(dok. nr.4021)

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 2.lasījuma redakcija

2.

Aizstāt likumprojekta nosaukumā un visā tekstā vārdus “identifikācijas karte” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “personas apliecība” (attiecīgā locījumā).

Aizstāt likumprojekta tekstā vārdus “identifikācijas karte” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “personas apliecība” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

Identifikācijas karšu un pasu likums

4.

Izteikt likumprojekta nosaukumu sekojoši: “Personu apliecinošo dokumentu likums”.

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Pasu un identifikācijas karšu likums”.

Noraidīt

Šā likuma mērķis ir noteikt personu un viņu tiesisko statusu apliecinošos dokumentus (turpmāk – personu apliecinošs dokuments), kā arī to veidus, saturu, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību.

Šā likuma mērķis ir noteikt personu un viņu tiesisko statusu apliecinošos dokumentus (turpmāk – personu apliecinošs dokuments), kā arī to veidus, saturu, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību.

(1) Personu apliecinošs dokuments ir likumā pilnvarotas valsts institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti.

(2) Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts personu apliecinošs dokuments.

(3) Ir šādi personu un viņu tiesisko statusu apliecinoši dokumenti:

1) identifikācijas kartes;

(4) Latvijā tiek izsniegtas šādas identifikācijas kartes:

1) pilsoņa identifikācijas karte;

2) nepilsoņa identifikācijas karte;

3) ārvalstnieka, bezvalstnieka vai bēgļa (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) identifikācijas karte.

(5) Latvijā tiek izsniegtas šādas pases:

(6) Identifikācijas karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu.

(7) Identifikācijas karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments ārvalstniekam, bezvalstniekam vai bēglim, kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā.

(8) Ceļošanas dokuments ir likumā pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un ir paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm.

(9) Pilsoņa un nepilsoņa pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments ir ceļošanas dokuments, kas tiek izsniegts pēc personas vai nepilngadīgas personas vecāku vēlēšanās.

(10) Identifikācijas karte ir izmantojama kā ceļošanas dokuments uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.

(11) Identifikācijas kartes un pases ir Latvijas Republikas īpašums, un par to izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Sadalīt 2. pantu trijos pantos šādi:

2. pants. Personu apliecinošu dokumentu veidi, iekļaujot šajā pantā pašreizējo panta pirmo, otro, trešo un vienpadsmito daļu;

3. pants. Identifikācijas karte, iekļaujot šajā pantā pašreizējo panta ceturto, sesto, septīto un desmito daļu;

4. pants. Pase, iekļaujot tajā pašreizējo panta piekto, astoto un devīto daļu.

Atbalstīt

(1) Personu apliecinošs dokuments ir likumā pilnvarotas valsts institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti.

(2) Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts personu apliecinošs dokuments.

(3) Ir šādi personu un viņu tiesisko statusu apliecinoši dokumenti:

1) personas apliecības;

(4) Personas apliecības un pases ir Latvijas Republikas īpašums, un par to izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas personas apliecības:

1) pilsoņa personas apliecība;

2) nepilsoņa personas apliecība;

3) ārvalstnieka, bezvalstnieka vai bēgļa (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) personas apliecība.

(2) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš dzīvo Latvijā un ir sasniedzis 15 gadu vecumu.

(3) Personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments ārvalstniekam, bezvalstniekam vai bēglim, kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā.

(4) Personas apliecība ir izmantojama kā ceļošanas dokuments uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.

(1) Latvijā tiek izsniegtas šādas pases:

6) bēgļa ceļošanas dokuments.

(2) Ceļošanas dokuments ir likumā pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un ir paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm.

(3) Pilsoņa un nepilsoņa pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments ir ceļošanas dokuments, kas tiek izsniegts pēc personas vai nepilngadīgas personas vecāku vēlēšanās.

(1) Identifikācijas kartes un pases tiek izsniegtas, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem, un tās satur šādu informāciju:

1) par dokumenta turētāju:

a) vārds (vārdi);

b) uzvārds;

c) personas kods;

d) pilsonība vai cits personas tiesiskais statuss Latvijas Republikā;

e) dzimums;

f) dzimšanas datums;

g) dzimšanas vieta;

h) fotogrāfija;

i) paraksts;

2) par dokumentu:

a) valsts kods;

b) tips;

c) numurs;

d) izdevējiestādes nosaukums;

e) izsniegšanas datums;

f) derīguma termiņš.

(2) Identifikācijas kartēs un pasēs iekļauj dokumenta mašīnlasāmo zonu.

(3) Identifikācijas karte satur informāciju par kartes turētāja dzīvesvietu.

