Teksts LP1160

Likumprojekts

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā

Izdarīt Obligātā militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 1998, 1.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 1., 10., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem – šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda obligātais militārais dienests. Obligātajam militārajam dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, šā likuma 25.pantā minētā kontroles komisija obligāto aktīvo militāro dienestu var aizstāt ar alternatīvo dienestu."

2. Svītrot 3.panta trešās daļas 1.punktā un 4.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu "(darba)".

3. Izteikt 3.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) obligātajā aktīvajā militārajā dienestā neiesauktās un alternatīvajā dienestā nenorīkotās personas pēc iesaukšanas laika izbeigšanās;".

4. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6.pants. Valsts militārā dienesta pārvaldēs reģistrētās personas līdz iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā sauc par iesaucamajiem. Personas, kuras iesauktas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, sauc par karavīriem. Karavīrus, kuri ieskaitīti rezervē, sauc par rezerves karavīriem. Iesaucamos, kuri ieskaitīti rezervē, un personas, kuras ieskaitītas rezervē pēc alternatīvā dienesta beigšanas, sauc par rezervistiem."

5. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. (1) Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs pēc tam, kad izskatīti priekšlikumi par iesaucamā izmantošanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā vai iesaucamā pieteikums dienestam alternatīvajā dienestā, attiecībā uz katru iesaucamo pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesaukt obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku;

2) neiesaukt obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, norādot iemeslu saskaņā ar šā likuma 21. un 22.pantu, kā arī termiņu, uz kādu tiek atlikta iesaukšana obligātajā aktīvajā militārajā dienestā;

3) saskaņā ar šā likuma 3.panta trešās daļas 7.punktu ieskaitīt rezervē veselības stāvokļa dēļ;

4) saskaņā ar šā likuma 21.panta trešo daļu noņemt no uzskaites veselības stāvokļa dēļ.

(2) Ja ir saņemts iesaucamā pieteikums dienestam alternatīvajā dienestā, Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs to nosūta šā likuma 25.pantā minētajai kontroles komisijai.

(3) Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs pēc tam, kad ir saņemts Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisijas lēmums par obligātā aktīvā militārā dienesta aizstāšanu iesaucamajam ar alternatīvo dienestu, pieņem lēmumu par norīkošanu alternatīvā dienesta pildīšanai, norādot dienesta pildīšanas vietu, ilgumu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai. Ja kontroles komisija iesaucamā pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai noraidījusi, Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs izskata priekšlikumus par iesaucamā izmantošanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā."

6. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šā likuma 19.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minēto lēmumu iesaucamais 10 dienu laikā ir tiesīgs pārsūdzēt šā likuma 25.pantā minētajai kontroles komisijai."

7. Aizstāt 20.panta otrajā daļā vārdu "kodeksā" ar vārdu "likumā".

8. Papildināt 21.panta pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) personām, kurām obligātais aktīvais militārais dienests aizstāts ar alternatīvo dienestu."

9. Izteikt 25.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Šī komisija ir tiesīga kontrolēt un pārskatīt Militārā dienesta iesaukšanas centra pieņemtos lēmumus, izskatīt personu sūdzības par šiem lēmumiem, kā arī pieņemt lēmumus par obligātā aktīvā militārā dienesta aizstāšanu ar alternatīvo dienestu."

10. Papildināt 26.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) Valsts cilvēktiesību biroja pilnvarotu pārstāvi."

11. Izteikt 32.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) viņam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana, izņemot gadījumu, ja viņš ir notiesāts nosacīti."

12. Papildināt 32.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) viņš tiek ievēlēts par pilsētas domes, novada domes, pagasta padomes vai Saeimas deputātu."

13. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

"37.pants. Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauktajām personām darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā, un tām tiek garantētas tiesības pēc dienesta pabeigšanas atgriezties iepriekšējā darbavietā (amatā)."

14. Izteikt 44.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Dzīvesvietas maiņas gadījumā iesaucamajam, rezerves karavīram un rezervistam desmit darbdienu laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo attiecīgajā dzīvesvietā, jāpaziņo par šo dzīvesvietu tai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai, kuras teritorijā atrodas iepriekšējā un jaunā dzīvesvieta, ierodoties personīgi."

