Likumprojekts

1.pants. (1) Likums nosaka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus un to piemērošanas kārtību.

(2) Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti, lai sasniegtu šādus mērķus:

1) sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā;

2) bērna ar sociālās uzvedības novirzēm orientāciju uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām;

2.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērniem var piemērot par Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajiem pārkāpumiem.

3.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem.

4.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro bērniem, kuri izdarījuši:

1) noziedzīgu nodarījumu un kurus tiesa atbrīvojusi no piespriestā soda, nosakot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus;

2) noziedzīgu nodarījumu un kuriem tiesa, notiesājot nosacīti, noteikusi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus;

3) Krimināllikumā paredzētu nodarījumu un attiecībā uz kuriem prokurors pieņēmis lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai;

4) administratīvo pārkāpumu un attiecībā uz kuriem institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā vai kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, pieņēmušas lēmumu par materiālu vai administratīvo lietu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

5.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus krimināllietās piemēro rajona (pilsētas) tiesa, pārbaudes materiālos vai izbeigtās krimināllietās, kuras nosūtītas uz tiesu jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, – tiesnesis vienpersoniski, bet šā likuma 4.panta 4.punktā minētajos gadījumos – pašvaldības administratīvā komisija.

6.pants. (1) Šā likuma 4.pantā minētajos gadījumos ar bērna vecāku vai to personu piekrišanu, kas aizstāj vecākus, var bērnam uzlikt par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko vielu, psihotropo vielu vai citādas atkarības, ja tā bijusi par pamatu noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā piespiedu ārstēšana piemērojama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

7.pants. (1) Bērniem var piemērot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas;

3) uzlikt par pienākumu atvainoties nodarījumā cietušajām personām, ja tam piekrīt cietusī persona;

4) bērnam, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu, ja bērnam ir izpeļņa un ja zaudējumu summa nepārsniedz vienu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu;

5) nodot bērnu galvojumā vecākiem vai personām, kas tos aizstāj, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām;

6) uzlikt noteiktus uzvedības ierobežojumus;

7) uzlikt par pienākumu veikt sabiedrisko darbu;

8) ievietot bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(2) Šā likuma 4.panta 4.punktā minētajos gadījumos var piemērot šā panta 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

8.pants. (1) Šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot kā pamata piespiedu līdzekļus.

(2) Šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteikto piespiedu līdzekli var piemērot kā papildu piespiedu līdzekli.

9.pants. Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, jāņem vērā noziedzīgā nodarījuma un administratīvā pārkāpuma motīvi, raksturs un cēloņi, bērna vecums un dzīves apstākļi, viņa līdzdalības pakāpe noziedzīgajā nodarījumā, kā arī viņa uzvedība izglītības iestādē, darbavietā un sadzīvē.

10.pants. (1) Piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas – var, ja bērns sasniedzis 15 gadu vecumu.

(2) Ja radītā kaitējuma sekas bērns var novērst ar savu darbu un tas atbilst darbam, kurā nav aizliegts nodarbināt skolu audzēkņus vecumā līdz 15 gadiem vai kurš nav saistīts ar smaguma pārnēsāšanas vai pārvietošanas normu pārkāpumu, pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas var piemērot arī gadījumos, ja bērns nav sasniedzis 15 gadu vecumu.

11.pants. (1) Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – noteiktu uzvedības ierobežojumu uzlikšanu –, bērnam uzliek par pienākumu veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktu darbību veikšanas.

(2) Uzlikt bērnam noteiktus uzvedības ierobežojumus var uz laiku no
30 dienām līdz 12 mēnešiem.

(3) Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – noteiktu uzvedības ierobežojumu uzlikšanu –, var:

1) aizliegt apmeklēt noteiktas sabiedriskās vietas;

2) aizliegt satikties ar noteiktām personām;

3) uzlikt par pienākumu noteiktā diennakts laikā atrasties savā dzīvesvietā;

4) uzlikt par pienākumu periodiski (vienu līdz četras reizes mēnesī) ierasties uz reģistrāciju bāriņtiesā (pagasttiesā), bērnu tiesību aizsardzības centrā, pašvaldības sociālajā dienestā vai citā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērotāja noteiktajā institūcijā;

5) uzlikt par pienākumu piedalīties sociālās korekcijas vai sociālās palīdzības programmās;

6) uzlikt par pienākumu apmeklēt izglītības iestādi vai turpināt darbu;

7) uzlikt par pienākumu ierasties uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista.

