Teksts LP1215

Saeimas Prezidijam

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.panta pirmās daļas 4.punktu, lūdzam š.g. 14.marta plenārsēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

Lūdzam izskatīt iespēju atbildīgajai komisijai minēto likumprojektu virzīt kā steidzamu.

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Likumprojekta anotācija.

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” šādus grozījumus:

- Papildināt likumu ar 68.1.pantu šādā redakcijā:

“68.1.pants. Par pašvaldības izpilddirektoru vai izpilddirektora vietnieku (Rīgā-arī rajona vai priekšpilsētas izpilddirektoru vai viņa vietnieku) nevar iecelt personu:

1) kura likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu;

2) kura bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

3) kura Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihisku slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai saskaņā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

4) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajā komitejā;

5) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

6) kura neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai valsts valodas prasmes pakāpei.”

Likumprojekta

"Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Pašvaldību izpildvaras augstākajām amatpersonām - (izpilddirektoriem) nav noteiktas pārejas demokrātijās pieņemtās prasības. Rezultātā uz šiem amatiem pretendē un šajos amatos tiek ieceltas personas, kuras savulaik darbojušās ar likumu aizliegtās organizācijās, kuru valodas prasme ne vienmēr atbilst augstākajam līmenim un kuru profesionalitāte ir visai apšaubāma.
2. Tiesību akta projekta būtība		Likumprojekts sagatavots, lai novērstu neprofesionālu, pašvaldību iedzīvotāju vairākuma interesēm neatbilstošu izpilddirekotru apstiprināšanu amatā. Tie pozitīvie ierobežojumi, kas ar likumu noteikti pašvaldību deputātiem, ar šo likumprojektu tiks noteikti arī pašvaldību izpilddirektoriem.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar, taču kopumā situācija būs stabilāka.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji			Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi 2002. 2003. 2004.	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar
3. Finansiālā ietekme Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai. Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.		Citi normatīvie akti nav jāgroza.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību .					Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Tiesību akts šo jomu tieši neskar un pozitīvie ierobežojumi izpildvaras amatiem pastāv daudzās Eiropas valstīs, piemēram VFR, Čehijā u.c.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija Likumprojekts šo jomu neskar.				Tiesību akts šo jomu tieši neskar.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Nav notikušas, bet tās var organizēt ar tā virziena organizācijām, kuras darbojas jautājumos par pozitīvajiem ierobežojumiem pārejas perioda demokrātijās.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Nav notikušas, bet, ja nepieciešams, tās var sarīkot projekta apspriešanas gaitā.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.				Likums šo jomu neskar