2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

Likuma mērķis ir noteikt alternatīvā dienesta pildīšanas kārtību un garantēt cilvēka domu, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, saistot to ar pilsoņa pienākumiem pret valsti.

1

Aizstāt 1.pantā vārdu “domu” ar vārdu “domas”.

Pieņemt

Likuma mērķis ir noteikt alternatīvā dienesta pildīšanas kārtību un garantēt cilvēka domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, saistot to ar viņa pilsoņa pienākumiem pret valsti.

Alternatīvo dienestu pilda obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaucamās personas, kurām Obligātā militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā obligātais aktīvais militārais dienests aizstāts ar alternatīvo dienestu (turpmāk – alternatīvā dienesta veicējs).

2

Izslēgt 2.pantā vārdus “Obligātā militārā dienesta”.

Pieņemt

Alternatīvo dienestu pilda obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaucamās personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā obligātais aktīvais militārais dienests aizstāts ar alternatīvo dienestu (turpmāk — alternatīvā dienesta veicējs).

Alternatīvā dienesta ilgums ir 24 mēneši. Personām, kuras ieguvušas augstāko izglītību, alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši.

Alternatīvā dienesta ilgums ir 24 mēneši. Personām, kuras ieguvušas augstāko izglītību, alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši.

(1) Alternatīvo dienestu pilda valsts vai pašvaldības institūcijās un kapitālsabiedrībās vai sabiedriskajās organizācijās, kuras nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas un glābšanas darbiem, sociālo aprūpi, medicīniskās palīdzības sniegšanu, komunālo pakalpojumu sniegšanu, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, valsts un pašvaldības objektu un teritoriju labiekārtošanu vai muitas kontroli. Alternatīvais dienests tiek izmantots tādu funkciju un darbu pildīšanai, kas nav saistīti ar komercdarbību. Konkrētas institūcijas, kapitālsabiedrības un sabiedriskās organizācijas, kurās var pildīt alternatīvo dienestu, nosaka Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma, kas saskaņots ar attiecīgās nozares ministru, attiecīgās pašvaldības vadītāju vai attiecīgās kapitālsabiedrības vai sabiedriskās organizācijas vadītāju.

(2) Alternatīvā dienesta veicēju norīko pildīt alternatīvo dienestu tajā administratīvajā teritorijā, kurā vai no kuras viņam iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, izņemot gadījumu, ja iestāde, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvesvietu.

(3) Alternatīvā dienesta veicēju var iesaistīt dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanā.

(4) Ministru kabineta noteikto institūciju, kapitālsabiedrību un sabiedrisko organizāciju vadītāji līdz kārtējā gada 1.februārim un 1.augustam nosūta Militārā dienesta iesaukšanas centram pieprasījumu, kurā norāda alternatīvā dienesta pildīšanai nepieciešamo personu skaitu un pildāmo darbu raksturu.

(5) Nosakot alternatīvā dienesta pildīšanas vietu konkrētajam alternatīvā dienesta veicējam, ņem vērā viņa personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību, veselības stāvokli un dzīvesvietu. Ja piedāvātas vairākas alternatīvā dienesta pildīšanas vietas un veselības stāvoklis to pieļauj, alternatīvā dienesta veicējam dienesta pildīšanas vietu ļauj izvēlēties. Alternatīvā dienesta veicējs nav tiesīgs izvēlēties dienesta vietu, ja viņu norīko dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanai.

(6) Ja administratīvajā teritorijā, kurā vai no kuras alternatīvā dienesta veicējam iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, nav pieteikta neviena alternatīvā dienesta pildīšanas vieta, Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs alternatīvā dienesta veicēju nenorīko pildīt alternatīvo dienestu līdz brīdim, bet ne ilgāk kā līdz sešiem mēnešiem, kad minētajā administratīvajā teritorijā tiek pieteikta alternatīvā dienesta pildīšanas vieta. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad iestāde, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvesvietu.

6

4.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus “un kapitālsabiedrībās” ar vārdiem “valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās”; izslēgt otro teikumu.

