās trijās pakāpēs vai svainības divās pakāpēs, kā arī Korupcijas novēršanas likumā paredzētajos gadījumos. Šādos gadījumos prokuroram sevi jāatstata.

1

Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “Korupcijas novēršanas likumā” ar vārdiem “likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu rīcībā””.

Pieņemt

1. Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “Korupcijas novēršanas likumā” ar vārdiem “likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu rīcībā””.

(1) . . .

(3) Tiesas apgabala prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas apgabaltiesai piekritīgās lietās, kā arī attiecīgā tiesas apgabala rajonu (pilsētu) tiesās.

2

Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesas apgabala prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas apgabaltiesā, kā arī attiecīgā tiesas apgabala rajonu (pilsētu) tiesās.”

Pieņemt

2. Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesas apgabala prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas apgabaltiesā, kā arī attiecīgā tiesas apgabala rajonu (pilsētu) tiesās.”

(1) Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam, bet Rīgas pilsētā - atbilstoši Rīgas pilsētas tiesu rajoniem. Tās veic visas prokuratūras funkcijas rajonu (republikas pilsētu) teritorijās, turklāt tām ir tiesības veikt prokurora funkcijas visās rajonu (pilsētu) tiesām piekritīgās lietās.

(2) . . .

3

Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam, bet Rīgas pilsētā – atbilstoši Rīgas pilsētas tiesu rajoniem. Tās veic visas prokuratūras funkcijas rajonu (republikas pilsētu) teritorijās. Rajona (republikas pilsētas) prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesai piekritīgās lietās.”

Pieņemt

3. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam, bet Rīgā — atbilstoši Rīgas tiesu rajoniem. Tās veic visas prokuratūras funkcijas rajonu (republikas pilsētu) teritorijās. Rajona (republikas pilsētas) prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesai piekritīgās lietās.”

(1) . . .

(3) Ģenerālprokurora padome izveido prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisijas, apstiprina šo komisiju un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu nolikumus un Prokuroru ētikas kodeksu.

4

Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ģenerālprokurora padome izveido prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisijas, apstiprina šo komisiju un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu nolikumus, nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem un Prokuroru ētikas kodeksu.”

Pieņemt

4. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ģenerālprokurora padome izveido prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisijas, apstiprina šo komisiju un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu nolikumus, nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem un Prokuroru ētikas kodeksu.”

(1) Par prokuroru amatu kandidātu var būt Latvijas Republikas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību (Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei), ir stažējies prokuratūrā un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Kārtību, kādā prokurora amata kandidāts stažējas prokuratūrā un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka ģenerālprokurora padome.

(Prokuratūras likuma 33.panta pirmajā daļā ietvertā norma “… Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei” atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106.pantam un par spēkā neesošu no 05.06.2002. ar Satversmes tiesas 04.06.2002. spriedumu)

6

Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas Republikas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību Latvijā akreditētā augstskolā ar Latvijā akreditētām juridiskajām mācību programmām, ir stažējies prokuratūrā un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.”

Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.”

Pieņemt

5. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.”

Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt personas, kas neatbilst likuma "Par valsts civildienestu" 6.panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.punkta un trešās daļas prasībām.

1. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) nav Latvijas pilsonis;

2) nepārvalda latviešu valodu;

3) ir atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) bijusi notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda atbrīvota;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

7) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

8) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks.

(2) Par prokurora kandidātu nevar būt persona, kura ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais krimināllietā.”

10

Papildināt 37.panta pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “bet krimināllieta” ar vārdiem “pret to”.

Izteikt 37.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;”

Papildināt 37.panta pirmās daļas 8.punktu pēc vārdiem “organizācijas dalībnieks” ar vārdiem “pēc šīs organizācijas aizliegšanas”.

Papildināt 37.panta pirmo daļu ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā:

“kura iesaistīta privātā biznesā vai tajā darbojas ar pilnvarotā palīdzību.”

6. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) nav Latvijas pilsonis;

2) neprot latviešu valodu;

3) ir atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) bijusi notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda atbrīvota;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

7) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

8) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks pēc šīs organizācijas aizliegšanas.

(2) Par prokurora kandidātu nevar būt persona, kura ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais krimināllietā.”

