Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai trešajā lasījumā

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

Likuma mērķis ir nodrošināt likumības un cilvēktiesību principiem atbilstošu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību, noteikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes tiesisko statusu, funkcijas, struktūru un pārraudzību, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas.

1.

Izslēgt 1.pantā vārdus “noteikt Ieslodzījuma vietu pārvaldes tiesisko statusu, funkcijas, struktūru un pārraudzību, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas”.

Atbalstīt.

Likuma mērķis ir nodrošināt likumības un cilvēktiesību principiem atbilstošu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību.

(1) Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi, kā arī notiesāto garīgo aprūpi, audzināšanu, nodarbinātību un resocializāciju.

(2) Pārvaldei ir centrālais aparāts un tam pakļautās iestādes – ieslodzījuma vietas (brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi) un Mācību centrs.

(3) Pārvaldi vada priekšnieks. Pārvaldes priekšniekam ir Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības ieslodzījuma vietās un izziņas iestādes tiesības krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie ieslodzījuma vietās.

(4) Pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Nolikumā nosaka:

1) Pārvaldes un patstāvīgo struktūrvienību funkcijas un kompetenci;

2) Pārvaldes un patstāvīgo struktūrvienību priekšnieku kompetenci;

3) patstāvīgo struktūrvienību darba koordinācijas kārtību;

4) kārtību un apjomu, kādā Pārvalde un patstāvīgās struktūrvienības rīkojas ar iestādes valdījumā esošo kustamo un nekustamo īpašumu;

5) citus Pārvaldes un patstāvīgo struktūrvienību darbības jautājumus.

5.

Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanas un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā.

(2) Pārvaldi vada priekšnieks; priekšnieka amata kandidatūru apstiprina Ministru kabinets, bet priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

(3) Pārvaldes sastāvā ir centrālais aparāts, Mācību centrs, kā arī brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi (turpmāk- ieslodzījuma vietas).

(4) Pārvaldei ir operatīvās darbības subjekta tiesības, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus ieslodzījuma vietās.

(5) Pārvalde ir izziņas iestāde krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko ieslodzījuma vietās izdarījuši apcietinātie vai notiesātie.

(6) Pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”

Izteikt Juridiskā biroja priekšlikuma ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pārvaldei ir operatīvās darbības subjekta tiesības, lai veiktu noziedzīgo nodarījumu profilaksi, to novēršanu un atklāšanu, noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu un pierādījumu avotu noskaidrošanu.

(5) Pārvalde ir izziņas iestāde krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko ieslodzījumu vietās izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas darbinieki.”

Papildināt 2.panta trešo daļu pēc vārda “notiesātie” ar vārdiem “kā arī Pārvaldes un iestāžu darbinieki”.

Izteikt 2.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru cabinets.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīts (iestrādāts Juridiskās k. priekšlik.)

Atbalstīts (iestrādāts Juridiskā biroja priekšlik.)

(1) Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanas un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā.

(2) Pārvaldi vada priekšnieks; priekšnieka amata kandidatūru apstiprina Ministru kabinets, bet priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

(3) Pārvaldes sastāvā ir centrālais aparāts, Mācību centrs, kā arī brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi (turpmāk- ieslodzījuma vietas).

(4) Pārvaldei ir operatīvās darbības subjekta tiesības, tās uzdevums ir veikt noziedzīgo nodarījumu profilaksi, to novēršanu un atklāšanu, noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu un pierādījumu avotu noskaidrošanu.

(5) Pārvalde ir izziņas iestāde krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko ieslodzījumu vietās izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas darbinieki

(6) Pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(1) Pārvaldei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī karogs.

(2) Pārvaldes struktūrvienībām ir tiesības izmantot zīmogu ar mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu.

7.

Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdu “struktūrvienības” ar vārdu “iestādes” attiecīgajā locījumā.

Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus “Pārvaldes struktūrvienībām” ar vārdiem “Mācību centram un ieslodzījuma vietām”.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

(1) Pārvaldei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī karogs.

(2) Mācību centram un ieslodzījuma vietām ir tiesības izmantot zīmogu ar mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu.

