Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Likums par ostām

Grozījumi Likumā par ostām

Grozījumi Likumā par ostām

Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.) šādus grozījumus:

Osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Ostas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta noteikumi un attiecīgās ostas noteikumi.

8.pants. Ostas pārvalde

(1) Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tās sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.

(3) Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un vismaz deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir četras attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu ostas valdē var iecelt vienu pārstāvi no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.

(5) (Izslēgts ar 11.05.2000. likumu).

14.pants. Ostas maksu sadalījums

(1) Ostās iekasēto tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksu, kā arī piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem ostas pārvalde.

(2) Desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

(3) 2001.gadā trīs procenti no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izlietojami atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam.

(4) 2002.gadā 1,5 procenti no ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izlietojami mazo ostu attīstībai.

1.

Izteikt 14. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) 1,5 procenti no ostu maksām tiek ieskaitīti Ostu attīstības fondā un izlietojami mazo ostu attīstībai.”

Neatbalstīt

17.pants. Ostas kapteinis

1. 17.pantā:

1. 17.pantā:

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss) (turpmāk — Jūras kodekss), šis likums un citi normatīvie akti.

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, šis likums un citi normatīvie akti.”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, šis likums un citi normatīvie akti.”;

(2) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(3) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Jūras kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

izslēgt trešo daļu;

izslēgt trešo daļu;

(4) Kuģa arestu ostā veic saskaņā ar Starptautisko konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju un Jūras kodeksu.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kuģa arestu veic saskaņā ar Jūras kodeksu.”

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kuģa arestu veic saskaņā ar Jūras kodeksu.”

(5) Izdevumus, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, sedz kuģa īpašnieks.

18.pants. Uzņēmējdarbības noteikumi ostā

Uzņēmējdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ostas noteikumiem un pamatojoties uz ostas pārvaldes un attiecīgā uzņēmēja noslēgto līgumu.

3.

Papildināt 18. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komercsabiedrības, kas ostas teritorijā veic uzņēmējdarbību un tās pamatvirziens ir kuģu remonts vai kuģu būve, var saņemt ieņēmumu nodokļa atlaides, atlaides ostas maksas tarifiem un maksai par ostas zemes nomu.”

Papildināt 18. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komercsabiedrības, kas ostas teritorijā veic uzņēmējdarbību un tās pamatvirziens ir kuģu remonts vai kuģu būve, var saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” noteiktā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo 18. panta tekstu par panta pirmo daļu.

Atbalstīt

2. Papildināt 18. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komercsabiedrības, kas ostas teritorijā veic uzņēmējdarbību un tās pamatvirziens ir kuģu remonts vai kuģu būve, var saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” noteiktā kārtībā.”;

uzskatīt līdzšinējo 18. panta tekstu par panta pirmo daļu.

19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

(1) Ostas zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

(4) Tiesības pirkt ostas zemi – neatkarīgi no tās īpašnieka – ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot.

(5) Ja tiek pirkta ostas zeme un bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam par to izsniegti sertifikāti, pēc viņu vēlēšanās šo sertifikātu vērtība viņiem izmaksājama naudā.

2. Izteikt 19. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram zeme piederēja 1940. gada 21. jūlijā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekam, kuram likumā noteiktā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojuma dēļ, tiek izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms zemes pašreizējās kadastrālās vērtības apmērā.”

4.

Izteikt 19. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram zeme piederēja 1940. gada 21. jūlijā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekam, kuram likumā noteiktā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojuma dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms zemes pašreizējās kadastrālās vērtības apmērā.

Ja minētās personas ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus pēc zemes kadastrālās vērtības novērtējuma uz 1940. gadu, tām papildus tiek izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms par starpību starp zemes kadastrālās vērtības novērtējumu 1940. gadā un patreiz.”

Daļēji atbalstīt

5.

Izteikt 19. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram zeme piederēja 1940. gada 21. jūlijā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekam, kuram likumā noteiktā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojuma dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši pašreizējai zemes kadastrālajai vērtībai.”

Daļēji atbalstīt

6.

Izteikt 19. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram zeme piederēja 1940. gada 21. jūlijā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekam, kuram likumā noteiktā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojuma dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši pašreizējai zemes kadastrālajai vērtībai.

Ja minētās personas ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus pēc zemes kadastrālās vērtības novērtējuma uz 1940. gadu, tām papildus tiek izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms par starpību starp zemes kadastrālās vērtības novērtējumu 1940. gadā un patreiz.”

Atbalstīt

3. Izteikt 19. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram zeme piederēja 1940. gada 21. jūlijā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekam, kuram likumā noteiktā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojuma dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši pašreizējai zemes kadastrālajai vērtībai.

Ja minētās personas ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus pēc zemes kadastrālās vērtības novērtējuma uz 1940. gadu, tām papildus tiek izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms par starpību starp zemes kadastrālās vērtības novērtējumu 1940. gadā un patreiz.”

(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.

7.

Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“8. Grozījumi 17. panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaicīgi ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma spēkā stāšanos, bet grozījumi 17. panta ceturtajā daļā stājas spēkā vienlaicīgi ar Jūras kodeksa spēkā stāšanos.

9. 18. panta otrā daļa stājas spēkā vienlaicīgi ar attiecīgu grozījumu izdarīšanu likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.”

Atbalstīt

4. Papildināt likumu ar Pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“8. Grozījumi 17. panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaicīgi ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma spēkā stāšanos, bet grozījumi 17. panta ceturtajā daļā stājas spēkā vienlaicīgi ar Jūras kodeksa spēkā stāšanos.

9. 18. panta otrā daļa stājas spēkā vienlaicīgi ar attiecīgu grozījumu izdarīšanu likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.”

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

8.

Izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos

Atbalstīt