Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 27.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Alternatīvā dienesta likums” (reģ.nr.1163; dok.nr.4087) 1.lasījumam.

Komisija nolēma konceptuāli atbalstīt augstākminēto likumprojektu un lūgt to iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai 1.lasījumā.

Pielikumā:

1. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinuma kopija uz 1 lapas.
2. Sociālo un darba lietu komisijas atzinuma kopija uz 1 lapas.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs Dz.Kudums

Likumprojekts

Likuma mērķis ir noteikt alternatīvā dienesta pildīšanas kārtību un garantēt cilvēka domu, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, saistot to ar pilsoņa pienākumiem pret valsti.

Alternatīvo dienestu pilda obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaucamās personas, kurām Obligātā militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā obligātais aktīvais militārais dienests aizstāts ar alternatīvo dienestu (turpmāk – alternatīvā dienesta veicējs).

Alternatīvā dienesta ilgums ir 24 mēneši. Augstskolu absolventiem alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši.

(1) Alternatīvo dienestu pilda valsts vai pašvaldības institūcijās un kapitālsabiedrībās vai sabiedriskajās organizācijās, kuras nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas un glābšanas darbiem, sociālo aprūpi, medicīniskās palīdzības sniegšanu, komunālo pakalpojumu sniegšanu, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu vai muitas kontroli. Konkrētas institūcijas, kapitālsabiedrības un sabiedriskās organizācijas, kurās var pildīt alternatīvo dienestu, nosaka Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma, kas saskaņots ar attiecīgās nozares ministru, attiecīgās pašvaldības vadītāju vai sabiedriskās organizācijas vadītāju.

(2) Alternatīvā dienesta veicēju norīko pildīt alternatīvo dienestu tajā administratīvajā teritorijā, kurā vai no kuras viņam iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, izņemot gadījumu, ja iestāde, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvesvietu.

(3) Alternatīvā dienesta veicēju var iesaistīt dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanā.

(4) Ministru kabineta noteikto institūciju, kapitālsabiedrību un sabiedrisko organizāciju vadītāji līdz kārtējā gada 1.februārim un 1.augustam nosūta Militārā dienesta iesaukšanas centram pieprasījumu, kurā norāda alternatīvā dienesta pildīšanai nepieciešamo personu skaitu un pildāmo darbu raksturu.

(5) Nosakot alternatīvā dienesta pildīšanas vietu konkrētajam alternatīvā dienesta veicējam, ņem vērā viņa personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību, veselības stāvokli un dzīvesvietu. Ja piedāvātas vairākas alternatīvā dienesta pildīšanas vietas un veselības stāvoklis to pieļauj, alternatīvā dienesta veicējam dienesta pildīšanas vietu ļauj izvēlēties. Alternatīvā dienesta veicējs nav tiesīgs izvēlēties dienesta vietu, ja viņu norīko dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanai.

(6) Ja administratīvajā teritorijā, kurā vai no kuras alternatīvā dienesta veicējam iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, nav pieteikta neviena alternatīvā dienesta pildīšanas vieta, Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs alternatīvā dienesta veicēju nenorīko pildīt alternatīvo dienestu līdz brīdim, bet ne ilgāk kā līdz sešiem mēnešiem, kad minētajā administratīvajā teritorijā tiek pieteikta alternatīvā dienesta pildīšanas vieta. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad iestāde, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvesvietu.

(1) Saskaņā ar Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja pieņemto lēmumu par alternatīvā dienesta veicēja norīkošanu alternatīvā dienesta pildīšanai valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība izsniedz alternatīvā dienesta veicējam norīkojumu, kurā noteikta alternatīvā dienesta pildīšanas vieta, datums, kad jāierodas sākt alternatīvā dienesta pildīšanu, un alternatīvā dienesta pildīšanas ilgums. Iesaucamās personas militārā dienesta uzskaites dokumentā valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība izdara atzīmi par norīkošanu alternatīvajā dienestā. Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 7.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs alternatīvā dienesta veicēju norīkot uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(2) Alternatīvais dienests sākas ar dienu, kad alternatīvā dienesta veicējs ieradies norīkojumā noteiktajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā.

(3) Par alternatīvā dienesta veicēja ierašanos alternatīvā dienesta pildīšanas vietā, kā arī par alternatīvā dienesta veicēja izdarītajiem pārkāpumiem alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija triju darbdienu laikā rakstiski paziņo tai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai, kura alternatīvā dienesta veicējam izsniegusi norīkojumu.