(1) Pārvaldes personālu veido specializētā valsts civildienesta ierēdņi, kuriem ir ar atbilstoša profesionālā izglītība, kvalifikācija un speciālās dienesta pakāpes un kuri ir devuši ierēdņa solījumu un dienē Pārvaldē (turpmāk – dienests), kā arī valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, kuri strādā uz darba līguma pamata.

(2) Specializētā valsts civildienesta ierēdņa (turpmāk – ierēdnis) tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas nosaka šis likums.

(3) Valsts civildienesta ierēdņa tiesisko statusu nosaka Valsts civildienesta likums.

(4) Uz darba līguma pamata Pārvaldē strādājošo personu darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.

9.

Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī valsts civildienesta” ar vārdiem “kā arī vispārējā valsts civildienesta”.

Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vispārējā valsts civildienesta ierēdņa statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas nosaka Valsts civildienesta likums.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Pārvaldes personālu veido specializētā valsts civildienesta ierēdņi, kuriem ir ar atbilstoša profesionālā izglītība, kvalifikācija un speciālās dienesta pakāpes un kuri ir devuši ierēdņa solījumu un dienē Pārvaldē (turpmāk – dienests), kā arī vispārējā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, kuri strādā uz darba līguma pamata.

(2) Specializētā valsts civildienesta ierēdņa (turpmāk – ierēdnis) tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas nosaka šis likums.

(3) Vispārējā valsts civildienesta ierēdņa statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas nosaka Valsts civildienesta likums.

(4) Uz darba līguma pamata Pārvaldē strādājošo personu darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.

(1) Pārvaldes darbību pārrauga Tieslietu ministrija ar savas struktūrvienības – ģenerālinspektora biroja (turpmāk – Birojs) starpniecību.

(2) Biroju vada ģenerālinspektors.

(3) Biroja nolikumu apstiprina tieslietu ministrs.

11.

Aizstāt 5.panta pirmajā daļā vārdu “ģenerālinspektora” ar vārdiem “Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektora”.

Papildināt 5.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Biroja personālu veido valsts speciālizētā civildienesta ierēdņi un darbinieki, kas strādā uz darba līguma pamata.

(4) Biroja valsts speciālizētā civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, tiesisko aizsardzību, vispārējās darbības un sociālās garantijas nosaka šis likums.”;

vienlaicīgi izslēdzot likuma Pārejas noteikumu 6.punktu.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Pārvaldes darbību pārrauga Tieslietu ministrija ar savas struktūrvienības – Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektora biroja (turpmāk – Birojs) starpniecību.

(2) Biroju vada ģenerālinspektors.

(3) Biroja personālu veido valsts speciālizētā civildienesta ierēdņi un darbinieki, kas strādā uz darba līguma pamata.

(4) Biroja valsts speciālizētā civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, tiesisko aizsardzību, vispārējās darbības un sociālās garantijas nosaka šis likums.

(5) Biroja nolikumu apstiprina tieslietu ministrs.

Pārvaldes struktūrvienību darbība

13.

Aizstāt II nodaļas nosaukumā vārdus “Pārvaldes struktūrvienību” ar vārdiem “Ieslodzījuma vietu un Mācību centra”.

Aizstāt II nodaļas nosaukumā vārdus “struktūrvienības” ar vārdu “iestādes”.

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji.

Ieslodzījuma vietu un Mācību centra darbība

6.pants. Ieslodzījuma vietu darbība

(1) Ieslodzījuma vietas veic apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi, kā arī nodrošina notiesāto garīgo aprūpi, audzināšanu, nodarbinātību un resocializāciju.

(2) Ieslodzījuma vietu vada priekšnieks. Ieslodzījuma vietas priekšniekam ir Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības ieslodzījuma vietu un izziņas iestādes tiesības krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie ieslodzījuma vietās.

(3) Pilngadīgos vīriešus, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš sodu slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, apsargā ar dienesta ieroci bruņoti ieslodzījuma vietu ierēdņi.

