(dok. nr.4246)

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

Personu apliecinošo dokumentu likums

1.

Aizstāt projekta nosaukumā vārdu “apliecinošo” ar vārdu “apliecinošu”.

Atbalstīt

Personu apliecinošu dokumentu likums

Šā likuma mērķis ir noteikt personu un viņu tiesisko statusu apliecinošos dokumentus (turpmāk – personu apliecinošs dokuments), kā arī to veidus, saturu, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību.

Šā likuma mērķis ir noteikt personu un to tiesisko statusu apliecinošus dokumentus (turpmāk – personu apliecinošs dokuments), kā arī to veidus, saturu, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību.

(1) Personu apliecinošs dokuments ir likumā pilnvarotas valsts institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti.

(2) Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts personu apliecinošs dokuments.

(3) Ir šādi personu un viņu tiesisko statusu apliecinoši dokumenti:

1) personas apliecības;

(4) Personas apliecības un pases ir Latvijas Republikas īpašums, un par to izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

3.

Papildināt 2.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts nodeva nav maksājama par nerezidentu personas apliecību, diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanu.”

Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personas identitāti var apliecināt arī šajā likumā neminēts normatīvajos aktos pilnvarotas institūcijas izsniegts personu apliecinošs dokuments, ja tajā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, dokuments satur personas fotogrāfiju un tā derīguma termiņš nav beidzies.”

Noraidīt

(1) Personu apliecinošs dokuments ir likumā pilnvarotas valsts institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti.

(2) Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts personu apliecinošs dokuments.

(3) Ir šādi personu un to tiesisko statusu apliecinoši dokumenti:

1) personas apliecība;

2) pase.

(4) Personas apliecības un pases ir Latvijas Republikas īpašums, un par to izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Valsts nodeva nav maksājama par nerezidentu personas apliecību, diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanu.

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas personas apliecības:

1) pilsoņa personas apliecība;

2) nepilsoņa personas apliecība;

3) ārvalstnieka, bezvalstnieka vai bēgļa (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) personas apliecība.

(2) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu.

(3) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments ārvalstniekam, bezvalstniekam vai bēglim, kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā.

(4) Personas apliecība ir izmantojama kā ceļošanas dokuments uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.

7.

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas personas apliecības:

1) pilsoņa personas apliecība;

2) nepilsoņa personas apliecība;

3) ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa vai personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās atļauja.

(2) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu.

(3) Uzturēšanās atļauja ir obligāts personu apliecinošs dokuments ārvalstniekam, bezvalstniekam, bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi uzturēšanās atļauju Latvijā.

(4) Pilsoņa un nepilsoņa personas apliecība ir izmantojama kā ceļošanas dokuments uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.”

Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nerezidenta (Latvijā akreditētas ārvalsts vai starptautiskas organizācijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības personāla locekļa) personas apliecība.”

Papildināt 3.panta otro daļu ar šādu tekstu:

“vai kurš ir Latvijā akreditētas ārvalsts vai starptautiskas organizācijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības personāla loceklis.”

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas personas apliecības:

1) pilsoņa personas apliecība;

2) nepilsoņa personas apliecība;

3) ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa vai personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās atļauja;

4) nerezidenta, tas ir Latvijā akreditētas ārvalsts vai starptautiskas organizācijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības personāla locekļa, personas apliecība.

(2) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim, kā arī nepilsonim, kurš dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu vai kurš ir Latvijā akreditētas ārvalsts vai starptautiskas organizācijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības personāla loceklis.

(3) Uzturēšanās atļauja ir obligāts personu apliecinošs dokuments ārvalstniekam, bezvalstniekam, bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi atļauju uzturēties Latvijā.

(4) Pilsoņa un nepilsoņa personas apliecība ir izmantojama kā ceļošanas dokuments dodoties uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos.”

Atbalstīt

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas personas apliecības:

1) pilsoņa personas apliecība;

2) nepilsoņa personas apliecība;

3) ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa vai personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās atļauja;

4) nerezidenta, tas ir Latvijā akreditētas ārvalsts vai starptautiskas organizācijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības personāla locekļa, personas apliecība.

