Teksts LP1174

Likumprojekts

Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums
1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt sākumdeklarēšanas pienākumu un sākumdeklarēšanas principus, lai:

1) veicinātu korupcijas novēršanu un pastiprinātu ienākumu likumības kontroli;

novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

atvieglotu pierādījumu vākšanu, atklājot un izmeklējot noziedzīgus nodarījumus.

2.pants. Sākumdeklarēšanas pienākums

Sākumdeklarēšana ir visaptverošs, vienreizējs un obligāts process visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, arī tiem, kuri atrodas ārvalstīs (turpmāk - persona) un kuriem sākumdeklarācijas iesniegšanas brīdī ir īpašumā kāda no šādām lietām:

nekustamais īpašums, kas atrodas ārvalstīs;

ārvalstīs reģistrēti sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi, kuru reģistrāciju valsts institūcijās paredz Latvijas normatīvie akti;

kapitāla daļas citu valstu uzņēmējsabiedrībās;

naudas uzkrājumi un vērtspapīri, kuru kopējā vērtība šā likuma spēkā stāšanās brīdī pārsniedz 10000 latu;

antīki priekšmeti un mākslas darbi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 20000 latu;

dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 10000 latu;

dažādas kolekcijas, ja vienas kolekcijas vērtība pārsniedz 10000 latu;

jebkura cita kustama lieta, kas nav minēta šīs daļas 5., 6. vai 7.punktā un nav reģistrējama Latvijas publiskajos reģistros un kuras vērtība pārsniedz 5000 latu;

naudas uzkrājumi, vērtspapīri, antīki priekšmeti, mākslas darbi, dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi, kolekcijas, kuru kopējā vērtība pārsniedz 40000 latu.

(2) Naudas uzkrājumi ir:

skaidra nauda;

bezskaidra nauda, kas tiek glabāta kredītiestādē;

samaksātās apdrošināšanas prēmiju summas saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai jebkuru citu apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu;

ieguldījumi privātajos pensiju fondos;

ieguldījumi kustamā un nekustamā īpašuma iegādei, kas tiek pirkts saskaņā ar līzinga noteikumiem;

citām personām izsniegtie aizdevumi.

Mākslas darbi ir šādas profesionālu mākslinieku mērķtiecīgā darbībā radītas vērtības:

gleznas, kolāžas un līdzīgas dekoratīvas plāksnes (sienas un cita veida rotājumi), krāsojumi un zīmējumi, izņemot plānus, kā arī arhitektūrā un inženiertehniski, industriāli, komerciāli, topogrāfiski vai līdzīgiem nolūkiem izmantojamus zīmējumus un rūpnieciski ražotus dekoratīvus priekšmetus;

litogrāfijas, gravīras un estampi, kuru izgatavošanā izmantotas ar roku izgrebtas vai ar roku gravētas klišejas, plātnes vai citi materiāli un kurus mākslinieks ir parakstījis un numurējis;

jebkura materiāla skulptūru un statuju oriģināli un lietas skulptūras, izņemot rūpnieciski ražotas reprodukcijas, un tradicionālās amatniecības komerciāli izstrādājumi;

gobelēni un sienas tekstils;

keramikas priekšmetu oriģināli, ko parakstījis pats mākslinieks;

roku darba vara emaljas ar mākslinieka vai mākslinieku darbnīcas parakstu.

Kolekcija ir pastmarku, grāmatu, pirmās dienas aplokšņu, rakstāmlietu, automobiļu, ieroču, apzīmogotu likumīgu maksāšanas līdzekļu vai neapzīmogotu maksāšanas līdzekļu (ja tos nav paredzēts lietot kā likumīgus maksāšanas līdzekļus), kā arī citu lietu sistematizēts krājums.

Antīki priekšmeti ir seni augstas kvalitātes sadzīves un tehnikas priekšmeti, iekārtas, suvenīri un piemiņas lietas, kas raksturo noteikta vēstures perioda kultūru.