(4) Bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas ir tiesības:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimas priekšsēdētājam;

3) Ministru prezidentam;

4) tieslietu ministram un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram;

5) ģenerālprokuroram un viņam pakļautajiem prokuroriem, kuri veic uzraudzību brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiesu apgabalu virsprokuroriem, kuru teritorijā atrodas attiecīgās ieslodzījuma vietas;

6) ģenerālinspektoram un viņa vietniekam;

7) Valsts cilvēktiesību biroja direktoram.

16.

Papildināt 6.panta otro daļu pēc vārda “notiesātie” ar vārdiem “kā arī Pārvaldes un iestāžu darbinieki”.

Izslēgt 6. panta otrās daļas pēdējo teikumu.

Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

“6. pants. Ieslodzījuma vietas

(1) Ieslodzījuma vietas veic apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi, kā arī nodrošina notiesāto garīgo aprūpi, audzināšanu, nodarbinātību un resocializāciju.

(2) Ir šādas ieslodzījuma vietas:

1) izmkelēšanas cietumi;

2) daļēji slēgtie cietumi;

3) slēgtie cietumi;

4) atklātie cietumi;

5) audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem.

(3) Ieslodzījuma vieta ir Tieslietu ministrijas ieslodzījumu vietu pārvaldes iestāde. Ieslodzījuma vietu vada priekšnieks.

(4) Ieslodzījuma vietas priekšniekam ir:

1) Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības vadītāja tiesības;

2) izziņas iestādes vadītāja tiesības krimināllietā par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie ieslodzījuma vietās, kā arī Pārvaldes un iestāžu darbinieki.”

Atbalstīts (iestrādāts Juridiskās k. priekšlikumā).

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Ieslodzījuma vietas veic apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi, kā arī nodrošina notiesāto garīgo aprūpi, audzināšanu, nodarbinātību un resocializāciju.

(2) Ir šādas ieslodzījuma vietas:

1) izmeklēšanas cietumi;

2) daļēji slēgtie cietumi;

3) slēgtie cietumi;

4) atklātie cietumi;

5) audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem.

(3) Ieslodzījuma vieta ir Tieslietu ministrijas ieslodzījumu vietu pārvaldes iestāde. Ieslodzījuma vietu vada priekšnieks.

(4) Ieslodzījuma vietas priekšniekam ir:

1) Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības vadītāja tiesības;

2) izziņas iestādes vadītāja tiesības krimināllietā par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Pārvaldes un iestāžu darbinieki ieslodzījuma vietās.

17.

Papildināt ar jaunu 7. pantu šādā redakcijā:

“7. pants. Apsardzes režīms

(1) Pilngadīgos vīriešus, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš sodu slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, apsargā ar dienesta ieroci bruņoti ieslodzījuma vietu ierēdņi.

(2) Citas apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietās apsargā ieslodzījuma vietu ierēdņi bez ieročiem.”

Atbalstīt.

(1) Pilngadīgos vīriešus, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš sodu slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, apsargā ar dienesta ieroci bruņoti ieslodzījuma vietu ierēdņi.

(2) Citas apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietās apsargā ieslodzījuma vietu ierēdņi bez ieročiem.

18.

Papildināt ar jaunu 8. pantu šādā redakcijā:

“8. pants.Ieslodzījuma vietu apmeklēšana

(1) Bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas ir tiesības:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimas priekšsēdētājam;

3) Ministru prezidentam;

4) tieslietu ministram un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram;

5) ģenerālprokuroram un viņam pakļautajiem prokuroriem, kuri veic uzraudzību brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiesu apgabalu virsprokuroriem, kuru teritorijā atrodas attiecīgās ieslodzījuma vietas;

6) ģenerālinspektoram un viņa vietniekam;

7) Valsts cilvēktiesību biroja direktoram.

(2) Pārējās personas ir tiesīgas apmeklēt ieslodzījuma vietas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

mainīt turpmāko pantu numerāciju

(1) Bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas ir tiesības:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimas priekšsēdētājam;

3) Ministru prezidentam;

4) tieslietu ministram un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram;

5) ģenerālprokuroram un viņam pakļautajiem prokuroriem, kuri veic uzraudzību brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiesu apgabalu virsprokuroriem, kuru teritorijā atrodas attiecīgās ieslodzījuma vietas;

6) ģenerālinspektoram un viņa vietniekam;

7) Valsts cilvēktiesību biroja direktoram.

