Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcijā, kādā likumprojektu trešajam lasījumam ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.) šādus grozījumus:

(1) Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara.

(2) Latvijas Republikā tiesu spriež tikai tiesa.

(3) Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.

(4) Katrai personai ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

(5) Nav pieļaujama speciālu (ārkārtēju) tiesu izveidošana, kuras neievēro ar likumu noteiktās procesuālās normas un aizstāj šā panta trešajā daļā minētās tiesas.

1. Izteikt 1.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam."

1. Izteikt 1.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam."

(1) Spriežot tiesu, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

(2) Tiesu neatkarību garantē valsts.

(1) Tiesas sēde katrā lietā noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku.

(2) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams iesāktās lietas izskatīšana nav pabeigta vai tā nav atlikta likumā noteiktajā kārtībā.

2. Izslēgt 26.panta otro daļu.

2. Izslēgt 26.panta otro daļu.

(1) Lai nodrošinātu personas aizskarto tiesību aizstāvēšanu, tiesai lieta jāizskata savlaicīgi.

(2) Personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi.

3. Izteikt 28.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams."

3. Izteikt 28.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams."

4. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

"28.1 pants. Lietu sadale

(1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu.

(2) Tiesas priekšsēdētājs var grozīt lietu sadales plānu kalendāra gada laikā:

1) tiesneša pārslodzes dēļ;

2) tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ;

3) sakarā ar tiesnešu maiņu;

4) sakarā ar tiesneša nespēju veikt savus pienākumus."

4. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

"28.1 pants. Lietu sadale

(1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu.

(2) Tiesas priekšsēdētājs var grozīt lietu sadales plānu kalendāra gada laikā:

1) tiesneša pārslodzes dēļ;

2) tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ;

3) sakarā ar tiesnešu maiņu;

4) sakarā ar tiesneša nespēju veikt savus pienākumus."

(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku no šīs tiesas tiesnešu vidus uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku atbrīvo no amata pēc paša lūguma tieslietu ministrs. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku atceļ no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs:

1) vada un kontrolē tiesas darbu;

2) norīko tiesnešus par tiesas sēžu priekšsēdētājiem, kā arī sadala citus pienākumus starp tiesnešiem;

3) organizē juridiskās mācības piesēdētājiem;

4) organizē tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā;

5) vada tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, kā arī tiesu statistikas kārtošanas darbu;

6) organizē tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu;

7) realizē citas likumdošanas aktos noteiktās pilnvaras;

8) organizē darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei.

(3) Tiesas priekšsēdētājs personiski piedalās lietu izskatīšanā tiesas sēdēs.

5. Izteikt 33.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) norīko tiesnešus par tiesas sēžu priekšsēdētājiem pēc vispārīgiem, abstraktiem un lietišķi objektīviem principiem atbilstoši lietu sadales plānam, kā arī sadala citus pienākumus starp tiesnešiem;".

5. Izteikt 33.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) norīko tiesnešus par tiesas sēžu priekšsēdētājiem pēc vispārīgiem, abstraktiem un lietišķi objektīviem principiem atbilstoši lietu sadales plānam, kā arī sadala citus pienākumus starp tiesnešiem;".

(1) Apgabaltiesas priekšsēdētāju no šīs tiesas tiesnešu vidus ieceļ Saeima uz pieciem gadiem pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Apgabaltiesas priekšsēdētāju atbrīvo no amata pēc paša lūguma Saeima. Apgabaltiesas priekšsēdētāju atceļ no amata Saeima pēc tieslietu ministra vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētājs:

1) vada un kontrolē tiesas darbu;

2) sadala pienākumus starp saviem vietniekiem un citiem tiesnešiem;

3) organizē juridiskās mācības piesēdētājiem;

4) organizē tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā;

5) vada tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, kā arī tiesu statistikas kārtošanas darbu;

6) organizē tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu;

7) organizē darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei;

8) realizē citas likumdošanas aktos noteiktās pilnvaras.

(3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs personiski piedalās lietu izskatīšanā tiesas sēdēs.

6.  40.panta otrajā daļā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) nodrošina lietu sadali pēc vispārīgiem, abstraktiem un lietišķi objektīviem principiem atbilstoši lietu sadales plānam;";

papildināt otro daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras."

6.  40.panta otrajā daļā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) nodrošina lietu sadali pēc vispārīgiem, abstraktiem un lietišķi objektīviem principiem atbilstoši lietu sadales plānam;";

papildināt otro daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras."

