Rīgā, 2002

Rīgā, 2002.gada 6.februārī

Latvijas Republikas

7. Saeimas Prezidijam

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.panta pirmās daļas 3.punktu, Eiropas lietu komisija lūdz š.g. 14.februāra LR Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Lūdzam izskatīt iespēju minēto likumprojektu virzīt kā steidzamu.

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Likumprojekta anotācija.

 

 

 

Eiropas lietu komisijas Edvīns Inkēns

priekšsēdētājs

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi “Ministru kabineta iekārtas likumā”

Izdarīt Ministru kabineta iekārtas likumā šādus grozījumus:

- Papildināt likuma 12. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Ministru prezidents pēc šā likuma 2.pantā minētā īpašo uzdevumu ministra ieteikuma var iecelt īpašo uzdevumu ministra parlamentāro sekretāru, kura tiesības un pienākumi ir atbilstoši ministrijas parlamentārajam sekretāram noteiktajiem.”

 

 

Likumprojekta

"Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas Kārtības rullī ir noteikts īpašs mehānisms Ministru kabineta un Saeimas sadarbībai. Kā galvenais sadarbības posms kalpo ministriju parlamentārie sekretāri. Lai gan īpašo uzdevumu ministri savās tiesībās pielīdzināmi citiem ministriem, likums viņu sadarbībai ar Saeimu neparedz parlamentārā sekretāra institūcijas izveidošanas iespēju. Līdz ar to valstiski svarīgākajos reformu virzienos likumdevējs bez šī saistošā posma kļūdās un pieņem valdībai pretējus vai citādus lēmumus. Piebilstams, ka īpašo uzdevumu ministru palīgiem un padomniekiem nav dotas tiesības izmantot Saeimas tribīni, kā arī pārstāvēt valdības viedokli.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts sagatavots, lai, iedibinot īpašā uzdevumu ministra parlamentārā sekretāra institūtu, Saeima varētu likumu pieņemšanas procesā precīzāk realizēt mūsu noteiktās Eiropas integrācijas saistības arī tajās nozarēs, par kurām ir atbildīgi īpašo uzdevumu ministri.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumdevēja darbība kļūtu prognozējamāka, tas garantēs zināmu stabilitāti un labāku kvlitāti.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar, taču kopumā situācija būs stabilāka.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

Rādītāji

Kārtē-

jais

gads

 

Trīs nākamie gadi

2002. 2003. 2004.

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar. Mazināsies birokrātiskā sarakstes procedūra starp īpašo uzdevumu ministru un Saeimu, veidosies tiešs saistošais posms, kas atvieglos sadarbību un varētu mazināt birokrātiskos tēriņus.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Budžeta izdevumu daļa varētu palielināties maksimāli par divu parlamentāro sekretāru atalgojuma summu. Piebilstams, ka gadījumos, kad parlamentārie sekretāri(deputāti) saglabā kā pamatdarba vietu Saeimu, valdības budžetā veidojas zināms izdevumu ietaupījums. Otrādā situācijā veidojas atbilstošs ietaupījums Saeimas budžetā.

līdz

10800

līdz

10800

līdz

10800

līdz

10800

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta īstenošana prasa nelielus papildu resursus, taču iespējams, ka jau šogad ir iespējams atrast nepieciešamos līdzekļus un fiksēt tos budžeta grozījumos.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Ievērojot, ka summa ir salīdzinoši neliela, tas varētu būt no valdības budžeta līdzekļu ietaupījuma vai no ieņēmumu palielinājuma tajās ieņēmumu pozīcijās, kurās reālie ieņēmumi pārsniedz plānotos. Iespējams, ka līdzekļu piesaiste atrodama arī īpašo uzdevumu ministru vadītajās institūcijās. Piebilstams, ka gadījumos, kad parlamentārie sekretāri(deputāti) saglabā kā pamatdarba vietu Saeimu, valdības budžetā veidojas zināms izdevumu ietaupījums. Otrādā situācijā veidojas atbilstošs ietaupījums Saeimas budžetā.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Ministru kabinetam, apkopojot Valsts kancelejas un Finansu ministrijas informāciju, nepieciešams veikt aprēķinus par iespējamo finansējuma palielināšanu 2002. g. budžetā, ja nav veidojies ietaupījums uz Saeimā strādājošo parlamentāro sekretāru atalgojuma rēķina.(Parlamentārā sekretāra atalgojums Valsts kancelejā - Ls.450 mēnesī.)

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Citi normatīvie akti nav jāgroza. Iespējams papildināt īpašo uzdevumu ministru darbību raglamentējošās normas, kurās ministru kabinets nosaka īpašo uzdevumu ministra kompetenci. Piebilstams, ka Valsts pārvaldes likumprojektā ir iestrādāta šī koncepcija.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

.

Tiesību akta projekts šo jomu tieši neskar, taču tas uzlabos saistību izpildes procedūras saskaņotību.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akts šo jomu tieši neskar, taču tas uzlabos saistību izpildes procedūras saskaņotību.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Tiesību akts šo jomu tieši neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Nav notikušas, bet tās var organizēt ar tā virziena organizācijām, kuras darbojas jautājumos par ES, starptautisko finansu sadarbību, reģionālo attīstību, valsts pārvaldes reformu, administratīvās kapacitātes pilnveidošanu.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

 

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas, bet, ja nepieciešams, tās var sarīkot projekta apspriešanas gaitā.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts papildina esošo parlamenta un valdības sadarbības mehānismu ar diviem jauniem amatiem esošo parlamentāro sekretāru institūciju sistēmā.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums šo jomu neskar