Saeimas Prezidijam

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” (reģ.nr.1168) izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Juridiskā komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš

 

 

 

 

Likumprojekts

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) tiesisko statusu un darbību, lai kompleksi risinātu korupcijas novēršanu un apkarošanu.

(2) Korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, ir vērsta uz nepelnītu labumu iegūšanu sev vai citām personām.

2.pants. Biroja statuss

(1) Birojs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbilstoši savai kompetencei pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā.

(2) Birojam ir norēķinu konts Valsts kasē. Birojam ir savs zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu biroja nosaukumu.

(3) Birojs ir specializētā valsts civildienesta iestāde.

II nodaļa

Biroja struktūra, amatpersonas un darbinieki

3.pants. Biroja struktūra un Biroja padome

(1) Biroja struktūru veido centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas. Biroja teritoriālajām nodaļām nav juridiskās personas statusa.

(2) Biroja priekšnieks, tā vietnieks un Biroja centrālā aparāta nodaļu vadītāji veido Biroja padomi piecu cilvēku sastāvā. Padomes uzdevums ir:

    1. apstiprināt Biroja darbības plānu šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

    2. apstiprināt Biroja centrālā aparāta struktūru, noteikt tā kompetenci un apstiprināt tā nolikumu;

    3. pieņemt lēmumu par Biroja teritoriālo nodaļu izveidi, noteikt to darbības teritoriju un struktūru un apstiprināt to nolikumus;

    4. izskatīt sadarbības līgumu projektus ar attiecīgiem ārvalstu dienestiem;

    5. izlemt jebkuru Biroja priekšnieka kompetencē esošu jautājumu, ja tā izskatīšanu Biroja padomē ir ierosinājis Biroja priekšnieks vai kāds no Biroja padomes locekļiem.

(3) Biroja padomes sēdes sasauc pēc Biroja priekšnieka vai Biroja padomes locekļa pieprasījuma. Biroja padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā trīs tās locekļi. Lēmums ir pieņemts, ja par to balsojuši vismaz trīs Biroja padomes locekļi.

4.pants. Biroja priekšnieks

(1) Biroja darbu vada Biroja priekšnieks. Biroja priekšnieku pēc tieslietu ministra ieteikuma amatā uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets.

(2) Uz Biroja priekšnieka amatu izsludina atklātu konkursu. Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām amata pretendentam izvirzāmām obligātajām prasībām:

    1. ir Latvijas Republikas pilsonis;

    2. pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

    3. ir augstākā juridiskā izglītība vai atbilstoša darba pieredze;

    4. nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

    5. nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai personai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

    6. nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

    7. nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks. 

(3) Biroja priekšnieks:

    1. vada Biroja darbu, pārrauga centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu darbu;

    2. ir atbildīgs par Birojam noteikto funkciju izpildi;

    3. sasauc un vada Biroja padomes sēdes;

    4. ir Biroja finansu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu;

    5. atbilstoši finansējumam apstiprina Biroja centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu darbinieku sarakstu (štatu sarakstu) un atbilstoši normatīvajiem aktiem nosaka to atalgojumu;

    6. nosaka Biroja centrālā aparāta amatpersonu un darbinieku, kā arī teritoriālo nodaļu vadītāju pienākumus, tiesības un uzdevumus;

    7. izskata fizisko un juridisko personu sūdzības par Biroja amatpersonu un darbinieku rīcību;

    8. apbalvo Biroja amatpersonas un darbiniekus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

    9. atbilstoši savai kompetencei slēdz sadarbības līgumus ar attiecīgiem ārvalstu dienestiem;

    10. apstiprina Biroja darbību reglamentējošos iekšējos tiesību aktus;

    11. veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu;

    12. nosaka Biroja saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, glabāšanas un iznīcināšanas kārtību;

    13. atbilstoši savai kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju un Biroja padomi, dod tiešus rīkojumus Biroja centrālā aparāta amatpersonām un darbiniekiem, kā arī teritoriālo nodaļu vadītājiem;

    14. reizi gadā iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā ziņojumu par Biroja darbību;

    15. izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Tieslietu ministrijā Birojam nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu;

    16. izlemj jautājumu par lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību.

(4) Biroja priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Biroja priekšnieka vietnieks. Biroja priekšnieka vietnieku ieceļ Biroja priekšnieks vai cits pilnvarots Biroja padomes loceklis.

5.pants. Biroja amatpersonas, to iecelšana amatā un atbrīvošana no amata

    1. Šā likuma izpratnē Biroja amatpersonas, kas nodrošina Biroja funkciju izpildi un ir atbildīgas par to, ir Biroja priekšnieks, centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu vadītāji, izziņas izdarītāji un speciālisti.

