I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2000. gada 8. Augustā Ministru kabinetā tika akceptēta Korupcijas novēršanas koncepcija, kurā Ministru kabinets pieņēma lēmumu ieviest legālās prezumpcijas principu.

Patreiz Krimināllikumā nav tādu pantu konstrukcijas, kas ieviestu legālo prezumpciju, tas ir nenosaka to, ka visi izdevumi un uzkrājumu pieaugumi, kas neatbilst oficiālajiem ienākumiem, tiktu ar likuma spēku atzīti par nelikumīgiem, nepierādot, no kādas nelikumīgas darbības tie radušies.

Atbilstoši iepriekš minētajai koncepcijai ir izstrādāts arī likumprojekts “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz, ka gadījumā, ja valsts amatpersona nesniedz ar likumu pilnvaroto institūciju pieprasītās ziņas par ienākumiem vai mantisko labumu gūšanas avotiem vai nevar pamatot ienākumu vai mantisko labumu gūšanu no likumīga avota, tiek prezumēts, ka valsts amatpersona ir guvusi ar šo likumu aizliegtus ienākumus vai mantiskos labumus un šo faktu slēpj no valsts.

Saskaņā ar augstāk minēto koncepciju ir izstrādāts arī Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojekts, kas paredz iesniegt sākumdeklarāciju personām, kurām pieder šajā likumprojektā noteiktais īpašums. Šis likumprojekts nosaka atskaites punktu īpašuma kontrolei, lai nelikumīgs īpašums varētu tikt pakļauts tiesiskai redakcijai.

2. Tiesību akta projekta būtība

Atbilstoši likumprojektā “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” iekļautajai prezumpcijai likumprojekta 1.pants paredz atbildību par tādu līdzekļu izmantošanu, kas pārsniedz personas deklarētās mantiskās iespējas. Šis pants varēs tikt arī piemērots saistībā ar Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likumprojektā noteikto.

KL 325.panta pirmās daļas dispozīcija precizēta atbilstoši likumprojektā “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem ierobežojumiem.

 II. Kāda var būt tiesību akta

Ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts ietekmētu (ierobežotu) nelikumīgu līdzekļu apriti.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Mainīsies sabiedrības attieksme pretkorupcijas jautājumos. Sabiedrības uzticības reitings valsts institūcijām un pašvaldībām kopumā pieaugs.

 4. Ietekme uz vidi

  Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtē-

Jais

Gads

Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 2001

2002 

2003 

 2004

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 2001

2002 

2003 

2004 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

 2001

2002 

2003 

2004 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar

 Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Darba grupas sēdē, kut tika apspriesti grozījumi piedalījās Latvijas ārpolitikas institūta pārstāvis.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Ārpolitikas institūts nav izteicis kategorisku viedokli par šo jautājumu..

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Darba grupas sēdēs piedalās   Phare projekta “Pretkorupcijas likumdošana, izglītošanas un informācijas programmas” eksperti.

Phare eksperti uzskata, ka legālā prezumpcija var tikt iestrādāta tikai administratīvajās tiesībās attiecībā uz nodokļu sfēru, bet ne krimināltiesībās, jo tas var novest pie cilvēktiesību pārkāpumiem.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Izpildi tiks nodrošināta Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā: izziņas iestādes, prokuratūra, tiesa.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.