(1) Apgabaltiesā ir Civillietu tiesas kolēģija, Krimināllietu tiesas kolēģija un Administratīvo lietu tiesas kolēģija.

(2) Tiesu kolēģijas vada to priekšsēdētāji, kas vienlaikus var būt apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki, un šo kolēģiju sastāvā ietilpst tiesneši.

(3) Apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprina tieslietu ministrs pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

7. Papildināt 42.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja apgabaltiesas tiesu kolēģijā ir vairāk par piecpadsmit tiesnešiem, var izveidot divas attiecīgā nosaukuma tiesu kolēģijas.”

7. Papildināt 42.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja apgabaltiesas tiesu kolēģijā ir vairāk par piecpadsmit tiesnešiem, var izveidot divas attiecīgā nosaukuma tiesu kolēģijas.”

(1) Augstākās Tiesas Senāts ir kasācijas instance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas.

(2) Augstākās tiesas Senāts ir pirmā instance lietās par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas pieņemti likuma "Par Valsts kontroli" 21.panta kārtībā.

(3) Senāta sastāvā ir Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un senatori (Senāta tiesneši).

(4) Senāta sastāvā ir trīs departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments.

8. 47.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “likuma "Par Valsts kontroli" 21.panta” ar vārdiem “Valsts kontroles likuma 55.panta”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “trīs” ar vārdu “ četri” un vārdus “un Administratīvo lietu departaments” - ar vārdiem “Administratīvo lietu departaments un Disciplinārlietu departaments”.

8. 47.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “likuma "Par Valsts kontroli" 21.panta” ar vārdiem “Valsts kontroles likuma 55.panta”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “trīs” ar vārdu “ četri” un vārdus “un Administratīvo lietu departaments” - ar vārdiem “Administratīvo lietu departaments un Disciplinārlietu departaments”.

(1) Plēnums ir Augstākās Tiesas tiesu palātu tiesnešu un Senāta tiesnešu kopsapulce.

(2) Plēnums pieņem tiesām saistošus izskaidrojumus par likumu piemērošanu.

(3) Plēnums izveido tiesu palātas un Senāta departamentus.

(4) Plēnums dod atzinumu par to, vai ir pamats Augstākās tiesas priekšsēdētāja atcelšanai vai ģenerālprokurora atlaišanai no amata.

9. Izteikt 49.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus.”

9. Izteikt 49.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus.”

   (1) Augstākās   tiesas  darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto  tiesnešu  vidus  pēc  Ministru kabineta ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

   (2) Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās Tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes.

   (3) Augstākās  tiesas  priekšsēdētājs  iesniedz priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora  iecelšanu  amatā  un  īsteno  citas  Prokuratūras  likumā noteiktās  pilnvaras,   kas   saistītas   ar   ģenerālprokurora  iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu.

   (4) Divus  Augstākās  Tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē plēnums uz septiņiem gadiem  no  Senāta  departamentu  priekšsēdētāju  un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus.

10. Aizstāt 50.panta pirmajā daļā vārdus “pēc  Ministru kabineta” ar vārdiem “pēc Augstākās tiesas plēnuma”.

10. Aizstāt 50.panta pirmajā daļā vārdus “pēc  Ministru kabineta” ar vārdiem “pēc Augstākās tiesas plēnuma”.

(1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt Latvijas pilsoni, kas līdz iecelšanas dienai sasniedzis 25 gadu vecumu, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz divus gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē un kas nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Juridiskās specialitātes darba stāžā tiek ieskaitīts arī tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga un tiesas konsultanta amatā nostrādātais laiks.

(3) Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.

(4) Kārtību, kādā tiesneša kandidāts stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka Tieslietu ministrija.

(5) Stažēšanās laiks, ievērojot tiesneša kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni, tiek noteikts no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem.

11. Izteikt 52.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1). Par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem var iecelt personas, kuras:

1) ir Latvijas pilsoņi;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegušas 30 gadu vecumu;

4) ieguvušas augstāko juridisko izglītību;

5) darbojušās vismaz piecus gadus juridiskajā speciālitātē;

6) nokārtojušas kvalifikācijas eksāmenu.”

11. Izteikt 52.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1). Par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem var iecelt personas, kuras:

1) ir Latvijas pilsoņi;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegušas 30 gadu vecumu;

4) ieguvušas augstāko juridisko izglītību;

5) darbojušās vismaz piecus gadus juridiskajā speciālitātē;

6) nokārtojušas kvalifikācijas eksāmenu.”