(4) Tiesa (tiesnesis) vai pašvaldības administratīvā komisija, piemērojot šajā pantā noteikto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, var uzlikt vienu vai vairākus šā panta trešajā daļā noteiktos uzvedības ierobežojumus.

12.pants. (1) Uzlikt par pienākumu bērnam veikt sabiedrisko darbu var uz laiku no 10 līdz 200 stundām.

(2) Bērniem vecumā no 16 līdz 18 gadiem sabiedriskā darba laiks nedrīkst pārsniegt 35 stundas nedēļā, bet bērniem līdz 16 gadu vecumam – 24 stundas nedēļā.

(3) Sabiedriskais darbs ir bērna iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, veicot noteiktus darbus dzīvesvietas pašvaldībā un ievērojot Darba likuma un citu normatīvo aktu prasības.

13.pants. (1) Nodot bērnu galvojumā vecākiem vai personām, kas tos aizstāj, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām var uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, bet ne ilgāk kā līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli var piemērot, ja:

1) citas personas, iestādes vai organizācijas piekrīt audzināt un uzraudzīt bērnu un šīm personām nav nekādas negatīvas ietekmes uz bērnu;

2) bērns piekrīt tam, ka viņu nodod galvojumā noteiktajām personām, iestādēm vai organizācijām, un apsola respektēt šo personu viedokli un ievērot noteikto kārtību.

14.pants. (1) Izskatot lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, pašvaldības administratīvā komisija (turpmāk – komisija) pieaicina bāriņtiesas (pagasttiesas), izglītības pārvaldes, izglītības iestādes, bērnu tiesību aizsardzības institūcijas, pašvaldības sociālās palīdzības dienesta un ārstniecības iestādes pārstāvjus, kā arī nepilngadīgo lietu inspektorus, kas piedalās komisijas sēdē ar padomdevēja tiesībām.

(2) Komisija ir tiesīga lemt par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, ja komisijas sēdē piedalās vismaz trīs no šā panta pirmajā daļā minētajiem speciālistiem.

(3) Pirms lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu pieņemšanas komisija uzklausa pieaicināto speciālistu viedokli.

15.pants. Komisija koordinē likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem attiecīgajā pašvaldībā un veicina sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un izpildi.

16.pants. Lēmumu par materiālu vai administratīvās lietas nosūtīšanu komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu var pieņemt institūcijas (amatpersonas), kas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu pilnvarotas uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā vai kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.

17.pants. (1) Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja komisijas sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem.

(2) Komisija lēmumu pieņem ar sēdē klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(3) Komisijas sēdi vada komisijas priekšsēdētājs.

(4) Komisijas sēdes protokolē komisijas sekretārs.

(5) Komisijas lēmumu paraksta komisijas priekšsēdētājs, sekretārs un klātesošie komisijas locekļi.

(6) Komisijas sēdes protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

18.pants. Faktus par bērna izdarīto noziedzīgo nodarījumu pārbauda izziņas izdarītājs vai prokurors Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā, bet faktus par bērna izdarīto administratīvo pārkāpumu – institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā vai kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

19.pants. Izziņas izdarītājam, prokuroram vai institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarota uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā vai kas pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, jālieto visi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā vai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētie līdzekļi, lai vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrotu un izvērtētu visus noziedzīgā nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma apstākļus.

20.pants. (1) Pārbaudes materiāliem un krimināllietām, kuras tiek gatavotas nosūtīšanai uz tiesu jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, pievienojami šādi dokumenti:

1) izziņa no Sodu reģistra par bērna agrāk izdarītajiem likumpārkāpumiem;

2) medicīniskais atzinums no ģimenes ārsta, kā arī izziņa no Psihiatrijas centra un Narkoloģijas centra par bērna veselības stāvokli;

3) raksturojums no izglītības iestādes vai darbavietas;

4) izziņa no pašvaldības sociālā dienesta par bērna sadzīves apstākļiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus pieprasa izziņas izdarītājs vai prokurors.

