Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas

kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta ”Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums” (Reģ. nr. 1174, dok. nr. 4100; A) izskatīšanu 1. lasījumā.

Komisija izskatīja minēto likumprojektu šā gada 16. aprīļa sēdē un to atbalstīja.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs V. Balodis

Likumprojekts

Šā likuma mērķis ir noteikt sākumdeklarēšanas pienākumu un sākumdeklarēšanas principus, lai:

1) veicinātu korupcijas novēršanu un pastiprinātu ienākumu likumības kontroli;

2. novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;
3. atvieglotu pierādījumu vākšanu, atklājot un izmeklējot noziedzīgus nodarījumus.

1. Sākumdeklarēšana ir visaptverošs, vienreizējs un obligāts process visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, arī tiem, kuri atrodas ārvalstīs (turpmāk - persona) un kuriem sākumdeklarācijas iesniegšanas brīdī ir īpašumā kāda no šādām lietām:

1. nekustamais īpašums, kas atrodas ārvalstīs;
2. ārvalstīs reģistrēti sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi, kuru reģistrāciju valsts institūcijās paredz Latvijas normatīvie akti;
3. kapitāla daļas citu valstu uzņēmējsabiedrībās;
4. naudas uzkrājumi un vērtspapīri, kuru kopējā vērtība šā likuma spēkā stāšanās brīdī pārsniedz 10000 latu;
5. antīki priekšmeti un mākslas darbi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 20000 latu;
6. dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 10000 latu;
7. dažādas kolekcijas, ja vienas kolekcijas vērtība pārsniedz 10000 latu;
8. jebkura cita kustama lieta, kas nav minēta šīs daļas 5., 6. vai 7.punktā un nav reģistrējama Latvijas publiskajos reģistros un kuras vērtība pārsniedz 5000 latu;
9. naudas uzkrājumi, vērtspapīri, antīki priekšmeti, mākslas darbi, dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi, kolekcijas, kuru kopējā vērtība pārsniedz 40000 latu.

(2) Naudas uzkrājumi ir:

1. skaidra nauda;
2. bezskaidra nauda, kas tiek glabāta kredītiestādē;
3. samaksātās apdrošināšanas prēmiju summas saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai jebkuru citu apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu;
4. ieguldījumi privātajos pensiju fondos;
5. ieguldījumi kustamā un nekustamā īpašuma iegādei, kas tiek pirkts saskaņā ar līzinga noteikumiem;
6. citām personām izsniegtie aizdevumi.

3. Mākslas darbi ir šādas profesionālu mākslinieku mērķtiecīgā darbībā radītas vērtības:

1. gleznas, kolāžas un līdzīgas dekoratīvas plāksnes (sienas un cita veida rotājumi), krāsojumi un zīmējumi, izņemot plānus, kā arī arhitektūrā un inženiertehniski, industriāli, komerciāli, topogrāfiski vai līdzīgiem nolūkiem izmantojamus zīmējumus un rūpnieciski ražotus dekoratīvus priekšmetus;
2. litogrāfijas, gravīras un estampi, kuru izgatavošanā izmantotas ar roku izgrebtas vai ar roku gravētas klišejas, plātnes vai citi materiāli un kurus mākslinieks ir parakstījis un numurējis;
3. jebkura materiāla skulptūru un statuju oriģināli un lietas skulptūras, izņemot rūpnieciski ražotas reprodukcijas, un tradicionālās amatniecības komerciāli izstrādājumi;
4. gobelēni un sienas tekstils;
5. keramikas priekšmetu oriģināli, ko parakstījis pats mākslinieks;
6. roku darba vara emaljas ar mākslinieka vai mākslinieku darbnīcas parakstu.

3. Kolekcija ir pastmarku, grāmatu, pirmās dienas aplokšņu, rakstāmlietu, automobiļu, ieroču, apzīmogotu likumīgu maksāšanas līdzekļu vai neapzīmogotu maksāšanas līdzekļu (ja tos nav paredzēts lietot kā likumīgus maksāšanas līdzekļus), kā arī citu lietu sistematizēts krājums.
4. Antīki priekšmeti ir seni augstas kvalitātes sadzīves un tehnikas priekšmeti, iekārtas, suvenīri un piemiņas lietas, kas raksturo noteikta vēstures perioda kultūru.
5. Sākumdeklarēšanas pienākumu nepilngadīgu personu vietā izpilda vecāki vai tas no vecākiem, kurš saskaņā ar Civillikumu vai bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu realizē vecāku varu, vai aizbildņi. Aizgādnībā esošu personu vietā sākumdeklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi.
6. Šā panta pirmās daļas 4., 5., 6., 7. un 8.punktā un šā panta otrajā daļā noteiktās lietas deklarējamas attiecībā uz Latviju un uz ārvalstīm.
7. Esošās un bijušās valsts amatpersonas un viņu radinieki, kuri ir iesnieguši valsts amatpersonas deklarāciju saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu, sākumdeklarāciju iesniedz tikai gadījumā, ja to īpašumā ir šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. un 8.punktā minētās lietas, kuras netika norādītas valsts amatpersonas deklarācijā. Ja valsts amatpersonas (arī bijušās) un viņas radinieku īpašumā nav šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. un 8.punktā minēto lietu, šīs personas saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu iesniegtā deklarācija ir uzskatāma par sākumdeklarāciju.