Aizstāt 4.panta otrajā daļā un sestās daļas pirmajā teikumā vārdu “kurā” ar vārdiem “kurā atrodas alternatīvā dienesta veicēja pastāvīgā dzīvesvieta”.

Aizstāt 4.panta otrajā un sestajā daļā vārdus “ar dzīvesvietu” ar vārdiem “ar dzīvojamo telpu”.

Izteikt 4.panta sestās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Ja sešus mēnešu laikā minētajā administratīvajā teritorijā alternatīvā dienesta pildīšanas vieta netiek pieteikta, alternatīvā dienesta veicēju norīko uz tuvāko brīvo alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Šīs daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad institūcija, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvojamo telpu.”

(1) Alternatīvo dienestu pilda valsts vai pašvaldības institūcijās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās vai sabiedriskajās organizācijās, kuras nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas un glābšanas darbiem, sociālo aprūpi, medicīniskās palīdzības, komunālo pakalpojumu un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, valsts un pašvaldību objektu un teritoriju labiekārtošanu vai muitas kontroli. Konkrētas institūcijas, kapitālsabiedrības un sabiedriskās organizācijas, kurās var pildīt alternatīvo dienestu, nosaka Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma, kas saskaņots ar attiecīgās nozares ministru, attiecīgās pašvaldības vadītāju vai attiecīgās kapitālsabiedrības vai sabiedriskās organizācijas vadītāju.

(2) Alternatīvā dienesta veicēju norīko pildīt alternatīvo dienestu tajā administratīvajā teritorijā, kurā atrodas alternatīvā dienesta veicēja pastāvīgā dzīvesvieta vai no kuras viņam iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, izņemot gadījumu, kad institūcija, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvojamo telpu.

(3) Alternatīvā dienesta veicēju var iesaistīt dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanā.

(4) Ministru kabineta noteikto institūciju, kapitālsabiedrību un sabiedrisko organizāciju vadītāji līdz kārtējā gada 1.februārim un 1.augustam nosūta Militārā dienesta iesaukšanas centram pieprasījumu, kurā norāda alternatīvā dienesta pildīšanai nepieciešamo personu skaitu un pildāmo darbu raksturu.

(5) Nosakot alternatīvā dienesta pildīšanas vietu konkrētajam alternatīvā dienesta veicējam, ņem vērā viņa personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību, veselības stāvokli un dzīvesvietu. Ja piedāvātas vairākas alternatīvā dienesta pildīšanas vietas un alternatīvā dienesta veicēja veselības stāvoklis to pieļauj, viņam dienesta pildīšanas vietu ļauj izvēlēties. Alternatīvā dienesta veicējs nav tiesīgs izvēlēties dienesta vietu, ja viņu norīko dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanai.

(6) Ja administratīvajā teritorijā, kurā atrodas alternatīvā dienesta veicēja pastāvīgā dzīvesvieta vai no kuras alternatīvā dienesta veicējam iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, nav pieteikta neviena alternatīvā dienesta pildīšanas vieta, Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs alternatīvā dienesta veicēju nenorīko pildīt alternatīvo dienestu līdz brīdim, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem, kad minētajā administratīvajā teritorijā tiek pieteikta alternatīvā dienesta pildīšanas vieta. Ja sešu mēnešu laikā minētajā administratīvajā teritorijā alternatīvā dienesta pildīšanas vieta netiek pieteikta, alternatīvā dienesta veicēju norīko uz tuvāko brīvo alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Šīs daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad institūcija, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvojamo telpu.

(1) Saskaņā ar Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja pieņemto lēmumu par alternatīvā dienesta veicēja norīkošanu alternatīvā dienesta pildīšanai valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība izsniedz alternatīvā dienesta veicējam norīkojumu, kurā noteikta alternatīvā dienesta pildīšanas vieta, datums, kad jāierodas sākt alternatīvā dienesta pildīšanu, un alternatīvā dienesta pildīšanas ilgums. Iesaucamās personas militārā dienesta uzskaites dokumentā valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība izdara atzīmi par norīkošanu alternatīvajā dienestā. Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 7.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs alternatīvā dienesta veicēju norīkot uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(2) Alternatīvais dienests sākas ar dienu, kad alternatīvā dienesta veicējs ieradies norīkojumā noteiktajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā.