(2) Pārējās personas ir tiesīgas apmeklēt ieslodzījuma vietas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Mācību centru vada priekšnieks. Mācību centrs nodrošina to Pārvaldes darbinieku profesionālo apmācību, kuriem nav speciālās dienesta pakāpes, kā arī ierēdņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.

Mācību centru vada priekšnieks. Mācību centrs nodrošina to Pārvaldes darbinieku profesionālo apmācību, kuriem nav speciālās dienesta pakāpes, kā arī ierēdņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.

Ierēdņu dienesta gaita

Ierēdņu dienesta gaita

8.pants. Vispārīgās prasības ierēdņa amata pretendentam

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, kuri prot latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu un, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un vēlas pildīt dienesta pienākumus.

(2) Dienestā nepieņem personas, kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

19.

Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “dienesta pienākumus” ar vārdiem “dienestu Pārvaldē”.

Atbalstīt.

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, kuri prot latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu un, kuri ņemot vērā viņu personiskās īpašības, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un vēlas pildīt dienestu Pārvaldē.

(2) Dienestā nepieņem personas, kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

(1) Uz vakantajiem ierēdņu amatiem izsludina slēgtu vai atklātu konkursu.

(2) Slēgtu konkursu izsludina uz ierēdņu amatiem, kuri atbilst virsnieka amatam.

(3) Atklātu konkursu izsludina:

1) uz ierēdņu amatiem, kuri atbilst ierindnieka vai instruktora amatam;

2) gadījumos, kad uz slēgtu konkursu nav pieteicies neviens pretendents vai neviens pretendents nav atzīts par atbilstošu attiecīgajam ierēdņa amatam.

(4) Izsludinot atklātu konkursu, norāda prasības pretendentiem, pieteikšanās termiņu un pieteikuma iesniegšanas vietu. Konkursu izsludina:

1) vietējā laikrakstā – attiecīgā ieslodzījuma vieta šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā gadījumā;

2) laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" - Pārvalde šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā uz ierēdņa amatu, kurš atbilst jaunākā vai vecākā virsnieka amatam;

3) laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" - Tieslietu ministrija šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā uz ierēdņa amatu, kurš atbilst augstākā virsnieka amatam.

(5) Slēgtu konkursu rīko tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

(1) Uz vakantajiem ierēdņu amatiem izsludina slēgtu vai atklātu konkursu.

(2) Slēgtu konkursu izsludina uz ierēdņu amatiem, kuri atbilst virsnieka amatam.

(3) Atklātu konkursu izsludina:

1) uz ierēdņu amatiem, kuri atbilst ierindnieka vai instruktora amatam;

2) gadījumos, kad uz slēgtu konkursu nav pieteicies neviens pretendents vai neviens pretendents nav atzīts par atbilstošu attiecīgajam ierēdņa amatam.

(4) Izsludinot atklātu konkursu, norāda prasības pretendentiem, pieteikšanās termiņu un pieteikuma iesniegšanas vietu. Konkursu izsludina:

1) vietējā laikrakstā – attiecīgā ieslodzījuma vieta šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā gadījumā;

2) laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" - Pārvalde šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā uz ierēdņa amatu, kurš atbilst jaunākā vai vecākā virsnieka amatam;

3) laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" - Tieslietu ministrija šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā uz ierēdņa amatu, kurš atbilst augstākā virsnieka amatam.

(5) Slēgtu konkursu rīko tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

(1) Pretendenta atbilstību šajā likumā noteiktajām vispārīgajām prasībām un ierēdņa amatam novērtē atestācijas komisija, kuru izveido:

1) ieslodzījuma vietas priekšnieks – attiecībā uz ierindnieka vai instruktora amatu;

2) Pārvaldes priekšnieks – attiecībā uz jaunākā vai vecākā virsnieka amatu;

3) tieslietu ministrs – attiecībā uz augstākā virsnieka amatu.

