Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā ”Par piesārņojumu” ” trešajam lasījumam

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

( reģ. nr. 1180)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 3. lasījuma redakcija.

1

2

3

4

5

6

 

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

     

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

 

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 7.panta otro teikumu šādā redakcijā:

     

1. Izteikt 7.panta otro teikumu šādā redakcijā:

7.pants. Piesārņojošas darbības monitorings

Operators nodrošina piesārņojošas darbības monitoringu, īpaši tādiem procesiem, kuri ir tieši saistīti ar vides piesārņošanu vai tās risku. Operators nodrošina novērojumus apkārtnē, kur tiek veikta piesārņojoša darbība, un reģistrē mērījumus, lai laikus konstatētu izmaiņas vidē.

“Lai noteiktu vides stāvokļa izmaiņu tendences, operators nodrošina vides monitoringa veikšanu teritorijā, kuru var ietekmēt piesārņojošā darbība.”

   

Redakc. preciz.

“Lai noteiktu vides stāvokļa izmaiņu tendences, operators nodrošina vides monitoringu teritorijā, kuru var ietekmēt piesārņojošā darbība.”

11.pants. Piesārņojošas darbības veikšanas nosacījumi

(1) Veicot piesārņojošu darbību, operators ievēro:

1) aizliegumu attiecībā uz noteiktu piesārņojošu vielu emisiju vidē;

 

 

 

2. Izteikt 11.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

     

 

 

 

2. Izteikt 11.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības;

3) emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai vielām;

4) ar noteiktu piesārņojuma emisiju saistītu iekārtu vai iekārtu grupu atbilstības novērtēšanas kārtību.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu ievērošanu, Ministru kabinets reglamentē:

1) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

2) notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju ūdenī;

3) noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;

4) noteikumus par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;

5) noteikumus par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju gaisā;

6) noteikumus par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu;

7) noteikumus par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmajām prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā konkrētā laikposmā un konkrētiem piesārņojuma veidiem.

“2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības un limitus;”.

     

“2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības un limitus;”.

13.pants. Robeclielumi un mērķlielumi

(1) Vides kvalitātes normatīvus iedala robežlielumos un mērķlielumos.

(2) Robeclielums ir saistos jebkuram operatoram, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārHojou darbību, kuras izraisīta emisija var ietekmēt attiecīgo teritoriju.

(3) Vides aizsardzības institūcijas, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu un izstrādājot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanas nosacījumus, kā arī kontrolējot piesārņojošu darbību, ņem vērā noteiktos mērķlielumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 13.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

     

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 13.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

 

“(4) Operators, veicot piesārņojošu darbību, ierobežo emisiju, lai tā nepārsniegtu vides kvalitātes mērķlielumus, vai, ja tie ir pārsniegti, —pakāpeniski samazina emisiju līdz attiecīgajiem mērķlielumiem.”

     

“(4) Operators, veicot piesārņojošu darbību, ierobežo emisiju, lai tā nepārsniegtu vides kvalitātes mērķlielumus, vai, ja tie ir pārsniegti, —pakāpeniski samazina emisiju līdz attiecīgajiem mērķlielumiem.”

14.pants. Piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi

Piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes robežnormatīvi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā un ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā. Šādos gadījumos atļauja piesārņojošas darbības veikšanai netiek izsniegta.

4. Aizstāt 14.pantā un 17.panta pirmajā daļā vārdu “robežnormatīvi” ar vārdiem “normatīvu robežlielumi”.

     

4. Aizstāt 14.pantā un 17.panta pirmajā daļā vārdu “robežnormatīvi” ar vārdiem “normatīvu robežlielumi”.

17.pants. Vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas un rīcības programmas piesārņojuma samazināšanai

(1) Ja tiek vai var tikt pārsniegti konkrēta veida piesārņojumam noteiktie vides kvalitātes robežnormatīvi, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai citas institūcijas, kurām šāds pienākums noteikts normatīvajos aktos, izstrādā vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas vai rīcības programmas piesārņojuma samazināšanai atsevišķā teritorijā vai valstī kopumā. Programmā norāda:

1) piesārņojuma samazināšanas mērķi;

2) noteiktu vielu emisijas robecvērtību un aizliegumu emitēt atseviķas piesārHojoas vielas;

3) pasākumus, kas veicami, lai samazinātu emisiju dažādās tautsaimniecības nozarēs, īpaši satiksmes jomā, enerģētikā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā;

4) pasākumus, kas stimulē operatorus noslēgt un īstenot šā likuma 16.pantā minētās savstarpējās vienošanās;

5) programmas finansēšanas avotus.

