Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts (dok. nr. 4099)

nr.

Otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) amats – darba vai dienesta vieta noteiktā darbības jomā, noteiktā kvantitatīvā apjomā, ar pienākumiem, tiesībām un atbildību valsts vai pašvaldības institūcijā, sabiedriskā, politiskā vai reliģiskā organizācijā, kā arī uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā);

2) darbs - uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veicama noteikta darbība;

3) darījumu partneri - fiziskas un juridiskas personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidota fizisku un juridisku personu grupa, kas ir darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu vai kurām pieder kapitāla daļas kopīgā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) un kuras saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu;

4) interešu konflikts – situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, vai jāveic citas ar amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts amatpersonas, tās radinieku, laulātā vai darījumu partneru materiālās vai citas personiskās intereses;

5) radinieki – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa un pusbrālis;

6) radošais darbs - darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru par publicistisku, literāru vai māksliniecisku darbību;

7) valsts amatpersonas deklarācija – noteikta veida oficiāls paziņojums šā likuma izpildi kontrolējošai institūcijai vai amatpersonai;

8) valsts vai pašvaldības institūcija - valsts vai pašvaldības iestāde, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) un tā izveidotā struktūrvienība.

16.

Izteikt 1. panta 1. un 2. punktu kā 1. punktu šādā redakcijā:

“1) amats – darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā;”

Papildināt 1. pantu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā:

“2) uzņēmuma līgums – civiltiesisks līgums, ar kuru valsts amatpersona apņemas izpildīt citas personas labā noteikta apjoma darbu par zināmu atlīdzību;

Papildināt 1. pantu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

“3) pilnvarojums – tiesību kopums, ko cita persona piešķīrusi valsts amatpersonai, lai tā rīkotos pilnvarotāja vārdā un interesēs; “

Izteikt 1. panta 1. punktu pēc vārdiem “reliģiskā organizācijā” šādā redakcijā:

“kā arī valsts vai pašvaldības uzņēmumā (komercsabiedrībā), kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus ;”

Aizstāt 1.panta 3.punktā vārdus “fiziskas un juridiskas personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidota fizisku un juridisku personu grupa, kas ir darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu vai kurām pieder” ar vārdiem “fiziska vai juridiska persona vai uz līguma pamata izveidota fizisku un juridisku personu apvienība, kas ir darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu, kā arī fiziska vai juridiska persona vai uz līguma pamata izveidota fizisku un juridisku personu apvienība, kurai pieder”.

Izteikt līdzšinējo 1. panta 3. punktu kā 4. punktu šādā redakcijā:

“4) darījumu partneri -fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu.”

Papildināt 1. panta 4. punktu pēc vārdiem “lēmumu pieņemšanā” ar vārdiem “vai sagatavošanā”.

Aizstāt 1.panta 4.punktā vārdu “amata” un “amatu” attiecīgi ar vārdiem “valsts amatpersonas amata” un “valsts amatpersonas amatu”;

aizstāt 1.panta 4.punktā vārdus “materiālās vai citas personiskās” ar vārdiem “personiskās vai mantiskās”.

Kā likuma subjekti būtu jānorāda arī amatpersonas vīrs un sieva.

Izslēgt 1.panta 6.punktu.

Izslēgt 1. panta 7. punktu.

Izteikt 1.panta 8.punktu šādā redakcijā:

“8) valsts vai pašvaldības institūcija – valsts vai pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība”.

Papildināt 1. panta 8. punktu pēc vārda “iestāde” ar vārdu “aģentūra”.

Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

“8) valsts vai pašvaldības institūcija – valsts vai pašvaldības iestāde (tās struktūrvienība) vai kapitālsabiedrība (tās filiāle)”.

Juridiskais birojs

Papildināt 1.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs - valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs) vai kapitālsabiedrības valde”.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt,

mainīt

turpmāko punktu numerāc.

neatbalstīt

atbalstīt

skat. nākamo priekšlik.

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt,

6. punkts

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

skat. atbild komisijas priekšlik

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) amats – darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā;

2) uzņēmuma līgums – civiltiesisks līgums, ar kuru valsts amatpersona apņemas izpildīt citas personas labā noteikta apjoma darbu par zināmu atlīdzību;

3) pilnvarojums – tiesību kopums, ko cita persona piešķīrusi valsts amatpersonai, lai tā rīkotos pilnvarotāja vārdā un interesēs;

4) darījumu partneri -fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu;

5) interešu konflikts – situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;

6) radinieks – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais;

7) radošais darbs - publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbība, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru;

8) valsts vai pašvaldības institūcija – valsts vai pašvaldības iestāde (tās struktūrvienība) vai kapitālsabiedrība (tās filiāle);

9) valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs - valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs) vai kapitālsabiedrības valde.

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību valsts un sabiedrības interesēs, novēršot valsts amatpersonas, tās radinieku, laulātā vai darījumu partneru materiālās vai citas personiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonas darbības atklātību un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

(2) Šis likums nosaka:

1) ierobežojumus un aizliegumus valsts amatpersonu darbībai;

2) interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā;

3) valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes mehānismu.

19.

Izslēgt 2.panta pirmajā daļā vārdus “valsts un”.

Aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdus “materiālās vai citas personiskās” ar vārdiem “personiskās vai mantiskās”.

Izteikt 2.panta otro daļu kā jaunu 3.pantu ar nosaukumu šādā redakcijā:

“3.pants. Likuma darbības joma”.

Attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Šis likums paredz:

1) ierobežojumus un aizliegumus valsts amatpersonām;

2) interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā;

3) valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes mehānismu.

(1) Likuma subjekti ir valsts amatpersonas, kas šā likuma izpratnē ir:

1)Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs;

4)Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra un īpašu uzdevumu ministra padomnieks;

5)Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;

6) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks;

7)Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

8)Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;

9)Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks;

10)Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvaldes direktors;

11)Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes loceklis, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis vai citas komisijas loceklis, kura veic uzraudzības un kontroles funkcijas;

12)valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs un viņa vietnieks;

13)vispārējā un speciālā valsts civildienesta ierēdnis;

14)pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;

15) pašvaldības deputāts;

16)valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs un viņa vietnieks, kā arī tāda uzņēmuma vadītājs un viņa vietnieks, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentu;

17) tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;

18)Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un militārais darbinieks;

19)valsts (pašvaldības) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) padomes loceklis un valdes loceklis.

35..

Izteikt 3.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“3.pants. Valsts amatpersonas”

Izteikt 3.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts amatpersonas ir:”.

Papildināt ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

“4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, viņa vietnieks, Saeimas Kancelejas direktors un viņa vietnieks;”

mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Izteikt līdšinējo 4. punktu šādā redakcijā;

“5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra un valsts ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;

Izslēgt 1. panta 10. punktu

Papildināt panta pirmo daļu ar jaunu 11. punktu šādā redakcijā:

“11)Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks;”

Papildināt panta pirmo daļu ar jaunu 12. punktu šādā redakcijā:

“12)Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;”

Papildināt 3. panta pirmās daļas 11. punktu pēc vārdiem “vai citas” ar vārdiem “Saeimas vai Ministru kabineta izveidotas”

Aizstāt 3.panta pirmās daļas 11.punktā vārdu “regulatora” ar vārdiem “regulēšanas komisijas”;

aizstāt 3.panta pirmās daļas 11.punktā vārdus “citas komisijas” ar vārdiem “citas koleģiālas institūcijas”.

Izteikt līdzšinējo 11. punktu šādā redakcijā:

“13) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;”

Izteikt 3.panta 12.punktu šādā redakcijā:

“12) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;”

Aizstāt 3.panta pirmās daļas 13.punktā vārdu “speciālā” ar vārdu “specializētā”.

Izteikt 3.panta pirmās daļas 15.punktu šādā redakcijā:

“15) pašvaldības domes (padomes) deputāts;”.

Izteikt 3.panta pirmās daļas 16.punktu šādā redakcijā:

“16) tādas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;”

Papildināt līdzšinējo 3. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

20) valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona;

Izteikt 3.panta pirmās daļas 19.punktu kā jaunu 17.punktu šādā redakcijā:

“17) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;”

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt,

skat.17. punktu

atbalstīt

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt,

skat. 13. punktu

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt,

16. punkts

atbalstīt,

17. punkts

atbalstīt,

atbalstīt,

18. punkts

atbalstīt

atbalstīt,

19. punkts

(1) Valsts amatpersonas ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs un parlamentārais sekretārs;

5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra un valsts ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;

6) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;

7) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks;

8) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

9) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;

10) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks;

11) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks;

13) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;

14) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;

15) pašvaldības domes (padomes) deputāts;

16) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;

17) vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis;

18) tādas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;

19) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

21) tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;

22) Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un militārais darbinieks.

(2) Par valsts amatpersonu uzskatāma arī:

1) persona, kas ir iecelta, ievēlēta vai apstiprināta amatā vai veic darbu (pastāvīgi vai uz laiku) valsts vai pašvaldības institūcijā, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar tiesību aktiem ir tiesības patstāvīgi vai kā koleģiālas lēmējinstitūcijas loceklim sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai arī sagatavot vai pieņemt citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem, vai kura izstrādā normatīvo aktu projektus vai veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, vai koordinē nozares darbību;

2) persona, kas ir pilnvarota citādā veidā veikt publiskas funkcijas valsts vai pašvaldības institūcijā vai citā institūcijā ārpus valsts pārvaldes (piemēram, zvērināts revidents, ārstu biedrības, Amatniecības kameras vai citas sabiedriskās organizācijas loceklis, kas ar likumu ir pilnvarots veikt publiskas funkcijas).

38.

Aizstāt 3.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “tiesību aktiem” ar vārdiem “normatīvajiem aktiem” un aizstāt 1.punktā un turpmāk likumprojekta tekstā vārdus “koleģiāla lēmējinstitūcija” ar vārdiem “koleģiāla institūcija”.

Aizstāt 3.panta otrās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā vārdus “mantu vai finansu līdzekļiem” ar vārdiem “mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem”.

Izteikt līdzšinējā 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2)Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem.

daļēji atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(2) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos likuma subjekti ir arī bijušās valsts amatpersonas, kā arī valsts amatpersonu laulātie un radinieki.

(4) Rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšana citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu pārdali.

41.

Izteikt 3.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šajā likumā paredzētajos gadījumos tā noteikumi ir piemērojami attiecībā uz bijušajām valsts amatpersonām, kā arī valsts amatpersonu laulātajiem un radiniekiem.”

Izteikt līdzšinējā 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām.

Pārcelt 3. panta ceturto daļu uz 18. pantu.

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(3) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām.

(1) Likuma izpildi kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī citas valsts institūcijas un valsts amatpersonas atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību regulē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums.

(1) Likuma izpildi kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī citas valsts institūcijas un valsts amatpersonas atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību regulē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums.

II nodaļa. Ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām

II nodaļa. Ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti amata savienošanas ierobežojumi un šajā likumā noteiktajos gadījumos ir saņemta iesaistītās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja rakstveida atļauja.

(2) Valsts amatpersonai ir aizliegts savienot valsts amatpersonas amatu ar tādu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi, kura pienākumu izpildes tieša vai netieša uzraudzība (uzraudzību veic pastarpināti) ietilpst valsts amatpersonas amata pienākumos.

(3) Valsts amatpersonai ir aizliegts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi gadījumā, ja amata savienošana rada situāciju, kurā valsts amatpersona nokļūst sev tieši vai netieši pakļautas valsts amatpersonas pakļautībā vai uzraudzībā.

46.

Izteikt līdzšinējā 5. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“6.pants. Vispārējie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi “

Papildināt 5. panta pirmo daļu pēc vārdiem “nav paredzēti amata” ar vārdiem “un darbu”.

