Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju “ attiecīgo pantu vai to daļu redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”(dok. nr. 4516)

nr.

Iesniegtie priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam

Komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2.,14. nr.; 1998, 12. nr.; 2000, 2., 17., 23. nr.; 2001, 3., 16. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2.,14. nr.; 1998, 12. nr.; 2000, 2., 17., 23. nr.; 2001, 3., 16 nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

(1) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās" vai Dzelzceļa likumu, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(2) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un tā zemes gabala domājamo daļu, uz kura šī māja uzcelta, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās" vai Dzelzceļa likumu, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, vai daudzdzīvokļu māja. Privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar to zemes gabalu, uz kura šī māja uzcelta, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

1. Izteikt 7.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās", Dzelzceļa likumu vai citiem speciālajiem likumiem, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

(2) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās", Dzelzceļa likumu vai citiem speciālajiem likumiem, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.”

Aizstāt likumprojekta 1. pantā vārdus

“vai citiem speciālajiem likumiem” ar vārdiem

“vai citiem likumiem”.

atbalstīt

1. Izteikt 7.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās", Dzelzceļa likumu vai citiem likumiem, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

(2) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās", Dzelzceļa likumu vai citiem likumiem, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.”

8.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes

Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu mājas domājamo daļu vai viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, vai daudzdzīvokļu māja. Šis noteikums attiecināms arī uz viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, kas vienlaikus atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas un valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes.

2. Izslēgt 8. panta otro teikumu.

2. Izslēgt 8. panta otro teikumu.

IV nodaļa

Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras uzceltas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

3. Papildināt IV nodaļas nosaukumu pēc vārdiem “valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes” ar vārdiem “vai vienlaikus uz fiziskās vai juridiskās personas un valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes”.

2.

Izslēgt likumprojekta 3. pantu.

atbalstīt

41.pants. Pirkuma līguma slēgšana

(1) Privatizācijas komisija, pamatojoties uz tās pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina pircēja izdarīto samaksu (pirmo iemaksu) par privatizēto objektu, noslēdz attiecīgā objekta pirkuma līgumu ar šā likuma 40.pantā minētajām personām.

(2) Pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizācijas komisija slēdz, pamatojoties uz apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai vai Valsts zemes dienesta izziņu. Vienlaikus privatizācijas komisijai iesniedzama izziņa par mājas apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksu vai arī izziņa par apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, ja šāds parāds ir.

(3) Pirkuma līgumu slēdz rakstveidā, ievērojot šā likuma un Civillikuma 1477. - 1484.panta noteikumus.

(4) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kurai pirkuma līguma slēgšanas brīdī ir īres, nomas, mājas apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā pirkuma līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.

4. Papildināt 41.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pirkuma līgums un ķīlas līgums ar personu, kura maksājumus veic saskaņā ar šā likuma 46.pantu, slēdzams mēneša laikā no dienas, kad pircējs izdarījis pirmo iemaksu un privatizācijas komisija vienojusies ar pircēju par atliktā maksājuma termiņiem.

(6) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pircējs nav noslēdzis pirkuma līgumu un ķīlas līgumu, kā arī nav to izdarījis mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas vai nav paziņojis par iemesliem, kuri traucē noslēgt līgumus, privatizācijas komisija var atcelt lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu un nodot privatizācijas objektu privatizācijai atklātā izsolē, paziņojot par to pircējam. Izdarītie maksājumi pircējam tiek atmaksāti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Likumprojekta 4. pantā:

piektajā daļā aizstāt vārdus “atliktā maksājuma” ar vārdiem “turpmāko maksājumu”;

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemtajā 41. panta sestajā daļā vārdus “un nodot privatizācijas objektu privatizācijai atklātā izsolē”.

atbalstīt

atbalstīt

3. Papildināt 41.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pirkuma līgums un ķīlas līgums ar personu, kura maksājumus veic saskaņā ar šā likuma 46.pantu, slēdzams mēneša laikā no dienas, kad pircējs izdarījis pirmo iemaksu un privatizācijas komisija vienojusies ar pircēju par turpmāko maksājumu termiņiem.

