1.lasījumā nobalsotāredakcija

p.k..

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu2.lasījumā

1.

Visā likumprojekta tekstā aizstāt vārdu “rakstiski” ar vārdu “rakstveidā”

Atbalstīt

Darba strīdu likums

Darba strīdu likums

I nodaļa

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt darba strīdu taisnīgu un ātru izšķiršanu, nosakot darba strīdu izšķiršanas iestādes un darba strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību.

Likuma mērķis ir nodrošināt darba strīdu taisnīgu un ātru izšķiršanu, nosakot darba strīdu izšķiršanas iestādes un darba strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību.

2.pants. Darba strīds

2.pants. Darba strīds

(1) Darba strīds ir jebkuras tādas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai to apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistītas.

2.

Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju.”

Atbalstīt

(1) Darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju.

(2) Darba strīdus atkarībā no strīda priekšmeta un iesaistītajām personām iedala individuālos tiesību strīdos, kolektīvos tiesību strīdos un kolektīvos interešu strīdos.

(2) Darba strīdus atkarībā no strīda priekšmeta un iesaistītajām personām iedala individuālos tiesību strīdos, kolektīvos tiesību strīdos un kolektīvos interešu strīdos.

3.pants. Likuma piemērošanas joma

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Likums piemērojams arī attiecībā uz mācekļiem un praktikantiem, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(1) Likums piemērojams arī attiecībā uz mācekļiem un praktikantiem, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(2) Izšķirot individuālus un kolektīvus tiesību strīdus, piemērojams Darba likums un Civilprocesa likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Izšķirot individuālus un kolektīvus tiesību strīdus, piemērojams Darba likums un Civilprocesa likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Izšķirot kolektīvus interešu strīdus, piemērojams Darba likums un Streiku likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Izšķirot kolektīvus interešu strīdus, piemērojams Darba likums un Streiku likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

II nodaļa

II nodaļa

Individuāli tiesību strīdi un to izšķiršana

Individuāli tiesību strīdi un to izšķiršana

4.pants. Individuāls tiesību strīds

4.pants. Individuāls tiesību strīds

Individuāls tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai vairākiem darbiniekiem, kas darbojas atsevišķi, un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai iztulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus.

4.

4.pantā izslēgt vārdus “kas darbojas atsevišķi”.

Aizstāt 4.pantā vārdus “vairākiem darbiniekiem” ar vārdiem “darbiniekiem (darbinieku grupu)”

Atbalstīt

Individuāls tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai iztulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus.

5.pants. Individuāla tiesību strīda izšķiršana uzņēmumā

5.pants. Individuāla tiesību strīda izšķiršana uzņēmumā

(1)Individuāli tiesību strīdi uzņēmumā pēc iespējas izšķirami savstarpējās pārrunās starp darbinieku un darba devēju.

5.

Izslēgt 4.panta pirmajā daļā vārdu “savstarpējās”

Atbalstīt

(1)Individuāli tiesību strīdi uzņēmumā pēc iespējas izšķirami pārrunās starp darbinieku un darba devēju.

(2) Darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties par darba strīdu komisijas izveidošanu uzņēmumā, lai izšķirtu individuālus tiesību strīdus, attiecībā uz kuriem nav panākta vienošanās savstarpējās pārrunās starp darbinieku un darba devēju. Darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties arī par citu kārtību, kādā izšķirami individuāli tiesību strīdi uzņēmumā.

(2) Darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties par darba strīdu komisijas izveidošanu uzņēmumā, lai izšķirtu individuālus tiesību strīdus, attiecībā uz kuriem nav panākta vienošanās savstarpējās pārrunās starp darbinieku un darba devēju. Darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties arī par citu kārtību, kādā izšķirami individuāli tiesību strīdi uzņēmumā.

6.pants. Darba strīdu komisija

6.pants. Darba strīdu komisija

(1) Par darba strīdu komisijas izveidi uzņēmumā darba devējs un darbinieku pārstāvji noslēdz rakstisku vienošanos, kurā nosaka darba strīdu komisijas skaitlisko sastāvu, darba strīdu komisijas locekļu ievēlēšanas kārtību, kompetenci, individuālu tiesību strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību, termiņus, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar darba strīdu komisijas darbību. Vienošanos par darba strīdu komisijas izveidi var ietvert darba koplīgumā. Izmaksas, kas saistītas ar darba strīdu komisijas izveidošanu un darbību, sedz darba devējs, ja vienošanās neparedz citādi.

(red.prec.)

(1) Par darba strīdu komisijas izveidi uzņēmumā darba devējs un darbinieku pārstāvji noslēdz rakstveida vienošanos, kurā nosaka darba strīdu komisijas skaitlisko sastāvu, darba strīdu komisijas locekļu ievēlēšanas kārtību, kompetenci, individuālu tiesību strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību, termiņus, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar darba strīdu komisijas darbību. Vienošanos par darba strīdu komisijas izveidi var ietvert darba koplīgumā. Izmaksas, kas saistītas ar darba strīdu komisijas izveidošanu un darbību, sedz darba devējs, ja vienošanās neparedz citādi.

(2) Darba strīdu komisijas sastāvā ir vienāds skaits darbinieku un darba devēja pārstāvju, kā arī darba strīdu komisijas priekšsēdētājs, kuru ievēlē darba strīdu komisijas locekļi. Lietas darba strīdu komisija izskata ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Jebkurā gadījumā darba strīdu komisijas locekļu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Darba strīdu komisijas locekļus konkrētas lietas izskatīšanai norīko darba strīdu komisijas priekšsēdētājs, ievērojot nosacījumu, ka lietas izskatīšanā tiek iesaistīts vienāds skaits darbinieku un darba devēju pārstāvju.

7.

Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darba strīdu komisijas sastāvā ir vienāds skaits darbinieku un darba devēju pārstāvju. Darba strīdu komisijas priekšsēdētāju ar vienkāršu balsu vairākumu no sava vidus ievēl darba strīdu komisijas locekļi. Konkrētas darba strīdu lietas izskatīšanai komisijas priekšsēdētājs norīko nepāra skaitu komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs komisijas locekļus, nodrošinot gan darbinieku, gan darba devēju pārstāvību.”

Aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdus “jāveido nepāra skaitlis” ar vārdiem “jāatbilst nepāra skaitlim”.