1. Nekustamajam īpašumam sākumdeklarācijā norāda tā kadastrālo vērtību vai citu attiecīgajā ārvalstī noteiktu kadastrālajai vērtībai pielīdzināmu vērtību.
2. Naudas uzkrājumiem sākumdeklarācijā norāda to summu attiecīgajā valūtā.
3. Kapitāldaļām norāda to skaitu un kopējo vērtību, bet vērtspapīriem - to skaitu un nominālvērtību summu.
4. Transportlīdzekļu, antīku priekšmetu, mākslas darbu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, dažādu kolekciju un šā likuma 2.panta pirmās daļas 8.punktā minēto lietu novērtējumu sniedz persona atbilstoši to tirgus vērtībai sākumdeklarācijas iesniegšanas brīdī.
5. Ja antīka priekšmeta vai mākslas darba tirgus vērtība personai nav zināma, šo lietu novērtējumu sniedz pati persona atbilstoši tās izpratnei un pārliecībai.

1. Ja persona nav iesniegusi sākumdeklarāciju, tiek atzīts fakts, ka tai sākumdeklarēšanas brīdī nav piederējušas deklarējamās mantiskās vērtības.
2. Ja pēc sākumdeklarēšanas personas mantiskais stāvolis vai izdevumi pārsniedz sākumdeklarācijā norādītās mantiskās iespējas, iespējas, ko rada gūtie ienākumi, par kuriem samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un iespējas, ko rada ienākumi, kuri saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" prasībām ir deklarēti vai nebija deklarējami kā personas gada laikā gūtie, un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi, tiek atzīts fakts, ka persona ir guvusi ar nodokli apliekamus ienākumus, par kuriem ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
3. Par šā panta otrajā daļā minētajiem ienākumiem Valsts ieņēmumu dienests aprēķina personas apliekamo ienākumu.

1. Persona sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz sākumdeklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc dzīvesvietas.
2. Sākumdeklarācijā norāda šādu informāciju:

1. personas vārds, uzvārds un personas kods;
2. personas adrese;
3. šā likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktās personai piederošās lietas un lietu kopības, norādot katras vērtību;
4. personas apliecinājums par sniegto datu pareizību;
5. sākumdeklarācijas aizpildīšanas datums.

1. Sākumdeklarācijā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, kura ir pieejama un izmantojama tikai šajā likumā noteiktajos gadījumos.
2. Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu.
3. Sākumdeklarācijas veidlapas paraugu, kā arī sākumdeklarāciju iesniegšanas, uzskaites un glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Sākumdeklarācijā iekļauto informāciju var izmantot vienīgi, lai kontrolētu ienākumu likumību, kā arī atklātu un novērstu korupciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citus noziedzīgus nodarījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto darbību īstenošanai sākumdeklarāciju atbilstoši savai kompetencei var pieprasīt tiesa (tiesnesis), kā arī ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks, Korupcijas novēršanas biroja priekšnieks, Valsts policijas priekšnieks, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks pēc tiesas (tiesneša) atļaujas saņemšanas.

(3) Sākumdeklarācijā minēto informāciju ir tiesības izmantot šā panta otrajā daļā minētajām amatpersonām, kā arī ģenerālprokurora īpaši pilnvarotiem prokuroriem un Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka, Valsts policijas priekšnieka, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora īpaši pilnvarotām amatpersonām.

(4) Kārtību, kādā šā panta otrajā un trešajā daļā minētās amatpersonas iegūst, glabā un izmanto sākumdeklarācijās minēto informāciju, nosaka Ministru kabinets.

1. Ienākumus, kas gūti, pārdodot vai citādi atsavinot šā likuma 2.pantā noteiktās lietas, un nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, deklarē kā ar nodokli neapliekamos ienākumus, ja to kopējā summa pārsniedz četrkāršu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu.
2. Šā panta pirmajā daļā noteikto deklarēšanu veic saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.maijā.