(4) Pēc identifikācijas kartes turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām identifikācijas kartē ieraksta ziņas par identifikācijas kartes turētāja tautību.

(5) Pasē ir paredzētas lapas ārvalstu kompetento institūciju atzīmēm par ieceļošanas un uzturēšanās atļaujām ārvalstīs un robežšķērsošanas atzīmēm.

(6) Pēc pilsoņa vai nepilsoņa pases vai bezvalstnieka ceļošanas dokumenta turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pilsoņa vai nepilsoņa pasē vai bezvalstnieka ceļošanas dokumentā ieraksta ziņas par dokumenta turētāja bērnu (bērniem) līdz 18 gadu vecumam.

(7) Ministru kabinets nosaka identifikācijas kartēs un pasēs papildu iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu.

11.

Papildināt 3.panta pirmās daļas 1.punktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:

“ j) asins grupa.”

Izslēgt 3.panta ceturto daļu.

Izteikt 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc identifikācijas karšu un pilsoņa vai nepilsoņa pasu turētāju vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām identifikācijas kartēs un pilsoņa vai nepilsoņa pasēs ieraksta ziņas par šodokumentu turētāju tautību.”

Izteikt 3. panta (4) punktu sekojošā redakcijā: “Pēc personu apliecinošo dokumentu turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām personu apliecinošos dokumentos ieraksta ziņas par personas tautību.”

Papildināt 3.panta ceturto daļu ar vārdiem “kā arī dzimtas vārda un uzvārda citas valodas personvārda orģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā”.

Papildināt 3.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē ieraksta dzimtas vārda un uzvārda citas valodas personvārda orģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā.”;

attiecīgi mainīt panta daļu numerāciju.

(1) Personas apliecības un pases tiek izsniegtas, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem, un tās satur šādu informāciju:

1) par dokumenta turētāju:

a) vārds (vārdi);

b) uzvārds;

c) personas kods;

d) pilsonība vai cits personas tiesiskais statuss Latvijas Republikā;

e) dzimums;

f) dzimšanas datums;

g) dzimšanas vieta;

h) fotogrāfija;

i) paraksts;

2) par dokumentu:

a) valsts kods;

b) tips;

c) numurs;

d) izdevējiestādes nosaukums;

e) izsniegšanas datums;

f) derīguma termiņš.

(2) Personas apliecībās un pasēs iekļauj dokumenta mašīnlasāmo zonu.

(3) Personas apliecība satur informāciju par kartes turētāja dzīvesvietu.

(4) Pēc pases turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasē ieraksta dzimtas vārda un uzvārda citas valodas personvārda orģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā.

(5) Pasē ir paredzētas lapas ārvalstu kompetento institūciju atzīmēm par ieceļošanas un uzturēšanās atļaujām ārvalstīs un robežšķērsošanas atzīmēm.

(6) Pēc pilsoņa vai nepilsoņa pases vai bezvalstnieka ceļošanas dokumenta turētāja vēlēšanās papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pilsoņa vai nepilsoņa pasē vai bezvalstnieka ceļošanas dokumentā ieraksta ziņas par dokumenta turētāja bērnu (bērniem) līdz 18 gadu vecumam.

(7) Ministru kabinets nosaka personas apliecībās un pasēs papildu iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu.

Identifikācijas karšu un pasu paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.

Personas apliecību un pasu paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.

Identifikācijas kartes Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Personas apliecības Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Pilsoņu un nepilsoņu pases, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentus izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Pilsoņu un nepilsoņu pases, bezvalstnieku un bēgļu ceļošanas dokumentus izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(1) Diplomātisko pasi izsniedz saskaņā ar likumu "Par diplomātisko pasi".

(2) Dienesta pasi izsniedz vadošām valsts amatpersonām vai personām, kuras saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu ir darba vai valsts civildienesta attiecībās un kurām nav tiesību saņemt diplomātisko pasi. Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, kā arī dienesta pasu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Diplomātiskās un dienesta pases izsniedz Ārlietu ministrija.

(1) Diplomātisko pasi izsniedz saskaņā ar likumu "Par diplomātisko pasi".

(2) Dienesta pasi izsniedz vadošām valsts amatpersonām vai personām, kuras saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu ir darba vai valsts civildienesta attiecībās un kurām nav tiesību saņemt diplomātisko pasi. Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, kā arī dienesta pasu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Diplomātiskās un dienesta pases izsniedz Ārlietu ministrija.

(1) Atgriešanās apliecība ir dokuments, kas aizstāj ceļošanas dokumentu.