Sākumdeklarēšanas pienākumu nepilngadīgu personu vietā izpilda vecāki vai tas no vecākiem, kurš saskaņā ar Civillikumu vai bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu realizē vecāku varu, vai aizbildņi. Aizgādnībā esošu personu vietā sākumdeklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi.

Šā panta pirmās daļas 4., 5., 6., 7. un 8.punktā un šā panta otrajā daļā noteiktās lietas deklarējamas attiecībā uz Latviju un uz ārvalstīm.

Esošās un bijušās valsts amatpersonas un viņu radinieki, kuri ir iesnieguši valsts amatpersonas deklarāciju saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu, sākumdeklarāciju iesniedz tikai gadījumā, ja to īpašumā ir šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. un 8.punktā minētās lietas, kuras netika norādītas valsts amatpersonas deklarācijā. Ja valsts amatpersonas (arī bijušās) un viņas radinieku īpašumā nav šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. un 8.punktā minēto lietu, šīs personas saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu iesniegtā deklarācija ir uzskatāma par sākumdeklarāciju.

3.pants. Īpašuma novērtēšana

Nekustamajam īpašumam sākumdeklarācijā norāda tā kadastrālo vērtību vai citu attiecīgajā ārvalstī noteiktu kadastrālajai vērtībai pielīdzināmu vērtību.

Naudas uzkrājumiem sākumdeklarācijā norāda to summu attiecīgajā valūtā.

Kapitāldaļām norāda to skaitu un kopējo vērtību, bet vērtspapīriem - to skaitu un nominālvērtību summu.

Transportlīdzekļu, antīku priekšmetu, mākslas darbu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, dažādu kolekciju un šā likuma 2.panta pirmās daļas 8.punktā minēto lietu novērtējumu sniedz persona atbilstoši to tirgus vērtībai sākumdeklarācijas iesniegšanas brīdī.

Ja antīka priekšmeta vai mākslas darba tirgus vērtība personai nav zināma, šo lietu novērtējumu sniedz pati persona atbilstoši tās izpratnei un pārliecībai.

4.pants. Sākumdeklarēšanas sekas

Ja persona nav iesniegusi sākumdeklarāciju, tiek atzīts fakts, ka tai sākumdeklarēšanas brīdī nav piederējušas deklarējamās mantiskās vērtības.

Ja pēc sākumdeklarēšanas personas mantiskais stāvolis vai izdevumi pārsniedz sākumdeklarācijā norādītās mantiskās iespējas, iespējas, ko rada gūtie ienākumi, par kuriem samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un iespējas, ko rada ienākumi, kuri saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" prasībām ir deklarēti vai nebija deklarējami kā personas gada laikā gūtie, un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi, tiek atzīts fakts, ka persona ir guvusi ar nodokli apliekamus ienākumus, par kuriem ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Par šā panta otrajā daļā minētajiem ienākumiem Valsts ieņēmumu dienests aprēķina personas apliekamo ienākumu.

5.pants. Sākumdeklarācijā norādāmā informācija, tās iesniegšanas, uzskaites un glabāšanas kārtība

Persona sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz sākumdeklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc dzīvesvietas.

Sākumdeklarācijā norāda šādu informāciju:

personas vārds, uzvārds un personas kods;

personas adrese;

šā likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktās personai piederošās lietas un lietu kopības, norādot katras vērtību;

personas apliecinājums par sniegto datu pareizību;

sākumdeklarācijas aizpildīšanas datums.

Sākumdeklarācijā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, kura ir pieejama un izmantojama tikai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu.