(2) Vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas vai rīcības programmas piesārņojuma samazināšanai apstiprina Ministru kabinets vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — attiecīgās pašvaldības.

         
 

5. 24.pantā:

     

5. 24.pantā:

24.pants. Paziņojums par C kategorijas darbību

(1) Operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms C kategorijas darbības uzsākšanas paziņo par to reģionālajai vides pārvaldei.

(2) Operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms būtiskas izmaiņas C kategorijas darbībā paziņo par to reģionālajai vides pārvaldei.

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus “paziņo par to” ar vārdiem “iesniedz pieteikumu”;

     

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus “paziņo par to” ar vārdiem “iesniedz pieteikumu”;

(3) Ministru kabinets nosaka termiņu, līdz kuram operators reģionālajai vides pārvaldei paziņo par tām C kategorijas darbībām, kuras uzsāktas pirms šā likuma stāšanās spēkā.

izslēgt trešo daļu.

     

izslēgt trešo daļu.

26.pants. Konsultācijas ar citām valsts institūcijām un pašvaldībām

Pirms atļaujas izsniegšanas reģionālā vides pārvalde nosūta attiecīgajai pašvaldībai un teritoriālajam vides veselības centram informāciju, kas nepieciešama priekšlikumu sniegšanai par pieteikumu un atļaujas nosacījumiem, un izskata to iesniegtos priekšlikumus.

6. Aizstāt 26.pantā un 34.panta otrajā daļā vārdus “teritoriālajam vides veselības centram” ar vārdiem “valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiālei”.

     

6. Aizstāt 26.pantā un 34.panta otrajā daļā vārdus “teritoriālajam vides veselības centram” ar vārdiem “valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiālei”.

28.pants. Atļauju pieteikšana un izsniegšana

(1) Pieteikumu atļaujas saņemšanai sagatavo operators, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus.

(2) Pieteikumā sniedzama šāda informācija:

1) iekārta un tās darbība;

2) izejvielas un palīgmateriāli, citas vielas un enerģija, ko attiecīgā iekārta izmanto vai ražo;

3) iekārtas emisijas avoti;

4) vides apstākļi iekārtas darbības vietā;

5) to vielu raksturs un daudzums, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas ūdenī, gaisā vai augsnē, kā arī emisijas būtiskā ietekme uz vidi;

6) tehnoloģija un citi paņēmieni, kurus paredzēts izmantot, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu emisiju no attiecīgās iekārtas;

7) labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kādus A kategorijas darbības veicošais operators lieto vai paredzējis lietot, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos;

8) pasākumi, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu atkritumu ražošanu un pārstrādātu iekārtas radītos atkritumus;

9) citi pasākumi, kas tiks veikti, lai nodrošinātu šā likuma II un III nodaļā noteikto prasību izpildi;

10) kārtība, kādā paredzēts veikt piesārņojošas darbības monitoringu.

7. 28.pantā:

     

7. 28.pantā:

(3) Pieteikumā norāda piesārņojošas darbības iespējamās alternatīvas un pamato, kādēļ izraudzīts attiecīgais variants. Ja minētās alternatīvas jau izskatītas, novērtējot ietekmi uz vidi, operators pieteikumam pievieno ietekmes uz vidi novērtējuma nobeiguma ziņojumu un atzinumu par to.

aizstāt trešajā daļā vārdus “nobeiguma ziņojumu” ar vārdiem “noslēguma ziņojumu”;

     

aizstāt trešajā daļā vārdus “nobeiguma ziņojumu” ar vārdiem “noslēguma ziņojumu”;

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

     

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Reģionālā vides pārvalde, izsniedzot atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, izvērtē un ņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

“(4) Reģionālā vides pārvalde, izsniedzot atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, izvērtē un ņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un ievēro Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumā izvirzītās prasības par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.”

     

“(4) Reģionālā vides pārvalde, izsniedzot atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, izvērtē un ņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un ievēro Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumā izvirzītās prasības par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.”

(5) Atļauju izsniedz reģionālā vides pārvalde pēc iekārtas darbības vietas. Ja nepieciešams, reģionālā vides pārvalde pieaicina ekspertus, izņemot tos, kuri piedalījušies pieteikuma sagatavošanā.