(6) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pircējs nav noslēdzis pirkuma līgumu un ķīlas līgumu, kā arī nav to izdarījis mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas vai nav paziņojis par iemesliem, kuri traucē noslēgt līgumus, privatizācijas komisija var atcelt lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu, paziņojot par to pircējam. Izdarītie maksājumi pircējam tiek atmaksāti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

45.pants. Maksājumu termiņi

(1) Privatizācijas objekts izpērkams, maksājot īpašuma kompensācijas vai cita veida privatizācijas sertifikātos un ievērojot šā likuma noteikumus. Pircējam ir tiesības izpirkt privatizācijas objektu, maksājot arī latos.

(2) Maksājumu kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Maksājumus par privatizēto objektu neatkarīgi no maksāšanas līdzekļa pircējs izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu.

(4) Samaksu par privatizēto objektu pircējs nokārto mēneša laikā no dienas, kad privatizācijas komisija pieņēmusi lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto.

(5) Fiziskā persona, privatizējot dzīvokli, viendzīvokļa māju vai tās domājamo daļu, vai daudzdzīvokļu māju vai mākslinieka darbnīcu, kā arī fiziskā vai juridiskā persona, privatizējot neapdzīvojamo telpu, par kuras lietošanu tā ir noslēgusi nomas līgumu, pirkuma maksu var samaksāt pa daļām, ievērojot šā likuma 46.panta noteikumus.

(6) Samaksu par privatizācijas objektu, kas piedāvāts privatizācijai atklātā izsolē personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, pircējs nokārto, maksājot tikai īpašuma kompensācijas sertifikātos, izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu.

(7) Veicot maksājumus par neapdzīvojamo telpu, 50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos un 50 procentus - privatizācijas sertifikātos. Ja neapdzīvojamā telpa piedāvāta privatizācijai atklātā izsolē personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, 50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos, 50 procentus – īpašuma kompensācijas sertifikātos.

5. Papildināt 45. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamo telpu netiek izdarīta šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajos termiņos, ar privatizācijas komisijas lēmumu neapdzīvojamā telpa nododama privatizācijai atklātā izsolē.”

4. Papildināt 45. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja samaksa vai pirmā iemaksa par neapdzīvojamo telpu netiek izdarīta šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajos termiņos, ar privatizācijas komisijas lēmumu neapdzīvojamā telpa nododama privatizācijai atklātā izsolē.”

51.pants. Kārtība, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai

(1) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu un dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem.

(2) Valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā — pašvaldība, ja, neraugoties uz to, ka iestājušies šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, līdz minētajam laikam šāda sabiedrība nav izveidota vai līgums nav noslēgts. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci var sasaukt arī viens vai vairāki daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki. Uzaicinājums uz kopsapulci izsniedzams pret parakstu dzīvokļa īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem.

(3) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem.

(4) Ja dzīvojamā mājā privatizēta mazāk nekā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

(5) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums noslēgts, ievērojot šajā likumā un citos likumos noteikto kārtību;

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu attiecīgajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti un apliecība par reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums;

3) visi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpēju līgumu noslēgušie dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši šā likuma 41.pantā paredzēto pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju;

4) dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita, vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(6) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad izpildīti visi šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nodod, parakstot dzīvojamās mājas nodošanas–pieņemšanas aktu.

(7) Ja daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanas brīdī nav privatizēti visi šajā mājā esošie privatizācijas objekti, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs vienojas ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotu personu par daudzdzīvokļu mājas neprivatizēto objektu turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību.

6. 51. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “un dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem”;

papildināt pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem, bet nav ievēroti šā panta piektās daļas 4. punkta nosacījumi, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.”;

uzskatīt līdzšinējo septīto daļu par astoto daļu.

5.

Papildināt 51. panta trešajā un ceturtajā daļā pēc vārdiem “pilnvarotai personai” ar vārdiem “ievērojot šā panta piektās daļas nosacījumus”.

atbalstīt

5. 51. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “un dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem”;

papildināt trešo un ceturto daļu pēc vārdiem “pilnvarotai personai” ar vārdiem “ievērojot šā panta piektās daļas nosacījumus”;

papildināt pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem tajā esošajiem privatizācijas objektiem, bet nav ievēroti šā panta piektās daļas 4. punkta nosacījumi, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu - pilnvarotai personai.”;

uzskatīt līdzšinējo septīto daļu par astoto daļu.

