Teksts LP1179

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi

likumprojekta “Ūdens apsaimniekošanas likums” otrajam lasījumam

1. lasījuma redakcija	Pr nr	Iesniegtie priekšlikumi	Komisijas slēdziens	Redakcija, kurā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2.lasījumā
1	2	3	4	5
Ūdens apsaimniekošanas likums				Ūdens apsaimniekošanas likums
I nodaļa				I nodaļa
Vispārīgie noteikumi				Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini	1	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs Likumprojekta 1. pantā un turpmāk visā tekstā vārdus “ūdens objekts” aizstāt ar vārdu “ūdensobjekts;	atbalstīt	1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:				Likumā ir lietoti šādi termini:
1) aizsargājamās teritorijas – teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdens objekti, kuri noteikti kā rekreācijas objekti vai peldūdeņi, īpaši jutīgas teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas;			Redakc. preciz.	1) aizsargājamās teritorijas – teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdensobjekti, kuri atzīti par rekreācijas objektiem vai peldūdeņiem, īpaši jutīgas teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas;
2) apakšbaseins – zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā);				2) apakšbaseins – zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā);
	2	Atbildīgā komisija papildināt likumprojekta 1. pantu ar jaunu 3. punktu,attiecīgi mainot tālāko punktu numerāciju: “3) ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji – ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei);”	atbalstīt	3) ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji – ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei);
3) emisijas ierobecoana – pasākumi, kas nodrošina emisijas limitēšanu, tai skaitā – nosakot emisijas robežvērtības vai ierobežojumus un nosacījumus emisijas ietekmei, raksturam vai citām tās iezīmēm, vai piesārņojošās darbības norises apstākļiem, kas ietekmē emisiju;			Redakc. preciz	4) emisijas ierobecoana – pasākumi, kas nodrošina emisijas limitēšanu, arī emisijas robežvērtības vai ierobežojumi un nosacījumi emisijas ietekmei, raksturam vai citām tās iezīmēm vai piesārņojošās darbības norises apstākļiem, kas ietekmē emisiju;
4) ezers – dabīga ūdenstilpe sauszemes padziļinājumā (ezerdobē) ar palēninātu ūdensapmaiņu;			Redakc. preciz	5) ezers – dabiska ūdenstilpe sauszemes padziļinājumā (ezerdobē) ar palēninātu ūdensapmaiņu;
5) iekšzemes ūdeņi – visi stāvošie un tekošie ūdeņi uz zemes virsmas, kā arī visi pazemes ūdeņi sauszemes pusē no bāzes līnijas;	3	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs izteikt termina “iekšzemes ūdeņi” skaidrojumu šādā redakcijā: “5) iekšzemes ūdeņi- visi stāvošie un tekošie virszemes ūdeņi sauszemes pusē no bāzes līnijas (pamatlīnijas, no kuras mēra teritoriālos ūdeņus);”	Atbalstīt Redakc. preciz	6) iekšzemes ūdeņi – visi stāvošie un tekošie virszemes ūdeņi uz sauszemes pusi no bāzes līnijas (pamatlīnijas, no kuras mēra teritoriālos ūdeņus);
6) mākslīgs ūdens objekts – virszemes ūdens objekts, kurš ir radīts cilvēka darbības rezultātā un atbilst šā likuma nosacījumiem;			Redakc. preciz	7) mākslīgs ūdensobjekts – virszemes ūdensobjekts, kas radīts cilvēka darbības rezultātā un atbilst šā likuma nosacījumiem;
				8) pazemes ūdeņu horizonts – pazemes iežu slānis vai slāņi, kā arī citas ģeoloģiskas slāņkopas ar pietiekamu porainību un ūdenscaurlaidību, lai nodrošinātu nozīmīgu ūdens plūsmu vai nozīmīga daudzuma ūdens atdevi;
7) pazemes ūdens horizontu komplekss – savstarpēji saistītu pazemes ūdens slāņu, horizontu vai struktūru sakopojums;				9) pazemes ūdens horizontu komplekss – savstarpēji saistītu pazemes ūdens slāņu, horizontu vai struktūru sakopojums;

