Šī Protokola dalībvalstis,

Ticot, ka nāvessoda atcelšana dod ieguldījumu cilvēka cieņas un cilvēka tiesību progresīvā attīstības veicināšanā,

Atsaucoties uz 1948.gada 10.decembrī pieņemtās Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 3.pantu un 1966.gada 16.decembrī pieņemtā Starptautiskā Pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 6.pantu,

Atzīmējot, ka Starptautiskā Pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 6.pants attiecas uz nāvessoda atcelšanu stingri iesakot, ka nāvessoda atcelšana ir vēlama,

Pārliecināti, ka visi pasākumi, kas vērsti uz nāvessoda atcelšanu ir jāuzskata kā tiesības uz dzīvi baudīšanas progress,

Vēlēdamies tādējādi uzņemties starptautisku saistību atcelt nāvessodu,

Vienojās par sekojošo:

1. Nevienam šī Protokola dalībvalsts jurisdikcijā netiek piemērots nāvessods.

2. Katra dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus nāvessoda atcelšanai tās jurisdikcijas ietvaros.

1. Attiecībā uz šo Protokolu nav pieļaujamas nekādas atrunas, izņemot ratifikācijas vai pievienošanās laikā izdarīta atruna, kas paredz nāvessoda piemērošanu kara laikā, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu par vissmagākajiem militāra rakstura noziegumiem, kas izdarīti kara laikā.

2. Dalībvalsts, kas izdara šādu atrunu, ratifikācijas vai pievienošanās laikā iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram attiecīgos nacionālo tiesību aktu noteikumus, kas piemērojami kara laikā.

3. Dalībvalsts, kas izdarījusi šādu atrunu, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram par katru tās teritorijā noteiktā karastāvokļa sākumu un beigām.

Šī Protokola dalībvalstis ziņojumos, ko tās iesniedz Cilvēktiesību Komitejai saskaņā ar Pakta 40.pantu, ietver informāciju par šī Protokola īstenošanai pieņemtajiem pasākumiem

Attiecībā uz Pakta dalībvalstīm, kas ir iesniegušas deklarāciju saskaņā ar 41.pantu, Cilvēktiesību Komitejas kompetence saņemt un izskatīt iesniegumus, kad dalībvalsts uzskata, ka cita dalībvalsts nepilda savas saistības, tiek attiecināta uz šī Protokola noteikumiem, ja vien attiecīgā dalībvalsts ratifikācijas vai pievienošanās laikā nav paziņojusi par pretējo.

Attiecībā uz 1966.gada 16.decembrī pieņemtā Starptautiskā Pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām pirmā Fakultatīvā Protokola dalībvalstīm, Cilvēktiesību Komitejas kompetence saņemt un izskatīt iesniegumus no tās jurisdikcijā esošām personām tiek attiecināta uz šī Protokola noteikumiem, ja vien attiecīgā dalībvalsts ratifikācijas vai pievienošanās laikā nav paziņojusi par pretējo.

1. Šī Protokola noteikumi tiek piemēroti kā Pakta papildus noteikumi.

2. Neietekmējot atrunu iespējamību saskaņā ar šī Protokola 2.pantu, šī Protokola 1.panta 1.punktā noteiktās tiesības netiek pakļautas nekādiem Pakta 4.pantā paredzētajiem ierobežojumiem.

1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai visām valstīm, kas parakstījušas Paktu.

2. Valstīs, kas ir ratificējušas vai pievienojušās Paktam, šim Protokolam ir piemērojama ratifikācija. Ratifikācijas instrumenti tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

3. Šim Protokolam var pievienoties jebkura valsts, kas ir ratificējusi vai pievienojusies Paktam.

4. Pievienošanās notiek, iesniedzot pievienošanās instrumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

5. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs informē visas valstis, kas ir parakstījušas šo Protokolu vai ir pievienojušās tam, par katru ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanu.

1. Šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc datuma, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram ir iesniegts desmitais ratifikācijas vai pievienošanās instruments.