(1) Tiesas piesēdētāju uzaicina izpildīt savus pienākumus tiesā izlozes kārtībā ne ilgāk kā divas nedēļas gadā, izņemot gadījumus, kad pagarināt šo laiku prasa nepieciešamība pabeigt ar viņa līdzdalību sāktās tiesas lietas izskatīšanu.

(2) (Izslēgta ar 29.01.97.likumu, kas stājas spēkā no 27.02.97.).

(3) Tiesas piesēdētāja izsaukums uz tiesu ir obligāts piesēdētājam, kā arī tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai, kurā strādā vai mācās tiesas piesēdētājs. Par izsaukuma ignorēšanu vainīgās personas ir atbildīgas likumā noteiktajā kārtībā.

12. Aizstāt 65.panta pirmajā daļā vārdus "divas nedēļas" ar skaitli un vārdiem "30 darbdienas".

12. Aizstāt 65.panta pirmajā daļā vārdus "divas nedēļas" ar skaitli un vārdiem "30 darbdienas".

13. Papildināt likumu ar 86.1 pantu šādā redakcijā:

"86.1 pants. Tiesneša tiesības ieņemt citus amatus

(1) Tiesnesi ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku var norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā vai starptautiskā organizācijā (turpmāk – cita institūcija).

(2) Rīkojumu par tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod tieslietu ministrs. Rīkojumu par Augstākās tiesas tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tam ,kad saņemta attiecīgās palātas vai attiecīgā departamenta priekšsēdētāja piekrišana.

(3) Tiesnesi var norīkot darbā citā institūcijā uz laiku, kas nav mazāks par trim mēnešiem, bet nepārsniedz trīs gadus. Šajā laikā tiesnesis nevar pildīt tiesneša pienākumus tajā tiesā, no kuras viņš norīkots darbā citā institūcijā.

(4) Tiesnesis, veicot darbu citā institūcijā, saņem tiesneša amatalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien šī institūcija nav pārņēmusi saistības maksāt tiesnesim atalgojumu.

(5) Tiesneša darbu citā institūcijā ieskaita tiesneša darba stāžā."

13. Papildināt likumu ar 86.1 pantu šādā redakcijā:

"86.1 pants. Tiesneša tiesības ieņemt citus amatus

(1) Tiesnesi ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku var norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā vai starptautiskā organizācijā (turpmāk – cita institūcija).

(2) Rīkojumu par tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod tieslietu ministrs. Rīkojumu par Augstākās tiesas tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tam ,kad saņemta attiecīgās palātas vai attiecīgā departamenta priekšsēdētāja piekrišana.

(3) Tiesnesi var norīkot darbā citā institūcijā uz laiku, kas nav mazāks par trim mēnešiem, bet nepārsniedz trīs gadus. Šajā laikā tiesnesis nevar pildīt tiesneša pienākumus tajā tiesā, no kuras viņš norīkots darbā citā institūcijā.

(4) Tiesnesis, veicot darbu citā institūcijā, saņem tiesneša amatalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien šī institūcija nav pārņēmusi saistības maksāt tiesnesim atalgojumu.

(5) Tiesneša darbu citā institūcijā ieskaita tiesneša darba stāžā."

(1) Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Tās darbā piedalās visi republikas tiesneši.

(2) Tiesnešu konference:

1) izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus;

2) iesniedz Augstākās Tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par jautājumiem, kuros Augstākās Tiesas plēnumam būtu jādod izskaidrojumi, kā piemērojami likumdošanas akti;

3) apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus;

4) aizklāti balsojot, ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tās priekšsēdētāju;

5) ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģiju.

(3) Nekustamo īpašumu reģistrēšanas un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanas prakses aktuālu jautājumu izskatīšanai var sasaukt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konferenci.

14. 92.panta otrajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež Augstākās tiesas plēnumam;”;

papildināt 4.punktu pēc vārda "priekšsēdētāju" ar vārdiem "uz četriem gadiem";

papildināt 5.punktu pēc vārda "disciplinārkolēģiju" ar vārdiem "uz četriem gadiem".

14. 92.panta otrajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež Augstākās tiesas plēnumam;”;

papildināt 4.punktu pēc vārda "priekšsēdētāju" ar vārdiem "uz četriem gadiem";

papildināt 5.punktu pēc vārda "disciplinārkolēģiju" ar vārdiem "uz četriem gadiem".