Izteikt līdzšinējā 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti amatu savienošanas ierobežojumi.”

Izslēgt līdzšinējā 5. panta otro un trešo daļu

Aizstāt 5.panta trešajā daļā vārdus “pakļautas valsts amatpersonas pakļautībā” ar vārdiem “padotas valsts amatpersonas padotībā”.

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

neatbalstīt

Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti amatu savienošanas ierobežojumi.

(1) Valsts prezidenta amata savienošanu ar citu amatu nosaka Latvijas Republikas Satversme.

(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatu sabiedriskā, politiskā un reliģiskā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;

4)citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

49.

Izteikt līdzšinējā 6. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“7.pants. Speciālie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi”.

Izslēgt 6.panta otrās daļas ievaddaļā vārdu “(biedriem)”.

Izteikt 6. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(1) Valsts prezidenta amata savienošanu ar citu amatu nosaka Latvijas Republikas Satversme.

(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatu sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4)citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem un Valsts kontroles kancelejas pārvaldniekam, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts prezidenta Kancelejas vadītājam, valsts pārvaldes iestādes vadītājam un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekļiem, Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam un Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

53.

Izslēgt 6.panta trešajā daļā vārdus “valsts pārvaldes iestādes vadītājam un viņa vietniekam”, jo šīs amatpersonas tiek aptvertas ar regulējumu piektajā daļā.

34. Aizstāt 6.panta trešajā daļā vārdu “regulatora” ar vārdiem “regulēšanas komisijas”.

Papildināt līdzšinējā 6. panta trešo daļu pēc vārdiem “Valsts prezidenta kancelejas vadītājam” ar vārdiem “un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekam”.

Izteikt 6. panta trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

neatbalstīt

(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem un Valsts kontroles kancelejas pārvaldniekam, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisisjas padomes locekļiem, Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam un Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(4) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieks, Drošības policijas priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks, pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

55.

Izteikt 6. panta ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

aizstāt ceturtās daļas ievadā vārdus “var savienot” ar vārdiem “ir atļauts savienot”, attiecīgi redakcionāli saskaņojot visu teikumu.

neatbalstīt

atbalstīt

(4) Valsts policijas priekšniekam un viņa vietniekam, Drošības policijas priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts robežsardzes priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam, pašvaldības policijas priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(5) Pašvaldību domes (padomes) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kā arī tādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kuros valsts un pašvaldību daļas kapitālā kopā vai atsevišķi pārsniedz 50 procentu, vadītājiem un viņu vietniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1)amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2)amatu sabiedriskā, politiskā un reliģiskā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;

4)citu amatu vai darbu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja ir saņemta tiešā priekšnieka un attiecīgās institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas rakstveida atļauja.

60.

Aizstāt piektās daļas ievadā vārdus “kā arī tādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)” ar vārdiem “tādas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentu” .

Izteikt līdzšinējā 6.panta piektās daļas ievadu šādā redakcijā:

“Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem,valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:”

Izteikt 6. panta piektās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

Izteikt 6.panta piektās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās institūcijas vadītāja vai koleģiālas institūcijas rakstveida atļauja”.

Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

“4) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.”

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt daļēji, skat. nākamo priekslik.

atbalstīt

(5) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem,valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1)amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2)amatu sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4)citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

(6) Valsts civildienesta ierēdņi, ieskaitot Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, kā arī pašvaldības policijas amatpersonas un šā likuma 3.panta otrās daļas 1.punktā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amatu un darbu savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;

3)citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas rakstveida atļauja.

63.

Aizstāt 6.panta sestajā daļā vārdus “Valsts civildienesta ierēdņi, ieskaitot Valsts policijas, Drošības policijas Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas” ar vārdiem “Vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis”.

Izteikt 6. panta sestās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

Izteikt sestās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3)citu amatu, darbu,uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt

(6)Vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, kā arī pašvaldības policijas amatpersona un šā likuma 4.panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amatu un darbu savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;

3)citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.

(7) Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi, ja ir saņemta vienības komandiera (priekšnieka) rakstveida atļauja.

(8) Amata savienošanas atļauju rakstveidā izsniedz valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs. Vadītāja lēmumu var pārsūdzēt augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai.

(9) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs ir tiesīgs neatļaut amatu savienošanu vienīgi gadījumā, ja tas var radīt interešu konflikta situāciju, ir pretrunā ar Ministru kabineta noteiktajām vai citā institūcijā apstiprinātajām valsts amatpersonai saistošajām ētikas normām un kaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

(10) Valsts amatpersonai, kas veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu saimniecisko darbību, kuras gada apgrozījumi no veiktās saimnieciskās darbības nepārsniedz 30 000 latu, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu un amatu sev piederošajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), ja tā ienākumi tiek gūti tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības un lauku tūrisma.

69.

Izslēgt 6.panta astotās daļas pirmo teikumu, jo tas izriet no 6.panta piektās un sestās daļas.

Izslēgt 6. panta devītajā daļā vārdus “vienīgi gadījumā”.

Aizstāt 6.panta devītajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

Izteikt astoto un devīto daļu kā astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Šā panta piektās daļas 4. punktā un sestās daļas 3. punktā minētajos gadījumos attiecīgā valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija ir tiesīga nedot atļauju amatu savienošanai, ja tā var radīt interešu konflikta situāciju vai ir pretrunā ar valsts amatpersonai saistošajām ētikas normām, vai arī kaitē attiecīgas valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Atteikumam jābūt noformētam rakstveidā un motivētam. Valsts amatpersona var atteikumu apstrīdēt, vēršoties pie augstākas valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas.”

Aizstāt 6.panta desmitajā daļā vārdus “zvejniecības un lauku” ar vārdiem “zvejniecības vai lauku”.

Izteikt līdzšinējo desmito daļu kā devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Valsts amatpersonai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants un kuras saimnieciskās darbības gada apgrozījums nepārsniedz 30 000 latu, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar individuālā komersanta saimniecisko darbību, ja individuālais komersants ienākumus gūst tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības vai lauku tūrisma.”

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(7) Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja ir saņemta vienības komandiera (priekšnieka) rakstveida atļauja.

(8) Šā panta piektās daļas 4. punktā un sestās daļas 3. punktā minētajos gadījumos attiecīgā valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija ir tiesīga nedot atļauju amatu savienošanai, ja tā var radīt interešu konflikta situāciju vai ir pretrunā ar valsts amatpersonai saistošajām ētikas normām, vai arī kaitē attiecīgas valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Atteikumam jābūt noformētam rakstveidā un motivētam. Valsts amatpersona var atteikumu apstrīdēt, vēršoties pie augstākas valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas.

(9) Valsts amatpersonai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants un kuras saimnieciskās darbības gada apgrozījums nepārsniedz 30 000 latu, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar individuālā komersanta saimniecisko darbību, ja individuālais komersants ienākumus gūst tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības vai lauku tūrisma.”

(1) Valsts amatpersonai, kas ir iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kādā no valsts amatpersonas amatiem un vienlaikus ieņem kādu amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līguma saistības

vai pilnvarojuma uzdevumu, ir pienākums piecu darba dienu laikā pēc iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā paziņot:

1) augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai, ka tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līguma saistības vai pilnvarojuma uzdevumu;

2) institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu,uzņēmuma līguma saistības vai pilnvarojuma uzdevumu, par savu vēlēšanos tikt atbrīvotai no attiecīgā amata, darba, pilnvarojuma līguma vai uzņēmuma līguma izpildes.

70.

Aizstāt līdzšinējā 7. pantā vārdus “piecu darba dienu laikā” ar vārdiem “septiņu dienu laikā” un izteikt panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Personai, kura pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai institūcijai par to, ka tā ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta;

2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu (personai, ar kuru tā noslēgusi uzņēmuma līgumu vai no kuras saņēmusi pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata (paziņojumu par atkāpšanos no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma).

atbalstīt

(1) Personai, kura pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta;

2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu (personai, ar kuru tā noslēgusi uzņēmuma līgumu vai no kuras saņēmusi pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata (paziņojumu par atkāpšanos no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma).

(2) Institūcijai, kura ir saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto valsts amatpersonas paziņojumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par šīs amatpersonas atbrīvošanu no attiecīgā amata (darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildes) un nosūtīt šo lēmumu attiecīgajai valsts amatpersonai.

(3) Ja valsts amatpersonu no tās neatkarīgu iemeslu dēļ mēneša laikā neatbrīvo no amata (darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildes), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, un tā nesaņem šā panta otrajā daļā paredzēto lēmumu, šai amatpersonai ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās ir pienākums:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2) pārtraukt visu pienākumu pildīšanu, kas saistīti ar attiecīgo amatu (darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi);

3) pārtraukt atalgojuma saņemšanu par attiecīgo amatu (darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi).

(4) Ja institūcija, kurā valsts amatpersona ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojuma uzdevumu, neizpilda šā panta otrās daļas noteikumus, amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no attiecīgā amata (darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildes) ar šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa pēdējo dienu.

(2) Institūcijai (personai), kura ir saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu (paziņojumu), ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata (par uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izbeigšanu) un nosūtīt to attiecīgajai valsts amatpersonai.

(3) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, tai septiņu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās ir pienākums:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2) pārtraukt ar attiecīgo amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma) saistīto pienākumu izpildi;

3) pārtraukt atalgojuma saņemšanu par attiecīgā amata pienākumu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma) izpildi.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija (persona) neizpilda šā panta otrās daļas noteikumus, valsts amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no attiecīgā amata (uzņēmuma līgums vai pilnvarojums uzskatāms par izbeigtu) ar šā panta otrajā daļā minētā termiņa pēdējo dienu.

(2) Institūcijai (personai), kura ir saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu (paziņojumu), ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata (par uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izbeigšanu) un nosūtīt to attiecīgajai valsts amatpersonai.

(3) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, tai septiņu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās ir pienākums:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2) pārtraukt ar attiecīgo amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma) saistīto pienākumu izpildi;

3) pārtraukt atalgojuma saņemšanu par attiecīgā amata pienākumu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma) izpildi.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija (persona) neizpilda šā panta otrās daļas noteikumus, valsts amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no attiecīgā amata (uzņēmuma līgums vai pilnvarojums uzskatāms par izbeigtu) ar šā panta otrajā daļā minētā termiņa pēdējo dienu.

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu un arī atalgojumu par tādu amatu un darbu pildīšanu, kuri nav aizliegti ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no

uzņēmējdarbības, kas valsts amatpersonai nav aizliegta ar šo likumu vai citiem likumiem.

(2) Ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra, īpašu uzdevumu ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu.

(3) Valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās, kuras reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajās beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās.

(4) Valsts amatpersonai, pārstāvot valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāju uzņēmējsabiedrībā, kā arī trīs gadus pēc pārstāvniecības beigām aizliegts tieši vai ar trešo personu starpniecību saņemt jebkāda veida atalgojumu un materiālas vērtības, kas nav saistītas ar tās pienākumu pildīšanu, vai dāvanas no uzņēmējsabiedrības, tās pārvaldes institūcijas un izpildinstitūcijas locekļiem vai amatpersonām, kļūt par uzņēmējsabiedrības akcionāru, kapitāla daļu īpašnieku vai mantas īpašnieku, kā arī trīs gadus pēc pārstāvniecības beigām attiecīgajā uzņēmējsabiedrībā ieņemt amatus vai pildīt darbus.

73.

Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības, kas tai nav aizliegta ar šo likumu vai citiem likumiem.”

Izteikt 8. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām, akcijām, kā arī jebkāda cita veida vērtspapīriem komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu .”