2. Attiecībā uz valstīm, kas ratificē vai pievienojas šim Protokolam pēc desmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas, šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc datuma, kad tā ir iesniegusi ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu

Šī Protokola noteikumi tiek attiecināti uz visām federālo valstu daļām bez jebkādiem ierobežojumiem vai izņēmumiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs informē visas Pakta 48.panta 1.punktā minētās valstis par:

(a) atrunām, iesniegumiem un notifikācijām saskaņā ar šī Protokola 2.pantu;

(b) paziņojumiem saskaņā ar šī Protokola 4. vai 5. pantu;

(c) parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos saskaņā ar šī Protokola 7.pantu;

(d) šī Protokola spēkā stāšanos saskaņā ar tā 8.pantu.

1. Šis Protokols, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās ir vienlīdz autentiski, tiek iesniegts Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs izsūta šī Protokola apstiprinātas kopijas visām Pakta 48.pantā minētajām valstīm.

The States Parties to the present Protocol,

Believing that abolition of the death penalty contributes to enhancement of human dignity and progressive development of human rights,

Recalling article 3 of the Universal Declaration of Human Rights, adopted on 10 December 1948, and article 6 of the International Covenant on Civil and Political Rights, adopted on 16 December 1966,

Noting that article 6 of the International Covenant on Civil and Political Rights refers to abolition of the death penalty in terms that strongly suggest that abolition is desirable,

Convinced that all measures of abolition of the death penalty should be considered as progress in the enjoyment of the right to life,

Desirous to undertake hereby an international commitment to abolish the death penalty,

Have agreed as follows:

1. No one within the jurisdiction of a State Party to the present Protocol shall be executed.

2. Each State Party shall take all necessary measures to abolish the death penalty within its jurisdiction.

1. No reservation is admissible to the present Protocol, except for a reservation made at the time of ratification or accession that provides for the application of the death penalty in time of war pursuant to a conviction for a most serious crime of a military nature committed during wartime.

2. The State Party making such a reservation shall at the time of ratification or accession communicate to the Secretary-General of the United Nations the relevant provisions of its national legislation applicable during wartime.

3. The State Party having made such a reservation shall notify the Secretary-General of the United Nations of any beginning or ending of a state of war applicable to its territory.

The States Parties to the present Protocol shall include in the reports they submit to the Human Rights Committee, in accordance with article 40 of the Covenant, information on the measures that they have adopted to give effect to the present Protocol.

With respect to the States Parties to the Covenant that have made a declaration under article 41, the competence of the Human Rights Committee to receive and consider communications when a State Party claims that another State Party is not fulfilling its obligations shall extend to the provisions of the present Protocol, unless the State Party concerned has made a statement to the contrary at the moment of ratification or accession.

With respect to the States Parties to the first Optional Protocol to the International Covenant on Civil and Political Rights adopted on 16 December 1966, the competence of the Human Rights Committee to receive and consider communications from individuals subject to its jurisdiction shall extend to the provisions of the present Protocol, unless the State Party concerned has made a statement to the contrary at the moment of ratification or accession.

1. The provisions of the present Protocol shall apply as additional provisions to the Covenant.

2. Without prejudice to the possibility of a reservation under article 2 of the present Protocol, the right guaranteed in article 1, paragraph 1, of the present Protocol shall not be subject to any derogation under article 4 of the Covenant.

1. The present Protocol is open for signature by any State that has signed the Covenant.

2. The present Protocol is subject to ratification by any State that has ratified the Covenant or acceded to it. Instruments of ratification shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

3. The present Protocol shall be open to accession by any State that has ratified the Covenant or acceded to it.

4. Accession shall be effected by the deposit of an instrument of accession with the Secretary-General of the United Nations.

5. The Secretary-General of the United Nations shall inform all States that have signed the present Protocol or acceded to it of the deposit of each instrument of ratification or accession.

1. The present Protocol shall enter into force three months after the date of the deposit with the Secretary-General of the United Nations of the tenth instrument of ratification or accession.

2. For each State ratifying the present Protocol or acceding to it after the deposit of the tenth instrument of ratification or accession, the present Protocol shall enter into force three months after the date of the deposit of its own instrument of ratification or accession.