Atbalstīt

(2) Darba strīdu komisijas sastāvā ir vienāds skaits darbinieku un darba devēja pārstāvju, kā arī darba strīdu komisijas priekšsēdētājs, kuru ievēlē darba strīdu komisijas locekļi. Lietas darba strīdu komisija izskata ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Jebkurā gadījumā darba strīdu komisijas locekļu skaitam jāatbilst nepāra skaitlim. Darba strīdu komisijas locekļus konkrētas lietas izskatīšanai norīko darba strīdu komisijas priekšsēdētājs, ievērojot nosacījumu, ka lietas izskatīšanā tiek iesaistīts vienāds skaits darbinieku un darba devēja pārstāvju.

(3) Darba strīdu komisijas loceklis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts attiecīgās lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Individuāla tiesību strīda puses vai to pārstāvji var pieteikt darba strīdu komisijas loceklim noraidījumu. Pieteikto noraidījumu izlemj darba strīdu komisijas locekļi, kuri norīkoti attiecīgās lietas izskatīšanai.

Papildināt 6.panta trešo daļu aiz vārda “rada” ar vārdu “pamatotas”.

Izteikt 6.panta trešās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Pieteikto noraidījumu izlemj citi attiecīgās darba strīdu komisijas locekļi, kuri norīkoti attiecīgās lietas izskatīšanai.”

Papildināt 6.panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Noraidītā darba strīdu komisijas locekļa vietā darba strīdu komisijas priekšsēdētājs norīko jaunu komisijas locekli, ievērojot pēc iespējas vienādas darbinieku un darba devēju pārstāvības principu darba strīdu komisijā.”

Izteikt 6.panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem darba strīdu komisijas locekļi, kuri norīkoti attiecīgās lietas izskatīšanai.”

Atbalstīt

(3) Darba strīdu komisijas loceklis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts attiecīgās lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Individuāla tiesību strīda puses vai to pārstāvji var pieteikt darba strīdu komisijas loceklim noraidījumu. Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem darba strīdu komisijas locekļi, kuri norīkoti attiecīgās lietas izskatīšanai.

(4) Darba strīdu komisijas locekļi, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgi. Nav pieļaujama nekāda iejaukšanās darba strīdu komisijas darbā, kā arī darba strīdu komisijas locekļu ietekmēšana.

(4) Darba strīdu komisijas locekļi, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgi. Nav pieļaujama nekāda iejaukšanās darba strīdu komisijas darbā, kā arī darba strīdu komisijas locekļu ietekmēšana.

(5) Darba strīdu komisija lietu izskata 10 dienu laikā no dienas, kad darba strīdu komisijā iesniegts individuāla tiesību strīda puses iesniegums. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu darba strīdu komisija paziņo pusēm ne vēlāk kā trīs dienas pirms attiecīgās lietas izskatīšanas uzsākšanas.

Papildināt 6.panta piekto daļu ar jaunu tekstu šādā redakcijā:

“Lietas darba strīdu komisija izskata atklāti un lēmumu izziņo publiski. Pušu neierašanās uz darba strīdu komisijas sēdi nav šķērslis lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Sēdes gaita tiek protokolēta.”

Papildināt 6.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pušu neierašanās uz darba strīdu komisijas sēdi nav šķērslis lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.”

Atbalstīt

(5) Darba strīdu komisija lietu izskata 10 dienu laikā no dienas, kad darba strīdu komisijai iesniegts individuāla tiesību strīda puses iesniegums. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu darba strīdu komisija paziņo pusēm ne vēlāk kā trīs dienas pirms attiecīgās lietas izskatīšanas uzsākšanas. Pušu neierašanās uz darba strīdu komisijas sēdi nav šķērslis lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.

(6) Darba strīdu komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Neviens no darba strīdu komisijas locekļiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

Papildināt 6.panta sesto daļu ar vārdiem:

“vai nepiedalīties balsošanā. Komisijas locekļi, kuri balsojot palika mazākumā, ir tiesīgi rakstveidā izteikt par lēmumu savu atsevišķo viedokli, kuru pievieno lietai.”

Neatbalst.

(6) Darba strīdu komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Neviens no darba strīdu komisijas locekļiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(7) Darba strīdu komisijas lēmumā norāda:

(7) Darba strīdu komisijas lēmumā norāda:

1) darba strīdu komisijas nosaukumu un sastāvu;

1) darba strīdu komisijas nosaukumu un sastāvu

2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

3) lietas dalībniekus;

3) lietas dalībniekus

4) strīda priekšmetu;

4) strīda priekšmetu;

5) lietas dalībnieku paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus;

5) lietas dalībnieku paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus;

6) lēmuma motīvus;

6) lēmuma motīvus

7) darba strīdu komisijas nolēmumu;

7) darba strīdu komisijas nolēmumu;

8) lietas dalībnieku tiesības griezties tiesā.

8) lietas dalībnieku tiesības griezties tiesā.

(8) Darba strīdu komisijas lēmums stājas spēkā 10 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, ja šajā laikposmā kāda no pusēm, kura nav apmierināta ar darba strīdu komisijas lēmumu, nav cēlusi attiecīgu prasību tiesā.

16.

Izslēgt 6.panta astotajā daļā vārdus “kura nav apmierināta ar darba strīdu komisijas lēmumu”.

Izteikt 6.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Darba strīdu komisijas lēmums stājas spēkā 10 dienu laikā no dienas, kad lietas dalībnieki saņēmuši lēmuma norakstu, ja šajā laikposmā kāda no pusēm nav cēlusi attiecīgu prasību tiesā.”

Atbalstīt

(8) Darba strīdu komisijas lēmums stājas spēkā 10 dienu laikā no dienas, kad lietas dalībnieki saņēmuši lēmuma norakstu, ja šajā laikposmā kāda no pusēm nav cēlusi attiecīgu prasību tiesā.

(9) Spēkā stājies darba strīdu komisijas lēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā, ja darba strīdu komisijas lēmumā nav noteikts cits izpildes termiņš.

(9) Spēkā stājies darba strīdu komisijas lēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā, ja darba strīdu komisijas lēmumā nav noteikts cits izpildes termiņš.

(10) Ja darba strīdu komisijas lēmums netiek izpildīts labprātīgi, ieinteresētā puse ir tiesīga griezties tiesā pēc darba devēja atrašanās vietas ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu darba strīdu komisijas lēmuma piespiedu izpildei.

(10) Ja darba strīdu komisijas lēmums netiek izpildīts labprātīgi, ieinteresētā puse ir tiesīga griezties tiesā pēc darba devēja atrašanās vietas ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu darba strīdu komisijas lēmuma piespiedu izpildei

(11) Darba strīdu komisijā neizšķir individuālus tiesību strīdus, kuru izskatīšana saskaņā ar šā likuma 7.panta trešo daļu ir pakļauta tieši tiesai.