         

31.pants. Atļaujas nosacījumi

(1) Atļaujā ietver nosacījumus, kuru ievērošana nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un attiecīgu vides kvalitāti — gaisa, virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu aizsardzību, kā arī nosaka:

1) emisijas limitus piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas, ievērojot attiecīgās vielas raksturu un iespējamo piesārņojuma pārnesi no vienas vides citā (ūdens, gaiss, augsne), kā arī citu veidu emisijas limitus;

2) prasības, kas jāievēro operatoram, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, kā arī atkritumu apsaimniekošanu, izmantojot dabas resursus un enerģiju, kā arī lietojot ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus;

3) pasākumus, kas saistīti ar iekārtai netipiskiem darbības apstākļiem, arī ar iekārtas darbības uzsākšanu, iespējamām noplūdēm, nepareizu darbību, pēkšņu apstāšanos un darbības pārtraukšanu;

         

4) citus pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu šā likuma II nodaļā noteikto prasību izpildi.

8. 31.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) vides kvalitātes mērķus konkrētajai teritorijai vai saskaņā ar upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu veicamos pasākumus un to īstenošanas termiņus;”;

uzskatīt līdzšinējo 4.punktu par 5.punktu.

1

 

 

 

 

 

 

 

2

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 8.pantā:

izteikt panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“31.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 31 punktu šādā redakcijā”;

Juridiskais birojs

izslēgt likumprojekta 8. panta otro daļu (par punktu pārnumurēšanu).

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

8. Papildināt 31.panta pirmo daļu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

“31) vides kvalitātes mērķus konkrētajai teritorijai vai saskaņā ar upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu veicamos pasākumus un to īstenošanas termiņus;”.

           

(2) A kategorijas atļaujas nosacījumus pamato ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu, nenosakot konkrētu izmantojamās tehnoloģijas veidu, bet ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos raksturlielumus, tās ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļus.

(3) Ja vides kvalitātes normatīvi paredz stingrākus nosacījumus, nekā tas izriet no prasības lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, A kategorijas atļaujā ietver citus nosacījumus, lai sasniegtu noteiktos vides kvalitātes normatīvus.

(4) B kategorijas atļaujas nosacījumus pamato ar attiecīgās piesārņojošās darbības raksturlielumiem, tās ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļiem. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos B kategorijas atļaujā ietver konkrētās iekārtas tehniskos raksturlielumus.

(5) Atļaujā ietver nosacījumus, kas paredz samazināt piesārņojuma pārnesi lielākos attālumos, kā arī pārrobežu pārnesi.

(6) Ja piesārņojoša darbība tiek veikta vai to paredzēts veikt piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā, reģionālā vides pārvalde atļaujas nosacījumos ietver prasību operatoram veikt piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas izpēti vai piesārņotās vietas sanāciju. Lēmums par izpētes vai sanācijas ietveršanu atļaujas nosacījumos tiek pieņemts saskaņā ar šā likuma VII nodaļu.

         

34.pants. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu reģistrācija un teritorijas izmantoanas ierobecojumi

(1) Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas reģistrē reģionālās vides pārvaldes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Militāri piesārņotas teritorijas reģionālās vides pārvaldes reģistrē pēc Aizsardzības ministrijas atzinuma.

(2) Pēc piesārņotas vietas reģistrācijas un reģionālās vides pārvaldes atzinuma saņemšanas pašvaldība nosaka ierobežojumus teritorijas attīstības plānojumā, kā arī ierobežojumus attiecībā uz dzīvošanu šajā teritorijā un citādu šīs teritorijas izmantošanu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi. Teritoriālais vides veselības centrs nosaka cilvēku veselības aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos ierobežojumus.

(3) Ierobecojumi tiek noteikti, Hemot vērā piesārHojoo vielu bīstamības pakāpi, iespējamo iedarbību uz cilvēkiem, kas dzīvo apkārtējās teritorijās, o teritoriju vides kvalitāti un nepiecieamību nākotnē veikt sanācijas pasākumus.

(4) Aizsardzības ministrija sniedz ieteikumus par attiecīgu ierobežojumu noteikšanu militāri piesārņotām teritorijām, kuras nav tās valdījumā, un nosaka ierobežojumus teritorijām, kuras ir tās valdījumā.

(5) Institūcija, kas noteikusi ierobežojumus, atceļ tos, ja šie ierobežojumi vairs nav nepieciešami cilvēku veselības vai vides aizsardzībai.