(3) Par alternatīvā dienesta veicēja ierašanos alternatīvā dienesta pildīšanas vietā, kā arī par alternatīvā dienesta veicēja izdarītajiem pārkāpumiem alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija triju darbdienu laikā rakstiski paziņo tai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai, kura alternatīvā dienesta veicējam izsniegusi norīkojumu.

(4) Alternatīvā dienesta pildīšanas laika uzskaiti veic alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija un valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība. Alternatīvā dienesta pildīšanu kontrolē Militārā dienesta iesaukšanas centrs un valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība. Kārtību, kādā tiek uzskaitīta alternatīvā dienesta pildīšana un veidotas datu bāzes, nosaka Ministru kabinets.

(5) Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējs var rakstiski izteikt vēlēšanos pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu. Šādu lūgumu izskata un lēmumu pieņem Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs. Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku obligātā aktīvā militārā dienesta laikā neieskaita.

(6) Kad noteiktais alternatīvā dienesta pildīšanas laiks tuvojas beigām, alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija saskaņo ar valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāju alternatīvā dienesta beigšanas datumu un norīko alternatīvā dienesta veicēju uz valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē. Kārtību, kādā alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija norīko alternatīvā dienesta veicēju uz valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē, nosaka Ministru kabinets.

(7) Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku pagarina par laikposmu, kurā alternatīvā dienesta veicējs nav pildījis dienesta pienākumus, neattaisnoti kavējis dienestu, uzturējies alternatīvā dienesta vietā alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā vai nav varējis pildīt alternatīvo dienestu viņam piemērota drošības līdzekļa vai soda dēļ.

(8) Alternatīvā dienesta veicējs atbrīvojams no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām, ja:

1) viņš alternatīvā dienesta pildīšanas laikā veselības stāvokļa dēļ ir kļuvis obligātajam militārajam dienestam nederīgs;

2) viņš alternatīvā dienesta pildīšanas laikā ir izteicis vēlēšanos pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu un ir tajā iesaukts;

3) viņš kļūst par ģimenes locekļu vienīgo apgādnieku;

4) viņam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana, izņemot gadījumu, ja viņš notiesāts nosacīti;

5) viņš tiek ievēlēts par pilsētas domes, novada domes, pagasta padomes vai Saeimas deputātu.

(9) Lēmumu par alternatīvā dienesta veicēja atbrīvošanu no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām pieņem Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs.

Izteikt 5.panta piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku pēc alternatīvā dienesta veicēja rakstiska iesnieguma ieskaita obligātā aktīvā militārā dienesta laikā”.

Aizstāt 5.panta septītajā daļā vārdus “nav pildījis” ar vārdiem “neattaisnoti nav pildījis”, vārdus “dienesta vietā” – ar vārdiem “dienesta pildīšanas vietā”, kā arī izslēgt vārdus “neattaisnoti kavējis dienestu”.

Aizstāt 5.panta astotās daļas 1.puntā vārdu “militārajam” ar vārdiem “aktīvajam militārajam”.

(1) Saskaņā ar Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja pieņemto lēmumu par alternatīvā dienesta veicēja norīkošanu alternatīvā dienesta pildīšanai Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība izsniedz alternatīvā dienesta veicējam norīkojumu, kurā noteikta alternatīvā dienesta pildīšanas vieta, datums, kad jāsāk alternatīvā dienesta pildīšana, un alternatīvā dienesta pildīšanas ilgums. Iesaucamās personas militārā dienesta uzskaites dokumentā Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība izdara atzīmi par norīkošanu alternatīvajā dienestā. Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 7.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs alternatīvā dienesta pildīšanas laikā norīkot alternatīvā dienesta veicēju uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(2) Alternatīvais dienests sākas ar dienu, kad alternatīvā dienesta veicējs ieradies norīkojumā noteiktajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā.