(11) Darba strīdu komisijā neizšķir individuālus tiesību strīdus, kuru izskatīšana saskaņā ar šā likuma 7.panta trešo daļu ir pakļauta tieši tiesai.

7.pants. Individuāla tiesību strīda izšķiršana tiesā vai šķīrējtiesā

17.

Izteikt 7.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“7.pants. Individuāla tiesību strīda izšķ iršana tiesā”

Atbalstīt

7.pants. Individuāla tiesību strīda izšķiršana tiesā

(1) Ikvienai no individuāla tiesību strīda pusēm ir tiesības griezties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts savstarpējās pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai arī kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums.

18.

Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienai individuāla tiesību strīda pusei ir tiesības griezties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai arī kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums.”

Atbalstīt

(1) Ikvienai individuāla tiesību strīda pusei ir tiesības griezties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai arī kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums.

(2) Apstāklis, ka puses nav mēģinājušas izšķirt individuālu tiesību strīdu savstarpējās pārrunās starp darbinieku un darba devēju, nevar būt par pamatu atteikumam pieņemt prasības pieteikumu un izskatīt lietu pēc būtības.

19.

Izslēgt 7.panta otrajā daļā vārdus “starp darbinieku un darba devēju”.

Atbalstīt

(2) Apstāklis, ka puses nav mēģinājušas izšķirt individuālu tiesību strīdu savstarpējās pārrunās, nevar būt par pamatu atteikumam pieņemt prasības pieteikumu un izskatīt lietu pēc būtības.

(3) Tieši tiesā, negriežoties darba strīdu komisijā, izšķir šādus individuālus tiesību strīdus:

20.

Izslēgt 7.panta trešajā daļā vārdu “šādus”

Atbalstīt

(3) Tieši tiesā, negriežoties darba strīdu komisijā, izšķir individuālus tiesību strīdus:

1) par darbinieka atjaunošanu darbā, ja darba līgumu uzteicis darba devējs, kā arī par darba līguma izbeigšanas pamata grozīšanu;

1) par darbinieka atjaunošanu darbā, ja darba līgumu uzteicis darba devējs, kā arī par darba līguma izbeigšanas pamata grozīšanu;

2) pēc darba devēja pieteikuma, ja darbinieku arodbiedrība atsakās dot iepriekšēju piekrišanu darba līguma izbeigšanai ar darbinieku arodbiedrības biedru;

2) pēc darba devēja pieteikuma, ja darbinieku arodbiedrība atsakās dot iepriekšēju piekrišanu darba līguma izbeigšanai ar darbinieku arodbiedrības biedru;

3) par atteikumu pieņemt darbā, ja pretendents uzskata, ka saskaņā ar likumu šāds atteikums ir prettiesisks;

3) par atteikumu pieņemt darbā, ja pretendents uzskata, ka saskaņā ar likumu šāds atteikums ir prettiesisks;

4) par savlaicīgi neizmaksātas darba samaksas piedziņu;

4) par savlaicīgi neizmaksātas darba samaksas piedziņu;

5) par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

5) par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

6) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja uzņēmumā nav darba strīdu komisijas;

6) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja uzņēmumā nav darba strīdu komisijas;

7) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja darba līgumu pieprasa izbeigt trešā persona.

7) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja darba līgumu pieprasa izbeigt trešā persona.

(4) Ja puses rakstiski par to vienojas, individuālu tiesību strīdu var nodot izšķiršanai šķīrējtiesā.

Izteikt 7.panta 4.daļu šādā redakcijā:

“(4) Individuāls tiesību strīds nav izšķirams šķīrējtiesā.”

Atbalstīt

(4) Individuāls tiesību strīds nav izšķirams šķīrējtiesā.

8.pants. Arodbiedrību tiesības pārstāvēt savus biedrus

8.pants. Arodbiedrību tiesības pārstāvēt savus biedrus

Arodbiedrībām bez īpaša pilnvarojuma ir tiesības pārstāvēt savus biedrus individuālu tiesību strīdu izšķiršanā, kā arī celt prasību tiesā savu biedru interesēs.

(red.prec.)

Arodbiedrībām ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt savus biedrus individuālu tiesību strīdu izšķiršanā, kā arī celt prasību tiesā savu biedru interesēs.

III nodaļa

III nodaļa

 Kolektīvi tiesību strīdi un to izšķiršana

Kolektīvi tiesību strīdi un to izšķiršana

9.pants. Kolektīvs tiesību strīds

9.pants. Kolektīvs tiesību strīds

Kolektīvs tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu), darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai to apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba koplīgumu, kā arī piemērojot vai iztulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus.

22.

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“Kolektīvs tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba koplīgumu, kā arī piemērojot vai iztulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus.”

Atbalstīt

Kolektīvs tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba koplīgumu, kā arī piemērojot vai iztulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus.

10.pants. Prasību iesniegšana kolektīva tiesību strīda gadījumā

(red.prec.)

10.pants. Prasības iesniegšana kolektīva tiesību strīda gadījumā

(1) Ja ir radies pamats kolektīvam tiesību strīdam, kolektīva tiesību strīda puse rakstiski iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

(1) Ja ir radies pamats kolektīvam tiesību strīdam, kolektīva tiesību strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

(2) Kolektīva tiesību strīda otra puse, kurai iesniegts iesniegums, to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, kolektīvs tiesību strīds izšķirams šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

23.

Aizstāt 10.panta otrajā daļā un 14.panta otrajā daļā vārdus “kurai iesniegts iesniegums” ar vārdiem “kura saņēmusi iesniegumu”.

Atbalstīt

(2) Kolektīva tiesību strīda otra puse, kura saņēmusi iesniegumu, to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo iesnieguma iesniedzējam savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, kolektīvs tiesību strīds izšķirams šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

11.pants. Kolektīva tiesību strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā

11.pants. Kolektīva tiesību strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā

(1) Kolektīvus tiesību strīdus izšķir izlīgšanas komisijā. Izlīgšanas komisiju ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 10.panta otrajā daļā minētā termiņa beigām izveido kolektīva tiesību strīda puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju.

24.

Izslēgt 11.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “beigām”.

Atbalstīt

(1) Kolektīvus tiesību strīdus izšķir izlīgšanas komisijā. Izlīgšanas komisiju ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 10.panta otrajā daļā minētā termiņa izveido kolektīva tiesību strīda puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju.