(6) Institūcija, kas noteikusi šajā pantā minētos ierobežojumus, informē par tiem vai par to atcelšanu citas institūcijas un fiziskās un juridiskās personas, uz kurām šie ierobežojumi attiecas.

         

49.pants. Likuma izpildes kontrole

Šajā likumā noteikto prasību izpildi kontrolē vides valsts inspektori, kuri pārbauda:

1) vai operators ir saņēmis nepieciešamo atļauju, bet, ja tiek veikta C kategorijas darbība, — ir iesniedzis paziņojumu par šo darbību;

2) piesārņojošas darbības atbilstību šā likuma II nodaļā noteiktajām prasībām;

3) atļaujas nosacījumu ievērošanu;

4) vides kvalitātes normatīvu un Ministru kabineta noteikumu ievērošanu;

5) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi.

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

Deputāts D. Stalts

Aizstāt 49. panta 1. punktā vārdu “paziņojumu” ar vārdu “pieteikumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

9. Aizstāt 49.panta 1.punktā vārdu “paziņojumu” ar vārdu “pieteikumu”.

IX nodaļa

Pārsūdzēšanas kārtība

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs Ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu 9.pantu šādā redakcijā:

“9. Izteikt lX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Apstrīdēšanas kārtība”.

Attiecīgi mainīt likumprojekta pantu turpmāko numerāciju”.

 

atbalstīt

10. Izteikt lX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Apstrīdēšanas kārtība”.

         

11. 50.pantā:

50.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

 

5

Juridiskais birojs Ierosinām likuma 50.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Lēmuma apstrīdēšana”;

atbalstīt

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Lēmuma apstrīdēšana”;

(1) Reģionālās vides pārvaldes pieņemto lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus attiecībā uz tādas piesārņojošas darbības veikšanu, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai negatīvi ietekmēt veselību, drošību, īpašumu vai vidi, operators vai citas ieinteresētās fiziskās un juridiskās personas, to skaitā sabiedriskās organizācijas, 30 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. Minētās personas šim birojam var iesniegt arī sūdzību par nepietiekamu sabiedrības informēšanu atļaujas izsniegšanas procesā.

(2) Ja saskaņā ar atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai būtiski ietekmēt cilvēku veselību, īpašumu vai vidi, lēmumu par izsniegtās atļaujas nosacījumiem var pārsūdzēt jebkurā laikā, kamēr ir spēkā atļaujas nosacījumi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Izteikt 50.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

 

6

 

 

 

 

 

7

 

 

 

 

8

Juridiskais birojs

aizstāt 50. panta pirmajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdiem “spēkā stāšanās”;

 

 

 

Deputāts D. Stalts

Aizstāt 50. panta visās daļās vārdu “pārsūdz” ar vārdu “apstrīd”(attiecīgos locījumos).

 

Juridiskais birojs aizstāt visā 50. panta tekstā vārdu “pārsūdzēt” attiecīgā locījumā ar vārdu “apstrīdēt” attiecīgā locījumā;

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt,

Redakc. preciz.

 

 

atbalstīt

Redak. preciz.

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdiem “spēkā stāšanās”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu “pārsūdzēt” ar vārdu “apstrīdēt”;

 

 

(3) Ja lēmums tiek pārsūdzēts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, atļauju var apturēt līdz sūdzības izskatīšanai.

(4) Tādas jau esošas iekārtas darbība, kurai nepieciešams pagarināt atļaujas termiņu vai vajadzīga cita veida atļauja, pārsūdzības gadījumā netiek apturēta, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kuras veselību, drošību vai īpašumu var ietekmēt reģionālās vides pārvaldes pieņemtais lēmums par piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes vai sanācijas nepieciešamību vai par pētījuma vai sanācijas izdevumu segšanu, mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas var to pārsūdzēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.

“(3) Ja lēmums tiek pārsūdzēts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, atļaujas darbība tiek apturēta līdz sūdzības izskatīšanai.”

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

 

 

10

 

 

 

 

11

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

aizstāt 50. panta ceturtajā daļās vārdu “pārsūdzības” ar vārdu “apstrīdēšanas”;

 

Juridiskais birojs aizstāt 50. panta piektajā daļā vārdus “no lēmuma pieņemšanas” ar vārdiem “no dienas, kad tā par lēmuma pieņemšanu ir uzzinājusi”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 50. panta 5. daļu šādā redakcijā:

“(5) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kuras veselību, drošību vai īpašumu var ietekmēt reģionālās vides pārvaldes pieņemtais lēmums par piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes vai sanācijas nepieciešamību vai par pētījuma vai sanācijas izdevumu segšanu, mēneša laikā no dienas, kad tā ir uzzinājusi par lēmuma pieņemšanu, var to apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.”