Izteikt 8.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī trīs gadus pēc šo pienākumu pildīšanas ir aizliegts:

1) tieši vai ar trešo personu starpniecību saņemt jebkāda veida mantiskus labumus, tai skaitā finansu līdzekļus, kas nav saistīti ar tās pienākumu pildīšanu;

2) pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības, tās pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļiem;

3) iegūt attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas, akcijas vai mantu;

4) ieņemt citus amatus attiecīgajā kapitālsabiedrībā.”

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības, kas tai nav aizliegta ar šo likumu vai citiem likumiem.

(2) Ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra, īpašu uzdevumu ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu.

(3)Valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām, akcijām, kā arī jebkāda cita veida vērtspapīriem komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu.

(4) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī trīs gadus pēc šo pienākumu pildīšanas ir aizliegts:

1) tieši vai ar trešo personu starpniecību saņemt jebkāda veida mantiskus labumus, tai skaitā finansu līdzekļus, kas nav saistīti ar tās pienākumu pildīšanu;

2) pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības, tās pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļiem;

3) iegūt attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas, akcijas vai mantu;

4) ieņemt citus amatus attiecīgajā kapitālsabiedrībā.

(1) Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem, īpašu uzdevumu ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārvalžu direktoriem, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekļiem, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam un viņa vietniekam un minēto valsts amatpersonu radiniekiem nedrīkst pi ederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, ja tos piešķir atbilstoši publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātiem.

(2) Attiecīgajām valsts amatpersonām, to laulātajiem un radiniekiem jāievēro šā panta pirmās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(3) Valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņem tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pasūtījumus, kuru vada attiecīgā valsts amatpersona, izņemot gadījumus, ja pasūtījums tiek piešķirts publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentu.

(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un deputātiem, kā arī pašvaldību izpilddirektoriem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, ja tos piešķir atbilstoši publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātiem.

(5) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem jāievēro šā panta ceturtās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(6) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja attiecīgā valsts amatpersona vada valsts vai pašvaldības institūciju, kura izsludinājusi publisku izsoli vai atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no konkursa vai izsoles komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā ir kāds no konkursa vai izsoles komisijas locekļiem.

(7) Valsts amatpersonai divus gadus pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas valsts vai pašvaldības institūcijā aizliegts ieņemt amatus, kļūt par akcionāru, kapitāla daļu īpašnieku vai mantas īpašnieku uzņēmējsabiedrībās, attiecībā uz kurām minētā valsts amatpersona, pildot līdzšinējos amata pienākumus, valsts vai pašvaldības institūcijas vārdā ir pieņēmusi lēmumus par valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu, valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu, valsts vai pašvaldību privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu, veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas.

86.

Aizstāt 9.panta nosaukumā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdu “komercdarbības”.

Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdu “regulatora” ar vārdiem “regulēšanas komisijas”.

Papildināt 9. panta pirmo daļu pēc vārdiem “amatpersonu radiniekiem” ar vārdiem “un laulātajiem”.

Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdus “radiniekiem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas saņem valsts pasūtījumus” ar vārdiem “laulātajam un radiniekiem nedrīkst piederēt daļas komercsabiedrībās un tie nevar būt individuālie komersanti, kas saņem pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām”.

Izslēgt 9.pantā un citur tekstā vārdus “publiskas izsoles vai” (attiecīgā locījumā).

Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretāris un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļi, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļi, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi, kā arī minēto valsts amatpersonu radinieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai individuālie komersanti, kura saņem pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultā.”

Aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdu “tās” ar vārdiem “valsts amatpersonas” un vārdu “amata” ar vārdiem “valsts amatpersonas amata”.

Izteikt 9.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no komersantiem, kas no attiecīgās kapitālsabiedrības saņem pasūtījumus par iepirkumiem valsts vai pašvaldības vajadzībām, izņemot, ja pasūtījums piešķirts atklāta konkursa rezultātā.”

Aizstāt 9.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentu” ar vārdiem “kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentu”.

Izteikt 9. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, kā arī pašvaldību izpilddirektori nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai individuālie komersanti,

kura saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus par iepirkumiem pašvaldības vajadzībām, finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tas piešķirts atklāta konkursa rezultātā.”

Izslēgt 9. panta sestajā daļā vārdus “publisku izsoli vai” un vārdus ”vai izsoles”.

Aizstāt 9. panta sestajā daļā vārdu “izsludinājusi” ar vārdu “izziņojusi” un vārdus “ konkursa vai izsoles komisijas ” ar vārdiem “iepirkuma komisijas”

Izteikt 9.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt attiecīgā amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā, aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus tādā komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot savus pienākumus, pieņēmusi lēmumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts vai pašvaldības finansu līdzekļu, valsts vai pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu, veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīts, skat.

terminu skaidrojumu

atbalstīt

precizētā

redakcijā

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(1) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretāris un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļi, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļi, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi, kā arī minēto valsts amatpersonu radinieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai individuālie komersanti, kura saņem pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultā.

(2) Attiecīgajām valsts amatpersonām un to radiniekiem jāievēro šā panta pirmās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus.

(3) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no komersantiem, kuri no attiecīgās kapitālsabiedrības saņem pasūtījumus par iepirkumiem valsts vai pašvaldības vajadzībām, izņemot gadījumus, kad pasūtījums piešķirts atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus.

(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, kā arī pašvaldību izpilddirektori nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai individuālie komersanti, kura saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus par iepirkumiem pašvaldības vajadzībām, finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tas piešķirts atklāta konkursa rezultātā.

(5) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem jāievēro šā panta ceturtās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(6) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja valsts amatpersona vada valsts vai pašvaldības institūciju, kura izziņojusi atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no iepirkuma komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā ir kāds no iepirkuma komisijas locekļiem.

(7) Valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt attiecīgā amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā, aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus tādā komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot savus pienākumus, pieņēmusi lēmumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts vai pašvaldības finansu līdzekļu, valsts vai pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu, veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas.

(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir aizliegts valsts vai pašvaldības institūcijas vārdā sagatavot vai pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šai valsts amatpersonai, tās laulātajam, radiniekiem vai darījumu partneriem ir materiālās vai citas personiskās intereses.

(2) Valsts amatpersona nedrīkst pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz tās darījumu partneriem līgumattiecību laikā un divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.

(3) Valsts amatpersonai, kura pirms stāšanās amatā ieņēmusi uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izpildinstitūcijas, lēmējinstitūcijas vai kontroles (revīzijas) institūcijas locekļa amatu, kļūstot par valsts amatpersonu un izbeidzot darba attiecības ar uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), divus gadus ir aizliegts pieņemt lēmumus, kas skar attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktais lēmumu pieņemšanas ierobežojums neattiecas uz tām valsts amatpersonām, kuras pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā ieņēmušas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izpildinstitūcijas, lēmējinstitūcijas vai kontroles (revīzijas) institūcijas locekļa amatu, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā pārsniedz 50 procentu.

(5) Šajā pantā noteiktie lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Saeimas kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likuma 14. un 15.pantā noteiktajā kārtībā.

93.

Aizstāt līdzšinējā 10. un 11. pantā vārdus “lēmumu pieņemšana”(attiecīgā locījumā) ar vārdiem “administratīvo aktu izdošana” ”(attiecīgā locījumā) un izteikt 10. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“11.pants. Administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumi”.

Aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus “pildot amata pienākumus, ir aizliegts valsts vai pašvaldības institūcijas vārdā” ar vārdiem “pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir aizliegts”.

Aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus “materiālās vai citas personiskās” ar vārdiem “personiskās vai mantiskās”.

Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “līgumattiecību laikā un” ar vārdu “arī”.

Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts amatpersonai, kura pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā ir bijusi komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas loceklis, kļūstot par valsts amatpersonu un izbeidzot darba vai citas civiltiesiskas attiecības ar komercsabiedrību, divus gadus ir aizliegts pieņemt lēmumus, kas skar attiecīgās komercsabiedrības darbību.”

Aizstāt 10.panta ceturtajā daļā vārdus “ieņēmušas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izpildinstitūcijas, lēmējinstitūcijas vai kontroles (revīzijas) institūcijas locekļa amatu” ar vārdiem “bijušas tādas komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas locekļi”.

Aizstāt 10.panta ceturtajā daļā vārdu “kopā” ar vārdu “kopumā”.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

precizētā redakcijā

atbalstīt

atbalstīt precizētā redakcijā

atbalstīt

atbalstīt

11.pants. Administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir aizliegts sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

(2) Valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.

(3) Personai, kura pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā ir bijusi komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas loceklis, pēc tam, kad tā kļuvusi par valsts amatpersonu un izbeigusi darba vai citas civiltiesiskās attiecības ar komercsabiedrību, vēl divus gadus ir aizliegts izdot administratīvos aktus, kas skar attiecīgās komercsabiedrības darbību.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktais administratīvo aktu izdošanas ierobežojums neattiecas uz tām valsts amatpersonām, kuras pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā bijušas tādas komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas locekļi, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus.

(5) Šajā pantā noteiktie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedalās administratīvo aktu izdošanā

Valsts amatpersonai ir aizliegts, izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai pieņem lēmumus vai veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz:

1) šo amatpersonu, tās laulāto, radiniekiem vai darījumu partneriem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas, tās laulātā, radinieku vai darījumu par tneru materiālās vai citas personiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona, tās laulātais vai radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros attiecīgā amatpersona, tās laulātais vai radinieki ir pārvaldes vai citu institūciju locekļi vai kuros šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder kapitāla daļas.

98.

Papildināt 11. pantu pēc vārdiem “citas valsts amatpersonas” ar vārdiem “vai valsts un pašvaldību institūciju darbiniekus”.

Aizstāt 11.panta 2.punktā vārdus “materiālās vai citas personiskās” ar vārdiem “personiskās vai mantiskās”.

Izteikt 11.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) tādu komersantu, kurā attiecīgā amatpersonas, tās laulātais vai radinieki ir pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas locekļi vai tādu komercsabiedrību, kurā šai amatpersonai, tās laulātajam vai radiniekiem pieder daļas.”

Aizstāt līdzšinējā 11. pantā vārdus “lēmumu pieņemšana”(attiecīgā locījumā) ar vārdiem “administratīvo aktu izdošana” ”(attiecīgā locījumā).

Izteikt 11. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībā uz individuālo komersantu, kas ir pati valsts amatpersona vai tās radinieks.”

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

Valsts amatpersonai ir aizliegts, izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz:

1) šo amatpersonu, tās radiniekiem vai darījumu partneriem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;

4) tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībā uz individuālo komersantu, kas ir pati valsts amatpersona vai tās radinieks.

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus, tieši vai netieši pieņemt dāvanas, kas jebkādā veidā ir saistītas ar tās darbību valsts amatpersonas amatā.

(2) Valsts amatpersonai saistībā ar tās darbību valsts amatpersonas amatā ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras pasniedz:

1) ārvalstu amatpersonas oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) ārvalstu delegācijas vai ārvalstu amatpersonas savu valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

3) citu valstu amatpersonas Ārlietu ministrijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību valsts amatpersonām;

4) Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, ministram, īpašu uzdevumu ministram, valsts ministram darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

5) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres dienās;

6) tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jubilejā, kurā strādā šī amatpersona.

(3) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanas šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja dāvana ir šā panta devītajā daļā minētie citāda veida labumi, piemēram, pakalpojumi, tiesību nodošana, apdāvinātā atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātajam par labu, kā arī citas darbības, kas iespējamas tikai attiecībā uz konkrēto valsts amatpersonu kā fizisko personu.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās dāvanas ir valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu lemj tās valsts vai pašvaldības institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kurā amatu ieņem dāvanas saņēmējs.