(2) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim, kā arī nepilsonim, kurš dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu vai kurš ir Latvijā akreditētas ārvalsts vai starptautiskas organizācijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības personāla loceklis.

(3) Uzturēšanās atļauja ir obligāts personu apliecinošs dokuments ārvalstniekam, bezvalstniekam, bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi atļauju uzturēties Latvijā.

(4) Pilsoņa un nepilsoņa personas apliecība ir izmantojama kā ceļošanas dokuments dodoties uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos.

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas pases:

1) pilsoņa pase;

2) nepilsoņa pase;

3) diplomātiskā pase;

4) dienesta pase;

5) bezvalstnieka ceļošanas dokuments;

6) bēgļa ceļošanas dokuments.

(2) Ceļošanas dokuments ir likumā pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un ir paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm.

(3) Pilsoņa un nepilsoņa pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments ir ceļošanas dokuments, kas tiek izsniegts pēc personas vai nepilngadīgas personas vecāku vēlēšanās.

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas pases:

1) pilsoņa pase;

2) nepilsoņa pase;

3) diplomātiskā pase;

4) dienesta pase;

5) bezvalstnieka ceļošanas dokuments;

6) bēgļa ceļošanas dokuments.

(2) Ceļošanas dokuments ir likumā pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm.

(3) Pilsoņa un nepilsoņa pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments ir ceļošanas dokuments, kas tiek izsniegts pēc personas vai nepilngadīgas personas vecāku vēlēšanās.

(1) Personas apliecības un pases tiek izsniegtas, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem, un tās satur šādu informāciju:

1) par dokumenta turētāju:

a) vārds (vārdi);

b) uzvārds;

c) personas kods;

d) pilsonība vai cits personas tiesiskais statuss Latvijas Republikā;

e) dzimums;

f) dzimšanas datums;

g) dzimšanas vieta;

h) fotogrāfija;

i) paraksts;

2) par dokumentu:

a) valsts kods;

b) tips;

c) numurs;

d) izdevējiestādes nosaukums;

e) izsniegšanas datums;

f) derīguma termiņš.

(2) Personas apliecībās un pasēs iekļauj dokumenta mašīnlasāmo zonu.

(3) Personas apliecība satur informāciju par apliecības turētāja dzīvesvietu.

(4) Pēc personas apliecību un pilsoņa vai nepilsoņa pasu turētāju vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām personas apliecībās un pilsoņa vai nepilsoņa pasēs ieraksta ziņas par šo dokumentu turētāju tautību.

(5) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē ieraksta dzimtas vārda un uzvārda citas valodas personvārda orģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā.

(6) Pasē ir paredzētas lapas ārvalstu kompetento institūciju atzīmēm par ieceļošanas un uzturēšanās atļaujām ārvalstīs un robežšķērsošanas atzīmēm.

(7) Pēc pilsoņa vai nepilsoņa pases vai bezvalstnieka ceļošanas dokumenta turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pilsoņa vai nepilsoņa pasē vai bezvalstnieka ceļošanas dokumentā ieraksta ziņas par dokumenta turētāja bērnu (bērniem) līdz 18 gadu vecumam.

(8) Ministru kabinets nosaka personas apliecībās un pasēs papildu iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu.

Izteikt 5.panta pirmās daļas “h”apakšpunktu šādā redakcijā:

“h) tautība”;

attiecīgi mainīt apakšpunktu “fotogrāfija” un “paraksts” ar apzīmējumiem “i” un “j”.

Ja tiek pieņemts priekšlikums 5.panta pirmajai daļai, tad izslēgt 5.panta ceturto daļu.

Papildināt 5.panta trešo daļu pēc vārdiem “Personas apliecībās” ar vārdiem “izņemot nerezidentu personas apliecību”.

Izslēgt 5.panta ceturtās daļas pašreizējo redakciju un izteikt šo daļu šādā redakcijā:

“(4) Nerezidentu personas apliecības netiek izsniegtas, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem un tajās netiek ierakstīts personas kods.”