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt, iestrādāts priekšl. Nr.11

 

 

 

 

 

atbalstīt

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja lēmums tiek apstrīdēts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, atļaujas darbība tiek apturēta līdz sūdzības izskatīšanai.”;

 

aizstāt ceturtajā daļās vārdu “pārsūdzības” ar vārdu “apstrīdēšanas”;

 

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kuras veselību, drošību vai īpašumu var ietekmēt reģionālās vides pārvaldes pieņemtais lēmums par piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes vai sanācijas nepieciešamību vai par pētījuma vai sanācijas izdevumu segšanu, mēneša laikā no dienas, kad tā ir uzzinājusi par lēmuma pieņemšanu, var to apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.”

 

10. 51.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

     

12. 51.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

51.pants. Sūdzību izskatīšana

(1) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, izskatījis sūdzību, izlemj:

1) vai ir nepieciešama papildu informācija no reģionālās vides pārvaldes par piesārņojošu darbību;

2) vai ir nepieciešams apturēt atļaujas darbību līdz atkārtotai jautājuma izskatīšanai.

(2) Ja lēmuma pieņemšanai vajadzīga papildu informācija, attiecīgā reģionālā vides pārvalde uzdod operatoram sagatavot nepieciešamos materiālus. Šādā gadījumā jautājums atkārtoti izskatāms ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no sūdzības iesniegšanas dienas.

(3) Reģionālā vides pārvalde var pagarināt atļaujas termiņu, ja tas ir beidzies, bet jaunas atļaujas izsniegšana aizkavējusies pārsūdzības dēļ.

“(1) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, izskatījis sūdzību, izlemj, vai par piesārņojošu darbību ir nepieciešama papildu informācija no reģionālās vides pārvaldes.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts D. Stalts

Aizstāt 51. panta trešajā daļā vārdu “pārsūdz” ar vārdu “apstrīd”(attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Redakc. preciz.

“(1) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, izskatījis sūdzību, izlemj, vai par piesārņojošu darbību ir nepieciešama papildu informācija no reģionālās vides pārvaldes.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdu “pārsūdzības” ar vārdu “apstrīdēšanas”;

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

     

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto atļauju netiek garantēta cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu par nepieciešamo grozījumu izdarīšanu atļaujā, atļaujas anulēšanu vai citas atļaujas izsniegšanu.

(5) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

“(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto atļauju netiek garantēta cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt reģionālās vides pārvaldes lēmumu par atļaujas izdošanu vai atcelt daļu no atļaujas nosacījumiem, kā arī uzdod reģionālajai vides pārvaldei izsniegt jaunu atļauju, mainot atļaujas nosacījumus.”

     

“(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto atļauju netiek garantēta cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt reģionālās vides pārvaldes lēmumu par atļaujas izdošanu vai atcelt daļu no atļaujas nosacījumiem, kā arī uzdod reģionālajai vides pārvaldei izsniegt jaunu atļauju, mainot atļaujas nosacījumus.”

………………………………………

         

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 22., 23. un 24.pants, kā arī V nodaļas nosacījumi stājas spēkā:

1) attiecībā uz esošajām B kategorijas darbībām — saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.janvārim;

2) attiecībā uz jaunām B kategorijas darbībām — 2003.gada 1.janvārī.

2. Attiecībā uz iekārtām, kurās veic atkritumu sadedzināšanu, par esošām uzskata tādas iekārtas, kuru darbībai visas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas tiek saņemtas līdz 2002.gada 28.decembrim un kuras uzsāk darbību ne vēlāk kā 2004.gada 28.decembrī.

3. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:

1) par B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām, to pieteikšanu un B kategorijas atļauju izsniegšanu;

2) par notekūdeņu emisijas robežvērtībām, par aizliegumu emitēt noteiktas piesārņojošas vielas ūdens vidē un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības pilsētu notekūdeņu attīrīšanai;

3) par virszemes ūdens un pazemes ūdens kvalitāti;

4) par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem.

