Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Likums par ostām

Grozījumi Likumā par ostām

Grozījumi Likumā par ostām

Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.) šādus grozījumus:

17.pants. Ostas kapteinis

17.pantā:

1. 17.pantā:

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss) (turpmāk — Jūras kodekss), šis likums un citi normatīvie akti.

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, šis likums un citi normatīvie akti.";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, šis likums un citi normatīvie akti.";

(2) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(3) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Jūras kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

izslēgt trešo daļu;

izslēgt trešo daļu;

(4) Kuģa arestu ostā veic saskaņā ar Starptautisko konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju un Jūras kodeksu.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kuģa arestu veic saskaņā ar Jūras kodeksu."

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kuģa arestu veic saskaņā ar Jūras kodeksu."

(5) Izdevumus, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, sedz kuģa īpašnieks.

19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

(1) Ostas zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

(4) Tiesības pirkt ostas zemi - neatkarīgi no tās īpašnieka - ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot.

(5) Ja tiek pirkta ostas zeme un bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam par to izsniegti sertifikāti, pēc viņu vēlēšanās šo sertifikātu vērtība viņiem izmaksājama naudā.

1.

Izteikt likuma 19. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram zeme piederēja 1940. gada 21. jūlijā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekam, kuram likumā noteiktā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojuma dēļ, tiek izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms zemes pašreizējās kadastrālās vērtības apmērā. Pēc zemes īpašnieku un viņu mantinieku pieprasījuma Ostas pārvalde sertifikātu vērtību izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktā kārtībā.”

(Izteikts atbildīgās komis. redakc. nr.2)

2.

Izteikt likuma 19. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram zeme piederēja 1940. gada 21. jūlijā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekam, kuram likumā noteiktā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojuma dēļ, tiek izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms zemes pašreizējās kadastrālās vērtības apmērā.”

Atbalstīt

2. Izteikt 19. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram zeme piederēja 1940. gada 21. jūlijā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekam, kuram likumā noteiktā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojuma dēļ, tiek izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms zemes pašreizējās kadastrālās vērtības apmērā.”

(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.