(2) Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai bēglis, kurš par tādu atzīts saskaņā ar likumu "Par bēgļa statusu Latvijas Republikā", ja viņš uzturas ārvalstīs un viņa rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

(3) Atgriešanās apliecība tiek izsniegta, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, varētu atgriezties Latvijā.

(4) Atgriešanās apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(5) Atgriešanās apliecības saturu, paraugu, izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka ārlietu ministrs.

12.

Izslēgt 8. panta piektajā daļā vārdus “un nodošanas”.

Atbalstīt

(1) Atgriešanās apliecība ir dokuments, kas aizstāj ceļošanas dokumentu.

(2) Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai bēglis, kurš par tādu atzīts saskaņā ar likumu "Par bēgļa statusu Latvijas Republikā", ja viņš uzturas ārvalstīs un viņa rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

(3) Atgriešanās apliecība tiek izsniegta, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, varētu atgriezties Latvijā.

(4) Atgriešanās apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.

(5) Atgriešanās apliecības saturu, paraugu, izsniegšanas kārtību nosaka ārlietu ministrs.

(1) Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības turētājam ir tiesības apliecināt savu identitāti, uzrādot attiecīgo dokumentu.

(2) Identifikācijas kartes vai pases turētājam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantot identifikācijas karti vai pasi par ceļošanas dokumentu.

(3) Identifikācijas kartes turētājam ir tiesības, uzrādot identifikācijas karti, šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, lai atgrieztos Latvijā no ārvalstīm.

13.

Aizstāt 9. panta otrajā daļā vārdus “normatīvajos aktos” ar vārdiem Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos un normatīvajos aktos”.

Atbalstīt

(1) Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības turētājam ir tiesības apliecināt savu identitāti, uzrādot attiecīgo dokumentu.

(2) Personas apliecības vai pases turētājam ir tiesības Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantot personas apliecību vai pasi par ceļošanas dokumentu.

(3) Personas apliecības turētājam ir tiesības, uzrādot personas apliecību, šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, lai atgrieztos Latvijā no ārvalstīm.

(1) Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis
15 gadu vecumu, ir pienākums saņemt identifikācijas karti, ja viņa rīcībā nav derīgas identifikācijas kartes.

(2) Ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) vai viņa vecāku (ja persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu) pienākums ir saņemt identifikācijas karti, ja viņa rīcībā nav derīgas identifikācijas kartes.

(3) Persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību saņem personīgi.

(4) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, attiecīgās personas identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību saņem viņas vecāki.

14.

Aizstāt 10. panta trešajā daļā vārdus “persona ... saņem personīgi” ar vārdiem “:personai ...izsniedz personīgi”.

Atbalstīt

(1) Latvijas pilsonim un nepilsonim, kas dzīvo Latvijā un ir sasniedzis
15 gadu vecumu, ir pienākums saņemt personas apliecību, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības.

(2) Ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa (kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā) vai viņa vecāku (ja persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu) pienākums ir saņemt personas apliecību, ja viņa rīcībā nav derīgas personas apliecības.

(3) Personai, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību izsniedz personīgi.

(4) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, attiecīgās personas personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību saņem viņas vecāki.

(1) Identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības turētāja pienākums ir glabāt identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību, lai tā nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājumu dēļ nekļūtu lietošanai nederīga.

(2) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, par attiecīgās personas identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības glabāšanu ir atbildīgi viņas vecāki.

(3) Par identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības zudumu attiecīgā dokumenta turētājs trīs darba dienu laikā pēc šā fakta konstatēšanas ziņo identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādē, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē, ja identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(4) Ieceļojot ārvalstīs, identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības turētājs ir atbildīgs par attiecīgās ārvalsts noteikto ieceļošanas nosacījumu izpildi.

15.

Izslēgt 11. panta trešajā daļā vārdu “darba”.

Atbalstīt

(1) Personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētāja pienākums ir glabāt personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, lai tā nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājumu dēļ nekļūtu lietošanai nederīga.

(2) Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, par attiecīgās personas personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības glabāšanu ir atbildīgi viņas vecāki.

(3) Par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības zudumu attiecīgā dokumenta turētājs trīs dienu laikā pēc šā fakta konstatēšanas ziņo personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādē, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē, ja personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(4) Ieceļojot ārvalstīs, personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs ir atbildīgs par attiecīgās ārvalsts noteikto ieceļošanas nosacījumu izpildi.