(2) Kolektīva tiesību strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu un ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 10.panta otrajā daļā minētā termiņa beigām iesniedz to izlīgšanas komisijā. Izlīgšanas komisija izskata minēto protokolu un septiņu dienu laikā pēc protokola saņemšanas pieņem lēmumu. Izlīgšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Ja kolektīva tiesību strīda puses par to vienojas, izlīgšanas komisija turpina kolektīva tiesību strīda izšķiršanu arī pēc šajā panta daļā minētā termiņa notecējuma.

Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdu “panta”, aizstāt 11.panta otrajā daļā un 15.panta otrajā daļā vārdu “notecējuma” ar vārdu “izbeigšanās”.

(2) Kolektīva tiesību strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu un ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 10.panta otrajā daļā minētā termiņa iesniedz to izlīgšanas komisijai. Izlīgšanas komisija izskata minēto protokolu un septiņu dienu laikā pēc protokola saņemšanas pieņem lēmumu. Izlīgšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Ja kolektīva tiesību strīda puses par to vienojas, izlīgšanas komisija turpina kolektīva tiesību strīda izšķiršanu arī pēc šajā daļā minētā termiņa izbeigšanās.

(3) Izlīgšanas komisija pieņem lēmumu vienojoties. Lēmums ir saistošs abām kolektīva tiesību strīda pusēm, un tam ir darba koplīguma spēks.

26.

Izteikt 11.panta trešo daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(3) Izlīgšanas komisija lēmumu pieņem, komisijas locekļiem vienojoties.”

Atbalstīt

(3) Izlīgšanas komisija lēmumu pieņem, komisijas locekļiem vienojoties. Lēmums ir saistošs abām kolektīva tiesību strīda pusēm, un tam ir darba koplīguma spēks.

12.pants. Kolektīva tiesību strīda izšķiršana tiesā vai šķīrējtiesā

12.pants. Kolektīva tiesību strīda izšķiršana tiesā vai šķīrējtiesā

(1) Ikvienai no kolektīva tiesību strīda pusēm ir tiesības mēneša laikā griezties tiesā, ja kolektīvs tiesību strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā. Ikvienai no kolektīva tiesību strīda pusēm ir tiesības griezties tiesā, ja mēneša laikā no šā likuma 10.panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas netiek izveidota izlīgšanas komisija vai netiek uzsākta kolektīva tiesību strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā.

(red.prec.)

(1) Ikvienai kolektīva tiesību strīda pusei ir tiesības mēneša laikā griezties tiesā, ja kolektīvs tiesību strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā. Ikvienai kolektīva tiesību strīda pusei ir tiesības griezties tiesā, ja mēneša laikā no šā likuma 10.panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas netiek izveidota izlīgšanas komisija vai netiek uzsākta kolektīva tiesību strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā.

(2) Ja puses rakstiski par to vienojas, kolektīvu tiesību strīdu var nodot izšķiršanai šķīrējtiesā.

(2) Ja puses rakstveidā par to vienojas, kolektīvu tiesību strīdu var nodot izšķiršanai šķīrējtiesā.

IV nodaļa

IV nodaļa

Kolektīvi interešu strīdi un to izšķiršana

Kolektīvi interešu strīdi un to izšķiršana

13.pants. Kolektīvs interešu strīds

13.pants. Kolektīvs interešu strīds

Kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai to apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

27.

Aizstāt 13.pantā un 21.pantā vārdus “to apvienību” ar vārdiem “šādu organizāciju apvienību”.

Atbalstīt

Kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

14.pants. Prasību iesniegšana kolektīva interešu strīda gadījumā

(red.prec.)

14.pants. Prasības iesniegšana kolektīva interešu strīda gadījumā

(1) Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstiski iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

(1) Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

(2) Kolektīva interešu strīda otra puse, kurai iesniegts iesniegums, to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, kolektīvs interešu strīds izšķirams šā likuma 15.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Kolektīva interešu strīda otra puse, kura saņēmusi iesniegumu, to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo iesnieguma iesniedzējam savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, kolektīvs interešu strīds izšķirams šā likuma 15.pantā noteiktajā kārtībā.

15.pants. Kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā

15.pants. Kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā

(1) Kolektīvus interešu strīdus izšķir izlīgšanas komisijā. Izlīgšanas komisiju ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā termiņa beigām izveido kolektīva tiesību strīda puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju.

28.

Izslēgt 15.panta pirmajā daļā vārdu “beigām”.

Atbalstīt

(1) Kolektīvus interešu strīdus izšķir izlīgšanas komisijā. Izlīgšanas komisiju ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā termiņa izveido kolektīva tiesību strīda puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju.

(2) Kolektīva interešu strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu un ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā termiņa beigām to iesniedz izlīgšanas komisijā. Izlīgšanas komisija izskata minēto protokolu un septiņu dienu laikā pēc protokola saņemšanas pieņem lēmumu. Izlīgšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Ja kolektīva interešu strīda puses vienojas, izlīgšanas komisija turpina kolektīva interešu strīda izšķiršanu arī pēc šajā panta daļā minētā termiņa notecējuma.

29.

Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kolektīva interešu strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu un ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā termiņa iesniedz to izlīgšanas komisijai. Izlīgšanas komisija izskata minēto protokolu un septiņu dienu laikā pēc protokola saņemšanas pieņem lēmumu. Izlīgšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Ja kolektīva interešu strīda puses par to vienojas, izlīgšanas komisija turpina kolektīva interešu strīda izšķiršanu arī pēc šajā daļā minētā termiņa izbeigšanās.”

Atbalstīt

(2) Kolektīva interešu strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu un ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā termiņa iesniedz to izlīgšanas komisijai. Izlīgšanas komisija izskata minēto protokolu un septiņu dienu laikā pēc protokola saņemšanas pieņem lēmumu. Izlīgšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Ja kolektīva interešu strīda puses par to vienojas, izlīgšanas komisija turpina kolektīva interešu strīda izšķiršanu arī pēc šajā daļā minētā termiņa izbeigšanās.

.

(3) Izlīgšanas komisija pieņem lēmumu vienojoties. Lēmums ir saistošs abām kolektīva tiesību strīda pusēm, un tam ir darba koplīguma spēks.

30.

Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Izlīgšanas komisija lēmumu pieņem, komisijas locekļiem vienojoties. Lēmums ir saistošs abām kolektīva interešu strīda pusēm, un tam ir darba koplīguma spēks.

Atbalstīt

(3) Izlīgšanas komisija lēmumu pieņem, komisijas locekļiem vienojoties. Lēmums ir saistošs abām kolektīva interešu strīda pusēm, un tam ir darba koplīguma spēks.