(3) Par alternatīvā dienesta veicēja ierašanos alternatīvā dienesta pildīšanas vietā, kā arī par alternatīvā dienesta veicēja izdarītajiem pārkāpumiem alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija triju darbdienu laikā rakstveidā paziņo tai Valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai, kura alternatīvā dienesta veicējam izsniegusi norīkojumu.

(4) Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku uzskaita alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija un Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība. Alternatīvā dienesta pildīšanu kontrolē Militārā dienesta iesaukšanas centrs un Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība. Kārtību, kādā tiek uzskaitīts alternatīvā dienesta pildīšanas laiks un veidotas datu bāzes, nosaka Ministru kabinets.

(5) Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējs var rakstveidā izteikt vēlēšanos pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu. Šādu lūgumu izskata un lēmumu pieņem Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs. Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku obligātā aktīvā militārā dienesta laikā neieskaita.

(6) Kad noteiktais alternatīvā dienesta pildīšanas laiks tuvojas beigām, alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija saskaņo ar Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāju alternatīvā dienesta beigšanas datumu un norīko alternatīvā dienesta veicēju uz Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē. Kārtību, kādā alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija norīko alternatīvā dienesta veicēju uz Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē, nosaka Ministru kabinets.

(7) Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku pagarina par laikposmu, kurā alternatīvā dienesta veicējs neattaisnoti nav pildījis dienesta pienākumus, uzturējies alternatīvā dienesta pildīšanas vietā, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, vai nav varējis pildīt alternatīvo dienestu viņam piemērota drošības līdzekļa vai soda dēļ.

(8) Alternatīvā dienesta veicējs atbrīvojams no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms šā dienesta termiņa beigām, ja:

1) viņš alternatīvā dienesta pildīšanas laikā veselības stāvokļa dēļ ir kļuvis obligātajam aktīvajam militārajam dienestam nederīgs;

2) viņš alternatīvā dienesta pildīšanas laikā ir izteicis vēlēšanos pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu un ir tajā iesaukts;

3) viņš kļūst par ģimenes locekļu vienīgo apgādnieku;

4) viņam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana, izņemot gadījumu, kad viņš notiesāts nosacīti;

5) viņš tiek ievēlēts par pilsētas domes, novada domes, pagasta padomes vai Saeimas deputātu.

(9) Lēmumu par alternatīvā dienesta veicēja atbrīvošanu no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām pieņem Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs.

(1) Ja alternatīvā dienesta veicējs ir mainījis dzīvesvietu, viņš ir tiesīgs lūgt Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāju norīkot viņu uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Šāda lūguma noraidīšana nav pamats alternatīvā dienesta veicēja atbrīvošanai no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām vai alternatīvā dienesta pārtraukšanai.

(2) Alternatīvā dienesta veicēja pienākums ir:

1) noteiktajā laikā ierasties norīkojumā noteiktajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā;

2) alternatīvā dienesta laikā ievērot alternatīvā dienesta vietas iekšējās kārtības noteikumus un administrācijas likumīgos norādījumus;

3) saudzīgi izturēties pret alternatīvā dienesta pildīšanas vietas mantu;

4) alternatīvo dienestu beidzot, triju darbdienu laikā ierasties valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgajā struktūrvienībā ieskaitīšanai rezervē, līdzi ņemot alternatīvā dienesta vietas izsniegtos dokumentus;

5) informēt valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību un dienesta pildīšanas vietas administrāciju par savu atrašanās vietu atvaļinājuma laikā. 

(3) Alternatīvā dienesta veicējiem jāapgūst civilās aizsardzības mācību pamatkursu, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības mācību kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Alternatīvā dienesta veicējiem aizliegts savstarpēji apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Alternatīvā dienesta veicējiem ir aizliegts slēgt koplīgumu, streikot vai veidot arodbiedrības.

(5) Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējam aizliegts strādāt algotu darbu.