Izteikt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pēc personas apliecības un pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām personas apliecībā un pases pirmajā lappusē ieraksta ziņas par kartes un pases turētāja vārda un uzvārda orģinālo formu.”

Izteikt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc personas apliecības turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām personas apliecībā ieraksta ziņas par dokumenta turētāja tautību.”

Izteikt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām personas apliecībās un pilsoņa vai nepilsoņa pasēs ieraksta ziņas par šo dokumentu turētāju tautību.”

Izslēgt 5.panta piekto daļu.

Izteikt 5.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē ieraksta personas vai personas dzimtas uzvārda vēsturisko formu vai personas vārda vai uzvārda (vārda un uzvārda) citas valodas orģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā.”

Aizstāt 5.panta piektajā daļā vārdu “personas” ar vārdiem “dokumenta turētāja”.

Izteikt 5.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē, izņemot diplomātisko pasi un dienesta pasi, ieraksta ziņas par dokumenta turētāja bērnu (bērniem) līdz 18 gadu vecumam.”

Papildināt 5.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Nerezidentu personas apliecībās netiek izmantoti Iedzīvotāju reģistra dati, un tajās netiek ierakstīts personas kods.”

(1) Personas apliecības un pases tiek izsniegtas, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem, un tajās ir iekļauta šāda informācija:

1) par dokumenta turētāju:

a) vārds (vārdi),

b) uzvārds,

c) personas kods,

d) pilsonība vai cits personas tiesiskais statuss Latvijas Republikā,

e) dzimums,

f) dzimšanas datums,

g) dzimšanas vieta,

h) fotogrāfija,

i) paraksts;

2) par dokumentu:

a) valsts kods,

b) tips,

c) numurs,

d) izdevējiestādes nosaukums,

e) izsniegšanas datums,

f) derīguma termiņš.

(2) Personas apliecībās un pasēs iekļauj dokumenta mašīnlasāmo zonu.

(3) Personas apliecībā, izņemot nerezidenta personas apliecību, ir iekļauta informācija par apliecības turētāja dzīvesvietu.

(4) Pēc personas apliecības un pilsoņa vai nepilsoņa pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām personas apliecībā un pilsoņa vai nepilsoņa pasē ieraksta ziņas par šā dokumenta turētāja tautību.

(5) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē ieraksta personas vai personas dzimtas uzvārda vēsturisko formu vai personas vārda vai uzvārda (vārda un uzvārda) citas valodas orģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā.

(6) Pasē ir paredzētas lapas ārvalstu kompetento institūciju atzīmēm par ieceļošanas un uzturēšanās atļaujām ārvalstīs un robežšķērsošanas atzīmēm.

(7) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē, izņemot diplomātisko pasi un dienesta pasi, ieraksta ziņas par dokumenta turētāja bērnu (bērniem) līdz 18 gadu vecumam.

(8) Ministru kabinets nosaka personas apliecībās un pasēs papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu.

(9) Nerezidentu personas apliecībās netiek izmantoti Iedzīvotāju reģistra dati, un tajās netiek ierakstīts personas kods.

Personas apliecību un pasu paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.

19.

Izteikt 6.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Personas apliecības ir kartes tipa dokumenti.

(2) Pases ir grāmatiņas tipa dokumenti.

(3) Personas apliecību un pasu paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību, kā arī derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.”

(1) Personas apliecības ir kartes tipa dokumenti.

(2) Pases ir grāmatiņas tipa dokumenti.

(3) Personas apliecību un pasu paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību, kā arī derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

Personas apliecības Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

21.

Papildināt 7.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nerezidentu personas apliecības izsniedz Ārlietu ministrijas Valsts protokols.”

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Personas apliecību, pilsoņu un nepilsoņu pasu, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentu izsniegšana

(1) Personas apliecības, pilsoņu un nepilsoņu pases, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentus Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(2) Nerezidentu personas apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”

Atbalstīt

(1) Personas apliecības, pilsoņu un nepilsoņu pases, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentus Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(2) Nerezidentu personas apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Pilsoņu un nepilsoņu pases, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentus izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

23.

