Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par pašvaldību budžetiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1996, 20.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par pašvaldību budžetiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1996, 20.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

10.pants. (1) Pašvaldību budžeti kopā ar valsts budžetu informatīviem mērķiem veido Latvijas Republikas kopbudžetu.

(2) Informatīviem mērķiem veido arī visu pašvaldību budžetu kopsavilkumu - pašvaldību kopbudžetu, atsevišķu rajonu pašvaldību budžetu kopsavilkumu - rajona kopbudžetu un citus statistiskos kopsavilkumus.

13.pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanas sākumstadijā Ministru kabinets, pamatojoties uz aprēķiniem, kas raksturo pašvaldību budžetu daļu Latvijas Republikas kopbudžetā un valsts budžeta dotāciju nepieciešamību saistībā ar valsts budžeta līdzekļu iespēju un pašvaldību izpildāmo funkciju kopējo novērtējumu, saskaņo ar pašvaldībām plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta dotāciju kopapjomu pašvaldību finansu izlīdzināšanai un plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta kopapjomu un tā sadalījumu starp pašvaldībām. Valsts budžeta izstrādāšanas un saskaņošanas procesā Ministru kabinetu pārstāv finansu ministrs vai viņa pilnvarota persona, bet pašvaldības - pašvaldību sabiedriskā organizācija, kas izveidota atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 96.panta prasībām. Sarunu rezultāti tiek noformēti protokola veidā. Sarunu protokols par vienošanos vai domstarpībām pievienojams attiecīgajiem likumprojektiem, ko Ministru kabinets nosūta Saeimai.

1

Nolūkā saskaņot likuma “Par budžetu un finansu vadību” 3.pantā lietoto terminoloģiju ar likuma “Par pašvaldību budžetiem” 10. panta pirmo daļu un 13.pantu ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu 1.pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“1. Aizstāt 10.panta pirmajā daļā un 13.pantā vārdus “Latvijas Republikas kopbudžetu” ar vārdiem “konsolidēto kopbudžetu” (attiecīgajā locījumā).”.

Atbalstīt

1. Aizstāt 10.panta pirmajā daļā un 13.pantā vārdus “Latvijas Republikas kopbudžetu” ar vārdiem “konsolidēto kopbudžetu” (attiecīgajā locījumā).

11.pants. Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa un izdevumu (finansējumu) daļa. Ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju nosaka finansu ministrs.

1. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa. Pašvaldības savus budžetus sastāda atbilstoši budžeta ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijai, kuru nosaka finansu ministrs.”.

2. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa. Pašvaldības savus budžetus sastāda atbilstoši budžeta ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijai, kuru nosaka finansu ministrs.”.

15.pants. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs ir atbildīgs par to, lai pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un apstiprināts ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma spēkā stāšanās.

2. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs atbild:

1) par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei (padomei) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma spēkā stāšanās;

2) par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši Likumam par budžetu un finansu vadību."

2

Ierosinām apspriest iespēju aizstāt 15.pantā 1.punktā vārdus “pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma spēkā stāšanās“ ar vārdiem “pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas”.

Atbalstīt

3. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs atbild:

1) par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei (padomei) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas;

2) par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši Likumam par budžetu un finansu vadību."

16.pants. (1) Pašvaldības budžeta dokuments ietver:

1) skaitlisku informāciju par budžeta ieņēmumiem atbilstoši šā likuma V nodaļā noteiktajiem ieņēmumu avotiem un finansu ministra noteiktajai klasifikācijai;

2) datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu, kā arī par pašvaldības parādiem;

3. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“16.pants. (1) Gadskārtējais pašvaldības budžets ir dokuments, kuru noformē un apstiprina kā pašvaldību noteikumus, un tas ietver:

1) skaitlisku informāciju par budžeta ieņēmumiem atbilstoši šā likuma V nodaļā noteiktajiem ieņēmumu avotiem un finansu ministra noteiktajai budžeta ieņēmumu klasifikācijai;

2) datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu, kā arī datus par budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši finansu ministra noteiktajai budžeta finansēšanas klasifikācijai;

4. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“16.pants. (1) Gadskārtējais pašvaldības budžets ir dokuments, kuru noformē un apstiprina kā pašvaldību noteikumus, un tas ietver:

1) skaitlisku informāciju par budžeta ieņēmumiem atbilstoši šā likuma V nodaļā noteiktajiem ieņēmumu avotiem un finansu ministra noteiktajai budžeta ieņēmumu klasifikācijai;

2) datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu, kā arī datus par budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši finansu ministra noteiktajai budžeta finansēšanas klasifikācijai;

3) katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu atbilstoši finansu ministra noteiktajai klasifikācijai, kā arī kases apgrozāmo līdzekļu apjomu;

3) katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu atbilstoši finansu ministra noteiktajai budžeta izdevumu ekonomiskajai un valdības funkciju klasifikācijai;

3

ierosinām izslēgt 16.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “ekonomiskajai un valdības funkciju”;

Atbalstīt

3) katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu atbilstoši finansu ministra noteiktajai budžeta izdevumu klasifikācijai;

4) nākamajā saimnieciskajā gadā pašvaldības budžeta ietvaros izmantojamo kredītu apjomus;

4) informāciju par visām pašvaldības saistībām un sniegtajiem galvojumiem, ietverot arī parāda saistības atbilstoši finansu ministra noteiktajai parāda klasifikācijai;

4

ierosinām aizstāt 16.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “parāda klasifikācijai” ar vārdiem “parāda uzskaites klasifikācijai”.

Atbalstīt

4) informāciju par visām pašvaldības saistībām un sniegtajiem galvojumiem, ietverot arī parāda saistības atbilstoši finansu ministra noteiktajai parāda uzskaites klasifikācijai;

5) neparedzētiem izdevumiem iedalīto budžeta līdzekļu apjomus;

6) informāciju par ieņēmumiem no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda vai par maksājumiem tajā;

7) informāciju par visām pašvaldības saistībām un sniegtajiem galvojumiem;

8) informāciju par speciālajiem budžetiem;

9) citu informāciju, kuru dome (padome) atzīst par nepieciešamu.

5) informāciju par speciālajiem budžetiem;

6) citu informāciju, kuru dome (padome) atzīst par nepieciešamu.”.

5) informāciju par speciālajiem budžetiem;

6) citu informāciju, kuru dome (padome) atzīst par nepieciešamu.”.

(2) Pašvaldības budžetā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kuru apjoms nedrīkst pārsniegt 2 procentus no saimnieciskajā gadā plānotajiem pašvaldības izdevumiem. Lēmumu par līdzekļu izlietošanu neparedzētiem izdevumiem pieņem pašvaldības dome (padome).

17.pants. Pagasta, novada, pilsētas un rajona budžetam pievienojams paskaidrojuma raksts, kas ietver:

1) domes (padomes) priekšsēdētāja ziņojumu, kurā sniegta informācija par pagasta, novada, pilsētas vai rajona ekonomisko un sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem nākamajā saimnieciskajā gadā un trijos turpmākajos gados;

2) informāciju par to, kāds līdzekļu apjoms paredzēts izdevumiem katrā budžeta klasifikācijas kategorijā, un informāciju par katra finansējuma mērķi;

3) ja budžetā paredzēta tāda uzdevuma finansēšana, kura izpilde pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, — turpmākajos gados paredzētos budžeta izdevumus līdz uzdevuma pabeigšanai, kā arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus;

4) kopsavilkumu pa budžeta klasifikācijas kategorijām budžeta ieņēmumu daļā un izdevumu daļā;

5) parādu un galvojumu finansiālo saistību izklāstu kārtējā saimnieciskajā gadā un trijos turpmākajos gados.