(1) Prokurors ir jāatlaiž no amata:

1) ja ģenerālprokurors ir konstatējis faktu, ka nav ievērots kāds no šā likuma 37.pantā minētajiem nosacījumiem;

2) ja ģenerālprokurors ir konstatējis faktu, ka nav ievērots kāds no Korupcijas novēršanas likumā paredzētajiem ierobežojumiem;

3) . . .

2. Aizstāt 40.panta pirmās daļas 1.punktā skaitli un vārdu “37.pantā” ar skaitli un vārdiem “37.panta pirmajā daļā”.

11

Izteikt 40.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ja ģenerālprokurors ir konstatējis faktu, ka nav ievērots kāds no likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu rīcībā” paredzētajiem ierobežojumiem un aizliegumiem”.

Pieņemt

7. 40.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli un vārdu “37.pantā” ar skaitli un vārdiem “37.panta pirmajā daļā”;

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ja ģenerālprokurors konstatējis faktu, ka nav ievērots kāds no likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu rīcībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem;”.

Ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš:

1) neatbilst šā likuma 37.pantā noteiktajām prasībām;

2) ir partijas vai politiskas organizācijas biedrs;

3) nav ievērojis kādu no Korupcijas novēršanas likumā noteiktajiem ierobežojumiem;

4) pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas;

5) pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

12

Izteikt 41.¹ panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nav ievērojis kādu no likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu rīcībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem;”.

Pieņemt

8. Izteikt 41.1 panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nav ievērojis kādu no likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu rīcībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem;”.

Ja prokurors pieļāvis tādu dienesta pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz jautājuma galīgai izlemšanai, bet ar kriminālatbildību saistītos gadījumos - līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

3. 42.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Par atstādināšanas laiku prokuroram netiek izmaksāta darba samaksa.

(3) Ja likumā paredzētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, prokuroram izmaksā vidējo izpeļņu par visu laiku, kurā viņš atstādināts no amata.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

9. 42.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Par atstādināšanas laiku prokuroram netiek izmaksāta darba samaksa.

(3) Ja likumā paredzētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, prokuroram izmaksā vidējo izpeļņu par visu laiku, kurā viņš atstādināts no amata.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

(1) Par šā likuma 43.pantā paredzētajiem pārkāpumiem prokuroram var tikt piemēroti šādi disciplinārsodi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) prokurora amatalgas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) pazemināšana amata pakāpē;

5) pazemināšana amatā;

6) atlaišana no darba.

(2) Par vienu un to pašu pārkāpumu drīkst piemērot tikai vienu disciplinārsodu.

4. Aizstāt 44.panta pirmās daļas 6.punktā vārdu “darba” ar vārdu “amata”.

10. Aizstāt 44.panta pirmās daļas 6.punktā vārdu “darba” ar vārdu “amata”.

(2) Amatpersona, kurai ir tiesības piemērot disciplinārsodu, iepazīstas ar saņemtajiem materiāliem un pieprasa prokurora paskaidrojumu, bet, ja nepieciešams, - organizē disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaudi.

Pirms prokurora pazemināšanas amata pakāpē, pazemināšanas amatā vai atlaišanas no darba saņemtie materiāli iesniedzami atestācijas komisijai atzinuma došanai.

(3) Disciplinārsodu drīkst uzlikt ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot pārbaudes laiku un to laiku, kad prokurors nav bijis darbā pamatotu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(5) Ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas, izņemot atlaišanu no darba, prokuroram nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš neskaitās disciplināri sodīts, taču iepriekšējās amata pakāpes atjaunošana vai atjaunošana iepriekšējā amatā iespējama tikai atestācijas kārtībā.

5. 45.pantā:

aizstāt otrajā un piektajā daļā vārdu “darba” ar vārdu “amata”;

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “Pirms prokurora” ar vārdiem “Pirms amatalgas samazināšanas, prokurora”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Disciplinārsodu drīkst uzlikt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot pārbaudes laiku un to laiku, kad prokurors nav bijis darbā pamatotu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.”

11. 45.pantā:

aizstāt otrajā un piektajā daļā vārdu “darba” ar vārdu “amata”;

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “Pirms prokurora” ar vārdiem “Pirms amatalgas samazināšanas, prokurora”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Disciplinārsodu drīkst uzlikt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot pārbaudes laiku un to laiku, kad prokurors nav bijis darbā pamatotu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.”