21.pants. Lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu un lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar materiālu nosūtīšanu uz tiesu jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam pieņem prokurors, kurš pārbaudes materiālus vai izbeigto krimināllietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai.

22.pants. (1) Pārbaudes materiālus vai izbeigtās krimināllietas, kuras tiek nosūtītas uz tiesu jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, izskata tiesnesis vienpersoniski šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Materiālus par administratīvo pārkāpumu vai administratīvo pārkāpumu lietas, kuras tiek nosūtītas komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, izskata komisija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā tiktāl, cik tas atbilst šajā nodaļā noteiktajai kārtībai.

23.pants. (1) Šā likuma 4.panta 3.punktā minētajos gadījumos lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar materiālu nosūtīšanu tiesai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam iesniedz izskatīšanai tiesā pēc bērna dzīvesvietas.

(2) Šā likuma 4.panta 4.punktā minētajos gadījumos lēmumu par materiālu vai administratīvās lietas nosūtīšanu komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam iesniedz izskatīšanai komisijā pēc bērna dzīvesvietas.

24.pants. Tiesnesis un komisija izskata lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu un pieņem lēmumu 15 dienu laikā no šā likuma 23.pantā minēto dokumentu saņemšanas dienas.

25.pants. (1) Tiesas sēdē obligāti jāpiedalās bērnam, viņa likumiskajiem pārstāvjiem, bērnu tiesību aizsardzības inspektoram (speciālistam), advokātam, kas aizstāv nepilngadīgā intereses, nepilngadīgo lietu inspektoram un prokuroram.

(2) Komisijas sēdē obligāti jāpiedalās bērnam un viņa likumiskajiem pārstāvjiem.

(3) Šajā pantā minētajām personām līdz tiesas sēdei un komisijas sēdei ir tiesības iepazīties ar lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, pieteikt lūgumus, kā arī iesniegt papildinājumus.

(4) Ja bērns izvairās ierasties pēc tiesas (tiesneša) vai komisijas aicinājuma, tiesa (tiesnesis) vai komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par bērna piespiedu atvešanu.

(5) Šajā pantā minēto piespiedu atvešanu nodrošina Valsts policija.

26.pants. Uz tiesas sēdi vai komisijas sēdi tiesnesis vai komisija var uzaicināt arī personas, kuras var sniegt ziņas par bērnu un viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, lai noklausītos minēto personu paskaidrojumus.

27.pants. Tiesnesim Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā ir tiesības pilnīgi vai daļēji atbrīvot bērnu un viņa likumiskos pārstāvjus no maksas par juridisko palīdzību.

28.pants. (1) Komisijas sekretārs šā likuma 25.panta otrajā daļā minētajām personām paziņo lietas izskatīšanas vietu un laiku.

(2) Ja no bērna un viņa likumiskajiem pārstāvjiem saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu un komisija to atzīst par pamatotu, lietas izskatīšana jāatliek, bet ne vairāk kā divas reizes.

29.pants. Lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam izskata slēgtā tiesas vai komisijas sēdē.

30.pants. (1) Pēc visu apstākļu izvērtēšanas tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) piemērot vienu no šajā likumā noteiktajiem pamata audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem vai pamata piespiedu līdzekli un papildu piespiedu līdzekli;

2) nosūtīt materiālus atpakaļ prokuroram papildu pārbaudes izdarīšanai;

3) izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.

(2) Pēc visu apstākļu izvērtēšanas komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) piemērot vienu no šajā likumā noteiktajiem pamata audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem vai pamata piespiedu līdzekli un papildu piespiedu līdzekli;

2) izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.

31.pants. Komisija pieņem lēmumu par lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam izbeigšanu, ja:

1) tā nodod materiālus izskatīšanai izziņas izdarītājam vai prokuroram;

2) pastāv Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 239.pantā (izņemot tā 2.punktu) paredzētie apstākļi.

32.pants. (1) Par tiesneša lēmumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, prokurors var iesniegt protestu, bet pārējās šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētās personas var šo lēmumu pārsūdzēt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

(2) Komisijas lēmumu šā likuma 25.panta otrajā daļā minētās personas var pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

33.pants. Lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam izpildes uzraudzību veic:

1) bērna dzīvesvietas pašvaldības izraudzīta iestāde sadarbībā ar bērna vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm;

2) persona, kurai bērns nodots galvojumā;

3) sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs.