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”

.................................................................

anotācija

(Ja tiesību akta projekts kādu no jautājumiem neskar, attiecīgajā ailē ieraksta:

"Tiesību akta projekts šo jomu neskar")

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Latvijas Republikas Satversmes 99.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Arī virkne starptautisku dokumentu un līgumu, kas ir saistoši Latvijas Republikai, nostiprina domu, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, piemēram – Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, 1950.gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, 1966.gada Pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Tomēr saistībā ar militārā dienesta pildīšanu šī brīvība ir ierobežota, jo Obligātā militārā dienesta likums atļauj obligāto aktīvo militāro dienestu nepildīt tikai precīzi uzskaitītam personu lokam. Šo personu uzskaitījumā neietilpst tādi kritēriji, kā domas, apziņa vai reliģiskā pārliecība. Lai nodrošinātu Satversmes 99.panta un starptautisko saistību ievērošanu, 2000.gada 18.oktobrī izveidotā starpinstitūciju darba grupa ir izstrādājusi normatīvo aktu paketi, kas nepieciešami alternatīvā (darba) dienesta ieviešanai Latvijas Republikā, tai skaitā šo likumprojektu.
2. Tiesību akta projekta būtība		Šis likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par obligātā aktīvā militārā dienesta aizstāšanu ar alternatīvo (darba) dienestu, kā arī šādas aizstāšanas sekas obligātā militārā dienesta kontekstā. Šis likums arī izdara virkni redakcionālu precizējumu, kas nepieciešami sakarā ar alternatīvā (darba) dienesta ieviešanu un alternatīvā (darba) dienesta likuma pieņemšanu.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiks iegūts lielāks sabiedrības atbalsts obligātajam militārajam dienestam, jo to būs iespējams aizstāta ar alternatīvo (darba) dienestu. Līdz šim vairākas personas ir atteikušās dienēt, kā arī ir uzsāktas un jau notikušas vairākas tiesas, kas saistītas ar atbrīvošanu no obligāta militārā dienesta. Tas viss radīja negatīvu reakciju sabiedrībā.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Likumprojekts šo jomu neskar.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Lai ieviestu šo likumu, Jāizstrādā vai jāgroza: Alternatīvā (darba) dienesta likums; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss; Krimināllikums; Latvijas Darba likumu kodekss; Saeimas vēlēšanu likums; Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums; Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Alternatīvā (darba) dienesta ieviešana atbilst 1995.gada 12.jūnijā noslēgtajam Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, kura viens no principiem ir cilvēktiesību ievērošana.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Ar alternatīvā (darba) dienesta ieviešanu Latvijas Republika pildīs savas saistības cilvēktiesību ievērošanas jomā, kuras tā uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas u.c. starptautisko organizāciju ietvaros.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Līgums par Eiropas Savienību
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Normatīvie akti, kas nepieciešami alternatīvā (darba) dienesta ieviešanai	Līguma par Eiropas Savienību F panta otrā daļa (saskaņā ar kuru Eiropas Savienība kā Kopienas tiesību vispārēju principu ievēro pamattiesības, ko nodrošina 1950.gada 4.novembrī Romā parakstītā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Šīs konvencijas 9.pants nodrošina domu, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.)	Atbilst
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Ministru Prezidenta izveidotajā darba grupā, kas izstrādāja iesniegtos normatīvo aktu projektus, bija pārstāvēts “Nevalstisko organizāciju centrs” un Maltas ordeņa Palīdzības dienests. Šo organizāciju pārstāvji aktīvi līdzdarbojās normatīvo aktu izstrādāšanā. Tika izmantota arī Jehovas liecinieku Rīgas Centra draudzes rīcībā esošā informācija.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Visas minētās organizācijas atbalsta alternatīvā (darba) dienesta ieviešanu Latvijas Republikā.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Izstrādājot normatīvos aktus, kas nepieciešami alternatīvā (darba) dienesta ieviešanai, tika pētīta citu valstu pieredze.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Tiek paplašinātas Militārā dienesta iesaukšanas centra, Valsts militārā dienesta pārvalžu un Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisijas funkcijas.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Šī likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei var apstrīdēt Satversmes tiesā.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

R.Raudzeps 7 335148