Izslēgt 8.pantu; mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Izteikt 8.panta tekstu šādā redakcijā:

“Pilsoņu un nepilsoņu pases, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentus Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.”

Daļēji atbalstīt skat. 21.pr.

(1) Diplomātisko pasi izsniedz saskaņā ar likumu "Par diplomātisko pasi".

(2) Dienesta pasi izsniedz vadošām valsts amatpersonām vai personām, kuras saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu ir darba vai valsts civildienesta attiecībās un kurām nav tiesību saņemt diplomātisko pasi. Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, kā arī dienesta pasu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Diplomātiskās un dienesta pases izsniedz Ārlietu ministrija.

25.

Izteikt 9.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Dienesta pasi izsniedz vadošai valsts amatpersonai vai personai, kura saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu ir darba vai valsts civildienesta attiecībās un kurai nav tiesību saņemt diplomātisko pasi.”

Izteikt 9.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Dienesta pasi izsniedz valsts amatpersonai, kura ieņem vadošu amatu, vai personai, kura ir darba vai valsts civildienesta attiecībās atbilstoši Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumam un kurai nav tiesību saņemt diplomātisko pasi.”

Atbalstīt

(1) Diplomātisko pasi izsniedz saskaņā ar likumu "Par diplomātisko pasi".

(2) Dienesta pasi izsniedz valsts amatpersonai, kura ieņem vadošu amatu, vai personai, kura ir darba vai valsts civildienesta attiecībās atbilstoši Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumam un kurai nav tiesību saņemt diplomātisko pasi. Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, kā arī dienesta pasu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Diplomātiskās un dienesta pases izsniedz Ārlietu ministrija.

(1) Atgriešanās apliecība ir dokuments, kas aizstāj ceļošanas dokumentu.

(2) Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai bēglis, kurš par tādu atzīts saskaņā ar likumu "Par bēgļa statusu Latvijas Republikā", ja viņš uzturas ārvalstīs un viņa rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

(3) Atgriešanās apliecība tiek izsniegta, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, varētu atgriezties Latvijā.

(4) Atgriešanās apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(5) Atgriešanās apliecības saturu, paraugu, izsniegšanas kārtību nosaka ārlietu ministrs.

27.

Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “likumu "Par bēgļa statusu Latvijas Republikā“ ar vārdiem “Patvēruma likumu”.

10.panta piektajā daļā vārdus “atgriešanās apliecība” lietot daudzskaitlī.

Atbalstīt

(1) Atgriešanās apliecība ir dokuments, kas aizstāj ceļošanas dokumentu.

(2) Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai bēglis, kurš par tādu atzīts saskaņā ar Patvēruma likumu, ja viņš uzturas ārvalstīs un viņa rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

(3) Atgriešanās apliecību izsniedz, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, varētu atgriezties Latvijā.

(4) Atgriešanās apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(5) Atgriešanās apliecību saturu, paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka ārlietu ministrs.

(1) Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības turētājam ir tiesības apliecināt savu identitāti, uzrādot attiecīgo dokumentu.

(2) Personas apliecības vai pases turētājam ir tiesības Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantot personas apliecību vai pasi par ceļošanas dokumentu.

(3) Personas apliecības turētājam ir tiesības, uzrādot personas apliecību, šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, lai atgrieztos Latvijā no ārvalstīm.

28.

Izteikt 11.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecības turētājam vai pases turētājam ir tiesības Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantot personas apliecību vai pasi par ceļošanas dokumentu.

(3) Pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecības turētājam ir tiesības, uzrādot personas apliecību, šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, lai atgrieztos Latvijā no ārvalstīm.”

Atbalstīt

(1) Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības turētājam ir tiesības apliecināt savu identitāti, uzrādot attiecīgo dokumentu.

(2) Pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecības turētājam vai pases turētājam ir tiesības Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantot personas apliecību vai pasi par ceļošanas dokumentu.