(1) Prokuratūras administratīvais direktors ir ierēdnis, kuru amatā ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata ģenerālprokurors un kurš vada prokuratūras finansiālo un saimniecisko darbību un nodrošina prokuratūras iestāžu materiālo apgādi.

(2) Administratīvais direktors pieņem darbā, atbrīvo vai atlaiž no darba prokuratūras apkalpojošo personālu, organizē tā darbu, kā arī vada Ģenerālprokuratūras finansiālās un saimnieciskās nodaļas darbu.

(3) . . .

6. Izteikt 46.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Prokuratūras administratīvo direktoru pieņem darbā un atbrīvo vai atlaiž no darba ģenerālprokurors. Administratīvais direktors vada prokuratūras finansiālo un saimniecisko darbību un nodrošina prokuratūras iestāžu materiālo apgādi.”

13

Izteikt 46.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvais direktors pieņem darbā, atbrīvo vai atlaiž no darba prokuratūras apkalpojošo personālu un organizē tā darbu.”

Pieņemt

12. 46.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Prokuratūras administratīvo direktoru pieņem darbā un atbrīvo vai atlaiž no darba ģenerālprokurors. Administratīvais direktors vada prokuratūras finansiālo un saimniecisko darbību un nodrošina prokuratūras iestāžu materiālo apgādi.

(2) Administratīvais direktors pieņem darbā, atbrīvo vai atlaiž no darba prokuratūras apkalpojošo personālu un organizē tā darbu.”

Lai stimulētu prokuroru darbu, ģenerālprokurors var noteikt viņiem papildu samaksu, ņemot vērā katras konkrētās personas darba rezultātus.

7. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

“53.pants. Prokurora darba stimulēšana

(1) Lai stimulētu prokuroru darbu, ģenerālprokurors var noteikt viņiem papildu samaksu, ņemot vērā katras konkrētās personas darba rezultātus.

(2) Par amata pienākumu priekšzīmīgu izpildīšanu, ilgu vai nevainojamu darbu un citiem sasniegumiem ģenerālprokurors var izteikt pateicību un piešķirt atzinības rakstu.”

13. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

“53.pants. Prokurora darba stimulēšana

(1) Lai stimulētu prokuroru darbu, ģenerālprokurors var noteikt viņiem papildu samaksu, ņemot vērā katras konkrētās personas darba rezultātus.

(2) Par amata pienākumu priekšzīmīgu izpildīšanu, ilgu vai nevainojamu darbu un citiem sasniegumiem ģenerālprokurors var izteikt pateicību un piešķirt atzinības rakstu.”

(1) Prokuroriem piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu - ne mazāku par piecām kalendārajām nedēļām.

(2) Atbilstoši prokurora darba stāžam ik pēc pieciem prokuratūrā nostrādāt iem gadiem ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek pagarināts par trim kalendārajām dienām, bet kopumā ne vairāk kā par 15 kalendārajām dienām.

8. Papildināt 54.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izņēmuma gadījumos, kad prokuroram piešķirtā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt prokuratūras iestādes funkciju izpildi, ar prokurora rakstveida piekrišanu pieļaujams atsaukt prokuroru no atvaļinājuma, pārceļot neizmantotā atvaļinājuma daļu uz citu periodu.”

9. Papildināt likumu ar 54.1 pantu šādā redakcijā:

“54.1 pants. Citi atvaļinājumi

(1) Prokuroram piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu Darba likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Prokuratūras budžeta līdzekļu ietvaros prokuroram var piešķirt apmaksātu atvaļinājumu kvalifikācijas celšanai.”

14

Apvienot likumprojekta 8. un 9. pantu un izteikt to šādā redakcijā:

“Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

(1) Prokuroriem piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu - ne mazāku par piecām kalendārajām nedēļām.

(2) Atbilstoši prokurora darba stāžam ik pēc pieciem prokuratūrā nostrādātiem gadiem ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek pagarināts par trim kalendārajām dienām, bet kopumā ne vairāk kā par 15 kalendārajām dienām.