34.pants. (1) Personai, kura veic lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam administratīvā pārkāpuma lietā izpildes uzraudzību, ir pienākums komisijas sekretāram ne retāk kā reizi trijos mēnešos sniegt rakstisku informāciju par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas rezultātiem.

(2) Komisijas sekretārs, pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā sniegto informāciju, sagatavo ziņojumu komisijai.

35.pants. (1) Komisija pēc tās personas priekšlikuma, kura veic lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam izpildes uzraudzību, var pieņemt lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma samazināšanu vai pagarināšanu šajā likumā noteiktā termiņa ietvaros.

(2) Tiesa (tiesnesis) pēc tās personas priekšlikuma, kura veic lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam izpildes uzraudzību, var pieņemt lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma samazināšanu vai pagarināšanu šajā likumā noteiktā termiņa ietvaros.

36.pants. Ja bērns apzināti izvairās no lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu izpildes, tiesai (tiesnesim) vai komisijai ir tiesības piemērot stingrāku audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.

37.pants. (1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā un darbojas saskaņā ar Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu un izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.

(2) Sociālās korekcijas izglītības iestādes tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

(3) Kārtību, kādā notiek bērna uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē, nosaka Ministru kabinets.

38.pants. Sociālās korekcijas izglītības iestādē bērnu var ievietot uz laiku no viena līdz trim gadiem, bet ne ilgāk kā līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

39.pants. Sociālās korekcijas izglītības iestādēm, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jānodrošina arī bērna ārstēšana no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas un citām slimībām.

40.pants. (1) Ja bērns apdraud savu vai citu personu dzīvību vai veselību, sociālās korekcijas izglītības iestāde bērnu var izolēt no citiem bērniem, bet ne ilgāk par 48 stundām.

(2) Lēmumu par bērna izolācijas nepieciešamību pieņem iestādes vadītājs pēc pamatota priekšlikuma, kuru iesniedzis par bērna audzināšanu un aprūpi atbildīgais iestādes darbinieks.

(3) Bērnam tiek izskaidrots viņa izolācijas iemesls.

(4) Bērna izolācijas laikā nodrošināma bērna pastiprināta uzraudzība un bērna veselībai, fiziskajām un garīgajām vajadzībām atbilstoši izolācijas apstākļi.

(5) Izolācijas laikā visas uz bērnu vērstās darbības un bērna uzvedību hronoloģiskā secībā fiksē rakstiski.

(6) Sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par bērna izolācijas piemērošanas kārtību, izolācijas apstākļiem un izolācijas ilgumu.

41.pants. (1) Lēmumu par bērna uzturēšanās ilgumu sociālās korekcijas izglītības iestādē pieņem tiesa vai tiesnesis vienpersoniski.

(2) Tiesa (tiesnesis) (pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atrašanās vietas) saskaņā ar sociālās korekcijas izglītības iestādes priekšlikumu var pieņemt lēmumu par bērna uzturēšanās ilguma samazināšanu vai pagarināšanu sociālās korekcijas izglītības iestādē šajā likumā noteiktā termiņa ietvaros.

42.pants. (1) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad bērnam jāatstāj sociālās korekcijas izglītības iestāde, šīs iestādes vadītājs par to informē komisiju un Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektoru pēc bērna iepriekšējās dzīvesvietas.

(2) Ja nepieciešams, pašvaldības sociālās palīdzības dienests sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības un citām iestādēm veic pasākumus bērna reintegrācijai sabiedrībā.

1. Ar šā likuma stāšanos spēkā spēku zaudē likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.).

2. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūnijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1994.gada 3.maija noteikumi Nr.95 "Par vecākiem vai aizbildņiem noteikto maksu par nepilngadīgo uzturēšanu mācību un pāraudzināšanas iestādēs";

2) Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumi Nr.226 "Noteikumi nepilngadīgo personu uzņemšanai mācību un pāraudzināšanas iestādēs".

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Ministrs K. Greiškalns

A. Reinfelde 7315700