(3) Pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecības turētājam ir tiesības, uzrādot personas apliecību, šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, lai atgrieztos Latvijā no ārvalstīm.

(1) Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis
15 gadu vecumu, ir pienākums saņemt personas apliecību, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības.

(2) Ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) vai viņa vecāku (ja persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu) pienākums ir saņemt personas apliecību, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības.

(3) Personai, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību izsniedz personīgi.

(4) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, attiecīgās personas personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību saņem viņas vecāki.

Izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību saņem personīgi.”

Atbalstīt

(1) Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis
15 gadu vecumu, ir pienākums saņemt personas apliecību, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības.

(2) Ārvalstniekam, bezvalstniekam, bēglim (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) vai viņa vecākiem (ja persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu) ir pienākums saņemt personas apliecību, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības.

(3) Persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību saņem personiski.

(4) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību saņem attiecīgās personas vecāki.

(1) Personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētāja pienākums ir glabāt personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, lai tā nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājumu dēļ nekļūtu lietošanai nederīga.

(2) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, par attiecīgās personas personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības glabāšanu ir atbildīgi viņas vecāki.

(3) Par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības zudumu attiecīgā dokumenta turētājs trīs dienu laikā pēc šā fakta konstatēšanas ziņo personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādē, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē, ja personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(4) Ieceļojot ārvalstīs, personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs ir atbildīgs par attiecīgās ārvalsts noteikto ieceļošanas nosacījumu izpildi.

32.

Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus “trīs dienu laikā” ar vārdiem “trīs darba dienu laikā”.

Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus “trīs dienu laikā” ar vārdiem “piecu dienu laikā”.

Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus “Valsts robežsardzes iestādē, ja” ar vārdiem “Valsts robežsardzes iestādē, bet, ja”.

Atbalstīt

(1) Personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētāja pienākums ir glabāt personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, lai tā nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājumu dēļ nekļūtu lietošanai nederīga.

(2) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, par tās personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības glabāšanu ir atbildīgi attiecīgās personas vecāki.

(3) Par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības zudumu attiecīgā dokumenta turētājs piecu dienu laikā pēc šā fakta konstatēšanas ziņo personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādei, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādei, bet ja personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajai pārstāvniecībai.

(4) Ieceļojot ārvalstīs, personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs ir atbildīgs par attiecīgās ārvalsts noteikto ieceļošanas nosacījumu izpildi.

V nodaļa. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nodošana un lietošanas kārtība

V nodaļa. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nodošana un lietošanas kārtība

14.pants. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nodošana

(1) Ja personas apliecības vai pases turētājs likumā noteiktajā kārtībā atteicies no Latvijas pilsonības, viņš mēneša laikā no rīkojuma par pilsonības zaudēšanu saņemšanas brīža nodod personas apliecību un pasi, ja tāda bijusi izsniegta, Naturalizācijas pārvaldē, ja personas apliecības vai pases turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(2) Personas apliecības vai pases turētājs mēneša laikā pēc tiesiskā statusa maiņas nodod personas apliecību vai pasi izdevējiestādē, ja personas apliecības vai pases turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(3) Ja ir atrasta personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība, to nekavējoties nodod dokumenta izdevējiestādē, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

(4) Mirušas personas personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, izņemot diplomātisko un dienesta pasi, nodod dzimtsarakstu nodaļā.

(5) Mirušas personas diplomātisko vai dienesta pasi nodod Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

(6) Ārvalstī mirušas personas personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību nodod Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

(7) Atgriešanās apliecības turētāja pienākums ir pēc atgriešanās Latvijā nekavējoties nodot atgriešanās apliecību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

(8) Naturalizācijas pārvalde, Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, Valsts policijas iestāde, Valsts robežsardzes iestāde un dzimtsarakstu nodaļa nodotās personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nogādā to izdevējiestādēm.

Aizstāt 14.panta pirmajā daļā vārdus “Naturalizācijas pārvaldē, ja” ar vārdiem “Naturalizācijas pārvaldē, bet, ja”.

Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja personas apliecības vai pases turētājs likumā noteiktajā kārtībā atteicies no Latvijas pilsonības, viņš mēneša laikā no dienas, kad saņēmis rīkojumu par pilsonības zaudēšanu, nodod personas apliecību vai pasi, ja tāda bijusi izsniegta, Naturalizācijas pārvaldei, bet, ja personas apliecības vai pases turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai.”

Papildināt 14.panta ceturto daļu pēc vārda “izņemot” ar vārdiem “nerezidenta personas apliecību”.

Izteikt 14.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Mirušas personas pasi, personas apliecību vai atgriešanās apliecību, izņemot diplomātisko pasi, dienesta pasi vai nerezidenta personas apliecību, nodod dzimtsarakstu nodaļai.”

Papildināt 14.panta piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Mirušas personas nerezidenta personas apliecību nodod Ārlietu ministrijas Valsts protokolā”.

Izteikt 14.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Mirušas personas diplomātisko pasi, dienesta pasi vai nerezidenta personas apliecību nodod Ārlietu ministrijai.”

Izteikt 14.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Atgriešanās apliecības turētājs pēc atgriešanās Latvijā nekavējoties nodod atgriešanās apliecību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.”

Atbalstīt

13.pants. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nodošana

(1) Ja personas apliecības vai pases turētājs likumā noteiktajā kārtībā atteicies no Latvijas pilsonības, viņš mēneša laikā no dienas, kad saņēmis rīkojumu par pilsonības zaudēšanu, nodod personas apliecību vai pasi, ja tāda bijusi izsniegta, Naturalizācijas pārvaldei, bet, ja personas apliecības vai pases turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajai pārstāvniecībai.

(2) Personas apliecības vai pases turētājs mēneša laikā pēc tiesiskā statusa maiņas nodod personas apliecību vai pasi izdevējiestādei, bet ja personas apliecības vai pases turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai.

(3) Ja ir atrasta personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība, to nekavējoties nodod dokumenta izdevējiestādei, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādei vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.

(4) Mirušas personas pasi, personas apliecību vai atgriešanās apliecību, izņemot diplomātisko pasi, dienesta pasi vai nerezidenta personas apliecību, nodod dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Mirušas personas diplomātisko pasi, dienesta pasi vai nerezidenta personas apliecību nodod Ārlietu ministrijai.

(6) Ārvalstī mirušas personas pasi, personas apliecību vai atgriešanās apliecību nodod Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.

(7) Atgriešanās apliecības turētājs pēc atgriešanās Latvijā nekavējoties nodod atgriešanās apliecību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

(8) Naturalizācijas pārvalde, Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, Valsts policijas iestāde, Valsts robežsardzes iestāde un dzimtsarakstu nodaļa nodotās personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nogādā to izdevējiestādēm.

(1) Personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādei, tās pilnvarotai institūcijai, Valsts policijas un Valsts robežsardzes iestādei ir tiesības bez termiņa ierobežojuma izņemt personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, ja persona dokumentu ieguvusi nelikumīgi, lieto personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, kas kļuvusi lietošanai nederīga saskaņā ar šā likuma 17.panta 9.punktu, vai, mainoties personas tiesiskajam statusam, dokumentu nav nodevusi šā likuma 14.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā. Personai ir tiesības prasīt, lai minēto dokumentu izņemšanu noformē rakstveidā atbilstoši administratīvo procesu regulējošiem noteikumiem.

(2) Personai, kura aizturēta par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai piemērots soda veids – brīvības atņemšana vai arests –, personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību izņem iestāde, kura aizturējusi personu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāde vai tiesa. Izņemtais dokuments glabājas minētajā iestādē vai brīvības atņemšanas iestādē. Personu atbr īvojot, izņemto dokumentu viņai atdod.

41.

Aizstāt 15.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “17.panta 9.punktu” ar skaitļiem un vārdiem “17.panta pirmās daļas 9.punktu.”

Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdus “Personai, kura aizturēta par administratīva pārkāpuma” ar vārdiem “Personai, kura aizturēta uz laiku, ilgāku par trim stundām, par administratīvā pārkāpuma”.

preciz.