(3) Izņēmuma gadījumos, kad prokuroram piešķirtā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt prokuratūras iestādes funkciju izpildi, ar prokurora rakstveida piekrišanu pieļaujams atsaukt prokuroru no atvaļinājuma, pārceļot neizmantotā atvaļinājuma daļu uz citu periodu.

(4) Prokuroram piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu Darba likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Prokuratūras budžeta līdzekļu ietvaros prokuroram var piešķirt apmaksātu atvaļinājumu kvalifikācijas celšanai.””

Pieņemt

14. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

(1) Prokuroriem piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu - ne mazāku par piecām kalendārajām nedēļām.

(2) Atbilstoši prokurora darba stāžam ik pēc pieciem prokuratūrā nostrādātiem gadiem ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek pagarināts par trim kalendārajām dienām, bet kopumā ne vairāk kā par 15 kalendārajām dienām.

(3) Izņēmuma gadījumos, kad prokuroram piešķirtā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt prokuratūras iestādes funkciju izpildi, ar prokurora rakstveida piekrišanu pieļaujams atsaukt prokuroru no atvaļinājuma, pārceļot neizmantotā atvaļinājuma daļu uz citu periodu.

(4) Prokuroriem piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu Darba likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Prokuratūras budžeta līdzekļu ietvaros prokuroram var piešķirt apmaksātu atvaļinājumu kvalifikācijas celšanai.”

(1) . . .

(2) Prokuroriem ir tiesības uz dienesta ieroci. To piešķirot, glabājot, nēsājot un pielietojot, jāievēro nosacījumi un kārtība, kāda noteikta likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai".

15

Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Prokuroriem ir tiesības uz dienesta ieroci. To piešķirot, glabājot, nēsājot un pielietojot, jāievēro nosacījumi un kārtība, kāda noteikta Ieroču aprites likumā”.

Pieņemt

15. Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Prokuroriem ir tiesības uz dienesta ieroci. To piešķirot, glabājot, nēsājot un pielietojot, jāievēro Ieroču aprites likumā reglamentētie nosacījumi un kārtība.”

10. Papildināt likumu ar 57.1, 57.2, 57.3, 57.4, 57.5, 57.6, 57.7 un 57.8 pantu šādā redakcijā:

“57.1 pants. Pabalsti, piemaksas un prēmijas

Prokuroriem ir tiesības papildus mēnešalgai saņemt pabalstus, piemaksas un prēmijas.

(1) Prokurors, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Ja prokurors, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbaspēju ekspertīzes komisija.

(3) Prokurora nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja prokurors gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa neatraidāmie mantinieki saņem vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(4) Prokurors saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir prokurori vai viens no bērna vecākiem ir prokurors, bet otrs — persona, kurai ir tiesības saņemt Valsts civildienesta likumā noteikto pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības uz pabalstu ir vienam no vecākiem.

Prokurors saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja ar viņu izbeidz darba tiesiskās attiecības sakarā ar iestādes vai amata likvidāciju vai darbinieku skaita samazināšanu.

Prokurors saņem piemaksu pie mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

Prokurors, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

Pārceļot prokuroru uz citu apdzīvotu vietu, viņam tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

Prokurors par trešās un katras nākamās svešvalodas prasmi var saņemt piemaksu līdz 10 procentu apmēram no mēnešalgas, ja šo zināšanu nepieciešamību atbilstoši ieņemamajam amatam un šīs valodas prasmi attiecīgā apjomā apstiprina ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas atzinuma saņemšanas.”

16

Izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likumu ar 57.1, 57.2, 57.3, 57.4, 57.5, 57.6, 57.7 un 57.8 pantu šādā redakcijā:

(1) Prokurors, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Ja prokurors, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbaspēju ekspertīzes komisija.

(3) Prokurora nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja prokurors gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa neatraidāmie mantinieki saņem vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(4) Prokurors saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir prokurori vai viens no bērna vecākiem ir prokurors, bet otrs — persona, kurai ir tiesības saņemt Valsts civildienesta likumā noteikto pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības uz pabalstu ir vienam no vecākiem.

Prokurors saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja ar viņu izbeidz darba tiesiskās attiecības sakarā ar iestādes vai amata likvidāciju vai darbinieku skaita samazināšanu.