    2. Biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba un atpūtas laiku, darbinieku materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

(3) Biroja amatpersonas atbilst tām prasībām, kādas noteiktas likumā "Par valsts noslēpumu", lai saņemtu speciālo atļauju piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai.

(4) Biroja priekšnieks ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja centrālā aparāta amatpersonas un teritoriālo nodaļu vadītājus.

(5) Biroja teritoriālo nodaļu amatpersonas (struktūrvienību vadītājus) ieceļ amatā un atbrīvo no amata attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītājs.

(6) Pirms noteiktā laika Biroja amatpersonu no amata atbrīvo šādos gadījumos:

    1. pēc paša vēlēšanās;

    2. persona ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;

    3. persona ir iesaistījusies politiskā partijā vai politiskā organizācijā, citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbībās;

    4. persona nespēj pildīt pienākumus veselības stāvokļa dēļ;

    5. sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;

    6. par nolaidīgu darba pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas statusu;

    7. par neatbilstību amatam.

(7) Lai izvērtētu šā panta sestās daļas 7. un 8.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido komisiju. Komisiju vada ģenerālprokurors vai tā īpaši pilnvarots virsprokurors.

(8) Ja attiecībā pret Biroja amatpersonu kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai pret viņu ir ierosināta kriminālvajāšana, Biroja priekšnieks var atstādināt to (Biroja priekšnieku - ģenerālprokurors) no amata pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(9) Ja šādi atstādināto Biroja amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un amatpersona uzskatāma par atbrīvotu, skaitot no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā Biroja amatpersonai izmaksā atalgojumu par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita pamata, kas noteikts šajā likumā.

6.pants. Biroja darbinieki, to pieņemšana darbā un atlaišana no darba

(1) Biroja darbinieku darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieku materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

(2) Biroja darbinieki atbilst tām prasībām, kādas paredzētas likumā "Par valsts noslēpumu", lai saņemtu speciālo atļauju piekļūšanai konfidenciālai informācijai.

(3) Biroja centrālā aparāta darbiniekus pieņem darbā un atlaiž no darba Biroja priekšnieks.

(4) Biroja teritoriālo nodaļu darbiniekus pēc attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītāja ieteikuma pieņem darbā un atlaiž no darba Biroja priekšnieks.

III nodaļa

Biroja kompetence

7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanai

(1) Birojs korupcijas novēršanai veic šādas funkcijas:

    1. izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kuru pēc izskatīšanas Noziedzības un korupcijas novēršanas padomē apstiprina Ministru kabinets;

    2. koordinē valsts programmā minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi;

    3. kontrolē likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;

    4. gatavo un koordinē ārvalstu un starptautisko institūciju finansu palīdzības projektus;

    5. atbilstoši savai kompetencei pārbauda sūdzības un iesniegumus, kā arī veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora uzdotās pārbaudes;

    6. apkopo un analizē no teritoriālajām nodaļām saņemto informāciju par valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām, darbinieku veiktajām pārbaudēm, kā arī konstatētajiem pārkāpumiem valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu;

    7. analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumus, iesniedz attiecīgajā ministrijā un Valsts civildienesta pārvaldē priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai;

    8. izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas metodiku valsts iestādēs un privātajā sektorā;

    9. apkopo un analizē citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā;

    10. analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus un ierosina izdarīt tajos grozījumus, sniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai;

    11. veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi;

    12. izglīto sabiedrību tiesību un ētikas jomā;

    13. informē sabiedrību par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanai un apkarošanai;

14) izstrādā un ievieš sabiedrisko attiecību stratēģiju.

(2) Pēc Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes pieprasījuma sniedz informāciju un priekšlikumus par korupcijas novēršanas jautājumiem to izskatīšanai Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sēdē.

8.pants. Biroja funkcijas korupcijas apkarošanai

(1) Birojs korupcijas apkarošanai veic šādas funkcijas:

    1. likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumiem;

    2. veic izziņas un operatīvo darbību, lai atklātu šādus Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, ja tie ir saistīti ar korupciju un ja saskaņā ar likumu tie nav valsts drošības iestāžu kompetencē:

a) 219.pants. Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas;

b) 317.pants. Dienesta pilnvaru pārsniegšana;

c) 318.pants. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana;

d) 319.pants. Valsts amatpersonas bezdarbība;

e) 320.pants. Kukuļņemšana;

f) 321.pants. Kukuļa piesavināšanās;

g) 322.pants. Starpniecība kukuļošanā;

h) 323.pants. Kukuļdošana;

i) 325.pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana;

j) 326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos;

k) 327.pants. Dienesta viltojums;

l) 328.pants. Nepatiess dienesta ziņojums;

m) 329.pants. Neizpaužamu ziņu izpaušana;

n) 330.pants. Neizpaužamu ziņu izpaušana pēc amata atstāšanas.