(6) Alternatīvā dienesta veicējam aizliegts apvienot alternatīvā dienesta pildīšanu ar studijām augstskolas dienas nodaļās vai ar mācībām vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestāžu dienas nodaļās

(7) Ja alternatīvā dienesta veicējs ir mainījis dzīvesvietu, viņam desmit darbdienu laikā, kopš viņš dzīvo attiecīgajā dzīvesvietā, jāpaziņo (ierodoties personīgi) par šo dzīvesvietu tai valsts militārā dienesta attiecīgajai struktūrvienībai, kuras teritorijā atrodas iepriekšējā un jaunā dzīvesvieta. Ja mainīta dzīvesvieta, alternatīvā dienesta pildīšanas vieta nav jāmaina.

(8) Alternatīvajā dienestā norīkotajām personām darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā un tām tiek garantētas tiesības pēc dienesta pabeigšanas atgriezties iepriekšējā darba vietā (amatā).

Aizstāt 6.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “dienesta vietas” ar vārdiem “dienesta pildīšanas vietas”.

Aizstāt 6.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “triju darbdienu” ar vārdiem “desmit dienu”, kā arī aizstāt vārdu “dienesta” ar vārdiem “dienesta pildīšanas”.

Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Alternatīvā dienesta veicējiem jāapgūst obligātais civilās aizsardzības kurss un pirmās palīdzības sniegšanas apmācības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Izteikt 6.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Alternatīvā dienesta veicējiem aizliegts savstarpēji apvienoties politiskās organizācijās (partijās). Alternatīvā dienesta veicējiem ir aizliegts slēgt koplīgumu, streikot vai veidot arodbiedrības.”

Aizstāt 6.panta ceturtajā daļā vārdu “partijās” ar vārdiem “organizācijās (partijās)”.

Izteikt 6.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējam atļauts strādāt algotu darbu tikai ar Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja atļauju”.

Izslēgt 6.panta sestajā daļā vārdu “mācību”.

Izteikt 6.panta septītās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Dzīvesvietas mainīšana nav pamats norīkošanai uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.”

(1) Ja alternatīvā dienesta veicējs mainījis dzīvesvietu, viņš ir tiesīgs lūgt Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāju norīkot viņu uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Šāda lūguma noraidīšana nav pamats alternatīvā dienesta veicēja atbrīvošanai no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām vai alternatīvā dienesta pārtraukšanai.

(2) Alternatīvā dienesta veicēja pienākums ir:

1) noteiktā laikā ierasties norīkojumā norādītajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā;

2) alternatīvā dienesta laikā ievērot alternatīvā dienesta pildīšanas vietas iekšējās kārtības noteikumus un administrācijas likumīgos norādījumus;

3) saudzīgi izturēties pret alternatīvā dienesta pildīšanas vietas mantu;

4)alternatīvo dienestu beidzot, desmit dienu laikā ierasties Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgajā struktūrvienībā ieskaitīšanai rezervē, līdzi ņemot alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas izsniegtos dokumentus;

5) informēt Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību un alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrāciju par savu atrašanās vietu atvaļinājuma laikā. 

(3) Alternatīvā dienesta veicējam jāapgūst obligātais civilās aizsardzības kurss un pirmās palīdzības sniegšanas apmācības kurss normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

(4) Alternatīvā dienesta veicējiem aizliegts savstarpēji apvienoties politiskajās organizācijās (partijās). Alternatīvā dienesta veicējiem ir aizliegts slēgt koplīgumu, streikot vai veidot arodbiedrības.

(5) Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējam aizliegts strādāt algotu darbu. 

(6) Alternatīvā dienesta veicējam aizliegts apvienot alternatīvā dienesta pildīšanu ar studijām augstskolas dienas nodaļā vai ar mācībām vidējās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādes dienas nodaļā.