(1) Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta notāra tiesības un pienākumi ir arī zvērināta notāra palīgam.

(3) Zvērinātu notāru darbību nosaka Notariāta likums.

15. Papildināt 106.3 panta otro daļu ar vārdiem “un zvērināta notāra kandidātam”.

15. Papildināt 106.3 panta otro daļu ar vārdiem “un zvērināta notāra kandidātam”.

16. Papildināt likumu ar jaunu 106.4 pantu šādā redakcijā:

(1) Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja tiesības un pienākumi ir arī zvērināta tiesu izpildītāja palīgam un zvērināta tiesu izpildītāja kandidātam.

(3) Zvērinātu tiesu izpildītāja darbību nosaka Tiesu izpildītāju likums.";

uzskatīt līdzšinējo 106.4 , 106.5, 106.6, 107.7 un 106.8 pantu attiecīgi par 106.5 ,106.6, 106.7, 106.8 un 106.9 pantu.

16. Papildināt likumu ar jaunu 106.4 pantu šādā redakcijā:

(1) Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja tiesības un pienākumi ir arī zvērināta tiesu izpildītāja palīgam un zvērināta tiesu izpildītāja kandidātam.

(3) Zvērinātu tiesu izpildītāja darbību nosaka Tiesu izpildītāju likums.";

uzskatīt līdzšinējo 106.4 , 106.5, 106.6, 107.7 un 106.8 pantu attiecīgi par 106.5 ,106.6, 106.7, 106.8 un 106.9 pantu.

(1) Tiesu sistēmai piederīgas iestādes ir:

1) bāriņtiesas;

2) pagasttiesas;

3) īrestiesas;

4) dzimtsarakstu nodaļas.

(2) Tiesu sistēmai piederīgās iestādes darbojas uz speciālu likumu pamata, un to metodisko vadību veic Tieslietu ministrija.

(3) Tiesu sistēmai piederīgās iestādes, veicot tām ar likumu uzliktas funkcijas, ir neatkarīgas, to darbību reglamentē vienīgi likums, un to lēmumi pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

17. Izslēgt līdzšinējā 106.4 panta pirmās daļas 3.punktu.

17. Izslēgt līdzšinējā 106.4 panta pirmās daļas 3.punktu.

(1) Īrestiesa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura kā obligāta pirmstiesas instance izskata visus no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošus un citus tās kompetencē esošus strīdus.

(2) Īrestiesas darbību regulē Īrestiesu likums.

18. Izslēgt līdzšinējo 106.7 pantu.

18. Izslēgt līdzšinējo 106.7 pantu.

(1) Apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros realizē Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija:

1) izraugās kandidātus apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu amatam;

2) izvirza priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) izstrādā apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizācijas noteikumus;

4) veic uzraudzību pār apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darba organizāciju;

5) organizē apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku kvalifikācijas celšanu;

6) ieceļ tiesu izpildītājus un ne vēlāk kā gada laikā apstiprina viņus šajā amatā vai atbrīvo no amata;

7) organizē un veic tiesu darba statistisko uzskaiti;

8) veic likumdošanas aktu un tiesu prakses sistematizāciju un kompjuterizāciju, nodrošina tiesas ar likumdošanas un citiem nepieciešamajiem materiāliem;

9) rīkojas ar finansu līdzekļiem, lai nodrošinātu apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

10) rūpējas par tiesu ēku celtniecību un esošo tiesu namu uzturēšanu kārtībā.

(3) Tieslietu ministrija veic šā panta otrajā daļā norādītās funkcijas arī attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļām.

19. Izslēgt 107.panta otrās daļas 6.punktu.

19. Izslēgt 107.panta otrās daļas 6.punktu.

Tieslietu ministrs:

1) veic šā likuma 32.panta trešajā daļā, 33.panta pirmajā daļā, 39.panta otrajā daļā, 40.panta pirmajā daļā, 41.panta otrajā daļā, 42.panta trešajā daļā, 57.pantā, 60.pantā, 61.pantā, 63.panta otrajā daļā, 64.panta pirmajā daļā, 66.pantā, 71.panta trešajā daļā, 74.panta otrajā daļā, 75.pantā, 77.pantā, 81.pantā, 84.panta pirmajā daļā, 94.panta 4.punktā, 98.2 panta otrajā - ceturtajā daļā, 111.panta otrajā daļā, 112., 121.pantā un 124.panta ceturtajā daļā paredzētās funkcijas;