4. Papildināt 17.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pagasta, novada, pilsētas un rajona budžeta paskaidrojuma raksts tiek sagatavots vienlaicīgi ar gadskārtējo pašvaldības budžetu un ir neatņemama tā sastāvdaļa.”.

5. Papildināt 17.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pagasta, novada, pilsētas un rajona budžeta paskaidrojuma raksts tiek sagatavots vienlaicīgi ar gadskārtējo pašvaldības budžetu un ir neatņemama tā sastāvdaļa.”.

20.pants. Pagastu, novadu, pilsētu un rajonu budžetu ieņēmumus veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas un mērķdotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, maksājumi no pašvaldību savstarpējās palīdzības fondiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no pašvaldību uzņēmumu peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

5

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Pagastu, novadu, pilsētu un rajonu budžetu ieņēmumus veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, norēķini ar pašvaldību budžetiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no pašvaldību uzņēmumu peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.”

Atbalstīt

6. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Pagastu, novadu, pilsētu un rajonu budžetu ieņēmumus veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, norēķini ar pašvaldību budžetiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no pašvaldību uzņēmumu peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.”

21.pants. (1) Lai pašvaldībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus to funkciju izpildei, izveido pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Līdzekļu ieskaitīšanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no pašvaldību vai valsts ieņēmumiem, kā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju un mērķdotāciju apjomus nosaka atsevišķs likums.

(2) Lai nostiprinātu reģionu ekonomisko bāzi un nodrošinātu valsts funkciju izpildi, no valsts budžeta var piešķirt dotācijas un mērķdotācijas noteiktu uzdevumu izpildei. Dotācijas un mērķdotācijas, kas no valsts budžeta tiek piešķirtas noteiktu uzdevumu izpildei, nav pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda sastāvdaļa.

6

7

Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Lai pašvaldībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus to funkciju izpildei, izveido pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Līdzekļu ieskaitīšana pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no pašvaldību vai valsts ieņēmumiem, kā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju apjoma noteikšana tiek veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“21.pants. (1) Lai pašvaldībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus to funkciju izpildei, izveido pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Līdzekļu ieskaitīšana pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no pašvaldību vai valsts ieņēmumiem, kā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju apjoma noteikšana tiek veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

7. Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“21.pants. (1) Lai pašvaldībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus to funkciju izpildei, izveido pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Līdzekļu ieskaitīšana pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no pašvaldību vai valsts ieņēmumiem, kā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju apjoma noteikšana tiek veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

22.pants. (1) Pašvaldības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums saimnieciskajā gadā tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā.

(2) Aizņēmumus pašvaldības var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus vai noslēdzot aizņēmuma līgumus.

(3) Aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kas tiek izlietoti tikai apropriācijas kārtībā, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu.

(4) Pašvaldības nedrīkst galvot aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildei.

5. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22. pants. (1) Pašvaldības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus, var slēgt līzinga darījumus un uzņemties ilgtermiņa kreditoru saistības Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums saimnieciskajā gadā tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā.

(2) Aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kas tiek izlietoti tikai apropriācijas kārtībā, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu.

(3) Pašvaldības nedrīkst nodrošināt aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildei.”.

8

9

10

Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22. pants. (1) Pašvaldības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa finansu saistības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ilgtermiņa finansu saistības šajā likuma izpratnē ir saistības, kuras pašvaldības uzņemas, slēdzot darījumu, bet kopējo samaksu par šo darījumu pašvaldība neveic viena budžeta gada ietvaros.

(3) Pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu saimnieciskajā gadā nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums.

(4) Aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kurus pašvaldība izlieto tikai apropriācijas kārtībā, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu.

(5) Pašvaldības aizņēmumu un ilgtermiņa finansu saistības, kurām iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, nevar pārsniegt 20 procentus no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma.”

Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldību aizņēmuma kopējais pieļaujamais palielinājums saimnieciskajā gadā tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā.”