4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:

1) par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;

2) par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošu vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

3) par augsnes kvalitātes normatīviem;

4) par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju;

5) par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto piesārņojumu;

         

6) par operatora veiktā monitoringa kārtību un piesārņojošu vielu reģistra izveidi un tā informācijas pieejamību sabiedrībai;

7) par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtām izvirzāmajām prasībām.

5. Ministru kabinets divu gadu laikā no jutīgo teritoriju noteikšanas dienas izdod noteikumus par rīcības programmu ūdens piesārņojuma ar nitrātiem samazināšanai vai novēršanai īpaši jutīgajās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem.

6. Pašvaldības divu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei ziņas par savā administratīvajā teritorijā esošajām piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām.

7. Atļaujas esošajām A kategorijas darbībām pieprasāmas saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.oktobrim.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs Ierosinām papildināt likuma pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 31.panta 31punkts stājas spēkā vienlaicīgi ar Ūdens apsaimniekošanas likumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 31.panta 3.1 punkts stājas spēkā vienlaikus ar Ūdens apsaimniekošanas likumu.”

Likuma “Par piesārņojumu” pielikums

Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja

(1) Enerģētikā:

1) sadedzināšanas iekārtas, kuru siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

2) minerāleļļas un gāzes attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

3) koksa krāsnis;

4) ogļu pārgāzēšanas un sašķidrināšanas rūpnīcas.

…………………….

 

14

Deputāts D. Stalts

Papildināt pielikuma 1. daļas 1. punktu pēc vārda “kuru” ar vārdu “ievadītā”.

atbalstīt

14. Pielikumā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “kuru” ar vārdu “ievadītā”;

………………………

(6) Citās nozarēs:

1) iekārtas:

a) celulozes racoanai no koksnes vai citām ķiedrvielām,

b) papīra vai kartona ražošanai, kas saražo vairāk nekā 20 tonnas produkcijas dienā;

2) iekārtas šķiedru vai audumu sākotnējai apstrādei (mazgāšanai, balināšanai, merserizēšanai vai krāsošanai), ar kurām apstrādā vairāk nekā 10 tonnas materiāla dienā;

3) iekārtas ādu apstrādei, ar kurām saražo vairāk nekā 12 tonnas gatavās produkcijas dienā;

4) iekārtas pārtikas ražošanai:

a) lopkautuves, kurās saražo vairāk nekā 50 tonnas kautķermeņu dienā,

b) pārtikas produktu ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus, izņemot pienu, un kurās saražo vairāk nekā 75 tonnas gatavās produkcijas dienā, vai ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dārzeņus un kurās saražo vairāk nekā 300 tonnas gatavās produkcijas dienā (ja 300 tonnas dienā ir ceturkšņa vidējais rādītājs),

c) piena racotnes, kurās pieHem vairāk nekā 200 tonnas piena dienā (ja 200 tonnas dienā ir gada vidējais rādītājs);

         

5) iekārtas dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku subproduktu uzglabāšanai vai pārstrādei, kuru apstrādes jauda pārsniedz 10 tonnas dienā;

6) fermas intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai, kurās var audzēt:

a) vairāk nekā 40 000 mājputnu,

b) vairāk nekā 2000 gaļas cūku, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

c) vairāk nekā 750 sivēnmāšu;

7) iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, izmantojot organiskos šķīdinātājus, arī apdares darbu, iespieddarbu, virsmas pārklājumu, attaukošanas, ūdensnecaurlaidību nodrošinošas apstrādes, kalibrēšanas, krāsošanas, tīrīšanas vai impregnēšanas veikšanai, kurās organisko šķīdinātāju patēriņš pārsniedz 150 kilogramus stundā vai 200 tonnas gadā;

8) iekārtas ogļu vai grafīta elektrodu ražošanai, izmantojot dedzināšanu augstās temperatūrās.

* Jēdziens “ražošana” attiecībā uz šajā sadaļā minētajām darbībām nozīmē rūpnieciska apjoma ražošanu, kuras procesā tiek veikta šīs sadaļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minēto vielu vai vielu grupu ķīmiska pārstrāde.

11. Izteikt pielikuma sestās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai pārstrādes iekārtas, kuru jauda pārsniedz 10 tonnas dienā;”.

     

izteikt sestās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai pārstrādes iekārtas, kuru jauda pārsniedz 10 tonnas dienā;”.

 

Pārejas noteikums

       
 

Šā likuma 8.pants stājas spēkā vienlaicīgi ar Ūdens apsaimniekošanas likumu.

15

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu.

atbalstīt