59.pants. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas kompetence

(1) Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai ir pienākums:

1) uzraudzīt un kontrolēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības likumību;

2) apturēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju nelikumīgos lēmumus līdz sūdzības izskatīšanai domes (padomes) sēdē;

3) izstrādāt privatizācijas nodrošināšanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus;

4) sniegt bezmaksas konsultācijas;

5) ne retāk kā reizi ceturksnī sniegt pārskatu Ministru kabinetam par privatizācijas norisi;

6) nodot valsts daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai;

7) izstrādāt normatīvo aktu projektus par valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībām un par dzīvojamo māju saglabāšanu valsts īpašumā;

8) koordinēt valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībām;

9) veikt valsts dzīvojamo māju privatizāciju;

10) nodot valsts dzīvojamās mājās esošos neprivatizētos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un neprivatizētās valsts dzīvojamās mājas pašvaldībām;

11) veidot un uzturēt dzīvojamo māju privatizācijas elektronisko datu bāzi, nodrošinot sadarbību ar citām valsts informācijas sistēmām;

12) apkopot un uzturēt informāciju par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

(2) Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai ir tiesības:

1) ierosināt pašvaldību domēm (padomēm) atcelt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vai to priekšsēdētājus, ja atkārtoti netiek pildīti vai tiek pārkāpti likumi vai Ministru kabineta noteikumi;

2) noteikt termiņus, kādos pašvaldību domēm (padomēm) atcelto dzīvojamo māju privatizācijas komisiju vai to priekšsēdētāju vietā jāieceļ dzīvojamo māju privatizācijas komisijas citā sastāvā vai citi priekšsēdētāji;

3) izdot pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām metodiskos norādījumus par dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darba organizāciju;

4) pieprasīt un saņemt no pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām, kā arī no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām informāciju, kas saistīta ar privatizāciju;

5) veikt citas šajā likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas;

6) piedalīties dzīvojamo māju apsaimniekošanas organizēšanā pēc dzīvojamo māju privatizācijas;

7) ar pilsētas un novada domes, pagasta padomes vai rajona padomes pilnvarojumu privatizēt attiecīgo pašvaldību dzīvojamās mājas.

7. 59. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) nodrošināt dzīvojamās mājās esošo valsts daļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzraudzību”;

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) piedalīties dzīvojamo māju apsaimniekošanas organizēšanā pēc dzīvojamo māju privatizācijas, kā arī organizēt privatizēto dzīvokļu īpašnieku un to apsaimniekotāju apmācības par dzīvojamo māju apsaimniekošanas jautājumiem”;

papildināt otro daļu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8) piedalīties privatizēto dzīvojamo māju atjaunošanas pasākumu organizēšanā;

9) sniegt maksas pakalpojumus savas kompetences ietvaros atbilstoši ekonomikas ministra apstiprinātajiem pakalpojumu veidiem un tarifiem;

10) pieprasīt un saņemt no citām valsts informācijas sistēmām bezmaksas informāciju, kas nepieciešama dzīvojamo māju privatizācijas elektroniskās datu bāzes uzturēšanai un aktualizēšanai.”

Aizstāt 59. panta pirmās daļas 11. punktā vārdu “sadarbību“ ar vārdiem “bezmaksas sadarbību“

Aizstāt 59. panta 13. punktā vārdu “nodrošināt” ar vārdu

“veikt”.