(4) Ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, kolektīvu interešu strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, kolektīvs interešu strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

(4) Ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, kolektīvu interešu strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, kolektīvs interešu strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

(5) Ja kolektīvs interešu strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā un kolektīva interešu strīda puses nevienojas par kolektīva interešu strīda izšķiršanu ar samierināšanas metodi, pusēm ir tiesības uz kolektīvu rīcību savu interešu aizsardzībai. Šādas tiesības kolektīva interešu strīda pusēm ir arī tad, ja tās nevienojas par kolektīva interešu strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā saskaņā ar šā likuma 20.pantu. Tiesības uz kolektīvu rīcību rodas arī tad, ja 10 dienu laikā no šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas netiek izveidota izlīgšanas komisija vai netiek uzsākta kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā vai izmantojot samierināšanas metodi, vai šķīrējtiesā.

31.

Izteikt 15.panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja kolektīvs interešu strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā un tā puses nevienojas par kolektīva interešu strīda izšķiršanu ar samierināšanas metodi, pusēm ir tiesības ar kolektīvu rīcību aizsargāt savas intereses. Šādas tiesības kolektīva interešu strīda pusēm ir arī tad, ja tās nevienojas par kolektīva interešu strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā saskaņā ar šā likuma 20.pantu.”

Atbalstīt

(5) Ja kolektīvs interešu strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā un tā puses nevienojas par kolektīva interešu strīda izšķiršanu ar samierināšanas metodi, pusēm ir tiesības ar kolektīvu rīcību aizsargāt savas intereses. Šādas tiesības kolektīva interešu strīda pusēm ir arī tad, ja tās nevienojas par kolektīva interešu strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā saskaņā ar šā likuma 20.pantu. Tiesības uz kolektīvu rīcību rodas arī tad, ja 10 dienu laikā no šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas netiek izveidota izlīgšanas komisija vai netiek uzsākta kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā vai izmantojot samierināšanas metodi, vai šķīrējtiesā.

16.pants. Samierināšana

16.pants. Samierināšana

(1) Ar samierināšanu šā likuma izpratnē saprotama kolektīva interešu strīda izšķiršana, pieaicinot trešo personu kā neatkarīgu un objektīvu pušu samierinātāju, kurš palīdz kolektīva interešu strīda pusēm atrisināt domstarpības un panākt vienošanos.

32.

Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Samierināšana šā likuma izpratnē ir kolektīva interešu strīda izšķiršana, pieaicinot trešo personu kā neatkarīgu un objektīvu samierinātāju, kurš palīdz kolektīva interešu strīda pusēm atrisināt domstarpības un panākt vienošanos.”

Atbalstīt

(1) Samierināšana šā likuma izpratnē ir kolektīva interešu strīda izšķiršana, pieaicinot trešo personu kā nea tkarīgu un objektīvu samierinātāju, kurš palīdz kolektīva interešu strīda pusēm atrisināt domstarpības un panākt vienošanos.

(2) Kolektīva interešu strīda izšķiršana ar samierināšanas metodi uzsākama pēc kolektīva interešu strīda pušu savstarpējas vienošanās.

(2) Kolektīva interešu strīda izšķiršana ar samierināšanas metodi uzsākama pēc kolektīva interešu strīda pušu savstarpējas vienošanās.

(3) Laikā, kad kolektīvs interešu strīds tiek izšķirts, izmantojot samierināšanas metodi, kolektīva interešu strīda pusēm ir pienākums atturēties izmantot tiesības uz kolektīvu rīcību (tai skaitā streiku un lokautu).

33.

Aizstāt 16.panta trešajā daļā un 20.panta piektajā daļā vārdus “ir pienākums atturēties” ar vārdiem “jāatturas”.

Atbalstīt

(3) Laikā, kad kolektīvs interešu strīds tiek izšķirts, izmantojot samierināšanas metodi, kolektīva interešu strīda pusēm jāatturas izmantot tiesības uz kolektīvu rīcību (tai skaitā streiku un lokautu).

17.pants. Samierinātājs

17.pants. Samierinātājs

(1) Samierinātājs var būt viena persona vai samierinātāju kolēģija, kuras sastāvā darbojas vismaz trīs personas. Jebkurā gadījumā samierinātāju kolēģijā esošo personu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Samierinātāju kolēģijas priekšsēdētāju, abpusēji vienojoties, izvēlas kolektīva interešu strīda pušu izvēlētie pārstāvji, kuri izvirzīti dalībai samierinātāju kolēģijā.

34.

Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Samierinātājs var būt viena persona vai samierinātāju kolēģija, kuras sastāvā ir vismaz trīs personas. Jebkurā gadījumā samierinātāju kolēģijā esošo personu skaitam jāatbilst nepāra skaitlim. Samierinātāju kolēģijas priekšsēdētāju, abpusēji vienojoties, izraugās dalībai samierinātāju kolēģijā izvirzītie kolektīva interešu strīda pušu pārstāvji.”

Atbalstīt

(1) Samierinātājs var būt viena persona vai samierinātāju kolēģija, kuras sastāvā ir vismaz trīs personas. Jebkurā gadījumā samierinātāju kolēģijā esošo personu skaitam jāatbilst nepāra skaitlim. Samierinātāju kolēģijas priekšsēdētāju, abpusēji vienojoties, izraugās dalībai samierinātāju kolēģijā izvirzītie kolektīva interešu strīda pušu pārstāvji.

(2) Par samierinātāju var būt jebkura rīcībspējīga persona, ja šī persona ir rakstiski piekritusi būt par samierinātāju.

35.

Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “šī persona ir” ar vārdiem “tā”

Atbalstīt

(2) Par samierinātāju var būt jebkura rīcībspējīga persona, ja tā rakstveidā piekritusi būt par samierinātāju.

(3) Samierinātājs var būt privāts vai publisks. Par publisku samierinātāju šā likuma izpratnē atzīstama persona (personas), kas iekļauta sarakstā, kuru reizi divos gados apstiprina Nacionālā trīspusējā sadarbības padome. Sociālie partneri katrs izvirza vismaz desmit kandidātu iekļaušanai minētajā sarakstā. Par privātu samierinātāju šā likuma izpratnē atzīstama persona, kuru kolektīva interešu strīda puses izvēlas par samierinātāju, bet kura nav iekļauta minētajā sarakstā.

36.

Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Samierinātājs var būt privāts vai publisks. Publisks samierinātājs šā likuma izpratnē ir persona (personas), kas iekļauta sarakstā, kuru reizi divos gados apstiprina Nacionālā trīspusējā sadarbības padome. Sociālie partneri katrs izvirza vismaz desmit kandidātus iekļaušanai minētajā sarakstā. Privāts samierinātājs šā likuma izpratnē ir persona, kuru kolektīva interešu strīda puses izvirza par samierinātāju, bet kura nav iekļauta minētajā sarakstā.”

Atbalstīt

(3) Samierinātājs var būt privāts vai publisks. Publisks samierinātājs šā likuma izpratnē ir persona (personas), kas iekļauta sarakstā, kuru reizi divos gados apstiprina Nacionālā trīspusējā sadarbības padome. Sociālie partneri katrs izvirza vismaz desmit kandidātus iekļaušanai minētajā sarakstā. Privāts samierinātājs šā likuma izpratnē ir persona, kuru kolektīva interešu strīda puses izvirza par samierinātāju, bet kura nav iekļauta minētajā sarakstā.

(4) Ja kolektīva interešu strīda puses nevar vienoties par savstarpēji pieņemamu samierinātāju, tās izvēlas katra sev vēlamo privāto vai publisko samierinātāju un par to informē labklājības ministru. Labklājības ministrs attiecīgā strīda izšķiršanai izvēlas publisku samierinātāju, kurš vienlaikus ir arī attiecīgās samierinātāju kolēģijas priekšsēdētājs.

37.

Aizstāt 17.panta ceturtajā daļā vārdus “izvēlas katra sev vēlamo privāto vai publisko” ar vārdiem “izvirza katra sev vēlamo privātu vai publisku”

Atbalstīt

(4) Ja kolektīva interešu strīda puses nevar vienoties par savstarpēji pieņemamu samierinātāju, tās izvirza katra sev vēlamo privātu vai publisku samierinātāju un par to informē labklājības ministru. Labklājības ministrs attiecīgā strīda izšķiršanai izvēlas publisku samierinātāju, kurš vienlaikus ir arī attiecīgās samierinātāju kolēģijas priekšsēdētājs.

18.pants. Samierinātāja pienākumi un tiesības

18.pants. Samierinātāja pienākumi un tiesības

(1) Samierinātāja pienākums ir veikt nepieciešamās darbības (to skaitā piedāvāt priekšlikumus strīda atrisināšanai), lai samierinātu kolektīva interešu strīda puses un panāktu vienošanos. Šāda vienošanās izsakāma rakstiski, un tai ir darba koplīguma spēks.

38.

Aizstāt 18.panta pirmajā daļā vārdu “atrisināšanai” ar vārdu “izšķiršanai”

Atbalstīt

(1) Samierinātāja pienākums ir veikt nepieciešamās darbības (to skaitā piedāvāt priekšlikumus strīda izšķiršanai), lai samierinātu kolektīva interešu strīda puses un panāktu vienošanos. Šāda vienošanās izsakāma rakstveidā, un tai ir darba koplīguma spēks.

(2) Samierinātājam savi pienākumi jāpilda godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

(2) Samierinātājam savi pienākumi jāpilda godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

(3) Samierinātājam ir tiesības pieprasīt un saņemt no kolektīva interešu strīda pusēm nepieciešamo informāciju, kas ir saistīta ar attiecīgo kolektīvu interešu strīdu.

(3) Samierinātājam ir tiesības pieprasīt un saņemt no kolektīva interešu strīda pusēm nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar attiecīgo kolektīvu interešu strīdu.

19.pants. Samierināšanas izmaksas

19.pants. Samierināšanas izmaksas

(1) Samierināšana, izmantojot publisko samierinātāju, kolektīva interešu strīda pusēm ir par brīvu.

39.

Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Samierināšana, kurā piedalās publisks samierinātājs, kolektīva interešu strīda pusēm ir bez maksas.”

Atbalst.

(1) Samierināšana, kurā piedalās publisks samierinātājs, kolektīva interešu strīda pusēm ir bez maksas.

(2) Publiskiem samierinātājiem savu pienākumu veikšanas laikā saglabājama viņu pamatdarba vieta un vidējā izpeļņa, tomēr kopējais laiks, kādā persona saskaņā ar šo likumu veic samierinātāja pienākumus, nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus viena kalendāra gada laikā.

40.

Papildināt 19.panta otro daļu pēc vārdiem “ vidējā izpeļņa” ar šādu jaunu tekstu:

“ko pēc attiecīgā darba devēja pieprasījuma no valsts budžeta kompensē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” un tālāk pēc esošā teksta.

(red.prec.)

(2) Publiskiem samierinātājiem savu pienākumu veikšanas laikā saglabājama viņu pamatdarba vieta un vidējā izpeļņa, tomēr kopējais laiks, kurā persona saskaņā ar šo likumu veic samierinātāja pienākumus, nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus viena kalendāra gada laikā

20.pants. Kolektīva interešu strīda izšķiršana šķīrējtiesā

20.pants. Kolektīva interešu strīda izšķiršana šķīrējtiesā

(1) Kolektīva interešu strīda izšķiršana šķīrējtiesā ir strīda izšķiršanas metode, kurā trešā neitrālā puse ir pilnvarota pieņemt lēmumu un izšķirt kolektīvu interešu strīdu, mēģinot panākt taisnīgu risinājumu un līdzsvarojot darbinieku vai darbinieku pārstāvju un darba devēju ekonomiskās un ar tām saistītās intereses.

42.

Aizstāt 20.panta pirmajā daļā vārdus “trešā neitrālā puse” ar vārdiem “strīda pušu izvēlēta strīdā neieinteresēta persona” un tālāk pēc esošā teksta.

Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kolektīva interešu strīda izšķiršana šķīrējtiesā ir strīda izšķiršanas metode, kas paredz, ka trešā, neitrālā puse ir pilnvarota pieņemt lēmumu un izšķirt kolektīvu interešu strīdu, mēģinot panākt taisnīgu risinājumu un līdzsvarojot darbinieku vai darbinieku pārstāvju un darba devēju ekonomiskās intereses un ar tām saistītās intereses.”

Atbalstīt

(1) Kolektīva interešu strīda izšķiršana šķīrējtiesā ir strīda izšķiršanas metode, kas paredz, ka trešā, neitrālā puse ir pilnvarota pieņemt lēmumu un izšķirt kolektīvu interešu strīdu, mēģinot panākt taisnīgu risinājumu un līdzsvarojot darbinieku vai darbinieku pārstāvju un darba devēju ekonomiskās intereses un ar tām saistītās intereses.