(7) Ja alternatīvā dienesta veicējs ir mainījis dzīvesvietu, viņam 10 darbdienu laikā pēc pārcelšanās uz jauno dzīvesvietu jāpaziņo (ierodoties personiski) par šo faktu tai Valsts militārā dienesta struktūrvienībai, kuras teritorijā atrodas iepriekšējā un jaunā dzīvesvieta. Dzīvesvietas mainīšana nav pamats alternatīvā dienesta veicēja norīkošanai uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(8) Alternatīvajā dienestā norīkotajām personām darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā, un tām tiek garantētas tiesības pēc dienesta pabeigšanas atgriezties iepriekšējā darba vietā (amatā).

(1) Ja alternatīvā dienesta veicējs nespēj kvalitatīvi pildīt viņam uzliktos pienākumus vai ja viņš ar prettiesiskām darbībām nodara alternatīvā dienesta pildīšanas vietai zaudējumus, alternatīvā dienesta pildīšanas vietai ir tiesības pieprasīt, lai Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs norīko alternatīvā dienesta veicēju uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(2) Alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas pienākums ir apmācīt alternatīvā dienesta veicēju, ja pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī nodrošināt alternatīvā dienesta veicējam drošus un veselību aizsargājošus saņemto uzdevumu pildīšanas apstākļus, kas atbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām.

(3) Ja vienlaikus ar alternatīvā dienesta veicējiem līdzīgas funkcijas vai darbus veic algotas civilpersonas, administrācijai jānodrošina alternatīvā dienesta veicējiem darba apstākļus ne sliktākus kā civilpersonām.

21

Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “vietai ir tiesības” ar vārdiem “vietas administrācijai ir tiesības”.

Izslēgt 7.panta otrajā daļā vārdu “Latvijas”.

Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja vienlaikus ar alternatīvā dienesta veicējiem līdzīgas funkcijas vai darbus veic algotas civilpersonas, alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijai jānodrošina alternatīvā dienesta veicējiem darba vietas apstākļus ne sliktākus kā civilpersonām.”

Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus “algotas civilpersonas” ar vārdiem “algoti darbinieki” un vārdu “civilpersonām” ar vārdu “darbiniekiem”.

Pieņemt

(1) Ja alternatīvā dienesta veicējs nespēj kvalitatīvi pildīt viņam uzliktos pienākumus vai ar prettiesiskām darbībām nodara alternatīvā dienesta pildīšanas vietai zaudējumus, alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijai ir tiesības pieprasīt, lai Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs norīko alternatīvā dienesta veicēju uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(2) Alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas pienākums ir apmācīt alternatīvā dienesta veicēju, ja viņam uzlikto pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī nodrošināt alternatīvā dienesta veicējam, viņam pildot šos pienākumus, drošus un veselību aizsargājošus apstākļus, kas atbilst normatīvo aktu prasībām.

(3) Ja vienlaikus ar alternatīvā dienesta veicēju līdzīgas funkcijas vai darbus veic algoti darbinieki, alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijai ir jānodrošina alternatīvā dienesta veicējam tādi darba vietas apstākļi, kas nav sliktāki kā algotiem darbiniekiem.

(1) Alternatīvā dienesta veicējs ir pilnā apmērā atbildīgs par tiešajiem reālajiem zaudējumiem, kas, pildot dienesta pienākumus, viņa vainas dēļ nodarīti alternatīvā dienesta pildīšanas vietai.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs var, vienojoties ar alternatīvā dienesta vietas administrāciju, labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt alternatīvā dienesta vietai nodarītos zaudējumus. Ja alternatīvā dienesta vieta piekrīt, alternatīvā dienesta veicējs, lai atlīdzinātu zaudējumu, var nodot līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

Aizstāt 8.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “dienesta vieta” attiecīgā locījumā ar vārdiem “dienesta pildīšanas vieta” attiecīgā locījumā un otrajā teikumā vārdus “dienesta vieta” ar vārdiem “dienesta pildīšanas vietas administrācija”.