V nodaļa. Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības nodošana un lietošanas kārtība

V nodaļa. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nodošana un lietošanas kārtība

12.pants. Identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības nodošana

(1) Ja identifikācijas kartes vai pases turētājs likumā noteiktajā kārtībā atteicies no Latvijas pilsonības, viņš mēneša laikā nodod identifikācijas karti un pasi, ja tāda bijusi izsniegta, Naturalizācijas pārvaldē, ja identifikācijas kartes vai pases turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(2) Identifikācijas kartes vai pases turētājs mēneša laikā pēc tiesiskā statusa maiņas nodod identifikācijas karti vai pasi izdevējiestādē, ja identifikācijas kartes vai pases turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(3) Ja ir atrasta identifikācijas karte, pase vai atgriešanās apliecība, to nekavējoties nodod dokumenta izdevējiestādē, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

(4) Mirušas personas identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību, izņemot diplomātisko un dienesta pasi, nodod dzimtsarakstu nodaļā.

(5) Mirušas personas diplomātisko vai dienesta pasi nodod Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

(6) Ārvalstī mirušas personas identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību nodod Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

(7) Naturalizācijas pārvalde, Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, Valsts policijas iestāde, Valsts robežsardzes iestāde un dzimtsarakstu nodaļa nodotās identifikācijas kartes, pases un atgriešanās apliecības nogādā to izdevējiestādēm.

17.

Papildināt 12.panta pirmo daļu pēc vārdiem “mēneša laikā” ar vārdiem “no rīkojuma par pilsonības zaudēšanu saņemšanas brīža”.

papildināt 12. pantu ar jaunu septīto daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(7) Atgriešanās apliecības turētāja pienākums ir pēc atgriešanās Latvijā nekavējoties nodot atgriešanās apliecību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.”

Atbalstīt

14.pants. Personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nodošana

(1) Ja personas apliecības vai pases turētājs likumā noteiktajā kārtībā atteicies no Latvijas pilsonības, viņš mēneša laikā no rīkojuma par pilsonības zaudēšanu saņemšanas brīža nodod personas apliecību un pasi, ja tāda bijusi izsniegta, Naturalizācijas pārvaldē, ja personas apliecības vai pases turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(2) Personas apliecības vai pases turētājs mēneša laikā pēc tiesiskā statusa maiņas nodod personas apliecību vai pasi izdevējiestādē, ja personas apliecības vai pases turētājs atrodas ārvalstī, – Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(3) Ja ir atrasta personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība, to nekavējoties nodod dokumenta izdevējiestādē, Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

(4) Mirušas personas personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, izņemot diplomātisko un dienesta pasi, nodod dzimtsarakstu nodaļā.

(5) Mirušas personas diplomātisko vai dienesta pasi nodod Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

(6) Ārvalstī mirušas personas personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību nodod Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

(7) Atgriešanās apliecības turētāja pienākums ir pēc atgriešanās Latvijā nekavējoties nodot atgriešanās apliecību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

(8) Naturalizācijas pārvalde, Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, Valsts policijas iestāde, Valsts robežsardzes iestāde un dzimtsarakstu nodaļa nodotās personas apliecības, pases un atgriešanās apliecības nogādā to izdevējiestādēm.

(1) Identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādei, tās pilnvarotai institūcijai, Valsts policijas un Valsts robežsardzes iestādei ir tiesības bez termiņa ierobežojuma izņemt identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību, ja persona dokumentu ieguvusi nelikumīgi, lieto identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību, kas kļuvusi lietošanai nederīga saskaņā ar šā likuma 15.panta 9.punktu, vai, mainoties personas tiesiskajam statusam, dokumentu nav nodevusi šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā.

(2) Personai, kura aizturēta par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai piemērots soda veids – brīvības atņemšana vai arests –, identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību izņem iestāde, kura aizturējusi personu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāde vai tiesa. Izņemtais dokuments glabājas minētajā iestādē vai brīvības atņemšanas iestādē. Personu atbrīvojot, izņemto dokumentu viņai atdod.

20.

Papildināt 13.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Personai ir tiesības prasīt, lai minēto dokumentu izņemšanu noformē rakstveidā atbilstoši administratīvo procesu regulējošiem noteikumiem.”

Aizstāt 13.panta pirmajā daļā skaitli “15” ar skaitli “17” un skaitli “12” ar skaitli “14”.

papildināt 13.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā norādītā personu apliecinošo dokumentu izņemšana dokumenta turētājam tiek apliecināta ar izņemšanu izdarījušās amatpersonas izsniegtu dokumentu, kurā norādīts izņemšanas juridiskais pamatojums un iestādes nosaukums, kas veikusi izņemšanu.”;

mainīt panta turpmāko daļu numerāciju.

18.priekšl.