(2) Šķīrējtiesas veidošanā kolektīva interešu strīda izšķiršanai piemērojami Civilprocesa likuma 486., 490., 492., 493., 497., 498., 499., 500., 501., 502., 503. un 504.pantā minētie noteikumi.

(red.prec.)

(2) Šķīrējtiesas veidošanā kolektīva interešu strīda izšķiršanai piemērojami Civilprocesa likuma 486., 490., 492., 493., 497., 498., 499., 500., 501., 502., 503. un 504.panta noteikumi.

(3) Kolektīva interešu strīda izšķiršanai šķīrējtiesā piemērojami Civilprocesa likuma 505., 506., 507., 508., 509., 510., 511., 512., 519., 526. un 527.pantā minētie noteikumi.

(red.prec.)

(3) Kolektīva interešu strīda izšķiršanā šķīrējtiesā piemērojami Civilprocesa likuma 505., 506., 507., 508., 509., 510., 511., 512., 519., 526. un 527.panta noteikumi

(4) Šķīrējtiesas nolēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, ja šķīrējtiesa sastāv no vairāk kā viena šķīrējtiesneša. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde ir brīvprātīga. Ja puses rakstiski vienojas nodot kolektīva interešu strīda izšķiršanu šķīrējtiesā, tad šķīrējtiesas nolēmuma izpilde tām ir obligāta. Ja tomēr tas netiek izpildīts, pusei ir tiesības uz kolektīvu rīcību strīda izšķiršanai.

43.

Izteikt 20.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šķīrējtiesas nolēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, ja šķīrējtiesā ir vairāk nekā viens šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde ir brīvprātīga. Ja puses rakstveidā vienojas nodot kolektīva interešu strīda izšķiršanu šķīrējtiesai, šķīrējtiesas nolēmuma izpilde tām ir obligāta. Ja tomēr tas netiek izpildīts, pusei ir tiesības ar kolektīvu rīcību censties panākt strīda izšķiršanu.”

Atbalstīt

(4) Šķīrējtiesas nolēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, ja šķīrējtiesā ir vairāk nekā viens šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde ir brīvprātīga. Ja puses rakstveidā vienojas nodot kolektīva interešu strīda izšķiršanu šķīrējtiesai, šķīrējtiesas nolēmuma izpilde tām ir obligāta. Ja tomēr tas netiek izpildīts, pusei ir tiesības ar kolektīvu rīcību censties panākt strīda izšķiršanu.

(5) Laikā, kad kolektīvs interešu strīds tiek izšķirts šķīrējtiesā, kolektīva interešu strīda pusēm ir pienākums atturēties izmantot tiesības uz kolektīvu rīcību (tai skaitā streiku un lokautu).

(red.prec.)

(5) Laikā, kamēr kolektīvs interešu strīds tiek izšķirts šķīrējtiesā, kolektīva interešu strīda pusēm jāatturas izmantot tiesības uz kolektīvu rīcību (tai skaitā streiku un lokautu).

21.pants. Lokauts

21.pants. Lokauts

(1) Ja kolektīva interešu strīda izšķiršanai darbinieku pārstāvji vai darbinieki (darbinieku grupa) kā galējo strīda izšķiršanas līdzekli izmanto streiku(...), darba devējam, darba devējiem (darba devēju grupai) vai darba devēju organizācijai, vai to apvienībai ir tiesības uz atbildes rīcību savu ekonomisko interešu aizsardzībai – uz lokautu.

44.

Papildināt 21.panta pirmo daļu aiz vārdiem “izmanto streiku” ar šādu jaunu tekstu:

“un darba devējs izmantojis visus tam pieejamos līdzekļus kolektīvā interešu strīda izšķiršanai izlīgšanas komisijā, ar samierināšanu vai šķīrējtiesā” un tālāk pēc esošā teksta.

(1) Ja kolektīva interešu strīda izšķiršanai darbinieku pārstāvji vai darbinieki (darbinieku grupa) kā galējo strīda izšķiršanas līdzekli izmanto streiku, darba devējam, darba devējiem (darba devēju grupai) vai darba devēju organizācijai, vai šādu organizāciju apvienībai ir tiesības uz atbildes rīcību savu ekonomisko interešu aizsardzībai – uz lokautu.

(2) Ar lokautu šā likuma izpratnē saprotamas darba devēja, darba devēju (darba devēju grupas) vai darba devēju organizācijas, vai to apvienības darbības, kas izpaužas, atsakot nodarbināt darbiniekus un neizmaksājot darba samaksu, ja streiks būtiski ietekmē uzņēmuma saimniecisko darbību. To darbinieku skaits, pret kuriem tiek vērsts lokauts, nedrīkst būt lielāks par streikojošo darbinieku skaitu.

Izteikt 21.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Lokautu nedrīkst vērst pret darbiniekiem, kuri nepiedalās streikā.”

Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lokauts šā likuma izpratnē ir darba devēja, darba devēju (darba devēju grupas) vai darba devēju organizācijas, vai šādu organizāciju apvienības atteikšanās nodarbināt darbiniekus un izmaksāt darba samaksu, ja streiks būtiski ietekmē uzņēmuma saimniecisko darbību. To darbinieku skaits, pret kuriem vērsts lokauts, nedrīkst būt lielāks par streikojošo darbinieku skaitu.”

Atbalstīt

(2) Lokauts šā likuma izpratnē ir darba devēja, darba devēju (darba devēju grupas) vai darba devēju organizācijas, vai šādu organizāciju apvienības atteikšanās nodarbināt darbiniekus un izmaksāt darba samaksu, ja streiks būtiski ietekmē uzņēmuma saimniecisko darbību. To darbinieku skaits, pret kuriem vērsts lokauts, nedrīkst būt lielāks par streikojošo darbinieku skaitu.

(3) Lēmumu par lokauta pieteikšanu pieņem darba devējs, darba devēji (darba devēju grupa) vai darba devēju organizācija, vai to apvienība, pieņemot lēmumu kopsapulcē, kura sasaukta attiecīgās darba devēju organizācijas vai to apvienības statūtos noteiktajā kārtībā un kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no attiecīgās darba devēju organizācijas vai to apvienības biedru skaita. Darba devēju organizācijas vai to apvienības lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgās darba devēju organizācijas vai to apvienības biedru skaita.

47.