(2) Medicīniskās ekspertīzes komisija novērtē pretendenta veselības stāvokli un iesniedz atzinumu atestācijas komisijai.

(3) Slēgtā konkursā atestācijas komisija novērtē pretendenta atbilstību ierēdņa amatam.

(4) Septiņu dienu laikā no dienas, kad pretendentam kļuvis zināms atestācijas komisijas atzinums, viņam ir tiesības to apstrīdēt:

1) Pārvaldē – attiecībā uz par šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem amatiem;

2) Tieslietu ministrijā - par šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem amatiem.

(1) Pretendenta atbilstību šajā likumā noteiktajām vispārīgajām prasībām un ierēdņa amatam novērtē atestācijas komisija, kuru izveido:

1) ieslodzījuma vietas priekšnieks – attiecībā uz ierindnieka vai instruktora amatu;

2) Pārvaldes priekšnieks – attiecībā uz jaunākā vai vecākā virsnieka amatu;

3) tieslietu ministrs – attiecībā uz augstākā virsnieka amatu.

(2) Medicīniskās ekspertīzes komisija novērtē pretendenta veselības stāvokli un iesniedz atzinumu atestācijas komisijai.

(3) Slēgtā konkursā atestācijas komisija novērtē pretendenta atbilstību ierēdņa amatam.

(4) Septiņu dienu laikā no dienas, kad pretendentam kļuvis zināms atestācijas komisijas atzinums, viņam ir tiesības to apstrīdēt:

1) Pārvaldē – attiecībā uz par šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem amatiem;

2) Tieslietu ministrijā - attiecībā uz šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem amatiem.

Ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts pozitīvs novērtējums, pretendentu ieceļ ierēdņa amatā un pieņem dienestā Pārvaldes vai struktūrvienības priekšnieks. Pārvaldes priekšnieku ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ieceļ tieslietu ministrs.

21.

Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts pozitīvs novērtējums, pretendentu ieceļ amatā attiecīgi Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas priekšnieks.”

Aizstāt 11. pantā vārdu “struktūrvienības” ar vārdu “iestādes”.

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji.

Ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts pozitīvs novērtējums, pretendentu ieceļ amatā attiecīgi Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas priekšnieks.

(1) Pretendentu, kuram nav speciālās dienesta pakāpes, ieceļ ierēdņa amatā, un viņam piešķir stažiera statusu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Ja nepieciešams, Pārvalde nodrošina stažiera profesionālo apmācību Mācību centrā.

(2) Stažieris pilda amata pienākumus ierēdņa vadībā un saņem amatalgu atbilstoši amatam.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām stažieri pieņem dienestā, ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts pozitīvs novērtējums, vai atbrīvo no ierēdņa amata, ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts negatīvs novērtējums.

(4) Stažēšanās laiku ieskaita izdienas laikā.

22.

Aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdus “ieceļ ierēdņa amatā un piešķir stažiera statusu” ar vārdiem “pieņem darbā stažiera statusā”, bet trešajā daļā aizstāt vārdus “pieņem dienestā” ar vārdiem “pieņem dienestā un ieceļ amatā” un vārdus “ierēdņa amata” ar vārdu “darba”.

Atbalstīt.

(1) Pretendentu, kuram nav speciālās dienesta pakāpes, pieņem darbā stažiera statusā uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Ja nepieciešams, Pārvalde nodrošina stažiera profesionālo apmācību Mācību centrā.

(2) Stažieris pilda amata pienākumus ierēdņa vadībā un saņem amatalgu atbilstoši amatam.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām stažieri pieņem dienestā un ieceļ amatā, ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts pozitīvs novērtējums, vai atbrīvo no darba, ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts negatīvs novērtējums.

(4) Stažēšanās laiku ieskaita izdienas laikā.

(1) Sākot pildīt dienesta pienākumus, pretendents, kas ierēdņa amatā iecelts pirmo reizi, dod un paraksta šādu solījumu:

"Stājoties dienestā un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, solos:

būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai;

pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;

stingri glabāt dienesta noslēpumus;

nesaudzēt spēkus, veselību un dzīvību Latvijas Republikas labā."