(1) Personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības izdevējiestādei, tās pilnvarotai institūcijai, Valsts policijas un Valsts robežsardzes iestādei ir tiesības bez termiņa ierobežojuma izņemt personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, ja persona dokumentu ieguvusi nelikumīgi, lieto personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību, kas kļuvusi lietošanai nederīga saskaņā ar šā likuma 17.panta 9.punktu, vai, mainoties personas tiesiskajam statusam, dokumentu nav nodevusi šā likuma 14.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā. Personai ir tiesības prasīt, lai minēto dokumentu izņemšanu noformē rakstveidā atbilstoši administratīvo procesu regulējošiem noteikumiem.

(2) Personai, kura aizturēta par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai piemērots soda veids – brīvības atņemšana vai arests –, personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību izņem iestāde, kura aizturējusi personu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāde vai tiesa. Izņemtais dokuments glabājas minētajā iestādē vai brīvības atņemšanas iestādē. Personu atbrīvojot, izņemto dokumentu viņai atdod.

Ar identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību aizliegts izdarīt šādas darbības:

1) izdarīt tajā normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

2) izņemt to (aizliegums neattiecas uz šā likuma 13.pantu);

3) nodot vai pieņemt ķīlā;

4) nodot to lietošanai citai personai;

5) lietot citas personas identifikācijas karti, pasi vai atgriešanās apliecību;

6) izsniegt to citai personai;

7) lietot identifikācijas karti vai pasi, kas kļuvusi lietošanai nederīga.

21.

Aiztāt 14.pantā skaitli “13” ar skaitli “15”.

Atbalstīt

Ar personas apliecību, pasi vai atgriešanās apliecību aizliegts izdarīt šādas darbības:

1) izdarīt tajā normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

2) izņemt to (aizliegums neattiecas uz šā likuma 15.pantu);

3) nodot vai pieņemt ķīlā;

4) nodot to lietošanai citai personai;

5) lietot citas personas pasi, personas apliecību vai atgriešanās apliecību;

6) izsniegt to citai personai;

7) lietot personas apliecības vai pasi, kas kļuvusi lietošanai nederīga.

(1) Identifikācijas karte, pase vai atgriešanās apliecība ir lietošanai nederīga, ja:

1) beidzies tās derīguma termiņš;

2) tajā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

3) mainījies personas vārds vai uzvārds (vārds un uzvārds);

4) mainījies personas tiesiskais statuss;

5) mainījušās citas ziņas par identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos;

6) tās vietā izsniegta jauna identifikācijas karte, pase vai atgriešanās apliecība;

7) tajā ir mehāniski vai citi bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju;

8) tā neatbilst noteiktajam paraugam;

9) identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības turētājs rakstiski ziņojis par identifikācijas kartes, pases vai atgriešanās apliecības zudumu Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē, dokumenta izdevējiestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(2) Nederīgo personu apliecinošo dokumentu uzskaite tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

24.

Papildināt 15.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “citas” ar vārdiem “3.panta pirmajā daļā norādītās”.

Papildināt 15.panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Rīcību ar izņemtajiem vai nodotajiem nederīgajiem personu apliecinošiem dokumentiem reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”

papildināt 15.pantu pēc vārda “uzskaite” ar vārdiem “un glabāšana”.

Atbalstīt

(1) Personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība ir lietošanai nederīga, ja:

1) beidzies tās derīguma termiņš;

2) tajā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes;

3) mainījies personas vārds vai uzvārds (vārds un uzvārds);

4) mainījies personas tiesiskais statuss;

5) mainījušās citas 5.panta pirmajā daļā norādītās ziņas par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos;

6) tās vietā izsniegta jauna personas apliecība, pase vai atgriešanās apliecība;

7) tajā ir mehāniski vai citi bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju;

8) tā neatbilst noteiktajam paraugam;

9) personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības turētājs rakstiski ziņojis par personas apliecības, pases vai atgriešanās apliecības zudumu Valsts policijas vai Valsts robežsardzes iestādē, dokumenta izdevējiestādē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(2) Nederīgo personu apliecinošo dokumentu uzskaite un glabāšana tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

1. Šā likuma 2.panta sestā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

25.

Aizstāt 1. pārejas noteikumā vārdus “otrā panta sestā daļa” ar vārdiem “trešā panta otrā daļa.

Atbalstīt

1. Šā likuma 3.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 2.panta septītā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

26.

Aizstāt 2. pārejas noteikumā vārdus “otrā panta septītā daļa” ar vārdiem “trešā panta trešā daļa.

Atbalstīt

2. Šā likuma 3.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

3. Līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai pilsoņu pasēs tiek izdarītas atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

3. Līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas sistēmas ieviešanai pilsoņu pasēs tiek izdarītas atzīmes par piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.