Sākumdeklarācijas veidlapas paraugu, kā arī sākumdeklarāciju iesniegšanas, uzskaites un glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Sākumdeklarāciju izmantošana

(1) Sākumdeklarācijā iekļauto informāciju var izmantot vienīgi, lai kontrolētu ienākumu likumību, kā arī atklātu un novērstu korupciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citus noziedzīgus nodarījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto darbību īstenošanai sākumdeklarāciju atbilstoši savai kompetencei var pieprasīt tiesa (tiesnesis), kā arī ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks, Korupcijas novēršanas biroja priekšnieks, Valsts policijas priekšnieks, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks pēc tiesas (tiesneša) atļaujas saņemšanas.

(3) Sākumdeklarācijā minēto informāciju ir tiesības izmantot šā panta otrajā daļā minētajām amatpersonām, kā arī ģenerālprokurora īpaši pilnvarotiem prokuroriem un Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka, Valsts policijas priekšnieka, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora īpaši pilnvarotām amatpersonām.

(4) Kārtību, kādā šā panta otrajā un trešajā daļā minētās amatpersonas iegūst, glabā un izmanto sākumdeklarācijās minēto informāciju, nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Ienākumu deklarēšana

Ienākumus, kas gūti, pārdodot vai citādi atsavinot šā likuma 2.pantā noteiktās lietas, un nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, deklarē kā ar nodokli neapliekamos ienākumus, ja to kopējā summa pārsniedz četrkāršu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu.

Šā panta pirmajā daļā noteikto deklarēšanu veic saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

8.pants. Atbildība

Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.maijā.

Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likuma

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2000. gada 8. augustā Ministru kabinetā tika akceptēta Korupcijas novēršanas koncepcija, ar kuru Ministru kabinets pieņēma lēmumu ieviest sākumdeklarēšanu.

Pašreiz ir spēkā 1995.gada Korupcijas novēršanas likums, kas nosaka valsts amatpersonām pienākumu iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, kas pēc būtības ir sākumdeklarācijas tikai noteiktam personu lokam.

Nav atrisināts jautājums par citu personu dzīves līmeņa atbilstības viņu ienākumiem noteikšanu un tas ļauj šodienas un nākotnes izdevumus attaisnot ar pagātnes ieņēmumiem un to uzkrājumiem. Līdz ar to, Latvijā apgrozās “melnā nauda”.

Bez sākumdeklarācijas kā atskaites punkta nevar tikt adekvāti piemērota arī likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 22.pantā paredzētā papildus deklarācija. Šo deklarāciju var pieprasīt par trīs gadu periodu, bet neesot atskaites punktam, vajadzīgā informācija bieži netiek saņemta.

Līdz ar to nepieciešams jauns likums, kas noteiktu atskaites punktu personas īpašuma stāvokļa izmaiņām un tādējādi atvieglotu vairāku noziedzīgu nodarījumu, tai skaitā, korupcijas gadījumu, atklāšanu un padarītu efektīvāku nodokļu iekasēšanu atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 22.pantā noteiktajam.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likums nosaka atskaites punktu tālākai ienākumu un izdevumu salīdzinošai kontrole, paredzot vienreizēju un obligātu sākumdeklarēšanu fiziskām personām, kurām pieder likuma 2.pantā noteiktais īpašums.

Ievērojot to, ka vairākos Latvijā esošos publiskajos reģistros jau tiek reģistrēti vairāki īpašumi (piemēram; nekustamais īpašums, transporta līdzekļi), tiek prasīts deklarēt tikai Latvijas publiskajos reģistros nereģistrēto īpašumu. Vairākām īpašumu kategorijām ir noteikts limits, sākot ar kuru personai tas ir jādeklarē, lai deklarācija nebūtu jāiesniedz par katru lietu.

Fizisko personu darījumi deklarējami likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” noteiktajā kārtībā.

Iesniegtās sākumdeklarācijas būs pieejamas tikai īpaši pilnvarotām amatpersonām un tiks pārbaudītas tikai gadījumā, kad būs nepieciešams noteikt atskaites punktu personas īpašuma stāvokļa izmaiņām, tas ir, vai nu nodokļu iekasēšanai vai pierādījumu vākšanai izmeklējot noziedzīgus nodarījumus. Līdz ar to visu deklarāciju automātiska pārbaude netiks veikta, jo tas ir nevajadzīgi, nerezultatīvi un dārgi.