8) pazemes ūdenstilpe – telpiski norobežota pazemes ūdens horizonta vai ūdens horizontu kompleksa daļa;	4	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs 1. panta 8. punktā un turpmāk visā tekstā aizstāt terminu “pazemes ūdenstilpe” ar “pazemes ūdensobjekts”;	atbalstīt	10) pazemes ūdensobjekts – telpiski norobežota pazemes ūdens horizonta vai ūdens horizontu kompleksa daļa;
9) prioritārās vielas – ķīmiskās vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi, tai skaitā ūdens videi bīstamās vielas;			Redakc. preciz	11) prioritārās vielas – ķīmiskās vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi, arī ūdens videi īpaši bīstamas vielas;
10) pazemes ūdeņi – visi ūdeņi, kuri atrodas apakšzemes iežu slāņos vai citās ģeoloģiskās struktūrās un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem;	5	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs izteikt termina “pazemes ūdeņi” skaidrojumu šādā redakcijā: “10) pazemes ūdeņi – visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumieciem;”	atbalstīt	12) pazemes ūdeņi – visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem;
11) pārejas ūdeņi – virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kas blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, taču tos būtiski ietekmē saldūdens plūsma;			Redakc. preciz	13) pārejas ūdeņi – virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kas blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, taču ko būtiski ietekmē saldūdens plūsma;
12) piekrastes ūdeņi – virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kura savieno visus punktus, kas atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas, vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai;			Redakc. preciz	14) piekrastes ūdeņi – virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai;
13) stipri pārveidoti virszemes ūdens objekti – virszemes ūdens objekti, kuru īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kuri atbilst šā likuma nosacījumiem;	6	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs 1. panta 13. punktā un turpmāk visā tekstā vārdus “stipri pārveidots virszemes ūdeņu objekts” aizstāt ar vārdiem “stipri pārveidots ūdensobjekts”;	atbalstīt	15) stipri pārveidots ūdensobjekts – virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst šā likuma nosacījumiem;
14) upe – galvenokārt pa zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne un daļa tecējuma var būt pazemē;				16) upe – galvenokārt pa zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne un daļa tecējuma var būt pazemē;
15) upes baseins – zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā;				17) upes baseins – zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā;
16) upju baseinu apgabals – sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar šo likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība;			Redakc. preciz	18) upju baseinu apgabals – sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar šo likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība;
17) ūdens videi īpaši bīstamas vielas – ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība;				19) ūdens videi īpaši bīstamas vielas – ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība;
18) ūdens resursu lietošana – virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdens objektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti;	7 8	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs izteikt terminu “ūdens resursu lietošana” šādā redakcijā: “18) ūdens resursu lietošana – virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskas vai piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti;” Atbildīgā komisija izteikt terminu “ūdens resursu lietošana” šādā redakcijā: “20) ūdens resursu lietošana – virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskas, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti;”	Daļēji atbalstīt atbalstīt	20) ūdens resursu lietošana – virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti;
	9	Atbildīgā komisija papildināt likumprojekta 1. pantu ar jaunu 21. punktu , attiecīgi mainot tālāko punktu numerāciju: “21) ūdens resursu lietotājs – ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā;”	atbalstīt	21) ūdens resursu lietotājs – ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā;
19) ūdens horizonti – ūdeni saturošie iežu slāņi vai citas ģeoloģiskas struktūras, kas ir pietiekami porainas un ūdenscaurlaidīgas, lai nodrošinātu pazemes ūdeņu plūsmas veidošanos vai pazemes ūdeņu ieguvi;	10	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs 1. panta 19) punktā un turpmāk visā tekstā terminu “ūdens horizonti” aizstāt ar “pazemes ūdeņu horizonts” un izteikt šā termina skaidrojumu šādā redakcijā: “19) pazemes ūdeņu horizonts – pazemes iežu slānis vai slāņi, kā arī citas ģeoloģiskas slāņkopas ar pietiekamu porainību un ūdenscaurlaidību, lai nodrošinātu nozīmīgu ūdens plūsmu vai nozīmīga daudzuma ūdens atdevi;”	Atbalstīt, izteikt kā 1. panta 8. punktu.
20) virszemes ūdens objekts – nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements – ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai tās daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms;				22) virszemes ūdensobjekts – nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms;
21) virszemes ūdeņi – visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko stāvokli – arī teritoriālie ūdeņi.	11	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs izteikt termina “virszemes ūdeņi” skaidrojumu šādā redakcijā: “21) virszemes ūdeņi – visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti – arī teritoriālie ūdeņi.”	atbalstīt	23) virszemes ūdeņi – visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti – arī teritoriālie ūdeņi.
	12	Deputāts K. Leiškalns Ierosinājums papildināt likumprojektu ar sekojošiem terminu skaidrojumiem: “Monitorings Ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji Ekoloģiskais potenciāls Teritoriālie ūdeņi Apsaimniekošanas plāns Ūdens resursu lietotājs”.	Daļēji atbalstīt, iestrādāts priekšlik. Nr.2 un 9
2.pants. Likuma mērķis				2.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir izveidot tādu virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības sistēmu, kas:	13	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs izteikt likumprojekta 2. panta pirmo teikumu šādā redakcijā: “Šā likuma mērķis ir izveidot tādu virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas:”	atbalstīt	Šā likuma mērķis ir izveidot tādu virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas:
1) veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni;				1) veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni;
2) novērš ūdens un no ūdens tieši atkarīgo sauszemes ekosistēmu un mitrāju stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā šīs ekosistēmas un uzlabo to stāvokli;				2) novērš ūdens un no ūdens tieši atkarīgo sauszemes ekosistēmu un mitrāju stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā šīs ekosistēmas un uzlabo to stāvokli;
3) uzlabo ūdens vides aizsardzību, tai skaitā pakāpeniski samazina prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamo vielu emisiju un noplūdi;			Redakc. preciz	3) uzlabo ūdens vides aizsardzību, pakāpeniski samazina arī prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi;
4) nodrošina pazemes ūdeņu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu un novērš to turpmāku piesārņošanu;				4) nodrošina pazemes ūdeņu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu un novērš to turpmāku piesārņošanu;
5) nodrošina pazemes ūdens resursu atjaunošanu;				5) nodrošina pazemes ūdens resursu atjaunošanu;