(2) Ierēdņa solījumu pieņem tieslietu ministrs, Pārvaldes priekšnieks vai struktūrvienības priekšnieks.

24.

Aizstāt 13. panta otrajā daļā vārdu “struktūrvienības” ar vārdu “iestādes”.

Aizstāt 13. pantā vārdu “solījumu” ar vārdu “zvērestu”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Sākot pildīt dienesta pienākumus, pretendents, kas ierēdņa amatā iecelts pirmo reizi, dod un paraksta šādu zvērestu:

"Stājoties dienestā un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, solos:

būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai;

pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;

stingri glabāt dienesta noslēpumus;

nesaudzēt spēkus, veselību un dzīvību Latvijas Republikas labā."

(2) Ierēdņa zvērestu pieņem tieslietu ministrs, Pārvaldes priekšnieks vai iestādes priekšnieks.

(1) Valsts interesēs ierēdni var pārcelt ierēdņa amatā vai darbā citā iestādē vai ierēdņa, valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, saglabājot speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas.

(2) Zemākā amatā ierēdni var pārcelt:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) veselības stāvokļa dēļ;

3) ja ierēdnis neatbilst ieņemamajam amatam saskaņā ar atestācijas komisijas atzinumu;

4) disciplinārpārkāpumu dēļ.

(3) Ja ierēdni paredzēts pārcelt zemākā amatā saskaņā ar šā panta otrās daļas 2., 3. vai 4.punktu, bet viņš piedāvājumam nepiekrīt, ierēdni atbrīvo no dienesta.

26.

Aizstāt 14.panta pirmajā daļā vārdus “valsts civildienesta” ar vārdiem “vispārējā valsts civildienesta”.

Aizstāt 14.panta trešajā daļā skaitļus un vārdu “3. vai 4.” ar vārdu un skaitli “un 3.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Valsts interesēs ierēdni var pārcelt ierēdņa amatā vai darbā citā iestādē vai ierēdņa, vispārējā valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, saglabājot speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas.

(2) Zemākā amatā ierēdni var pārcelt:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) veselības stāvokļa dēļ;

3) ja ierēdnis neatbilst ieņemamajam amatam saskaņā ar atestācijas komisijas atzinumu;

4) disciplinārpārkāpumu dēļ.

(3) Ja ierēdni paredzēts pārcelt zemākā amatā saskaņā ar šā panta otrās daļas 2. un 3. punktu, bet viņš piedāvājumam nepiekrīt, ierēdni atbrīvo no dienesta.

(1) Ierēdnis dienestu pilda līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Dienesta interesēs, ņemot vērā ierēdņa fiziskās un profesionālās spējas, vecākajiem un augstākajiem virsniekiem pēc viņu vēlēšanās dienesta laiku var pagarināt ar tieslietu ministra lēmumu, bet ierindniekiem, instruktoriem un jaunākajiem virsniekiem - ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu. Lēmumam par dienesta laika pagarināšanu vai atteikumu pagarināt dienesta laiku ir jābūt pamatotam.

(2) Dienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis tiek atbrīvots no dienesta:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar likumā noteiktā izdienas laika sasniegšanu,

c) sakarā ar šajā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu,

d) sakarā ar veselības stāvokli,

e) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu,

f) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

g) ja ierēdnis neatbilst dienestam saskaņā ar atestācijas komisijas atzinumu,

h) sakarā ar disciplīnārpārkāpumiem,

i) sakarā ar spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

27.

Pārvietot 15. pantu uz nodaļas beigām kā priekšpēdējo tajā.

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 20. pantu).

(1) Ierēdni atstādina no amata pienākumu pildīšanas, ja viņam piemērots apcietinājums kā drošības līdzeklis vai pret viņu uzsākta kriminālvajāšana. Par atstādināšanas laiku ierēdnim atalgojumu neizmaksā.

(2) Ja krimināllieta izbeigta vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums, atstādināto ierēdni atjauno iepriekšējā vai līdzvērtīgā ierēdņa amatā un izmaksā pilnu atalgojumu par visu atstādināšanas laiku.