(1) Alternatīvā dienesta veicējs ir pilnā mērā atbildīgs par tiešajiem reālajiem zaudējumiem, kas, viņam pildot dienesta pienākumus, viņa vainas dēļ nodarīti alternatīvā dienesta pildīšanas vietai.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs var, vienojoties ar alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrāciju, labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt alternatīvā dienesta pildīšanas vietai nodarītos zaudējumus. Ja alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija piekrīt, alternatīvā dienesta veicējs, lai atlīdzinātu zaudējumu, var nodot tai līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

(1) Alternatīvā dienesta veicējam piešķir ikgadējo atvaļinājumu – 15 kalendāra dienas alternatīvā dienesta gadā, izņemot svētku dienas. Alternatīvā dienesta veicējiem, kuriem alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši, otrajā alternatīvā dienesta gadā piešķir ikgadējo atvaļinājumu – 10 kalendāra dienas, izņemot svētku dienas.

(2) Ikgadējo atvaļinājumu par pirmo alternatīvā dienesta gadu piešķir, ja alternatīvā dienesta veicējs pildījis alternatīvo dienestu ne mazāk kā sešus mēnešus. Ikgadējo atvaļinājumu par otro alternatīvā dienesta gadu var piešķirt jebkurā laikā šajā gadā.

(3) Ikgadējo atvaļinājumu pārceļ vai pagarina:

1) alternatīvā dienesta veicēja pārejošas darbnespējas gadījumā;

2) ja alternatīvā dienesta veicēju iesaista dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanā.

(4) Izņēmuma gadījumā, ja ikgadējā atvaļinājuma piešķiršana alternatīvā dienesta veicējam kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt alternatīvā dienesta pildīšanas vietas darba gaitu, pieļaujams ar valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāja piekrišanu pārcelt ikgadējo atvaļinājumu uz citu laiku alternatīvā dienesta laikā. Pārcelto ikgadējo atvaļinājumu var savienot ar ikgadējo atvaļinājumu nākamajā alternatīvā dienesta gadā.

(5) Ikgadējo atvaļinājumu alternatīvā dienesta veicējam piešķir valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītājs, pamatojoties uz valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītājam adresētu alternatīvā dienesta veicēja iesniegumu, kas saskaņots ar alternatīvā dienesta vietas vadītāju.

25

Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdu “izņemot” ar vārdu “neskaitot”.

Aizstāt 9.panta pirmajā daļā skaitli “15” ar skaitli”10”, bet skaitli “10” ar skaitli “5”.

Aizstāt 9.panta piektajā daļā vārdus “dienesta vietas” ar vārdiem “dienesta pildīšanas vietas”.

(1) Alternatīvā dienesta veicējam piešķir ikgadējo atvaļinājumu — 15 kalendāra dienas alternatīvā dienesta gadā, neskaitot svētku dienas. Alternatīvā dienesta veicējam, kuram alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši, otrajā alternatīvā dienesta gadā piešķir ikgadējo atvaļinājumu — 10 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

(2) Ikgadējo atvaļinājumu par pirmo alternatīvā dienesta gadu piešķir, ja alternatīvā dienesta veicējs pildījis alternatīvo dienestu ne mazāk kā sešus mēnešus. Ikgadējo atvaļinājumu par otro alternatīvā dienesta gadu var piešķirt jebkurā laikā šajā gadā.

(3) Ikgadējo atvaļinājumu pārceļ vai pagarina:

1) alternatīvā dienesta veicēja pārejošas darbnespējas gadījumā;

2) ja alternatīvā dienesta veicēju iesaista dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanā.

(4) Izņēmuma gadījumā, ja ikgadējā atvaļinājuma piešķiršana alternatīvā dienesta veicējam kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt darba gaitu alternatīvā dienesta pildīšanas vietā, ar Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāja piekrišanu ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz citu laiku alternatīvā dienesta laikā. Pārcelto ikgadējo atvaļinājumu var savienot ar ikgadējo atvaļinājumu nākamajā alternatīvā dienesta gadā.

(5) Ikgadējo atvaļinājumu alternatīvā dienesta veicējam piešķir Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītājs, pamatojoties uz viņam adresētu alternatīvā dienesta veicēja iesniegumu, kas saskaņots ar alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas vadītāju.