(5) Kārtību, kādā izmanto un izpērk dāvanas, kuras valsts amatpersonai atļauts pieņemt šā panta otrajā daļā, nosaka Ministru kabinets.

106.

Papildināt 12. panta pirmo daļu pēc vārdiem “tieši vai netieši” ar vārdiem “ar citu personu starpniecību”.

Aizstāt 12.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “citu valstu” ar vārdiem “ārvalstu”.

Papildināt 12. panta otrās daļas 4. punktu pēc vārdiem “Ministru prezidentam” ar vārdiem “Ministru prezidenta biedram”.

Aizstāt 12.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “un atceres” ar vārdiem “atceres un atzīmējamās”.

Izslēgt 12.panta otrās daļas 6.punktā un ceturtajā daļā vārdus “vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)”

Izslēgt 12.panta trešajā daļā tekstu pēc vārdiem “citāda veida labumi”.

Izslēgt 12.panta trešajā un devītajā daļā vārdu “apdāvinātā”, vienlaikus aizstājot vārdu “apdāvinātajam” ar vārdiem “valsts amatpersonai”.

75. Izteikt 12.panta piekto daļu šādā redakcijā
”(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts amatpersona var izpirkt un izmantot dāvanu, kuru tā pieņēmusi saskaņā ar šā panta otro daļu.”

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt,

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

skatīt (4) un (6) daļu

atbalstīt daļēji, skatīt (5) daļu

13. pants. Dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanas, izņemot šā panta trešajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Par dāvanām šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri mantiski vai citāda veida labumi, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības valsts amatpersonai vai tās radiniekam par labu, kā arī citas darbības, ar kurām tiek piešķirts kāds labums. Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, ko ārvalstu oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 4.panta pirmās daļas 17. punktā un otrajā daļā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.

(3) Valsts amatpersonai saistībā ar tās darbību valsts amatpersonas amatā ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras pasniedz:

1) ārvalstu amatpersonas oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) ārvalstu delegācijas vai ārvalstu amatpersonas savu valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

3) ārvalstu amatpersonas Latvijas Republikas - diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību valsts amatpersonām;

4) ārvalstu amatpersonas darba vizīšu laikā Latvijas Republikā - Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, īpašu uzdevumu ministram un valsts ministram;

5) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres un atzīmējamās dienās;

6) tās valsts vai pašvaldību institūcijas jubilejā, kurā strādā šī amatpersona.

7) citos likumos paredzētajos gadījumos.

(4) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanas šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos, ja dāvana ir šā panta otrajā daļā minētie citāda veida labumi.

(5) Šā panta otrajā daļā minētās dāvanas ir valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu un izpirkšanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību lemj tās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kurā amatu ieņem dāvanas saņēmējs.

(6) Valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām, attiecībā uz kurām šī valsts amatpersona pirms dāvanas saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikusi sodu. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju pieņemt lēmumu vai veikt uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikt sodu.

(7) Ja ir šaubas par dāvanas piedāvājuma vai dāvanas pieņemšanas atbilstību šim likumam, valsts amatpersona nekavējoties par to rakstveidā informē valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāju. Attiecīgās institūcijas vadītājs lemj par dāvanas pieņemšanu vai nepieņemšanu.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts amatpersonas ir tiesīgas:

1) pieņemt dažādu institūciju un organizāciju, ieskaitot ārvalstu un starptautiskas institūcijas un organizācijas, komandējumu un darba braucienu samaksu;

2) piedalīties cita veida pasākumos, ar kuriem saistītos izdevumus sedz uzaicinātāja puse.

(9) Par dāvanām šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri materiāli vai citāda veida labumi, piemēram, pakalpojumi, tiesību nodošana, apdāvinātā atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātājam vai citai personai par labu, kā arī citas darbības, ar kurām valsts amatpersonai, tās laulātajam vai radiniekiem tiek piešķirts kāds labums.

(10) Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, kuras ārvalsts oficiālas amatpersonas saskaņā ar protokolu pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 3.panta pirmās daļas 13.punktā un otrās daļas 1.punktā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā.

(11) Par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi valsts amatpersonas apbalvojumi, prēmijas un reprezentācijas nauda, ko valsts amatpersona saņem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

108.

Papildināt 12. panta sesto daļu pēc vārda “radiniekiem” ar vārdiem “un laulātā”.

Izteikt 12. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanas, izņemot šā panta trešajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Par dāvanām šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri mantiski vai citāda veida labumi, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības valsts amatpersonai vai tās radiniekam par labu, kā arī citas darbības, ar kurām tiek piešķirts kāds labums. Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, kuras ārvalsts oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 4.panta pirmās daļas 15. punktā un otrajā daļā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.

(3) Valsts amatpersonai saistībā ar tās darbību valsts amatpersonas amatā ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras pasniedz:

1) ārvalstu amatpersonas oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) ārvalstu delegācijas vai ārvalstu amatpersonas savu valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

3) ārvalstu amatpersonas Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību valsts amatpersonām;

4) Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, īpašu uzdevumu ministram un valsts ministram darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

5) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres un atzīmējamās dienās;

6) tās valsts vai pašvaldību institūcijas jubilejā, kurā strādā šī amatpersona.

7) citos likumos paredzētajos gadījumos.

(4) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanas šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos, ja dāvana ir šā panta otrajā daļā minētie citāda veida labumi.

(5) Šā panta otrajā daļā minētās dāvanas ir valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu un izpirkšanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību lemj tās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kurā amatu ieņem dāvanas saņēmējs.

(6) Valsts amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem. No citām fiziskajām un juridiskajām personām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts saņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikposmā pirms dāvanas saņemšanas nav izdevusi administratīvo aktu vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā divus gadus pēc dāvanas pieņemšanas nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju izdot administratīvo aktu vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas.

atbalstīts, skatīt terminu skaidrojumu

atbalstīt

(6) Valsts amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem. No citām fiziskajām un juridiskajām personām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts saņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikposmā pirms dāvanas saņemšanas nav izdevusi administratīvo aktu vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā divus gadus pēc dāvanas pieņemšanas nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju izdot administratīvo aktu vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas.

(1) Valsts amatpersonai, kā arī valsts vai pašvaldības institūcijas koleģiālai lēmējinstitūcijai ir aizliegts prasīt vai saņemt no fiziskās vai juridiskās personas ziedojumu, kā arī cita veida materiālu palīdzību publiskām vajadzībām, ja ziedojums vai palīdzība ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā pret šo fizisko vai juridisko personu.

(2) Valsts amatpersona, kā arī valsts vai pašvaldību institūcijas var pieņemt ziedojumus un cita veida materiālo palīdzību valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām, kas domāta personāla apmācības vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai un kuru sniedz kāda neiesaistīta trešā persona, ja tas tiek saņemts, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, un neveicina valsts amatpersonas nokļūšanu interešu konflikta situācijā. Pirms ziedojuma vai materiālās palīdzības saņemšanas nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālas lēmējinstitūcijas atļauja.

(3) Attiecīgās iestādes valsts amatpersonas nav tiesīgas pēc šā panta otrajā daļā minētā ziedojuma vai materiālās palīdzības saņemšanas pieņemt jebkādus lēmumus saistībā ar tās devēju divus gadus pēc ziedojuma vai palīdzības pieņemšanas.

(4) Par ziedojumu uzskatāma finansu līdzekļu, preces vai pakalpojumu bezatlīdzības atvēlēšana (nodošana) noteiktiem mērķiem.

117.

Aizstāt līdzšinējā 13. pantā vārdu “materiālu” ar vārdu “mantisku” un izteikt ceturto daļu kā pirmo daļu.

Izteikt 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts amatpersonai, kā arī valsts vai pašvaldības institūcijas koleģiālai lēmējinstitūcijai ir aizliegts prasīt vai saņemt no fiziskās vai juridiskās personas ziedojumus, kā arī cita veida materiālu palīdzību publiskām vajadzībām, ja ziedojums vai palīdzība ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas vai institūcijas lēmuma pieņemšanu vai rīcību šo fizisko vai juridisko personu labā.”.

Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdu “saņemt” ar vārdu “pieņemt” un aizstāt vārdus “cita veida materiālu palīdzību publiskām vajadzībām” ar vārdiem “citāda veida palīdzību”.

Aizstāt līdzšinējā 13. panta līdzšinējā pirmajā daļā vārdus “Valsts amatpersonai, kā arī valsts vai pašvaldības institūcijas koleģiālai lēmējinstitūcijai” ar vārdiem “Valsts amatpersonai vai koleģiālai institūcijai”.

Izteikt 13.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valsts amatpersona vai valsts vai pašvaldības institūcijas koleģiāla institūcija var pieņemt ziedojumu vai citāda veida palīdzību attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām (personāla apmācības, darba organizācijas vai tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai), ja tas neveicina attiecīgo valsts amatpersonu nokļūšanu interešu konflikta situācijā un tiek ievēroti šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.

Izteikt 13. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Attiecīgās iestādes valsts amatpersonas nav tiesīgas pēc šā panta otrajā daļā minētā ziedojuma vai materiālās palīd zības saņemšanas pieņemt jebkādus lēmumus vai veikt kādas darbības tās devēja labā divus gadus pēc ziedojuma vai palīdzības pieņemšanas.”

Aizstāt 13. panta līdzšinējā trešajā daļā vārdus “Attiecīgās iestādes valsts amatpersonas nav tiesīgas” ar vārdiem “Valsts amatpersonai vai koleģiālai institūcijai ir aizliegts” un precizēt tekstu redakcionali.

Papildināt 13.panta ceturto daļu pēc vārda “ziedojumu” ar vārdiem “šā likuma izpratnē” .

Papildināt līdzšinējo 13. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5)Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai ar citu personu starpniecību prasīt, pieņemt ziedojumus vai jebkādā citādā veidā piedalīties to vākšanā:

1) pašas valsts amatpersonas vai tās radinieku vajadzībām, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams smagas slimības ārstēšanai;

2) tādu fizisko vai juridisko personu vajadzībām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst vai ir guvuši sava amata pienākumu pildīšanas laikā jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla daļām kapitālsabiedrībās, ja kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās sabiedrības kapitāla;

3) to komersantu vajadzībām, kuru pārvaldes vai revīzijas institūciju loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieki vai kuros šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt

daļēji,

skat. (2) daļu

atbalstīt

skat. (2) daļu

neatbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt,

(4) daļa

atbalstīt,

skat. (1) daļu

atbalstīt

(1) Par ziedojumu šā likuma izpratnē uzskatāma finansu līdzekļu, preces vai pakalpojumu bezatlīdzības atvēlēšana (nodošana) noteiktiem mērķiem.

(2) Valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai ir aizliegts prasīt vai pieņemt no fiziskās vai juridiskās personas ziedojumu, kā arī cita veida mantisku palīdzību publiskām vajadzībām, ja ziedojums vai palīdzība ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz šo fizisko vai juridisko personu.

(3) Valsts amatpersona, kā arī valsts vai pašvaldību institūcijas var pieņemt ziedojumu un citāda veida mantisko palīdzību valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām - personāla apmācības vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, ja to sniedz kāda neiesaistīta trešā persona un tas tiek pieņemts, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, kā arī neveicina valsts amatpersonas nokļūšanu interešu konflikta situācijā. Pirms ziedojuma vai mantiskās palīdzības saņemšanas nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas atļauja.

(4) Valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai ir aizliegts vēl divus gadus pēc šā panta trešajā daļā minētā ziedojuma vai mantiskās palīdzības pieņemšanas pieņemt jebkādus lēmumus attiecībā uz ziedotāju.