(4) Alternatīvā dienesta pildīšanas laika uzskaiti veic alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija un valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība. Alternatīvā dienesta pildīšanu kontrolē Militārā dienesta iesaukšanas centrs un valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība. Kārtību, kādā tiek uzskaitīta alternatīvā dienesta pildīšana un veidotas datu bāzes, nosaka Ministru kabinets.

(5) Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējs var rakstiski izteikt vēlēšanos pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu. Šādu lūgumu izskata un lēmumu pieņem Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs. Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku obligātā aktīvā militārā dienesta laikā neieskaita.

(6) Kad noteiktais alternatīvā dienesta pildīšanas laiks tuvojas beigām, alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija saskaņo ar valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāju alternatīvā dienesta beigšanas datumu un norīko alternatīvā dienesta veicēju uz valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē. Kārtību, kādā alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija norīko alternatīvā dienesta veicēju uz valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē, nosaka Ministru kabinets.

(7) Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku pagarina par laikposmu, kurā alternatīvā dienesta veicējs nav pildījis dienesta pienākumus, neattaisnoti kavējis dienestu, uzturējies alternatīvā dienesta vietā alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā vai nav varējis pildīt alternatīvo dienestu viņam piemērota drošības līdzekļa vai soda dēļ.

(8) Alternatīvā dienesta veicējs atbrīvojams no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām, ja:

1) viņš alternatīvā dienesta pildīšanas laikā veselības stāvokļa dēļ ir kļuvis obligātajam militārajam dienestam nederīgs;

2) viņš alternatīvā dienesta pildīšanas laikā ir izteicis vēlēšanos pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu un ir tajā iesaukts;

3) viņš kļūst par ģimenes locekļu vienīgo apgādnieku;

4) viņam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana, izņemot gadījumu, ja viņš notiesāts nosacīti;

5) viņš tiek ievēlēts par pilsētas domes, novada domes, pagasta padomes vai Saeimas deputātu.

(9) Lēmumu par alternatīvā dienesta veicēja atbrīvošanu no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām pieņem Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs.

(1) Ja alternatīvā dienesta veicējs ir mainījis dzīvesvietu, viņš ir tiesīgs lūgt Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāju norīkot viņu uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Šāda lūguma noraidīšana nav pamats alternatīvā dienesta veicēja atbrīvošanai no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām vai alternatīvā dienesta pārtraukšanai.

(2) Alternatīvā dienesta veicēja pienākums ir:

1) noteiktajā laikā ierasties norīkojumā noteiktajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā;

2) alternatīvā dienesta laikā ievērot alternatīvā dienesta vietas iekšējās kārtības noteikumus un administrācijas likumīgos norādījumus;

3) saudzīgi izturēties pret alternatīvā dienesta pildīšanas vietas mantu;

4) alternatīvo dienestu beidzot, triju darbdienu laikā ierasties valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgajā struktūrvienībā ieskaitīšanai rezervē, līdzi ņemot alternatīvā dienesta vietas izsniegtos dokumentus;

5) informēt valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību un dienesta pildīšanas vietas administrāciju par savu atrašanās vietu atvaļinājuma laikā.

(3) Alternatīvā dienesta veicējiem aizliegts savstarpēji apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Alternatīvā dienesta veicējiem ir aizliegts slēgt koplīgumu, streikot vai veidot arodbiedrības.

(4) Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējam aizliegts strādāt algotu darbu.

(5) Alternatīvā dienesta veicējam aizliegts apvienot alternatīvā dienesta pildīšanu ar pilna laika studijām augstskolā vai mācībām vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestāžu dienas nodaļās.

(6) Ja alternatīvā dienesta veicējs ir mainījis dzīvesvietu, viņam desmit darbdienu laikā, kopš viņš dzīvo attiecīgajā dzīvesvietā, jāpaziņo (ierodoties personīgi) par šo dzīvesvietu tai valsts militārā dienesta attiecīgajai struktūrvienībai, kuras teritorijā atrodas iepriekšējā un jaunā dzīvesvieta. Ja mainīta dzīvesvieta, alternatīvā dienesta pildīšanas vieta nav jāmaina.