10.pants. Alternatīvā dienesta veicēja apgāde un sociālās garantijas 

(1) Alternatīvā dienesta veicējs alternatīvā dienesta laikā:

1) saņem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem uzturnaudu Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

2) ir tiesīgs saņemt Aizsardzības ministrijas samaksātu veselības aprūpi tajās ārstniecības iestādēs, ar kurām Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus par attiecīgo pakalpojumu saņemšanu.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs ir pakļauts valsts sociālajai apdrošināšanai par valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Ar dienesta veikšanai nepieciešamo aprīkojumu alternatīvā dienesta veicēju nodrošina alternatīvā dienesta veikšanas vieta.

(4) Ja alternatīvā dienesta veicējs, pildot alternatīvo dienestu, ir guvis traumu vai saslimis un pēc ārstēšanās ir atzīstams par nederīgu aktīvajam militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, viņam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā vienreizēju pabalstu 150 latu apmērā. Šo pabalstu neizmaksā, ja alternatīvā dienesta veicējs traumu guvis vai saslimis savas vainas dēļ.

(5) Ja alternatīvā dienesta veicējs miris, pildot alternatīvo dienestu, vai miris gada laikā pēc atvaļināša nas no alternatīvā dienesta sakarā ar traumu vai slimību, kas gūta, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā vienreizēju pabalstu
10000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam. Šo pabalstu neizmaksā, ja alternatīvā dienesta veicējs gājis bojā savas vainas dēļ vai miris traumas vai slimības dēļ, kuru viņš guvis savas vainas dēļ.

(6) Beidzot alternatīvo dienestu, alternatīvā dienesta veicējam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā pabalstu Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā. Šo pabalstu neizmaksā šā likuma 5.panta astotās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos.

27

Aizstāt 10.panta pirmās daļas 1.punktā un sestajā daļā vārdus “Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā” ar skaitļiem un vārdiem “60 latu apmērā mēnesī”.

Aizstāt 10.panta trešajā daļā vārdu “veikšanas” ar vārdu “pildīšanas”.

Pieņemt

10.pants. Alternatīvā dienesta veicēja apgāde un sociālās garantijas 

(1) Alternatīvā dienesta veicējs alternatīvā dienesta laikā:

1) saņem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem uzturnaudu Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

2) ir tiesīgs saņemt Aizsardzības ministrijas apmaksātu veselības aprūpi tajās ārstniecības iestādēs, ar kurām Aizsardzības ministrija noslēgusi līgumu par attiecīgo pakalpojumu saņemšanu.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs ir pakļauts valsts sociālajai apdrošināšanai par valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Ar dienesta veikšanai nepieciešamo aprīkojumu alternatīvā dienesta veicēju nodrošina alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija.

(4) Ja alternatīvā dienesta veicējs, pildot dienesta pienākumus, ir guvis traumu vai saslimis un pēc ārstēšanās atzīts par nederīgu aktīvajam militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, viņam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā vienreizēju pabalstu 150 latu apmērā. Šo pabalstu neizmaksā, ja alternatīvā dienesta veicējs traumu guvis vai saslimis savas vainas dēļ.

(5) Ja alternatīvā dienesta veicējs gājis bojā, pildot alternatīvo dienestu, vai miris gada laikā pēc atvaļināšanas no alternatīvā dienesta sakarā ar traumu vai slimību, kas gūta, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā vienreizēju pabalstu 10 000 latu apmērā, bet ne mazāk par 2500 latiem katram apgādājamam. Šo pabalstu neizmaksā, ja alternatīvā dienesta veicējs savas vainas dēļ gājis bojā vai miris sakarā ar traumu vai slimību, ko guvis savas vainas dēļ.

(6) Beidzot alternatīvo dienestu, alternatīvā dienesta veicējam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā pabalstu Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā. Šo pabalstu neizmaksā šā likuma 5.panta astotās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos.

6. panta trešā daļa stājas spēkā 2003. gada 1.jūlijā.

Likuma 6.panta trešā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.