Ar sākumdeklarācijām netiek veikta visa īpašuma legalizācija. Deklarējot netiek prasīts norādīt īpašuma izcelsmi, bet, ja tiek konstatēs, ka īpašums iegūts noziedzīgā ceļā, persona tiek saukta pie atbildības par attiecīgu noziedzīgu nodarījumu, bet īpašums atbilstoši kriminālajai likumdošanai var tikt konfiscēts.

Paredzēts, ka likums stājas spēkā 2002.gada maijā, lai pēc likuma pieņemšanas varētu sagatavot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus un, lai varētu tikt noorganizēta sabiedrības informēšanas kampaņa.

II. Kāda var būt tiesību akta Ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts tieši šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Mainīsies sabiedrības attieksme pretkorupcijas jautājumos. Sabiedrības uzticības reitings valsts institūcijām un pašvaldībām kopumā pieaugs. Sagaidāma arī nelabvēlīga attieksme un neizpratne par sākumdeklarēšanas nepieciešamību no iedzīvotājiem, jo tas ir papildus pienākums pie īpašumtiesībām.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtē- jais gads				Trīs nākamie gadi					*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		2002				2003		2004	2005
Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un ienākumu likumības kontroli, tiks panāktas pozitīvas izmaiņas budžeta ieņēmumos. Naudas soda iekasēšana par administratīvajiem pārkāpumiem.		-				5		5	5
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		2002				2003		2004	2005
		1 163 983				24 684		24 684	24 684
3. Finansiālā ietekme		2002				2003		2004	2005
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai Naudas soda iekasēšana par administratīvajiem pārkāpumiem.						5		5	5
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Darbinieku darba samaksa (47 darbinieki uz 6 mēnešiem (deklarāciju saņemšanai), 10 darbinieki (elektroniskā skanēšana) uz 12 mēnešiem un 6 pastāvīgie darbinieki, kas nodrošina deklarāciju glabāšanu un izsniegšanu) Sociālā apdrošināšana (26,9%) Visu darbinieku uzturēšanas izdevumi (komunālie pakalpojumi, sakaru pakalpojumi un kancelejas izdevumi u.tml.) Darbinieku darba vietu iekārtošana (mēbeles) Tehniskais aprīkojums: 40 datori 37 printeri 33 metāla skapji Programmatūras nodokļu informatīvās sistēmas (NIS) papildinājumu izstrāde Deklarāciju izgatavošanas izmaksas Aploksnes Sabiedrības informēšanas pasākumi: Bukletu, vizuālās informācijas par iesniegšanas vietām, laikiem, termiņiem, mākslinieciskā izstrāde un datorsalikums, bukletu izgatavošana, reklāma TV-1) informatīvs raidījums un2) klipu izgatavošana un pārraidīšana; Deklarāciju uzglabāšana elektroniskā formātā Centrālās glabātuves izmaksas Transporta pakalpojumi		96 780 25 248 26 142 22 050 98 720 36 000 14 800 7 920 40 000 78 081 216 893 73 081 200 000 189 288 137 700				16 380 (sešiem pastāvīgajiem darbiniekiem) 4 272 4 032		16 380 4 272 4 032	16 380 4 272 4 032
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.				Nepieciešamās izmaiņas Krimināllikumā paredzot atbildību par īpašuma, saistību un ienākumu slēpšanu no valsts noteiktās kontroles un par nespēju pierādīt īpašuma izcelsmi. Nepieciešams izdarīt izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot atbildību par šā likuma pārkāpumiem. Izdarāmi arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”. Pamatojoties uz šo likumu jāizstrādā: MK noteikumi par Sākumdeklarācijas formu, iesniegšanas, uzskaites, glabāšanas kārtību; MK noteikumi par kārtību, kādā amatpersonas piekļūst, glabā un izmanto sākumdeklarācijās minēto informāciju. Šie MK noteikumu projekti nav izstrādāti. Plānots tos izstrādāt pēc likuma pieņemšanas līdz tā spēkā stāšanās laikam.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija					Likumprojekts šo jomu neskar.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.						Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)			Komentāri