(1) Ja alternatīvā dienesta veicējs nespēj kvalitatīvi pildīt viņam uzliktos pienākumus vai ja viņš ar prettiesiskām darbībām nodara alternatīvā dienesta pildīšanas vietai zaudējumus, alternatīvā dienesta pildīšanas vietai ir tiesības pieprasīt, lai Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs norīko alternatīvā dienesta veicēju uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(2) Alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas pienākums ir apmācīt alternatīvā dienesta veicēju, ja pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī nodrošināt alternatīvā dienesta veicējam drošus un veselību aizsargājošus saņemto uzdevumu pildīšanas apstākļus, kas atbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām.

(1) Alternatīvā dienesta veicējs ir pilnā apmērā atbildīgs par tiešajiem reālajiem zaudējumiem, kas, pildot dienesta pienākumus, viņa vainas dēļ nodarīti alternatīvā dienesta pildīšanas vietai.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs var, vienojoties ar alternatīvā dienesta vietas administrāciju, labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt alternatīvā dienesta vietai nodarītos zaudējumus. Ja alternatīvā dienesta vieta piekrīt, alternatīvā dienesta veicējs, lai atlīdzinātu zaudējumu, var nodot līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

(1) Alternatīvā dienesta veicējam piešķir ikgadējo atvaļinājumu – 10 kalendāra dienas alternatīvā dienesta gadā, izņemot svētku dienas. Alternatīvā dienesta veicējiem, kuriem alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši, otrajā alternatīvā dienesta gadā piešķir ikgadējo atvaļinājumu – 5 kalendāra dienas, izņemot svētku dienas.

(2) Ikgadējo atvaļinājumu par pirmo alternatīvā dienesta gadu piešķir, ja alternatīvā dienesta veicējs pildījis alternatīvo dienestu ne mazāk kā sešus mēnešus. Ikgadējo atvaļinājumu par otro alternatīvā dienesta gadu var piešķirt jebkurā laikā šajā gadā.

(3) Ikgadējo atvaļinājumu pārceļ vai pagarina:

1) alternatīvā dienesta veicēja pārejošas darbnespējas gadījumā;

2) ja alternatīvā dienesta veicēju iesaista dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanā.

(4) Izņēmuma gadījumā, ja ikgadējā atvaļinājuma piešķiršana alternatīvā dienesta veicējam kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt alternatīvā dienesta pildīšanas vietas darba gaitu, pieļaujams ar valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāja piekrišanu pārcelt ikgadējo atvaļinājumu uz citu laiku alternatīvā dienesta laikā. Pārcelto ikgadējo atvaļinājumu var savienot ar ikgadējo atvaļinājumu nākamajā alternatīvā dienesta gadā.

(5) Ikgadējo atvaļinājumu alternatīvā dienesta veicējam piešķir valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītājs, pamatojoties uz valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītājam adresētu alternatīvā dienesta veicēja iesniegumu, kas saskaņots ar alternatīvā dienesta vietas vadītāju.

(1) Alternatīvā dienesta veicējs alternatīvā dienesta laikā:

1) saņem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem uzturnaudu 60 latu apmērā mēnesī;

2) ir tiesīgs saņemt Aizsardzības ministrijas samaksātu veselības aprūpi tajās ārstniecības iestādēs, ar kurām Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus par attiecīgo pakalpojumu saņemšanu.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs ir pakļauts valsts sociālajai apdrošināšanai par valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Ar dienesta veikšanai nepieciešamo aprīkojumu alternatīvā dienesta veicēju nodrošina alternatīvā dienesta veikšanas vieta.

(4) Ja alternatīvā dienesta veicējs, pildot alternatīvo dienestu, ir guvis traumu vai saslimis un pēc ārstēšanās ir atzīstams par nederīgu aktīvajam militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, viņam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā vienreizēju pabalstu 150 latu apmērā. Šo pabalstu neizmaksā, ja alternatīvā dienesta veicējs traumu guvis vai saslimis savas vainas dēļ.

(5) Ja alternatīvā dienesta veicējs miris, pildot alternatīvo dienestu, vai miris gada laikā pēc atvaļināšanas no alternatīvā dienesta sakarā ar traumu vai slimību, kas gūta, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā vienreizēju pabalstu
10000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam. Šo pabalstu neizmaksā, ja alternatīvā dienesta veicējs gājis bojā savas vainas dēļ vai miris traumas vai slimības dēļ, kuru viņš guvis savas vainas dēļ.

(6) Beidzot alternatīvo dienestu, alternatīvā dienesta veicējam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā pabalstu 60 latu apmērā. Šo pabalstu neizmaksā šā likuma 5.panta astotās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.