(5)Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai ar citu personu starpniecību prasīt, pieņemt ziedojumus vai jebkādā citādā veidā piedalīties to vākšanā:

1) pašas valsts amatpersonas vai tās radinieku vajadzībām, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams smagas slimības ārstēšanai;

2) tādu fizisko vai juridisko personu vajadzībām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst vai ir guvuši sava amata pienākumu pildīšanas laikā jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla daļām kapitālsabiedrībās, ja kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās sabiedrības kapitāla;

3) to komersantu vajadzībām, kuru pārvaldes vai revīzijas institūciju loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieki vai kuros šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

(1) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvi:

1) ja šī amatpersona, tās laulātais vai radinieki ir materiāli vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas, tās laulātā vai radinieku intereses ir pretējas tās valsts vai pašvaldības institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;

2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona, tās laulātais vai radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;

3) attiecībās ar darījumu partneriem;

4) attiecībās ar tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros šai amatpersonai, tās laulātajam vai radiniekiem pieder kapitāla daļas.

(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs un parlamentārais sekretārs, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes loceklis, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un padomes loceklis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvaldes direktors, tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona, Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un militārais darbinieks, pašvaldības institūcijas amatpersona, ja attiecīgā pašvaldība ir uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas turētājs, nedrīkst kļūt par kapitāla daļas turētāja pārstāvi, kuru ieceļ valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs akcionāra vai dalībnieka tiesību un pienākumu realizēšanai uzņēmējsabiedrībā.

(3) Ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs var būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi tikai tad, ja to paredz likums.

123.

Aizstāt 14. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “ir pretējas” ar vārdu “neatbilst”.

Izslēgt 14. pantā vārdu “laulātais” (attiecīgā locījumā) un aizstāt vārdu “materiālās “ ar vārdu “mantiskās”.

Izteikt 14.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) attiecībās ar tām komercsabiedrībām, kurās attiecīgajai amatpersonai, tās laulātajam vai radiniekiem pieder daļas.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 14.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4)attiecībās ar tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībās ar individuālo komersantu, kas ir pati valsts amatpersona vai tās radinieks.”

Izteikt 14. panta otro daļu jaunā redakcijā:

“ (2) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvi, izņemot gadījumus, kad to paredz likums par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.”

Izslēgt trešo daļu.

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt daļēji

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(1) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvi:

1) ja šī amatpersona vai tās radinieki ir mantiski vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts vai pašvaldības institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;

2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;

3) attiecībās ar saviem darījumu partneriem;

4) attiecībās ar tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībās ar individuālo komersantu, kas ir pati valsts amatpersona vai tās radinieks.

(2) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvi, izņemot gadījumus, kad to paredz likums par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.

(1) Valsts amatpersonai, kurai, pildot amata pienākumus, jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt maksu.

(2) Valsts amatpersonai, kurai, pildot amata pienākumus, par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.

(3) Maksa šā likuma izpratnē ir:

1) naudas vai citu finansu līdzekļu vai arī kustamās vai nekustamās mantas bezatlīdzības nodošana attiecīgās valsts amatpersonas, tās laulātā, radinieku vai koleģiālas lēmējinstitūcijas īpašumā;

2) kustamās vai nekustamās mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas, tās laulātā vai radinieku lietošanā bez maksas vai par pazeminātu maksu;

3) pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai, tās laulātajam vai radiniekiem bez maksas vai par pazeminātu maksu.

Izslēgt 15. panta nosaukumā vārdu “materiālus”.

Izslēgt 15.panta nosaukumā vārdus “vai cita veida materiālus labumus” .

Izteikt 15.panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) mantas, tai skaitā finansu līdzekļu, bezatlīdzības nodošana attiecīgajai valsts amatpersonai, tās laulātajam vai radiniekiem;”

Izslēgt 15.panta trešās daļas 2.punktā vārdus

“kustamās vai nekustamās”.

Papildināt 15. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4)Valsts amatpersonai aizliegts piedalīties ar amata pienākumu veikšanu nesaistītos reklāmas pasākumos, kurus organizē vai finansē privāti uzņēmumi (komercsabiedrības)”.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

daļēji, skat. 17. pantu.

(1) Valsts amatpersonai, kurai, pildot amata pienākumus, jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt maksu.

(2) Valsts amatpersonai, kurai, pildot amata pienākumus, par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.

(3) Maksa šā likuma izpratnē ir:

1) mantas, tai skaitā finansu līdzekļu, bezatlīdzības nodošana attiecīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem;

2) mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas vai tās radinieku lietošanā bez maksas vai par pazeminātu maksu;

3) pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem bez maksas vai par pazeminātu maksu.

129.

Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“17. pants. Reklamēšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos.

(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir jebkada valsts amatpersonas personiskā vērtējuma publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi atlīdzību.

atbalstīt

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos.

(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vērtējuma publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi atlīdzību.

(1) Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(2) Kārtību, kādā valsts amatpersonas izmanto dienesta transportlīdzekļus un saziņas līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

(3) Kārtību, kādā valsts amatpersonas izmanto pašvaldības mantu - dienesta transportlīdzekļus un saziņas līdzekļus -, nosaka attiecīgās pašvaldības dome (padome).

133.

Izslēgt 16.panta nosaukumā vārdus “un finansu līdzekļiem”.

Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus “mantu un finansu līdzekļiem” ar vārdiem “mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem”.

Izslēgt 16. panta otro un trešo daļu.

Papildināt pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā

“(2) Rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem, šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldības finansu līdzekļu pārdali.”

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(1) Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem, likumā, Ministru kabineta noteikumos, kā arī pašvaldību domju (padomju) s saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

(2) Rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem, šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldības finansu līdzekļu pārdali.

Informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar amata pienākumu pildīšanu, aizliegts nelikumīgi izpaust vai izmantot citiem mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.

136.

Aizstāt 17.pantā vārdus “saskaņā ar amata” ar vārdiem “saskaņā ar valsts amatpersonas amata”.

Aizstāt 17.pantā vārdu “nelikumīgi” ar vārdu “prettiesiski”.

Izslēgt 17.pantā vārdus “vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu”.

atbalstīt

atbalstīt

neatbalstīt

Informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.

valsts amatpersonas pienākumi

137.

Izteikt 3.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III nodaļa. Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja un valsts amatpersonas pienākumi interešu konflikta novēršanā”.

atbalstīt

III nodaļa. Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja un valsts amatpersonas pienākumi interešu konflikta novēršanā

(1) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai institūcijas valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu amata pilnvaras.

(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākums ir ar rakstveida rīkojumu nodot attiecīgu funkciju izpildi citai valsts amatpersonai, ja valsts amatpersona, kurai konkrētā funkcija (uzdevums) atbilstoši tās amata pienākumiem būtu veicama, ir interešu konflikta situācijā.

(3) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā ir pienākums izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu, darbu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildi.

(4) Lai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, organizējot valsts amatpersonas darbu, nepieļautu tās atrašanos interešu konflikta situācijā, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei, ja nepieciešams (piemēram, ieceļot amatā, kontrolējot lēmumus), nodrošināt valsts vai pašvaldības institūcijas valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi, deklarācijās norādītās ziņas pārbaudot personiski vai uzdodot to veikt attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas iekšējā audita struktūrvienībai vai citai valsts amatpersonai.

(5) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un attiecīgi likumu kontrolējošai institūcijai iesniegti to personu saraksti, kuras valsts vai pašvaldības institūcijās ieņem valsts amatpersonas amatu.

(6) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītajam ir pienākums nekavējoties informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai šajā likumā noteiktajos gadījumos – Satversmes aizsardzības biroju par atklātajiem šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas valsts amatpersonas, un faktiem, kas tam kļuvuši zināmi, pārbaudot valsts amatpersonas deklarāciju, un liecina par tādu valsts amatpersonas finansu līdzekļu vai mantisko labumu izmantošanu, kas pārsniedz deklarētos un ar likumu neaizliegtiem ienākumu avotiem pamatotos ienākumus un uzkrājumus.

144.

Izslēgt 18.panta nosaukumā vārdus “tiesības un”.

Izslēgt 18. panta nosaukumā vārdus “interešu konflikta novēršanā”.

Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdus “attiecīgu funkciju” ar vārdiem “attiecīgās funkcijas vai uzdevuma”.

Aizstāt 18.panta piektajā daļā vārdu “kārtībā” ar vārdiem “termiņā un kārtībā”.

Aizstāt 18.panta piektajā daļā vārdus “likumu kontrolējošai institūcijai” ar vārdiem ”šā likuma izpildi kontrolējošai institūcijai”.

Papildināt 18. panta sesto daļu pēc vārdiem “un liecina” ar vārdiem “vai var liecināt”.

Aizstāt 18.panta sestajā daļā vārdu “mantisko” ar vārdiem “citu mantisko”.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

precizētā redakcijā

atbalstīt

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt

(1) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu amata pilnvaras.

(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākums ir ar rakstveida rīkojumu nodot kādas funkcijas vai uzdevuma izpildi citai valsts amatpersonai, ja valsts amatpersona, kurai konkrētā funkcija vai uzdevums atbilstoši tās amata pienākumiem būtu jāveic, ir interešu konflikta situācijā.

(3) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā ir pienākums izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi.

(4) Lai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, organizējot valsts amatpersonas darbu, nepieļautu tās atrašanos interešu konflikta situācijā, viņam ir pienākums atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei, ja nepieciešams (piemēram, ieceļot amatā, kontrolējot lēmumus), nodrošināt šajā valsts vai pašvaldības institūcijā strādājošo valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi, deklarācijās norādītās ziņas pārbaudot personiski vai uzdodot to veikt šīs institūcijas iekšējā audita struktūrvienībai vai citai valsts amatpersonai.

(5) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un šā likuma izpildi kontrolējošai institūcijai iesniegti to personu saraksti, kuras valsts vai pašvaldības institūcijās ieņem valsts amatpersonas amatu.

(6) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums nekavējoties informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai šajā likumā noteiktajos gadījumos – Satversmes aizsardzības biroju par atklātajiem šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas valsts amatpersonas, un faktiem, kuri viņam kļuvuši zināmi, pārbaudot valsts amatpersonas deklarāciju, un kuri liecina par tādu valsts amatpersonas finansu līdzekļu vai citu mantisko labumu izmantošanu, kas pārsniedz deklarētos ienākumus un uzkrājumus,kā arī tādus ienākumus un uzkrājumus, kuru pamatā ir ar likumu neaizliegti ienākumu avoti.

(1)Valsts amatpersona nekavējoties rakstiski sniedz informāciju augstākai amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai:

1) par savu, laulātā vai radinieku, vai darījumu partneru personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos;

2) par sev, laulātajam vai radiniekam piederošiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai kapitāla daļām tajos, kuri saņem attiecīgās iestādes valsts vai pašvaldības pasūtījumus, valsts vai pašvaldības finansu līdzekļus, valsts vai pašvaldības garantētus kredītus vai valsts vai pašvaldību privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, ja tie tiek piešķirti atbilstoši publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātiem.

(2) Augstāka amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas nodod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju izpildi citai valsts amatpersonai.

148.

Izslēgt 19. panta nosaukumā vārdus “interešu konflikta novēršanā” .

Aizstāt 19.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “personisko ieinteresētību” ar vārdiem “personisko vai mantisko interesi”.