Izteikt 59. panta otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) piedalīties privatizēto dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas organizēšanā, kā arī organizēt privatizēto dzīvokļu īpašnieku un to apsaimniekotāju apmācību par dzīvojamo māju apsaimniekošanas jautājumiem”;

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 59. panta otrās daļas 8. punktu;

attiecīgi mainīt nākamo punktu numerāciju.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

6. 59. pantā:

aizstāt pirmās daļas 11. punktā vārdu “sadarbību“ ar vārdiem “bezmaksas sadarbību“;

papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) veikt dzīvojamās mājās esošo valsts daļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzraudzību”;

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) piedalīties privatizēto dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas organizēšanā, kā arī organizēt privatizēto dzīvokļu īpašnieku un to apsaimniekotāju apmācību par dzīvojamo māju apsaimniekošanas jautājumiem”;

papildināt otro daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) sniegt maksas pakalpojumus savas kompetences ietvaros atbilstoši ekonomikas ministra apstiprinātajiem pakalpojumu veidiem un tarifiem;

9) pieprasīt un saņemt no citām valsts informācijas sistēmām bezmaksas informāciju, kas nepieciešama dzīvojamo māju privatizācijas elektroniskās datu bāzes uzturēšanai un aktualizēšanai.”

66.pants. Dzīvojamās mājas privatizācijas tehniskās izpildes apmaksa un nodokļi (nodevas)

(1) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, visas personas norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Personas, kuras dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvušas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tiek atbrīvotas no samaksas par privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju.

8. Izteikt 66.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, visas personas norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Personas, kuras dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvušas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī personas, kuras izpērk valsts vai pašvaldības zemes gabalu šā likuma pārejas noteikumu 27.punktā noteiktajā kārtībā, tiek atbrīvotas no samaksas par privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju.”

10.

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto likumprojekta 8. pantu.

atbalstīt,

skatīt

21. priekšlik.

67.pants. Dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšana privatizācijas fondos

(1) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 60 procentu apmērā ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai un dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā, kā arī apsaimniekošanas organizēšanai pēc to privatizācijas.

(2) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai un dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā, kā arī apsaimniekošanas organizēšanai pēc to privatizācijas. Lēmumu par šo līdzekļu sadalījumu starp Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām pieņem Ministru kabinets pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ierosinājuma.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, privatizējot neizīrētus dzīvokļus šā likuma 15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā un 73.3 panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības ienākumos.

(4) Visi līdzekļi, kas iegūti šā likuma 15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā un 73.3 panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā privatizējot valstij piederošajās mājās esošos neizīrētos dzīvokļus, ieskaitāmi Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ienākumos un izmantojami dzīvojamo māju remontam.

9. Izteikt 67.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami:

1) dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;

2) dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā;

3) dzīvojamo māju apsaimniekošanas organizēšanai pēc to privatizācijas;

4) privatizēto dzīvojamo māju atjaunošanas pasākumu finansēšanai;

5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā - darbības uzsākšanai publiskajai aģentūrai, kas izveidota saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu un kas pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidācijas pārņem visas šīs komisijas tiesības un pienākumus.”

13.

Izteikt otrajā lasījumā pieņemto 67. panta otrās daļas 3. punktu

šādā redakcijā:

“3) privatizēto dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas pasākumu organizēšanai;

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 67. panta otrās daļas 4. punktu.

Izteikt otrajā lasījumā pieņemto 67. panta otrās daļas 5. punktu kā 4. punktu šādā redakcijā:

“4) tās publiskās aģentūras darbības uzsākšanai, kura pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidācijas pilda šīs komisijas funkcijas.”

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

7. Izteikt 67.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami:

1) dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;

2) dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā;

3) privatizēto dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas pasākumu organizēšanai;

4) tās publiskās aģentūras darbības uzsākšanai, kura pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidācijas pilda šīs komisijas funkcijas.”

Pārejas noteikumi

21. Visas valsts dzīvojamās mājas, kā arī visi dzīvojamās mājās valsts īpašumā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, par kuru privatizēšanu nav noslēgti pirkuma līgumi un kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (turpmāk - dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kļūst par to pilsētu un pagastu pašvaldību īpašumu, kuru administratīvajā teritorijā attiecīgās mājas atrodas. Šie noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, par kuru saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.jūlijam ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.

14.