(2) Operatīvās darbības likumā noteiktajiem citiem operatīvās darbības subjektiem ir pienākums nodrošināt Biroja uzdevumu izpildi sevišķā veidā.

9.pants. Biroja amatpersonu tiesības

(1) Uz Biroja amatpersonām attiecas Valsts civildienesta likuma 22.pantā noteiktās ierēdņu vispārīgās tiesības.

(2) Biroja amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības:

    1. izdarīt izziņu Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā;

    2. veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgos nodarījumus korupcijas jomā;

    3. sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir piekritīga Birojam;

    4. pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, bankām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām un amatpersonām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma;

    5. brīvi iepazīties ar reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības;

    6. iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Biroja funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks;

    7. ja personas rīcībā ir konstatētas likuma pārkāpuma pazīmes vai pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, izteikt personai brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;

    8. uzrādot dienesta apliecību, brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām un fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas nedzīvojamās telpas;

    10. ja nepieciešams, korupcijas apkarošanas funkciju veikšanai bez atlīdzības izmantot valsts iestādēm, valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un valsts organizācijām, bet izņēmuma gadījumos arī citām personām piederošos sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļus. Izdevumus par citām personām piederošo sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļu izmantošanu atlīdzina, ja īpašnieks to pieprasa;

    11. steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām vai privātpersonām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un starptautisko organizāciju pārstāvniecību transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādē, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;

    12. glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus pašaizsardzībai. Lietot ieročus un speciālos līdzekļus atbilstoši likuma "Par policiju" prasībām;

    13. izsaukt uz Biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu, bet, ja šī persona pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;

    14. prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē Biroja amatpersonu un darbinieku pilnvaru izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus;

    15. korupcijas apkarošanas funkciju veikšanai pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;

    16. izsludināt un izmaksāt atlīdzību par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas aizturēšanā.

10.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku pienākums

(1) Biroja amatpersonu vispārīgos pienākumus nosaka Valsts civildienesta likuma IV nodaļa.

(2) Biroja amatpersonas un darbinieka pienākums ir apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata vai darba pienākumus, lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto Biroja funkciju pienācīgu izpildi.

(3) Šā likuma 7. un 8.pantā minēto funkciju pildīšanai Birojs sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un ārvalstu institūcijām.

 

IV nodaļa

Biroja amatpersonu un darbinieku tiesiskā aizsardzība

un sociālās garantijas

11.pants. Biroja amatpersonu tiesiskā aizsardzība un neatkarības garantija

(1) Biroja amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā ir izvirzījusi vai devusi, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti. Biroja amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās tai, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Biroja amatpersona neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas atbilstoši dienesta pilnvarām nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

(3) Bez ģenerālprokurora piekrišanas Biroja amatpersona valsts teritorijā nav saucama pie kriminālatbildības, to nedrīkst pakļaut aizturēšanai (arī administratīvajai aizturēšanai), kratīšanai, piespiedu atvešanai; kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas Biroja amatpersonas dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transportlīdzekļi. Kriminālprocesuālie ierobežojumi uz šīm amatpersonām nav attiecināmi gadījumos, ja tās ir notvertas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko 24 stundu laikā informē ģenerālprokuroru un Biroja priekšnieku.

12.pants. Ierobežojumi Biroja amatpersonām

(1) Biroja amatpersonu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, kā arī citus ar tiem saistītos ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(2) Bez šā panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem uz Biroja amatpersonu attiecas šādi papildu ierobežojumi:

    1. aizliegts piedalīties politiskās partijās un politiskās organizācijās, iesaistīties citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbībās;

    2. aizliegts organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos.

13.pants. Biroja amatpersonu materiālais nodrošinājums

Biroja amatpersonu atalgojumu nosaka Ministru kabinets.