Izteikt 19. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

1) par savu, radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos;

Atbildīgā komisija

izteikt 19. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieks, vai par to, ka pati valsts amatpersona vai tās radinieks ir individuālais komersants, kas saņem attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts vai pašvaldības finansu līdzekļus, valsts vai pašvaldības garantētus kredītus vai valsts vai pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti atklāta konkursa rezultātā.”

atbalstīt

atbalstīt daļēji

atbalstīt

atbalstīt

(1)Valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai:

1) par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos;

2)par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieks, vai par to, ka pati valsts amatpersona vai tās radinieks ir individuālais komersants, kas saņem attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts vai pašvaldības finansu līdzekļus, valsts vai pašvaldības garantētus kredītus vai valsts vai pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti atklāta konkursa rezultātā.

(2) Augstāka amatpersona vai koleģiālā institūcija pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzdod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju izpildi citai valsts amatpersonai.

(1) Valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem ētikas (uzvedības) kodeksiem.

(2) Valsts amatpersona atsakās no amata pienākumu veikšanas vai amatu savienošanas visos tajos gadījumos, kuros ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

(1) Valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem.

(2) Valsts amatpersona atsakās no amata pienākumu veikšanas vai amatu savienošanas visos gadījumos, kas ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

IV nodaļa. Valsts amatpersonu deklarācijas

IV nodaļa. Valsts amatpersonu deklarācijas

(1) Valsts amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt šādas valsts amatpersonu deklarācijas (turpmāk – deklarācija):

1) deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;

2) kārtējā gada deklarāciju;

3) deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;

4) deklarāciju, kuru iesniedz pēc amata pienākumu pildīšanas.

(2) Valsts amatpersonas, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās valsts amatpersonas, deklarācijas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

(3) Valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas iesniedz tikai Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktors un tā vietnieks deklarāciju iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādājošās valsts amatpersonas šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks savu deklarāciju - tieslietu ministram.

(5) Valsts amatpersonas iesniedz valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam deklarācijas kopiju.

154.

Izslēgt 21.panta nosaukumā vārdus “valsts amatpersonas”.

Izslēgt 21. panta pirmās daļas ievadā tekstu iekavās.

Papildināt 21.panta pirmās daļas 4.punktu ar vārdu “izbeigšanas”.

Izslēgt 21.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus “šā panta pirmajā daļā minētās”.

Aizstāt 21. panta ceturtajā daļā vārdus “tieslietu ministram” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam”.

Aizstāt 21. panta ceturtajā daļā vārdus “tieslietu ministram” ar vārdiem “Ministru prezidentam”.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt

(1) Valsts amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt šādas valsts amatpersonas deklarācijas:

1) deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;

2) kārtējā gada deklarāciju;

3) deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;

4) deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.

(2) Valsts amatpersonas, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās valsts amatpersonas, deklarācijas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

(3) Valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas deklarācijas iesniedz tikai Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktors un tā vietnieks deklarāciju iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādājošās valsts amatpersonas deklarācijas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks savu deklarāciju - Ministru prezidentam.

(1) Deklarācijā valsts amatpersona norāda šādu informāciju:

1) iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta (adrese), kā arī deklarācijas iesniedzēja laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta (adrese) un radniecība;

2) iesniedzēja amats;

3) informācija par citiem amatiem, ko iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas pamata amatam, kā arī par citiem darbiem, uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojuma uzdevumiem, kurus veic vai kuros noteiktās saistības pilda attiecīgā valsts amatpersona;

4) informācija par īpašumā, valdījumā, lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem (arī par īpašumiem, kurus nomā no citām personām), arī tādiem, kuri ir valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību;

5) informācija par piederošajiem uzņēmumiem vai kapitāla daļām uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un vērtspapīriem;

6) informācija par piederošajiem reģistrējamiem transportlīdzekļiem, kā arī tiem transportlīdzekļiem, kas ir valdījumā, lietošanā vai iegādāti uz līzinga līguma pamata;

7) informācija par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;

8) informācija par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem;

9) informācija par veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses;

10) informācija par parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un parādsaistību puses;

11) informācija par izsniegtajiem aizdevumiem (to summa), ja to kopējais apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;

12) jebkura šajā pantā nenorādīta lieta, kuru valsts amatpersona pēc saviem ieskatiem uzskata par nepieciešamu deklarēt.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās ziņas deklarācijā norādāmas gan attiecībā uz Latviju, gan attiecībā uz ārvalstīm.

(3) Deklarācijas veidu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

162.

Izslēgt 22.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “(adrese)”.

Izslēgt 22.panta pirmās daļas ievadā vārdus “šādu informāciju” un aizstāt 1.,2. punktā vārdu “iesniedzēja” ar vārdu “ savu”, attiecīgi redakcionāli precizējot tekstu.

Izteikt 22.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) informāciju par to, ka tā ir individuālais komersants, par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs tā ir, kā arī par tai piederošajām kapitāla daļām, akcijām un vērtspapīriem;”

Aizstāt 22.panta pirmās daļas 10.punktā vārdus “parādsaistību puses” ar vārdiem “attiecīgi parādnieku vai kreditoru”.

Izteikt 22. panta pirmās daļas 12. punktu šādā redakcijā:

“12) jebkura cita būtiska informācija, kas nav minēta šā panta pirmajā daļā, bet attiecas uz valsts amatpersonas ārpus tiešajiem amata pienākumiem ieņemamajiem amatiem, izpildītajiem darbiem, piederošo mantu, gūtajiem ienākumiem un veiktajiem izdevumiem.”

Izteikt 22. panta pirmās daļas 12. punktu šādā redakcijā:

“12) citu informāciju, kuru tā vēlas norādīt deklarācijā.”

Izslēgt 22.panta trešajā daļā vārdus “veidu, tās”.

Izteikt 22. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka pārskata periodu, par kuru iesniedzama deklarācija, kā arī tās aizpildīšanas, iesniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtību.”

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt precizētā redakcijā

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(1) Deklarācijā valsts amatpersona norāda:

1) savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un radniecību;

2) savu amatu;

3) informāciju par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas pamatamatam, kā arī par citiem darbiem, uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda;

4) informāciju par tās īpašumā, valdījumā, lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem (arī par īpašumiem, kurus tā nomā no citām personām), arī tādiem, kuri ir tās valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību;

5) informāciju par to, ka tā ir individuālais komersants, par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs tā ir, kā arī par tai piederošajām kapitāla daļām, akcijām un vērtspapīriem;

6) informāciju par tai piederošajiem reģistrējamiem transportlīdzekļiem, kā arī tiem transportlīdzekļiem, kuri ir tās valdījumā, lietošanā vai kurus tā iegādājusies uz līzinga līguma pamata;

7) informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;

8) informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem;

9) informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses;

10) informāciju par savām parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un attiecīgi parādnieku vai kreditoru;

11) informāciju par tās izsniegtajiem aizdevumiem (to summu), ja šo aizdevumu kopējais apmērs pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;

12) citu informāciju, kuru tā vēlas norādīt deklarācijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās ziņas deklarācijā norādāmas gan attiecībā uz Latviju, gan uz ārvalstīm.

(3) Ministru kabinets nosaka pārskata periodu, par kuru iesniedzama deklarācija, kā arī tās aizpildīšanas, iesniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtību.

(1) Valsts amatpersona, stājoties amatā, šā likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktā minēto deklarāciju iesniedz mēneša laikā no dienas, kad ir pieņemts lēmums par tās iecelšanu amatā vai likumā noteiktajā kārtībā ir apstiprināts deputāta mandāts. Ja valsts amatpersona stājas jaunā valsts amatpersonas amatā, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, nav jāiesniedz.

(2) Valsts amatpersona ik gadu līdz 1.aprīlim iesniedz kārtējā gada deklarāciju.

(3) Valsts amatpersona, ja tā amatā ir atradusies ilgāk par trim mēnešiem, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus, 15 dienu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas iesniedz šā likuma 21.panta pirmās daļas 3.punktā minēto deklarāciju.

(4) Valsts amatpersonas deklarācijas, kas minētas šā likuma 21.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā, nav jāiesniedz, ja valsts amatpersona turpina pildīt citus valsts amatpersonas amata pienākumus un tās iepriekšējā deklarācija ir iesniegta tajā likumu kontrolējošā institūcijā un šajā likumā paredzētajos gadījumos tās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam, kurā valsts amatpersonai, sākot pildīt amata pienākumus, būtu jāiesniedz šā likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktā minētā deklarācija.

(5) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri, ministri, īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz šā likuma 21.panta pirmās daļas 4.punktā minēto deklarāciju. Minētā deklarācija jāiesniedz par 24 mēnešiem, kas seko pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas. Deklarāciju par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedz ne vēlāk kā 15.mēnesī pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.

(6) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un šo pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz šā likuma 21.panta pirmās daļas 4.punktā minēto deklarāciju. Minētā deklarācija jāiesniedz par 12 mēnešiem, kas seko pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas. Deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā 15.mēnesī pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.

170.

Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdus “iecelšanu amatā vai likumā noteiktajā kārtībā ir apstiprināts deputāta mandāts” ar vārdiem “iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu valsts amatpersonas amatā vai saskaņā ar likumu ir sācies Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāta pilnvaru laiks”.

Izslēgt 23.panta pirmās daļas otro teikumu.

Aizstāt 23.panta otrajā daļā vārdus “kārtējā gada deklarāciju” ar vārdiem “šā likuma 21.panta pirmās daļas 2.punktā minēto deklarāciju” .

Izteikt 23. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts amatpersonas deklarācijas, kas minētas šā likuma 23.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā, nav jāiesniedz, ja valsts amatpersona turpina pildīt citu valsts amatpersonas amatu vai stājas jaunā valsts amatpersonas amatā .”

Izteikt 23. panta piektās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Minēto deklarāciju iesniedz arī par pirmo un otro gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas: par pirmo gadu ne ātrāk par 12 mēnešiem un ne vēlāk par 15 mēnešiem pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, par otro gadu – ne ātrāk par 24 mēnešiem, bet ne vēlāk par 27 mēnešiem pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.”

Izteikt 23. panta sestās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Minēto deklarāciju iesniedz arī par pirmo un otro gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas: par pirmo gadu ne ātrāk par 12 mēnešiem un ne vēlāk par 15 mēnešiem pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, par otro gadu – ne ātrāk par 24 mēnešiem, bet ne vēlāk par 27 mēnešiem pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.”

Izteikt 23. panta piekto un sesto daļu kā piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri, ministri, īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 4.punktā minēto deklarāciju. Minēto deklarāciju iesniedz par 24 mēnešiem, kas seko pēc pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta. Deklarāciju par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedz ne vēlāk kā 15.mēnesī, bet par nākamajiem 12 mēnešiem - ne vēlāk kā 27. mēnesī pēc pēctam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

daļēji

atbalstīt,

daļēji

skatīt piekto

daļu

atbalstīt

(1) Valsts amatpersona, stājoties amatā, šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā minēto deklarāciju iesniedz mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu ievēlēšanu vai apstiprināšanu valsts amatpersonas amatā vai saskaņā ar likumu ir sācies Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāta pilnvaru laiks.

(2) Valsts amatpersona ik gadu līdz 1.aprīlim iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktā minēto deklarāciju.

(3) Persona, ja tā valsts amatpersonas amatu ieņēmusi ilgāk par trim mēnešiem, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus, 15 dienu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punktā minēto deklarāciju.

(4) Valsts amatpersonas deklarācijas, kas minētas šā likuma 23.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā, nav jāiesniedz, ja valsts amatpersona turpina pildīt citu valsts amatpersonas amatu vai stājas jaunā valsts amatpersonas amatā .

(5) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 4.punktā minēto deklarāciju. Minēto deklarāciju iesniedz par 24 mēnešiem, kas seko pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta. Deklarāciju par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedz ne vēlāk kā 15.mēnesī, bet par nākamajiem 12 mēnešiem - ne vēlāk kā 27. mēnesī pēc pēctam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.