Izteikt pārejas noteikumu 21. punktu šādā redakcijā:

“21. Valsts dzīvojamās mājas, kā arī dzīvojamās mājās valsts īpašumā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, par kuru privatizēšanu nav noslēgti pirkuma līgumi un kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (turpmāk - dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek nodotas to pilsētu un pagastu pašvaldību īpašumā, kuru administratīvajā teritorijā attiecīgās mājas atrodas.“

atbalstīt

8. Pārejas noteikumos:

izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

“21. Valsts dzīvojamās mājas, kā arī dzīvojamās mājās valsts īpašumā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, par kuru privatizēšanu nav noslēgti pirkuma līgumi un kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (turpmāk - dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek nodotas to pilsētu un pagastu pašvaldību īpašumā, kuru administratīvajā teritorijā attiecīgās mājas atrodas.“;

22. Valsts īpašumā esošo dzīvojamo māju vai dzīvojamo māju neprivatizēto daļu valdītāji sagatavo nodošanai pieņemšanas un nodošanas aktus un dzīvojamo māju dokumentāciju.

15.

Izslēgt pārejas noteikumu 22. un 23. punktu.

atbalstīt

izslēgt 22. un 23. punktu;

23. Pilsētu un pagastu pašvaldības:

1) pārņem no valsts dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju valdītājiem visu nepieciešamo dokumentāciju;

2) uzsāk no valsts pārņemto dzīvojamo māju un dzīvojamo māju neprivatizēto daļu apsaimniekošanu.

Triju mēnešu laikā pēc valsts dzīvojamo māju un dzīvojamo māju neprivatizēto daļu pārņemšanas pilsētu un pagastu pašvaldības nostiprina īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda.

24. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai tās tiesību un saistību pārņēmējs pēc 2001.gada 1.janvāra nodrošina:

1) valsts īpašumā esošo dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju nodošanu attiecīgo pašvaldību īpašumā;

2) pārraudzību pār privatizēto dzīvojamo māju nodošanu dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekošanā;

3) valsts dzīvojamo māju privatizācijas objektu pirkuma un ķīlas līgumos paredzēto atlikto maksājumu kontroli;

4) dzīvojamo māju privatizācijas elektroniskās datu bāzes uzturēšanu un aktualizēšanu.

10. Pārejas noteikumos:

izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

“24. Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju likvidē ar Ministru kabineta rīkojumu. Pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidācijas visas šajā likumā noteiktās šīs komisijas tiesības un pienākumus pārņem Ministru kabineta izveidotā publiskā aģentūra.”;

Izteikt otrajā lasījumā pieņemtā pārejas noteikumu 24. punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidācijas šajā likumā noteiktās šīs komisijas funkcijas pilda un saistības pārņem Ministru kabineta izveidotā publiskā aģentūra.”;

atbalstīt

izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

“24. Centrālo dzīvojamo māju privati zācijas komisiju likvidē ar Ministru kabineta rīkojumu. Pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidācijas šajā likumā noteiktās šīs komisijas funkcijas pilda un saistības pārņem Ministru kabineta izveidotā publiskā aģentūra.”;

26. Pēc 2002.gada 1.janvāra pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu. Šajā likumā noteiktās pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas funkcijas turpina veikt attiecīgā dome (padome) vai tās pilnvarota institūcija. Pilsētu domes un pagastu padomes informē Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu un institūciju, kura turpina veikt dzīvojamo māju privatizācijas komisijas funkcijas.

17.

Izteikt pārejas noteikumu 26. punktu šādā redakcijā:

“26. Pašvaldības dome (padome) lēmumu par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu var pieņemt, ja privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvātas visas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās privatizācijai nododamās pašvaldības dzīvojamās mājas.”

atbalstīt

izteikt 26. punktu šādā redakcijā:

“26. Pašvaldības dome (padome) lēmumu par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu var pieņemt, ja privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvātas visas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās privatizācijai nododamās pašvaldības dzīvojamās mājas.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 27.punktu šādā redakcijā:

“ 27. Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācija šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai un šī māja vai nu daļēji vai pilnībā atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemes gabals vai tā domājamā daļa, kas ir proporcionāla attiecīgā dzīvokļa platībai, ievērojot šādu kārtību:

1) privatizācijas komisija nosūta dzīvokļu īpašniekiem, vai viņu pilnvarotajai personai, ja dzīvokļu īpašnieki atbilstoši šā likuma noteikumiem ir pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības, uzaicinājumu privatizēt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja;