The provisions of the present Protocol shall extend to all parts of federal States without any limitations or exceptions.

The Secretary-General of the United Nations shall inform all States referred to in article 48, paragraph 1, of the Covenant of the following particulars:

(a) Reservations, communications and notifications under article 2 of the present Protocol;

(b) Statements made under articles 4 or 5 of the present Protocol;

(c) Signatures, ratifications and accessions under article 7 of the present Protocol:

(d) The date of the entry into force of the present Protocol under article 8 thereof.

1. The present Protocol, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited in the archives of the United Nations.

2. The Secretary-General of the United Nations shall transmit certified copies of the present Protocol to all States referred to in article 48 of the Covenant.

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ar 1999.gada 1.jūniju Latvijas Republika ir pievienojusies 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam par nāvessoda atcelšanu. Minētais protokols paredz, ka valstis ir tiesīgas paredzēt nacionālajā likumdošanā nosacījumu par nāvessodu par noziegumiem, kas pastrādāti kara laikā vai kara draudu apstākļos. Attiecīgi 2000.gada 18.maijā tika veikti grozījumi Krimināllikumā.

Krimināllikuma 37.panta pirmā daļa nosaka, ka “nāves sodu – nošaušanu var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos”. Sekojoši Krimināllikuma 118.panta “Slepkavība sevišķi pastiprinošos apstākļos” ceturtā daļa paredz maksimālo soda mēru - nāves sodu par slepkavību, ja to izdarījusi persona izciešot mūža ieslodzījumu un ja tas izdarīts kara laikā (Krimināllikuma 37.panta otrā daļa). Krimināllikums bez šī noziedzīga nodarījuma sastāva neparedz piemērot nāves sodu citiem noziedzīgu nodarījumu sastāviem.

Ar 1992.gada 14.jūliju Latvijas Republika ir pievienojusies 1966.gada 16.decembra Starptautiskais paktam par pilsoņu un politiskajām tiesībām.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz pievienoties 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2. fakultatīvajam protokolam par nāvessoda atcelšanu (turpmāk – Protokols).

Protokols paredz aizliegumu piemērot nāvessodu. Tādejādi Latvijas Republikai jau šobrīd ir iespēja atteikties no nāves soda pilnībā, ar šādu soli demonstrējot apņēmību sekot vispārējām tendencēm par pilnīgu nāves soda atcelšanu, izdarot attiecīgus grozījumus Krimināllikumā.

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtē-

jais

gads

Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norādot to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņus, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Lai Latvija pievienotos minētajam protokolam, ir nepieciešams izdarīt grozījumus Krimināllikumā, izslēdzot no soda veidiem nāves sodu. Ārlietu ministrija ir sagatavojusi attiecīgu grozījumu Krimināllikumā projektu.

Tāpat tiek gatavoti arī grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstītā Eiropas Līguma prasībām. Protokolam pievienojušās visas Eiropas Savienības dalībvalstis (neizmantojot iespēju piemērot atrunu par nāvessoda saglabāšanu, kā tas paredzēts protokola 2.pantā), izņemot Franciju. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir pievienojušās 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam par nāvessoda atcelšanu. Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 1996.gada 29.martā sanākusī konference Amsterdamas līguma izstrādes ietvaros ir pieņēmusi Deklarāciju par nāvessoda atcelšanu (pievienota 1997.gada 2.oktobra Nobeiguma aktam), kura atgādina, ka kopš 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokola parakstīšanas nāves sods ir atcelts vairākumā Eiropas Savienības dalībvalstu un nav ticis piemērots nevienā no tām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts atbalsta pirmo universāla rakstura starptautisko tiesību instrumentu nāves soda atcelšanai, kuru ir pieņēmusi ANO Ģenerālā Asambleja ar 1989.gada 15.decembra rezolūciju 44/128. Rezolūcijā valstīm izteikts aicinājums pievienoties Protokolam.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Pamatojoties uz šo likumu, Ārlietu ministrija nosūtīs Protokola depozitārijam pievienošanās instrumentu, lai Protokols varētu stāties spēkā. Protokola saistības tiks izpildītas esošo institūciju ietvaros.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.