(1) Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, deklarācijām ir publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa. Par publiskās pieejamības nodrošināšanu ir atbildīgs tās institūcijas vadītājs, kura saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas.

(2) Publiski pieejamā deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta ceturtajā daļā.

(3) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir sabiedrības informācijas līdzekļu, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas.

(4) Publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir deklarācijā norādītā valsts amatpersonas, tās laulātā, radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvieta (adrese) un personas kods, kā arī darījumu un parādsaistību puses.

(5) Ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – prokurors un izziņas vai valsts drošības iestādes.

(6) Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra (biedru), ministru, īpašu uzdevumu ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", nodrošinot to elektronisku pieejamību. Šīs deklarācijas publicēšanai nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

179.

Izslēgt 24.panta nosaukumā vārdus “valsts amatpersonu”.

Papildināt 24. panta pirmo daļu ar vārdiem “kā arī valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kas saņem attiecīgās deklarācijas kopiju (21. panta piektā daļa)”.

Aizstāt 24. panta pirmajā daļā vārdus “ir atbildīgs tās institūcijas vadītājs” ar vārdiem

“ir atbildīga valsts amatpersona vai tās institūcijas vadītājs”.

Papildināt 24. panta trešo daļu pēc vārdiem “kā arī” ar vārdu “jebkuru”.

Aizstāt 24.panta trešajā daļā vārdus “sabiedrības informācijas līdzekļu” ar vārdiem “plašu saziņas līdzekļu darbinieku”

Izslēgt 24.panta ceturtajā daļā vārdu “radinieku” un vārdu “(adrese)”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 24.panta ceturtajā daļā vārdus “darījumu un parādsaistību puses” ar vārdiem “darījumu partneri, tai skaitā parādnieki un kreditori”.

Aizstāt 24.panta sestajā daļā vārdus “biedra (biedru)” ar vārdu “biedru”.

Aizstāt 24.panta sestajā daļā vārdus “nodrošinot to elektronisko pieejamību” ar vārdiem “vienlaikus tās publicējot arī elektroniski”.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(1) Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, deklarācijas ir publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa. Par publiskās pieejamības nodrošināšanu ir atbildīga valsts amatpersona vai tās institūcijas vadītājs, kura saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kas saņēmis attiecīgās deklarācijas kopiju.

(2) Publiski pieejamā deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta ceturtajā daļā.

(3) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir plašu saziņas līdzekļu darbinieku, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas.

(4) Publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir deklarācijā norādītā valsts amatpersonas, tās radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvieta un personas kods, kā arī darījumu partneri, tai skaitā parādnieki un kreditori.

(5) Ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – prokurors un izziņas vai valsts drošības iestādes.

(6) Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, īpašu uzdevumu ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vienlaikus publicējot arī elektroniski. Šīs deklarācijas publicēšanai nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

V nodaļa. Pārkāpumu izskatīšana un faktu pārbaude

V nodaļa. Pārkāpumu izskatīšana un faktu pārbaude

(1) Valsts amatpersonu izdarītos šā likuma pārkāpumus, kā arī saskaņā ar šo likumu obligāti pārbaudāmos faktus izskata un pārbauda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts amatpersonu un institūciju tiesības un pienākumus šā likuma prasību izpildē un kontrolē nosaka šis likums un citi normatīvie akti.

(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda visu šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas, kā arī šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas, ņemot vērā riska grupas un informāciju par attiecīgu valsts amatpersonu darbību.

180.

Izslēgt 25.panta trešajā daļā vārdus “riska grupas un”.

atbalstīt

(1) Valsts amatpersonu izdarītos šā likuma pārkāpumus, kā arī saskaņā ar šo likumu obligāti pārbaudāmos faktus izskata un pārbauda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts amatpersonu un institūciju tiesības un pienākumus šā likuma prasību izpildē un kontrolē nosaka šis likums un citi normatīvie akti.

(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda visu šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas, kā arī šā likuma 3.panta otrajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas, ņemot vērā informāciju par attiecīgo valsts amatpersonu darbību.

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam un tieslietu ministram ir pienākums šajā likumā paredzētajos gadījumos pārbaudīt, vai:

1) valsts amatpersonas šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir iesniegušas deklarāciju;

2) deklarācija ir iesniegta noteiktajā termiņā;

3) deklarācija ir aizpildīta pareizi un pilnīgi;

4) deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā paredzēto ierobežojumu pārkāpšanu.

(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam (tā pilnvarotai personai) šā likuma 18.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ir pienākums pārbaudīt tās institūcijā strādājošo valsts amatpersonu deklarāciju kopijas, vai tajās ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā paredzēto amatu, darbu, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma līguma vai uzņēmējdarbības ierobežojumu pārkāpšanu un lēmumu pieņemšanas, līgumu slēgšanas ierobežojumu pārkāpšanu saistībā ar attiecīgās valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu.

(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Satversmes aizsardzības birojam ir pienākums:

1) pārbaudīt, vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis to personu sarakstus, kuras ieņem valsts amatpersonas amatu;

2) pārbaudīt, vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja iesniegtie personu saraksti, kuras ieņem valsts amatpersonas amatu, ir sastādīti pareizi un ir pilnīgi;

3) pārbaudīt, vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis valsts amatpersonu deklarācijas;

4) pārbaudīt, vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs ir nodrošinājis attiecīgo valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi.

185.

Aizstāt 26. panta pirmās daļas ievadā vārdus “tieslietu ministram” ar vārdiem “Ministru prezidentam”

Izteikt 26. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) deklarācija ir iesniegta noteiktajā kārtībā; “.

Izteikt 26.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam saskaņā ar šā likuma 18.panta ceturtās daļas noteikumiem ir pienākums nodrošināt deklarāciju pārbaudi, lai konstatētu, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā paredzēto ierobežojumu neievērošanu.”

Izslēgt 26.panta trešās daļas 1.punktā vārdus “šajā likumā un” .

Izslēgt 26.panta trešās daļas 3.punktu.

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam un Ministru prezidentam ir pienākums šajā likumā paredzētajos gadījumos pārbaudīt, vai:

1) deklarācija ir iesniegta noteiktajā kārtībā;

2) deklarācija ir iesniegta noteiktajā termiņā;

3) deklarācija ir aizpildīta pareizi un pilnīgi;

4) deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā paredzēto ierobežojumu pārkāpšanu.

(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam saskaņā ar šā likuma 20.panta ceturtās daļas noteikumiem ir pienākums nodrošināt deklarāciju pārbaudi, lai konstatētu, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā paredzēto ierobežojumu pārkāpšanu.

(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Satversmes aizsardzības birojam ir pienākums pārbaudīt:

1) vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis to personu sarakstus, kuras ieņem valsts amatpersonas amatu;

2) vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja iesniegtie to personu saraksti, kuras ieņem valsts amatpersonas amatu, sastādīti pareizi un ir pilnīgi;

3) vai valsts vai pašvaldības inst itūcijas vadītājs ir nodrošinājis attiecīgo valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi.

(4) Deklarāciju pārbaudē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam un tieslietu ministram ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un no sabiedriskām, politiskām, reliģiskām organizācijām un arodbiedrībām, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus un dokumentus no valsts amatpersonas, kuras deklarācija tiek pārbaudīta, un no personām, kuras saskaņā ar šā likuma prasībām norādāmas pārbaudāmajā deklarācijā.

(5) Ja deklarācijas pārbaudē atklāj faktus par tādu valsts amatpersonas finansu līdzekļu vai mantisko labumu izmantošanu, kuri pārsniedz valsts amatpersonas deklarētās un ar neaizliegtiem ienākumu avotiem deklarācijā pamatotās materiālās iespējas, vai ja saņemta informācija, kas liecina par šādu faktu iespējamību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai šajā likumā noteiktajos gadījumos – Satversmes aizsardzības birojam - ir pienākums veikt pārbaudi un tiesības pieprasīt rakstveida paskaidrojumus un dokumentus no jebkuras personas, kā arī, iesaistot Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus, veikt pārbaudes, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu valsts amatpersonas ienākumu un mantisko labumu gūšanas likumību.

(6) Ja deklarācijas pārbaudē atklāj pārkāpumu, kura izskatīšana nav pārbaudi veikušās valsts amatpersonas kompetencē, vai faktu, kura izvērtēšana nav pārbaudi veikušās amatpersonas kompetencē, kā arī saņemot informāciju par šādu faktu esamību, attiecīgā amatpersona šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē institūciju vai valsts amatpersonu, kuras kompetencē ir pārkāpuma turpmāka izskatīšana vai fakta pārbaude.

190.

Aizstāt 24. panta ceturtajā daļā vārdus “un tieslietu ministram” ar vārdiem “un prokuroram”.

Izteikt 26.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja nepieciešams, deklarācijas pārbaudes gaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai tieslietu ministram ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, valsts vai pašvaldības iestādēm, komersantiem, sabiedriskajām vai reliģiskajām organizācijām, citām institūcijām, kā arī tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bijušas norādāmas attiecīgajā deklarācijā.”

Izteikt 26.panta ceturto daļu šādā redakcijā

4) Ja nepieciešams, deklarācijas pārbaudē Korupcijas novēršanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, valsts vai pašvaldības institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.

Izteikt 26.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja deklarācijas pārbaudē atklāj faktus, kas liecina par to, ka valsts amatpersona ir izmantojusi mantu, tai skaitā finansu līdzekļus, kas pārsniedz šīs amatpersonas deklarācijā norādītos un saskaņā ar šo likumu atļautos ienākumu avotus, kā arī gadījumos, kad ir saņemta informācija par šādu faktu iespējamību, Korupcijas novēršanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai tieslietu ministram ir pienākums veikt attiecīgo faktu vai informācijas pārbaudi. Pārbaudes ietvaros, ja nepieciešams, Korupcijas novēršanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai tieslietu ministram ir tiesības, attiecīgi motivējot, pieprasīt un saņemt rakstveida paskaidrojumus un dokumentus no jebkuras personas, kā arī, iesaistot Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus, pārbaudīt amatpersonas mantas, tai skaitā finansu līdzekļu, gūšanas tiesiskumu.”

Papildināt 26. panta piekto daļu pēc vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta” ar vārdiem ”un Valsts policijas “.

Izteikt 26.panta piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Ja deklarācijas pārbaudes gaitā atklājas fakti, kas liecina par to, ka valsts amatpersona ir izmantojusi mantu, tai skaitā finansu līdzekļus, kas pārsniedz šīs amatpersonas deklarācijā norādītos un saskaņā ar šo likumu atļautos ienākumu avotus, kā arī gadījumos, kad saņemta informācija par šādu faktu iespējamību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir pienākums veikt attiecīgo faktu vai informācijas pārbaudi. Pārbaudes ietvaros, ja nepieciešams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt rakstveida paskaidrojumus un dokumentus no jebkuras personas, kā arī, iesaistot Valsts ieņēmumu dienestu, pārbaudīt amatpersonas mantas, tai skaitā finansu līdzekļu, gūšanas tiesiskumu.

Aizstāt 26.panta sestajā daļā vārdus “valsts amatpersonas kompetencē” ar vārdiem “institūcijas vai valsts amatpersonas kompetencē” un vārdus “attiecīgā amatpersona” ar vārdiem “attiecīgā institūcija vai amatpersona”.

neatbalstīt

atbalstīt

precizētā redakcijā

atbalstīt

atbalstīt precizētā redakcijā

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(4) Ja nepieciešams, deklarācijas pārbaudes gaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, valsts vai pašvaldības institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.