 

14.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku sociālās garantijas

(1) Biroja amatpersona un darbinieks ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Zaudējumi, kas nodarīti Biroja amatpersonas un darbinieka vai viņa radinieku mantai sakarā ar Biroja amatpersonas vai darbinieka profesionālo darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

(3) Kārtību, kādā Biroja amatpersona un darbinieks iesniedz Biroja priekšniekam pieteikumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai, un kārtību, kādā pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

15.pants. Pabalsts Biroja amatpersonas un darbinieka ievainojuma, Biroja amatpersonas vai darbinieka, vai ģimenes locekļa nāves gadījumā

    1. Ja Biroja amatpersona vai darbinieks, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.

    2. Biroja amatpersonas vai darbinieka nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja Biroja amatpersona vai darbinieks gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņu apbedī par valsts līdzekļiem un viņa ģimene papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām saņem vienreizēju pabalstu desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā.

(3) Biroja amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

16.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

Biroja amatpersona un darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir Biroja amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

17.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata vai atlaišanu no darba

Biroja amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja Birojs ar viņu izbeidz dienesta vai darba attiecības sakarā ar Biroja vai amata likvidāciju vai darbinieku skaita samazināšanu Birojā.

 

18.pants. Piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu

Biroja amatpersona un darbinieks saņem piemaksu pie mēnešalgas par prombūtnē esošas Biroja amatpersonas vai darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanu un vakanta Biroja amatpersonas vai darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata vai darba pienākumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

19.pants. Piemaksa par amata vai darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos un piemaksa par izdienu

Biroja amatpersona un darbinieks saņem piemaksu pie mēnešalgas par amata vai darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos un piemaksu par izdienu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

20.pants. Kvalifikācijas celšana un mācību izdevumu segšana

(1) Biroja priekšnieks nodrošina iespēju Biroja amatpersonām un darbiniekiem celt kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas triju gadu laikā, saglabājot viņiem mēnešalgu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2) Biroja amatpersonu un darbinieku kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Biroja amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata vai darba pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata vai darba pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, Birojs sedz pusi no mācību gada maksas.

(4) Biroja amatpersona vai darbinieks, kuru atbrīvo no amata vai atlaiž no darba Birojā pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nostrādājis Birojā mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi iestāde.

21.pants. Ikgadējais atvaļinājums

(1) Biroja amatpersonai un darbiniekam katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums Biroja amatpersonai ir piecas kalendāra nedēļas, bet Biroja darbiniekam - četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir Biroja amatpersonai un darbiniekam, kurš Birojā nepārtraukti nostrādājis vismaz sešus mēnešus.

(3) Biroja amatpersona un darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(4) Biroja amatpersonām un darbiniekiem piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

22.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Biroja amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata vai darba pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata vai darba pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darbdienām, saglabājot mēnešalgu.

(2) Ja Biroja amatpersonai un darbiniekam ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darbdienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

23.pants. Atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas

Ja Biroja amatpersonai un darbiniekam ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, Biroja amatpersonai un darbiniekam piešķir atvaļinājumu bez mēnešalgas saglabāšanas.

V nodaļa

Biroja amatpersonu un darbinieku atbildība, Biroja amatpersonu lēmumu pārsūdzēšanas un sūdzību iesniegšanas kārtība

24.pants. Biroja amatpersonu lēmumu pārsūdzēšanas un sūdzību iesniegšanas kārtība

(1) Biroja amatpersonu lēmumus par personas saukšanu pie administratīvās atbildības un administratīvā soda uzlikšanu var pārsūdzēt tiesā.

(2) Sūdzības par Biroja amatpersonu un darbinieku rīcību iesniedzamas Biroja priekšniekam.

25.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Biroja amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts, ja Biroja priekšnieks nav akceptējis, izpaust informāciju, kas viņiem ir kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus. Iegūtā informācija nav izpaužama, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(2) Biroja amatpersonas un darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanu un par zaudējumiem, kas tā rezultātā nodarīti trešajām personām.

 

Pārejas noteikumi

    1. Ar 2002.gada 1.maiju Birojs veic šādas funkcijas:

      1. korupcijas novēršanā – korupcijas novēršanas funkcijas atbilstoši savai kompetencei, izņemot funkcijas, kas noteiktas šā likuma 7.panta pirmās daļas 3. un 6.punktā;

      2. korupcijas apkarošanā – izziņas un operatīvo darbu atbilstoši savai kompetencei, izņemot funkcijas, kas noteiktas šā likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktā.

    2. Ar 2002.gada 1.augustu Birojs šajā likumā noteiktās funkcijas veic pilnā apmērā.

    3. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma pieņemšanas izdod šā likuma 5.panta septītajā daļā, 13.pantā, 14.panta pirmajā un trešajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 18.pa ntā, 19.pantā, 20.panta otrajā un ceturtajā daļā un 21.panta ceturtajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.maijā.