Izteikt 21.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmumu par lokauta pieteikšanu pieņem darba devējs, darba devēji (darba devēju grupa) vai darba devēju organizācija, vai šādu organizāciju apvienība kopsapulcē, kura sasaukta attiecīgās darba devēju organizācijas vai šādu organizāciju apvienības statūtos noteiktajā kārtībā un kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no attiecīgās darba devēju organizācijas vai šādu organizāciju apvienības biedriem. Darba devēju organizācijas vai šādu organizāciju apvienības lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošajiem attiecīgās darba devēju organizācijas vai šādu organizāciju apvienības biedriem.”

Atbalstīt

(3) Lēmumu par lokauta pieteikšanu pieņem darba devējs, darba devēji (darba devēju grupa) vai darba devēju organizācija, vai šādu organizāciju apvienība kopsapulcē, kura sasaukta attiecīgās darba devēju organizācijas vai šādu organizāciju apvienības statūtos noteiktajā kārtībā un kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no attiecīgās darba devēju organizācijas vai šādu organizāciju apvienības biedriem. Darba devēju organizācijas vai šādu organizāciju apvienības lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošajiem attiecīgās darba devēju organizācijas vai šādu organizāciju apvienības biedriem.

(4) Ne vēlāk kā 10 dienas pirms lokauta uzsākšanas darba devējs attiecīgajiem darbinieku pārstāvjiem vai darbiniekiem, pret kuriem lokauts tiek vērsts, kā arī Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram rakstiski iesniedz:

(red.prec.)

(4) Ne vēlāk kā 10 dienas pirms lokauta uzsākšanas darba devējs attiecīgajiem darbinieku pārstāvjiem vai darbiniekiem, pret kuriem vērsts lokauts, kā arī Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram rakstveidā iesniedz:

1) lokauta pieteikumu, kurā norāda:

1) lokauta pieteikumu, kurā norāda:

a) lokauta uzsākšanas datumu, laiku un lokauta vietu;

a) lokauta uzsākšanas datumu, laiku un lokauta vietu,

b) lokauta iemeslus;

b) lokauta iemeslus,

c) to darbinieku skaitu, pret kuriem lokauts tiek vērsts;

(red.prec.)

c) to darbinieku skaitu, pret kuriem vērsts lokauts;

2) attiecīgās sapulces lēmumu par lokauta pieteikšanu un protokolu, kurā fiksēts balsu skaits, ar kādu pieņemts minētais lēmums, ja lēmumu par lokauta pieteikšanu pieņem darba devēji (darba devēju grupa) vai darba devēju organizācija.

48.

Izteikt 21.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kopsapulces lēmumu par lokauta pieteikšanu un protokolu, kurā fiksēts balsu skaits, ar kādu pieņemts minētais lēmums, ja lēmumu par lokauta pieteikšanu pieņem darba devēji (darba devēju grupa) vai darba devēju organizācija, vai šādu organizāciju apvienība.”

Atbalstīt

2) kopsapulces lēmumu par lokauta pieteikšanu un protokolu, kurā fiksēts balsu skaits, ar kādu pieņemts minētais lēmums, ja lēmumu par lokauta pieteikšanu pieņem darba devēji (darba devēju grupa) vai darba devēju organizācija, vai šādu organizāciju apvienība.

(5) Lokauts ir aizliegts valsts pārvaldes iestādēs, kā arī uzņēmumos, kas saskaņā ar Streiku likumu uzskatāmi par sabiedrībai nepieciešamiem dienestiem.

50.

Izteikt 21.panta piekto daļu aiz vārdiem “valsts pārvaldes” šādā redakcijā: “un pašvaldību iestādēs un aģentūrās” un tālāk pēc esošā teksta.

Papildināt 21.pantu aiz vārdiem “valsts pārvaldes” ar vārdiem “un pašvaldību”.

(5) Lokauts ir aizliegts valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kas saskaņā ar Streiku likumu uzskatāmi par sabiedrībai nepieciešamiem dienestiem.

(6) Lokauta norises atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga Valsts darba inspekcija. Valsts darba inspekcijai ir tiesības atlikt lokauta uzsākšanu vai pārtraukt lokautu uz laiku līdz trim mēnešiem, ja nepieciešams veikt pasākumus dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas novēršanā vai seku likvidēšanā.

(red.prec.)

(6) Lokauta norises atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga Valsts darba inspekcija. Valsts darba inspekcijai ir tiesības atlikt lokauta uzsākšanu vai pārtraukt lokautu uz laiku līdz trim mēnešiem, ja nepieciešams veikt pasākumus dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas novēršanai vai seku likvidēšanai.

(7) Lokauts vai lokauta pieteikums atzīstams par nelikumīgu, ja:

(7) Lokauts vai lokauta pieteikums atzīstams par nelikumīgu, ja:

1) pārkāpti šajā pantā minētie noteikumi;

51.

Izteikt 21.panta septītās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) pārkāpti šā panta noteikumi;

2) tas vērsts pret tiesībām brīvi apvienoties organizācijās.”

Atbalstīt

1) pārkāpti šā panta noteikumi;

2) tas vērsts pret tiesību brīvi apvienoties organizācijās realizēšanu.

2) tas vērsts pret tiesībām brīvi apvienoties organizācijās.

.

(8) Lokautu vai lokauta pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa. Pieteikums par lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesā piecu dienu laikā no lo kauta pieteikšanas dienas. Ja līdz lokauta pieteikumā norādītajam lokauta uzsākšanas datumam tiesā ir iesniegts pieteikums par attiecīgā lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, lokautu nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

(8) Lokautu vai lokauta pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa. Pieteikums par lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesā piecu dienu laikā no lokauta pieteikšanas dienas. Ja līdz lokauta pieteikumā norādītajam lokauta uzsākšanas datumam tiesā ir iesniegts pieteikums par attiecīgā lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, lokautu nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

(9) Par nelikumīgu atzīts lokauts nekavējoties jāpārtrauc. Ja lokauts vēl nav uzsākts un tiesa atzinusi lokauta pieteikumu par nelikumīgu, lokautu uzsākt aizliegts.

(9) Par nelikumīgu atzīts lokauts nekavējoties jāpārtrauc. Ja lokauts vēl nav uzsākts un tiesa atzinusi lokauta pieteikumu par nelikumīgu

(10) Darba devējam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti lokauta laikā, ja tas atzīts par nelikumīgu.

(10) Darba devējam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti lokauta laikā, ja tas atzīts par nelikumīgu

Pārejas noteikums

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1992.gada 2.aprīļa lēmums "Par "Nolikuma par darba strīdu komisiju" apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 17.nr.).

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 2.aprīļa lēmums "Par "Nolikuma par darba strīdu komisiju" apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 17.nr.).

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Sociālo un darba lietu komisija

Projekts 2.lasījumam