(neizdarīt grozījumus 22.panta pirmajā daļā)

Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22. pants. (1) Pašvaldības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus, var slēgt līzinga darījumus un uzņemties ilgtermiņa finansu saistības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Ilgtermiņa finansu saistības šā likuma izpratnē ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot darījumu, bet kopējo samaksu par šo darījumu pašvaldība neveic viena saimnieciskā gada ietvaros.

(3) Pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu saimnieciskajā gadā nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums.

(4) Aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kurus pašvaldība izlieto tikai apropriācijas kārtībā, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu.

(5) Pašvaldības aizņēmumu un ilgtermiņa finansu saistības, kurām iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, nevar pārsniegt 20 procentus no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma.

(6) Pašvaldības nedrīkst nodrošināt aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildei.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Neatbalstīt

Atbalstīt

8. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. (1) Pašvaldības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus, var slēgt līzinga darījumus un uzņemties ilgtermiņa finansu saistības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Ilgtermiņa finansu saistības šā likuma izpratnē ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot darījumu, bet kopējo samaksu par šo darījumu pašvaldība neveic viena saimnieciskā gada ietvaros.

(3) Pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu saimnieciskajā gadā nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums.

(4) Aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kurus pašvaldība izlieto tikai apropriācijas kārtībā, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu.

(5) Pašvaldības aizņēmumu un ilgtermiņa finansu saistības, kurām iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, nevar pārsniegt 20 procentus no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma.

(6) Pašvaldības nedrīkst nodrošināt aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildei.”.”

11

Papildināt likumu ar 22'.pantu šādā redakcijā:

“22'.pants. (1) Pašvaldības ņem aizņēmumus, noslēdzot aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi.

(2) Finansu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus konkrētu projektu īstenošanai, var apstiprināt citu aizdevēju, ja cita aizdevēja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi.”

Atbalstīt

9. Papildināt likumu ar 22'.pantu šādā redakcijā:

“22'.pants. (1) Pašvaldības ņem aizņēmumus, noslēdzot aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi.

(2) Finansu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus konkrētu projektu īstenošanai, var apstiprināt citu aizdevēju, ja cita aizdevēja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi.”

25.pants. (1) Pašvaldības nedrīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus, ja tās nav:

1) iesniegušas Valsts kases noteiktos pārskatus;

2) samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pašvaldības drīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai ar finansu ministra atļauju, ja tās nav izpildījušas:

1) agrāk noslēgtā aizņēmuma līguma nosacījumus;

2) vērtspapīru izlaišanas noteikumus.

(3) Pašvaldības nedrīkst sniegt galvojumus tādiem pašvaldību uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras nav samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā, kurām ir iestājusies faktiskā maksātnespēja un kuras atrodas maksātnespējas procesā vai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

12

Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“25.pants (2) Pašvaldības drīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai ar finansu ministra atļauju, ja tās nav izpildījušas agrāk noslēgtā aizņēmuma līguma nosacījumus.”

Atbalstīt

10. Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldības drīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai ar finansu ministra atļauju, ja tās nav izpildījušas agrāk noslēgtā aizņēmuma līguma nosacījumus.”

6. Papildināt 26.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldība var dot galvojumu par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kre dītiestādes.”.

13

Ierosinu papildināt likuma 26.pantu ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Priekšrocības galvojumam kredīta saņemšanai ir studējošajiem no trūcīgām ģimenēm.”

Neatbalstīt

11. Papildināt 26.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldība var dot galvojumu par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.”.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 29.nr.; 1992, 29./31.nr.).

2. Šā likuma X nodaļa ir spēkā vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā līdz 2004.gada 30.novembrim.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

14

15

Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Ar šā likuma spēkā stāšanos līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās, ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.366 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem”, cik tālu tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, ir piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.366 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem”, cik tālu tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, ir piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.366 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem”, cik tālu tie nav pretrunā ar šo likumu.”