(5) Ja deklarācijas pārbaudes gaitā atklājas fakti, kas liecina par to, ka valsts amatpersona ir izmantojusi mantu, tai skaitā finansu līdzekļus, kas pārsniedz šīs amatpersonas deklarācijā norādītos un saskaņā ar šo likumu atļautos ienākumu avotus, kā arī gadījumos, kad saņemta informācija par šādu faktu iespējamību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir pienākums veikt attiecīgo faktu vai informācijas pārbaudi. Pārbaudes ietvaros, ja nepieciešams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt rakstveida paskaidrojumus un dokumentus no jebkuras personas, kā arī, iesaistot Valsts ieņēmumu dienestu, pārbaudīt amatpersonas mantas, tai skaitā finansu līdzekļu, gūšanas tiesiskumu.

(6) Ja deklarācijas pārbaudes gaitā atklājas pārkāpums, kura izskatīšana nav pārbaudi veikušās institūcijas vai valsts amatpersonas kompetencē, vai fakts, kura izvērtēšana nav pārbaudi veikušās amatpersonas kompetencē vai tieši saņemta informācija par šādu faktu esamību, attiecīgā institūcija vai amatpersona šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē institūciju vai valsts amatpersonu, kuras kompetencē ir pārkāpuma turpmāka izskatīšana vai fakta pārbaude.

(1) Valsts amatpersonai ir pienākums sniegt un pamatot ar likumu pilnvaroto institūciju pieprasītās ziņas.

(2) Valsts amatpersonai ir pienākums pamatot ar likumu pilnvarotajai institūcijai faktu, ka tās izdevumi ir segti un materiālais stāvoklis uzlabojies no likumīgiem ienākumu avotiem.

(3) Ja valsts amatpersona nesniedz ar likumu pilnvaroto institūciju pieprasītās ziņas par ienākumiem vai mantisko labumu gūšanas avotiem vai nevar pamatot ienākumu vai mantisko labumu gūšanu no likumīga avota, tiek prezumēts, ka valsts amatpersona ir guvusi ar šo likumu aizliegtus ienākumus vai mantiskos labumus un šo faktu slēpj no valsts.

194.

Papildināt 27.pantā pēc vārdiem “ar likumu pilnvarotā institūcija” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “vai valsts amatpersona” (attiecīgajā locījumā).

Aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdu “materiālais” ar vārdu “mantiskais”.

Aizstāt 27.panta otrajā un trešajā daļā vārdu “likumīgs” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “tiesisks” (attiecīgajā locījumā).

Aizstāt 27.panta trešajā daļā vārdus “ienākumi un mantiskie labumi” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “manta, tai skaitā finansu līdzekļi” (attiecīgajā locījumā).

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(1) Valsts amatpersonai ir pienākums sniegt un pamatot ar likumu pilnvarotās institūcijas vai valsts amatpersonas pieprasītās ziņas.

(2) Valsts amatpersonai ir pienākums pamatot ar likumu pilnvarotajai institūcijai vai valsts amatpersonai faktu, ka tās izdevumi ir segti un mantiskais stāvoklis uzlabojies no tiesiskiem ienākumu avotiem.

(3) Ja valsts amatpersona nesniedz ar likumu pilnvarotās institūcijas vai valsts amatpersonas pieprasītās ziņas par mantas, tai skaitā finansu līdzekļu, gūšanas avotiem vai nevar pamatot ienākumu vai mantisko labumu gūšanu no tiesiska avota, tiek prezumēts, ka valsts amatpersona ir guvusi ar šo likumu aizliegtu mantu, tai skaitā finansu līdzekļus, un šo faktu slēpj no valsts.

(1) Par šajā likumā ietverto normu pārkāpumiem personas sauc pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības un attiecībā pret valsts amatpersonām piemēro šajā pantā paredzētās civiltiesiskās sankcijas.

(2) Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un nelikumīgi gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams materiālā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegti gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai materiālā stāvokļa pieauguma vērtībai.

(3) Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, ar likumu pilnvarotajai valsts institūcijai vai valsts amatpersonai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā piedzītu nodarītos zaudējumus.

(4) Zaudējumus no valsts amatpersonas piedzen, ceļot prasību tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu un ierobežojumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

202.

Izteikt 28.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“28.pants. Valsts amatpersonu un citu personu atbildība”.

Izteikt 28.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem iestājas arī civiltiesiskā atbildība.”

Izteikt 28.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Manta, tai skaitā finansu līdzekļi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, kā arī proporcionāls to pieaugums, ir atlīdzināmi valstij.”

Aizstāt 28.panta otrajā daļā vārdu “nelikumīgi” ar vārdu prettiesiski” un vārdu

“materiālā” ar vārdu “mantiskā”

Aizstāt 28.panta trešajā daļā vārdu “piedzītu” ar vārdiem “prasītu atlīdzināt”.

Izteikt 28.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina otrajā daļā minētos zaudējumus, zaudējumu atlīdzību prasa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Izteikt 28.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zaudējumu atlīdzību pieprasa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Izslēgt 28.panta piekto daļu.

atbalstīt

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

neatbalstīt

atbalstīt

neatbalstīt

(1) Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem iestājas arī civiltiesiskā atbildība.

(2) Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantiskā stāvokļa pieauguma vērtībai.

(3) Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, ar likumu pilnvarotajai valsts institūcijai vai valsts amatpersonai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā prasītu atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(4) Zaudējumu atlīdzību pieprasa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu un ierobežojumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1.Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Korupcijas novēršanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 8.nr.).

2.Līdz šajā likumā paredzēto funkciju nodošanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam Valsts ieņēmumu dienests pilda likumā paredzētās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkcijas.

3.Valsts amatpersonai, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai atbilstoši šā likuma 7.panta pirmajai daļai ir iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kādā no valsts amatpersonas amatiem un kura šā likuma spēkā stāšanās dienā vienlaikus ieņem kādu amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojuma uzdevumu, ir pienākums divu nedēļu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas rakstveidā paziņot:

3.1. augstākai amatpersonai – par amata vai darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildes ierobežojumu pārkāpšanu;

3.2. institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, vai veic neatļautu darbu, uzņēmuma līgumu vai pilnvarojuma uzdevumu, – par savu vēlēšanos tikt atbrīvotai no attiecīgā amata vai darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma uzdevuma izpildes.

4.Ministru kabinets piecu mēnešu laikā pēc šā likuma pieņemšanas izdod šā likuma 12.panta piektajā un astotajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 18.panta piektajā daļā un 22.panta trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

207.

Izteikt pārejas noteikumu 2. punktu šādā redakcijā:

redakcijā:

“2. Valsts ieņēmumu dienests pilda šajā likumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam noteiktās funkcijas līdz dienai, kad tās likumā noteiktajā kārtībā un termiņā tiek nodotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.’’

Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Attiecībā uz valsts amatpersonām, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā vienlaikus ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu saskaņā ar šā likuma noteikumiem nav atļ auta, ir pienākums mēneša laikā izpildīt šā likuma 8.panta pirmās daļas noteikumus.”

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Ar terminiem “komersants”, “individuālais komersants”, “komercsabiedrība” un “kapitālsabiedrība” šā likuma izpratnē attiecīgi tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu “komercdarbība” - arī uzņēmējdarbība likuma “Par uzņēmējdarbību” izpratnē.”

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Līdz likuma par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām un valsts vai pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi spēkā stāšanās dienai ar terminu “valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis” tiek saprasts pilnvarnieks valsts vai pašvaldības statūtsabiedrībās.”

Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu kā jaunu 6. punktu šādā redakcijā:

‘’6. Ministru kabinets līdz 2002. gada 1. augustam izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumi Nr.260 "Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā";

2) Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi Nr.80 "Kārtība, kādā aizpildāma valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā";

3) Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.138 "Kārtība, kādā aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu un valsts amatpersonu amatu saraksti";

4) Ministru kabineta 1999.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.142 "Noteikumi par Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

5) Ministru kabineta 1999.gada 4.maija noteikumi Nr.161 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

6) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi Nr.231 "Noteikumi par valsts civildienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

7) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi Nr.242 "Kārtība, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts mantu".”

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

1.Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Korupcijas novēršanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 8.nr.).

2. Valsts ieņēmumu dienests pilda šajā likumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam noteiktās funkcijas līdz dienai, kad tās likumā noteiktajā kārtībā un termiņā tiek nodotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

3. Attiecībā uz valsts amatpersonām, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā vienlaikus ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu saskaņā ar šā likuma noteikumiem nav atļauta, ir pienākums mēneša laikā izpildīt šā likuma 8.panta pirmās daļas noteikumus.

4. Ar terminiem “komersants”, “individuālais komersants”, “komercsabiedrība” un “kapitālsabiedrība” šā likuma izpratnē attiecīgi tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu “komercdarbība” - arī uzņēmējdarbība likuma “Par uzņēmējdarbību” izpratnē.

5. Līdz likuma par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām un valsts vai pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi spēkā stāšanās dienai ar terminu “valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis” tiek saprasts pilnvarnieks valsts vai pašvaldības statūtsabiedrībās.

6. Ministru kabinets līdz 2002. gada 1. augustam izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumi nr.260 "Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā";

2) Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi nr.80 "Kārtība, kādā aizpildāma valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā";

3) Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi nr.138 "Kārtība, kādā aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu un valsts amatpersonu amatu saraksti";

4) Ministru kabineta 1999.gada 13.aprīļa noteikumi nr.142 "Noteikumi par Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

5) Ministru kabineta 1999.gada 4.maija noteikumi nr.161 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

6) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.231 "Noteikumi par valsts civildienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

7) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.242 "Kārtība, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts mantu".”

5.Līdz šā likuma 12.panta piektajā un astotajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 18.panta piektajā daļā un 22.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas tiek piemēroti saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumi Nr.260 "Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā";

2) Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi Nr.80 "Kārtība, kādā aizpildāma valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā";

3) Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.138 "Kārtība, kādā aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu un valsts amatpersonu amatu saraksti";

4) Ministru kabineta 1999.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.142 "Noteikumi par Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

5) Ministru kabineta 1999.gada 4.maija noteikumi Nr.161 "Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

6) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi Nr.231 "Noteikumi par valsts civildienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi";

7) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi Nr.242 "Kārtība, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts mantu".

208.

Izslēgt pārejas noteikumu 5. punktu.

atbalstīt

6. Pašvaldību domes (padomes) piecu mēnešu laikā pēc šā likuma pieņemšanas nosaka šā likuma 16.panta trešajā daļā paredzēto kārtību.

7. Līdz šā likuma 16.panta trešajā daļā noteiktās kārtības spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas tiek piemērota saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu noteiktā attiecīgās pašvaldības domes (padomes) kārtība, ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.maijā.

212.

Izslēgt pārejas noteikumu 6.punktu.

Izteikt pārejas noteikumu 7. punktu šādā redakcijā:

‘’7. Līdz šā likuma 18. panta pirmajā daļā minēto pašvaldību domju (padomju) saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas, tiek piemēroti saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie

pašvaldību domju (padomju) izdotie normatīvie akti par rīcību ar pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma noteikumi attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem stājas spēkā vienlaikus ar likuma par zvērinātiem tiesu izpildītājiem, bet attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem – vienlaikus ar likuma par militāro dienestu spēkā stāšanos.”

Izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2002.gada 10.maijā.”

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

7. Līdz šā likuma 18. panta pirmajā daļā minēto pašvaldību domju (padomju) saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas tiek piemēroti saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie

pašvaldību domju (padomju) izdotie normatīvie akti par rīcību ar pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem.

8. Šā likuma noteikumi attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem stājas spēkā vienlaikus ar likuma par zvērinātiem tiesu izpildītājiem spēkā stāšanos, bet attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem – vienlaikus ar likuma par militāro dienestu spēkā stāšanos.

Likums stājas spēkā 2002.gada 10.maijā.