Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"” (reģ.nr.1171) izskatīšanai 2.lasījumā

1. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas ierēdņiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvo darbību Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošajos jautājumos. Sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus finansu policijas ierēdņi ir tiesīgi veikt likumā noteiktajā kārtībā un ar attiecīgu finansu policijas pārvaldes direktora pilnvarojumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijai ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras.

3. Lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas ierēdņiem ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3. (izņemot tiesības noteikt maksājumu apmēru un soda naudas summu), 4., 5., 6., 7., 9. un 11.punktā, otrās daļas 8.punktā un 13.panta otrajā daļā, kā arī tiesības:

1) piedalīties Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu veiktajos pasākumos un sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem;

2) izsaukt uz attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas kompetencē, bet, ja attiecīgā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;

3) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota finansu policijai;

4) savas kompetences ietvaros likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai;

5) savas kompetences ietvaros likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras izdarījušas administratīvo pārkāpumu vai tiek turētas aizdomās, vai ir apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā;

6) lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

7) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finansu iestādēm un kredītiestādēm, un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību, ja attiecīgo ierēdni tam rakstveidā ir pilnvarojis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai finansu policijas pārvaldes direktors vai viņa vietnieks.

(1997.gada 16.janvāra likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.98. likumu un 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā no 23.11.2001.)

1. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas ierēdņiem ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, lai:

1) atvairītu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kas pilda dienesta pienākumus;

2) aizturētu un nogādātu Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus un konvojēšanas laikā savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas finansu policijas ierēdņiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

3) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza finansu policijas ierēdņi, pildot dienesta pienākumus.

2. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu veidu, kā arī speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas ierēdņa pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas ierēdnim nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.

3. Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus un asaras izraisošas vielas pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijai atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finansu ministram ir tiesības atļaut, lai sūdzībai, kas pārsūdzēta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, izskatīšanas termiņu pagarina par 60 kalendārajām dienām, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāro dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā. 3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildes kārtību tajos gadījumos, kad šāds lēmums tiek pārsūdzēts, nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”.		7	Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs O.Spurdziņš izteikt 22.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: “2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finansu ministram ir tiesības pagarināt sūdzības izskatīšanu laiku līdz 60 kalendāra dienām, Valsts ieņēmumu dienestam par to paziņojot sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā. 3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, tai skaitā pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumu segšanu no nodokļu maksātāja līdzekļiem vai lēmumu par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu apstrīdēšanas un izpildes kārtību nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām.”	Atbalstīt	izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: “2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finansu ministram ir tiesības pagarināt sūdzības izskatīšanu laiku līdz 60 kalendāra dienām, Valsts ieņēmumu dienestam par to paziņojot sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā. 3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, tai skaitā pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumu segšanu no nodokļu maksātāja līdzekļiem vai lēmumu par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu apstrīdēšanas un izpildes kārtību nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām.”.
Pārejas noteikumi 11. Likuma 17.panta pirmās daļas 3.punktā minētā prasība par augstāko izglītību piemērojama no 2007.gada 1.augusta ierēdņiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu Valsts ieņēmumu dienestā. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2002.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Ierēdnis, kurš studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Ierēdni, kurš šajā punktā noteiktajā termiņā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē vai studijas neturpina un nav iesniedzis šai punktā minēto izziņu, atbrīvo no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā sakarā ar neatbilstību amatam.		8	Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs O.Spurdziņš Papildināt pārejas noteikumu 11.punktu ar vārdiem: “Ja Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim Valsts civildienesta likuma spēkā stāšanās dienā līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, viņam atļauts ieņemt ierēdņa amatu arī bez augstākās izglītības”.	Atbalstīt	7. Papildināt pārejas noteikumu 11.punktu ar vārdiem: “Ja Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim Valsts civildienesta likuma spēkā stāšanās dienā līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, viņam atļauts ieņemt ierēdņa amatu arī bez augstākās izglītības.”.
	Likums stājas spēkā 2002.gada 1.maijā.	9	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2002.gada 1.augustā.”	Atbalstīt	Likums stājas spēkā 2002.gada 1.augustā.