(1) Personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādei, tās pilnvarotai institūcijai, Valsts policijas un Valsts robežsardzes iestādei ir tiesības bez termiņa ierobežojuma izņemt personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, ja persona dokumentu ieguvusi nelikumīgi, lieto personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, kas kļuvusi lietošanai nederīga saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmās daļas 9.punktu, vai, mainoties personas tiesiskajam statusam, dokumentu nav nodevusi šā likuma 13.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā. Personai ir tiesības prasīt, lai minēto dokumentu izņemšanu noformē rakstveidā atbilstoši administratīvo procesu regulējošiem noteikumiem.

(2) Personai, kura aizturēta uz laiku, kas ir ilgāks nekā trīs stundas, par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai piemērots soda veids – brīvības atņemšana vai arests, personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību izņem iestāde, kas aizturējusi šo personu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāde vai tiesa. Izņemtais dokuments glabājas minētajā iestādē vai brīvības atņemšanas iestādē. Personu atbrīvojot, izņemto dokumentu tai atdod.

Ar personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību aizliegts izdarīt šādas darbības:

1) izdarīt tajā normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

2) izņemt to (aizliegums neattiecas uz šā likuma 15.pantu);

3) nodot vai pieņemt ķīlā;

4) nodot to lietošanai citai personai;

5) lietot citas personas pasi, personas apliecību vai atgriešanās apliecību;

6) izsniegt to citai personai;

7) lietot personas apliecību vai pasi, kas kļuvusi lietošanai nederīga.

Ar personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību aizliegts veikt šādas darbības:

1) izdarīt tajā normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

2) to izņemt (aizliegums neattiecas uz šā likuma 14.pantu);

3) to nodot vai pieņemt ķīlā;

4) to nodot lietošanai citai personai;

5) lietot citas personas pasi, personas apliecību vai atgriešanās apliecību;

6) to izsniegt citai personai;

7) lietot personas apliecību vai pasi, kas kļuvusi lietošanai nederīga.

(1) Personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība ir lietošanai nederīga, ja:

1) beidzies tās derīguma termiņš;

2) tajā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

3) mainījies personas vārds vai uzvārds (vārds un uzvārds);

4) mainījies personas tiesiskais statuss;

5) mainījušās citas 5.panta pirmajā daļā norādītās ziņas par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos;

6) tās vietā izsniegta jauna personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība;

7) tajā ir mehāniski vai citi bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju;

8) tā neatbilst noteiktajam paraugam;

9) personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs rakstiski ziņojis par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības zudumu Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē, dokumenta izdevējiestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(2) Nederīgo personu apliecinošo dokumentu uzskaite un glabāšana tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

44.

Papildināt 17.panta pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:

“10) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu;”

Papildināt 17.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) ārvalstnieka rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.”

Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka nederīgo personu apliecinošo dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami nederīgo dokumentu reģistrā, kā arī šo dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību.”

Atbalstīt

(1) Personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība ir lietošanai nederīga, ja:

1) beidzies tās derīguma termiņš;

2) tajā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

3) mainījies personas vārds vai uzvārds (vārds un uzvārds);

4) mainījies personas tiesiskais statuss;

5) mainījušās citas šā likuma 5.panta pirmajā daļā norādītās ziņas par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos;

6) tās vietā izsniegta jauna personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība;

7) tajā ir mehāniski vai citi bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju;

8) tā neatbilst noteiktajam paraugam;

9) personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs rakstveidā ziņojis par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības zudumu Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādei, dokumenta izdevējiestādei vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai;

10) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu.

(2) Ministru kabinets nosaka nederīgo personu apliecinošu dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami nederīgo dokumentu reģistrā, kā arī šo dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību.

1. Šā likuma 3.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

1. Šā likuma 3.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 3.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 3.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

3. Līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai pilsoņu pasēs tiek izdarītas atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

3. Līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai pilsoņu pasēs tiek izdarītas atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.