2) (izslēgts ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.);

3) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to amatpersonām - paskaidrojumus;

4) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu revīziju, uzdodot revīzijas veikšanu Tieslietu ministrijas darbiniekiem, bet, ja nepieciešams, - iesaistot revīzijas veikšanā Augstākās Tiesas tiesu palātas tiesnešus un apgabaltiesu tiesnešus pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju;

5) dod rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētājam, kā arī citām šo tiesu amatpersonām norādījumus, uzliek tiesu resora amatpersonām disciplinārsodus saskaņā ar darba likumdošanas aktiem par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem vai, ja nepieciešams, ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem;

6) iesniedz Augstākās Tiesas plēnumam iesniegumus par nepieciešamību izskaidrot tiesām Latvijas Republikas likumus.

20. 108.panta 1. punktā:

papildināt pēc skaitļa un vārdiem "84.panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdiem "86.1 panta otrajā daļā";

izslēgt vārdus un skaitļus "111.panta otrajā daļā, 112.".

20. 108.panta 1. punktā:

papildināt pēc skaitļa un vārdiem "84.panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdiem "86.1 panta otrajā daļā";

izslēgt vārdus un skaitļus "111.panta otrajā daļā, 112.".

(1) Tiesu izpildītāji ir Tieslietu ministrijas struktūrvienības - Tiesu izpildītāju departamenta - darbinieki.

(2) Par tiesu izpildītāju var būt Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 21 gada vecumu un kuram ir vismaz vidējā izglītība.

(3) Par tiesu izpildītājiem nevar būt:

1) personas, pret kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana vai iztiesāšana;

2) personas, kuras agrāk notiesātas par tīšiem noziegumiem, arī tad, ja to sodāmība dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesu izpildītāju prasības, izpildot tiesu spriedumus un pieņemtos lēmumus, kā arī citu institūciju lēmumus, ir obligātas visām valsts iestādēm, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(1) Tiesu izpildītāju kantorus izveido un to izvietojumu nosaka Tieslietu ministrija.

(2) Ja kantorī strādā divi vai vairāki tiesu izpildītāji, vienu no viņiem ieceļ par vecāko tiesu izpildītāju. Vienlaikus viņš vada kantora darbu.

(3) Ja kantorī strādā viens tiesu izpildītājs, viņš pats arī vada kantora darbu.

(1) Tiesu izpildītājs, uzsākot dienesta pienākumu pildīšanu, saņem amata tērpu ar dienesta atribūtiku.

(2) Tiesu izpildītājs līdztekus viņam noteiktajai un valsts garantētajai algai papildus var saņemt atlīdzību atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātajiem noteikumiem.

(3) Lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi, tiesu izpildītājs var pieprasīt vietējās policijas palīdzību, kuras pienākums ir to sniegt.

(1) Tiesu izpildītājam, izpildot spriedumus un lēmumus, precīzi jāievēro likumi un jāizpilda tieslietu ministra apstiprinātā instrukcija.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tiesu izpildītāju var saukt pie atbildības. Disciplinārsodus tiesu izpildītājam uzliek tieslietu ministrs.

21. Izslēgt 109., 110., 111. un 112.pantu.

21. Izslēgt 109., 110., 111. un 112.pantu.

(1) Tiesu sistēmu finansē no valsts budžeta.

(2) (Izslēgta ar 11.11.99. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.).

22. Papildināt 117.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts, paredzot atbilstošu finansējumu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam, garantē tiesnešu neatkarību un efektīvu personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā."

22. Papildināt 117.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts, paredzot atbilstošu finansējumu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam, garantē tiesnešu neatkarību un efektīvu personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā."

Valsts nodrošina tiesas ar zinātnes un tehnikas sasniegumiem un starptautiskajām prasībām atbilstošu materiāltehnisko bāzi.

23. Izteikt 118.pantu šādā redakcijā:

"118.pants. Tiesu materiāltehniskais nodrošinājums

Valsts nodrošina tiesas ar atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu tiesas funkciju veikšanai."

23. Izteikt 118.pantu šādā redakcijā:

"118.pants. Tiesu materiāltehniskais nodrošinājums

Valsts nodrošina tiesas ar atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu tiesas funkciju veikšanai."

Pārejas noteikums

Grozījumi šā likuma 42.panta ceturtajā daļā un 47.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Pārejas noteikums

Grozījumi šā likuma 42.panta ceturtajā daļā un 47.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.