(3) Ierēdni, sakarā ar kura disciplinārpārkāpumiem ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas izmeklēšanas laikā var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot viņam tiesības atstādināšanas laikā saņemt pilnu atalgojumu.

(4) Ierēdni no amata pienākumu pildīšanas atstādina tā amatpersona, kura iecēlusi ierēdni viņu amatā.

28.

Aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdus “atstādināto ierēdni atjauno iepriekšējā vai līdzvērtīgā ierēdņa amatā un” ar vārdu “ierēdnim”

Atbalstīt.

(1) Ierēdni atstādina no amata pienākumu pildīšanas, ja viņam piemērots apcietinājums kā drošības līdzeklis vai pret viņu uzsākta kriminālvajāšana. Par atstādināšanas laiku ierēdnim atalgojumu neizmaksā.

(2) Ja krimināllieta izbeigta vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums, ierēdnim izmaksā pilnu atalgojumu par visu atstādināšanas laiku.

(3) Ierēdni, sakarā ar kura disciplinārpārkāpumiem ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas izmeklēšanas laikā var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot viņam tiesības atstādināšanas laikā saņemt pilnu atalgojumu.

(4) Ierēdni no amata pienākumu pildīšanas atstādina tā amatpersona, kura iecēlusi viņu amatā.

(1) Ja par ierēdņa dienesta pienākumu izpildi saņemtas sūdzības, tiek veikta dienesta pārbaude tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Ja dienesta pārbaudē konstatē, ka attiecīgā sūdzība ir pamatota, ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos tiek ierosināta disciplinārlieta un vainīgo ierēdni sauc pie disciplinārās atbildības. Ja disciplinārlietas izmeklēšanas laikā ierēdņa rīcībā konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, disciplinārlietas izmeklēšanas materiālus iesniedz attiecīgajām pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm.

(3) Disciplinārlietu ierosina tā amatpersona, kura iecēlusi ierēdni amatā, vai ģenerālinspektors, nosakot personu vai izveidojot komisiju dienesta pārbaudes veikšanai.

(4) Disciplinārlietu izskata un disciplinārsodu piemēro ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Papildus ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajiem disciplinārsodu veidiem ierēdnim var piemērot disciplinārsodu – pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku līdz vienam gadam – par tādiem disciplinārpārkāpumiem, par kuriem ierēdņu disciplinārsodu likumā piemērojama mēnešalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(6) Papildus ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajam ierēdnis ir uzskatāms par disciplināri nesodītu, ja beidzies uzliktā disciplinārsoda - pazemināšana dienesta pakāpē – termiņš un šajā laikā ierēdnim nav uzlikts jauns disciplinārsods.

(7) Ierēdnis, kuram piemērots disciplinārsods, ir tiesīgs mēneša laikā no dienas, kad viņš informēts par piemēroto disciplinārsodu, to apstrīdēt:

1) iestādes priekšnieka uzlikto disciplinārsodu – vēršoties pie Pārvaldes priekšnieka;

2) Pārvaldes priekšnieka uzlikto disciplinārsodu – vēršoties pie ģenerālinspektora.

(8) Ja Pārvaldes priekšnieka vai ģenerālinspektora lēmums ierēdni neapmierina, viņš mēneša laikā no dienas, kad iepazinies ar attiecīgo lēmumu, var to pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

29.

Izteikt 17. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzlikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu, tiek veikta dienesta pārbaude tieslietu ministra noteiktajā kārtībā un vainīgais ierēdnis tiek saukts pie disciplinārās atbildības. Ja pārbaudes gaitā ierēdņa rīcībā ir konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, dienesta pārbaudes materiālus iesniedz attiecīgajās pirmstiesas izmeklešanas iestādēs.

(2) Par disciplinārpārkāpumiem ierēdnim var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme (mutiska vai rakstiska);

2) rājiens;

3) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

4) atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā amatā;

5) pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi;

6) atbrīvošana no dienesta.

(3) Disciplinārsodu piemērošanas, kā arī to pārsūdzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets Dienesta gaitas reglamentā.”