							.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Darba grupas sēdēs piedalījās organizācijas Transparency International “Delna” un Latvijas ārpolitikas institūta pārstāvji.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Transparency International “Delna” atbalsta attiecīgās jomas regulējuma uzlabošanu. Arī Latvijas Ārpolitikas institūts atbalsta attiecīgās jomas regulējuma uzlabošanu. Institūta pārstāvis uzskata, ka likumprojekts atbilst Korupcijas novēršanas koncepcijā iekļautajai nostādnei izstrādāt īpašuma sākotnējās fiksācijas metodes un no šī viedokļa projekts ir apmierinošs. Tomēr ieinteresēto valsts institūciju vidū un plašākā sabiedrībā ir nepietiekama konceptuāla izpratne par iespējamiem sākumdeklarēšanas trūkumiem. Tāpēc sākumdeklarēšanas ieviešana var ciest no Phare ekspertu identificētajiem mīnusiem un citām nepilnībām. Konceptuāla alternatīva varētu būt atteikšanās no atsevišķas sākumdeklarēšanas, īpašuma fiksēšanu pilnībā integrējot uzlabotā nodokļu administrēšanas sistēmā. Šo organizāciju iesniegtie priekšlikumi diskutēti darba grupas sēdēs un pamatā iestrādāti likumprojekta tekstā.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Darba grupas sēdēs piedalījās Phare projekta “Pretkorupcijas likumdošana, izglītošanas un informācijas pr ogrammas” eksperti par dažādiem pretkorupcijas jautājumiem. Phare eksperti ir snieguši ziņojumu par sākumdeklarēšanu, kurā atzīmējuši, ka cīņai pret korupciju ar sākumdeklarāciju sistēmu: -tiek savākts pilns pārskats par Latvijas rezidentiem piederošas mantas struktūru, veidu un vērtību, ko varētu izmantot par atsauci nākotnē; -šāds pilns pārskats tiek iegūts ātri, jo sistēma tiek ieviesta uzreiz; - var veikt dažāda veida salīdzinājumus un pārbaudes, līdz minimumam samazinot iespēju aizdomās turamajiem izgudrot ticamus avotus savai neskaidras izcelsmes mantai. Phare eksperti ir arī atzīmējuši šādus sākumdeklarēšanas ieviešanas mīnusus: a) iespējamās administrēšanas procesa vājās vietas, kuras nekavējoties iedragās gan visu rezidentu gatavību pareizi aizpildīt deklarācijas, gan apdraudēs visas savāktās informācijas pilnīgumu un acīmredzamo noderīgumu; b) nepastāv salīdzināma starptautiskā pieredze; c) nepieciešams detalizēts īpašumu novērtēšanas mehānisms; d) nav iespējams koncentrēties uz korupcijas atklāšanu; e) var tikt legalizēti nākotnē pieņemtie kukuļi, deklarējot pārmērīgu īpašumu.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Likumprojekts paredz, ka likumā noteiktā izpildi veiks Valsts ieņēmumu dienests, paplašinot esošās funkcijas, un plānots, ka sākumdeklarācijas varētu tikt iesniegtas sešu mēnešu laikā, jo ne visi Latvijas iedzīvotāji būs iesniedzēji. Sākumdeklarācijās norādīto informāciju izmantos Valsts ieņēmumu dienests, jaunveidojamais Korupcijas novēršanas un apkarošana birojs, tiesa, prokuratūra un citas izziņas un tiesību aizsardzības iestādes savas kompetences ietvaros.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo			Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā, Eiropas Cilvēktiesību tiesā.