I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Lai nodrošinātu Satversmes 99.panta un starptautisko saistību ievērošanu, 2000.gada 18.oktobrī Ministru prezidents ar rīkojumu nr.385 izveidoja starpinstitūciju darba grupu alternatīvā dienesta ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādāšanai. Šī darba grupa ir izstrādājusi normatīvo aktu paketi, kas nepieciešami alternatīvā (darba) dienesta ieviešanai Latvijas Republikā, tai skaitā šo likumprojektu.

Pieredze obligātajā militārajā dienesta liecina, ka nepieciešams efektīvs likumu ievērošanas nodrošināšanas mehānisms. Lai to nodrošinātu, nepieciešams noteikt administratīvo un kriminālo atbildību par atsevišķu svarīgāko likumu normu pārkāpšanu.

2. Tiesību akta projekta būtība

Šis likumprojekts nosaka kriminālo atbildību par sabiedriski visbīstamāko pārkāpumu – izvairīšanos no ierašanās alternatīvā (darba) dienesta pildīšanas vietā, ja izvairīšanās ilgusi vairāk par 10 dienām.

Alternatīvā (darba) dienests ir paredzēts, lai pilsoņi, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, varētu šo savu pilsoņa pienākumu pildīt citā veidā – pildot alternatīvo (darba) dienestu. Pilsoņa nolūks izvairīties no alternatīvā (darba) dienesta pildīšanas sabiedriskās bīstamības ziņā ir pielīdzināms nolūkam izvairīties no obligātā militārā dienesta pildīšanas, tādēļ par izvairīšanos pildīt alternatīvo (darba) dienestu ir jānosaka kriminālā atbildība.

Šī noziedzīgā nodarījuma subjekts ir persona (kura pašlaik var būt tikai pilsonis, jo tikai pilsoņiem jāpilda obligātais militārais dienests), kurai obligātais aktīvais militārais dienests Obligātā militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā (atbilstošie grozījumi ir sagatavoti) ir aizstāts ar alternatīvo (darba) dienestu, un kuru Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs ir norīkojis uz konkrētu alternatīvā (darba) dienesta pildīšanas vietu.

Šo noziedzīgo nodarījumu pilsonis var pastrādāt vienīgi ar nodomu. Ja nodoma izvairīties nav un nav arī attaisnojošu apstākļu – iestājas administratīvā atbildība (attiecīgie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau ir izstrādāti).

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar..

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Alternatīvā (darba) dienesta veicēji būs spiesti rūpīgāk pildīt savus pienākumus, disciplinēt sevi. Tas varētu sekmēt alternatīvā (darba) dienesta akceptēšanu sabiedrībā.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtē-

jais

gads

Trīs nākamie gadi

*)

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nav jāizdod.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

-

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Ministru Prezidenta izveidotajā darba grupā, kas izstrādāja iesniegtos normatīvo aktu projektus, bija pārstāvēts “Nevalstisko organizāciju centrs” un Maltas ordeņa Palīdzības dienests. Šo organizāciju pārstāvji aktīvi līdzdarbojās normatīvo aktu izstrādāšanā. Tika izmantota arī Jehovas liecinieku Rīgas Centra draudzes rīcībā esošā informācija.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Visas minētās organizācijas atbalsta alternatīvā (darba) dienesta ieviešanu Latvijas Republikā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Izstrādājot normatīvos aktus, kas nepieciešami alternatīvā (darba) dienesta ieviešanai, tika pētīta citu valstu pieredze.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Krimināllikumā, Kriminālprocesa kodeksā un pārējos likumos noteiktajā kārtībā.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Krimināllikumā, Kriminālprocesa kodeksā un pārējos likumos noteiktajā kārtībā.