Prokurors saņem piemaksu pie mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

Prokurors, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

Pārceļot prokuroru uz citu apdzīvotu vietu, viņam tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

Prokurors par trešās un katras nākamās svešvalodas prasmi var saņemt piemaksu līdz 10 procentu apmēram no mēnešalgas, ja šo zināšanu nepieciešamību atbilstoši ieņemamajam amatam un šīs valodas prasmi attiecīgā apjomā apstiprina ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas atzinuma saņemšanas.”

Prokuroriem ir tiesības papildus mēnešalgai saņemt arī citus pabalstus, piemaksas un prēmijas.

Pieņemt

16. Papildināt likumu ar 57.1, 57.2, 57.3, 57.4, 57.5, 57.6, 57.7 un 57.8 pantu šādā redakcijā:

“57.1 pants. Pabalsts prokurora ievainojuma, prokurora vai viņa ģimenes locekļa nāves gadījumā

(1) Prokurors, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Ja prokurors, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbaspēju ekspertīzes komisija.

(3) Prokurora nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja prokurors gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa neatraidāmie mantinieki saņem vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(4) Prokurors saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir prokurori vai viens no bērna vecākiem ir prokurors, bet otrs — persona, kurai ir tiesības saņemt Valsts civildienesta likumā noteikto pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības uz pabalstu ir vienam no vecākiem.

Prokurors saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja ar viņu izbeidz darba tiesiskās attiecības sakarā ar iestādes vai amata likvidāciju vai darbinieku skaita samazināšanu.

Prokurors saņem piemaksu pie mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

Prokurors, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

Pārceļot prokuroru uz citu apdzīvotu vietu, viņam tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

Prokurors par trešās un katras nākamās svešvalodas prasmi var saņemt piemaksu līdz 10 procentu apmēram no mēnešalgas, ja šo zināšanu nepieciešamību atbilstoši ieņemamajam amatam un šīs valodas prasmi attiecīgā apjomā apstiprina ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas atzinuma saņemšanas.”

Prokuroriem ir tiesības papildus mēnešalgai saņemt arī citus pabalstus, piemaksas un prēmijas.”

(1) Uz prokuroriem attiecas likuma "Par valsts civildienestu" 32.-37., 39.-41., 49. un 50.pantā paredzētās kompensācijas un sociālās garantijas.

(2) Prokurori ir atbrīvoti no obligātā militārā dienesta.

11. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

“58.pants. Citas garantijas

(1) Kārtību, kādā prokuroram, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, un kompensācijas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Prokurori ir atbrīvoti no obligātā militārā dienesta.”

17. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

“58.pants. Citas garantijas

(1) Kārtību, kādā prokuroram, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, un kompensācijas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Prokurori ir atbrīvoti no obligātā militārā dienesta.”

(1) Prokurori, pildot savus pienākumus, valkā noteikto prokurora tērpu ar amata zīmi - krūšu nozīmi.

(2) Prokurors tiesā pilda savus pienākumus prokurora tērpā, kuram piestiprināta amata zīme.

(3) Prokurora tērpa un amata zīmes paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību nosaka ģenerālprokurors.

17

Izteikt 61.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugus ar nolikumu nosaka ģenerālprokurora padome.”;

izslēgt 61.panta ceturto daļu.

Pieņemt

18. 61.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugus ar nolikumu nosaka ģenerālprokurora padome.”;

izslēgt ceturto daļu.

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 57.1 pantā un 57.2 panta otrajā daļā paredzētos pabalstus izmaksā un 57.7 pantā paredzētos izdevumus sedz un atmaksā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, kāda paredzēta valsts civildienesta ierēdņiem.”

18

Izteikt likumprojekta 12.pantu šādā redakcijā:

“Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 57.1 panta otrajā daļā un 57.8 pantā paredzētos pabalstus izmaksā un 57.6 pantā paredzētos izdevumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, kāda paredzēta valsts civildienesta ierēdņiem.”

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 57.1 panta otrajā daļā un 57.8 pantā paredzētos pabalstus izmaksā un 57.6 pantā paredzētos izdevumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, kāda paredzēta valsts civildienesta ierēdņiem.”

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

19

Izslēgt likuma spēkā stāšanās laiku.

Pieņemt