2) uzaicinājumā privatizācijas komisija norāda privatizējamā zemes gabala platību, kadastrālo vērtību un samaksas nosacījumus;

3) zemes gabala pirkuma maksa ir ekvivalenta tā kadastrālajai vērtībai;

4) valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas pilsētās, nodod privatizācijai par sertifikātiem;

5) valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas lauku apvidos, nodod īpašumā bez atlīdzības, noslēdzot vienošanos par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības;

6) privatizācijas komisija pieņem lēmumu par tāda valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizāciju, uz kura atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, ja zemes gabala privatizācijai rakstveidā piekrituši visi privatizēto objektu īpašnieki;

7) privatizācijas komisija pirkuma līgumu vai vienošanos šajā likumā noteiktajā kārtībā slēdz ar katru privatizētā objekta īpašnieku, un valsts vai pašvaldības zemes gabals tiek nodots pircēja īpašumā atbilstoši viņa īpašumā esošā dzīvokļa īpašuma domājamai daļai.”

22.

Izteikt otrajā lasījumā pieņemtā pārejas noteikumu 27. punkta ievadu un 1. apakšpunktu šādā redakcijā:

“27. Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācija šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz 2002. gada 31. jūlijam un šī māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemes gabals, ievērojot šādu kārtību:

1) privatizācijas komisija nosūta privatizēto objektu īpašniekiem uzaicinājumu privatizēt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja;”.

Papildināt pārejas noteikumu 27. punktu ar 8. apakšpunktu šādā redakcijā:

“8) slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, piemērojami šā likuma 42. panta trešās daļas noteikumi.”

Papildināt pārejas noteikumu 27. punktu ar 9. apakšpunktu šādā redakcijā:

“9) ja zemes gabalu nevar nodot privatizēto objektu īpašniekiem, jo nav ievērots šā punkta 6. apakšpunkta nosacījums, privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta;”.

Papildināt pārejas noteikumu 27. punktu ar 10. apakšpunktu šādā redakcijā:

“10) personas, kuras izpērk valsts vai pašvaldības zemes gabalu šo pārejas noteikumu 27. punktā noteiktajā kārtībā, tiek atbrīvotas no maksas par privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju.”

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2002. gada 1. augustā.”

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 27.punktu šādā redakcijā:

“ 27. Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācija šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz 2002. gada 31. jūlijam un šī māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemes gabals, ievērojot šādu kārtību:

1) privatizācijas komisija nosūta privatizēto objektu īpašniekiem uzaicinājumu privatizēt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja;

2) uzaicinājumā privatizācijas komisija norāda privatizējamā zemes gabala platību, kadastrālo vērtību un samaksas nosacījumus;

3) zemes gabala pirkuma maksa ir ekvivalenta tā kadastrālajai vērtībai;

4) valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas pilsētās, nodod privatizācijai par sertifikātiem;

5) valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas lauku apvidos, nodod īpašumā bez atlīdzības, noslēdzot vienošanos par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības;

6) privatizācijas komisija pieņem lēmumu par tāda valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizāciju, uz kura atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, ja zemes gabala privatizācijai rakstveidā piekrituši visi privatizēto objektu īpašnieki;

7) privatizācijas komisija pirkuma līgumu vai vienošanos šajā likumā noteiktajā kārtībā slēdz ar katru privatizētā objekta īpašnieku, un valsts vai pašvaldības zemes gabals tiek nodots pircēja īpašumā atbilstoši viņa īpašumā esošā dzīvokļa īpašuma domājamai daļai;

8) slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, piemērojami šā likuma 42. panta trešās daļas noteikumi;

9) ja zemes gabalu nevar nodot privatizēto objektu īpašniekiem, jo nav ievērots šā punkta 6. apakšpunkta nosacījums, privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta;

10) personas, kuras izpērk valsts vai pašvaldības zemes gabalu šo pārejas noteikumu 27. punktā noteiktajā kārtībā, tiek atbrīvotas no maksas par privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju.”

Likums stājas spēkā 2002. gada 1. augustā.