Atbalstīt.

(1) Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzlikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu tiek veikta dienesta pārbaude tieslietu ministra noteiktajā kārtībā un vainīgais ierēdnis tiek saukts pie disciplināratbildības. Ja pārbaudes gaitā konstatēts, ka ierēdņa rīcībā ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, dienesta pārbaudes materiālus iesniedz attiecīgajām pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm.

(2) Par disciplinārpārkāpumiem ierēdnim var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme (mutvārdos vai rakstveidā);

2) rājiens;

3) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

4) atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā amatā;

5) pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi;

6) atbrīvošana no dienesta.

(3) Disciplinārsodu piemērošanas, kā arī to pārsūdzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets Dienesta gaitas reglamentā.

Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbiniekiem, kuri tiek pieņemti dienestā Pārvaldē vai Birojā pēc atbrīvošanas no iepriekšējās dienesta vietas, saglabā iepriekšējā dienesta vietā piešķirtās speciālās dienesta pakāpes un izdienas laiku.

30.

Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

“Pārvaldes dienestā pieņemtajām personām, kurām iepriekš ir piešķirtas speciālās vai militārās dienesta pakāpes, justīcijas dienesta pakāpes pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

Pārvaldes dienestā pieņemtajām personām, kurām iepriekš ir piešķirtas speciālās vai militārās dienesta pakāpes, justīcijas dienesta pakāpes pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

iestrādāts otrajā lasījumā pieņemtais 15. pants

skatīt 27. priekšlikumu

(1) Ierēdnis dienestu pilda līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Dienesta interesēs, ņemot vērā ierēdņa fiziskās un profesionālās spējas, vecākajiem un augstākajiem virsniekiem pēc viņu vēlēšanās dienesta laiku var pagarināt ar tieslietu ministra lēmumu, bet ierindniekiem, instruktoriem un jaunākajiem virsniekiem - ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu. Lēmumam par dienesta laika pagarināšanu vai atteikumu pagarināt dienesta laiku ir jābūt pamatotam.

(2) Dienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis tiek atbrīvots no dienesta:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar likumā noteiktā izdienas laika sasniegšanu,

c) sakarā ar šajā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu,

d) sakarā ar veselības stāvokli,

e) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu,

f) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

g) ja ierēdnis neatbilst dienestam saskaņā ar atestācijas komisijas atzinumu,

h) sakarā ar disciplīnārpārkāpumiem,

i) sakarā ar spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

(1) Ierēdņu personālu atbilstoši speciāai dienesta pakāpei iedala ierindniekos un instruktoros, kā arī jaunākajos, vecākajos un augstākajos virsniekos.

(2) Kārtību, kādā pretendentu pieņem dienestā, ierēdni ieceļ amatā, pārceļ, atstādina un atbrīvo no ierēdņa amata, kārtību, kādā veic ierēdņa atestāciju, piešķir kārtējo un ārkārtas speciālo dienesta pakāpi, kā arī kārtību, kādā ierēdni pazemina dienesta pakāpē, piešķiramās dienesta pakāpes augstāko robežu, ierēdņa apbalvošanas kārtību un kārtību, kādā ierēdni var atsaukt no atvaļinājuma, nosaka Ministru kabinets Dienesta gaitas reglamentā.

32.

Papildināt 19.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ierēdņiem piešķir šādas justīcijas dienesta pakāpes:

1) Ierindas sastāvam – jūstīcijas ierindnieks;

2) Instruktoru sastāvam - justīcijas kaprālis, justīcijas seržants, justīcijas virsseržants, justīcijas virsnieka vietnieks;

3) Virsnieku sastāvam:

a) jaunākajiem virsniekiem – justīcijas leitnants, jūstīcijas virsleitnants, justīcijas kapteinis;

b) vecākajiem virsniekiem – justīcijas majors, justīcijas pulkvežleitnants, justīcijas pulkvedis;

c) augstākajiem virsniekiem – justīcijas ģenerālis.”

Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdus “kārtējo un ārkārtas speciālo dienesta pakāpi, kā arī kārtību, kādā ierēdni pazemina dienesta pakāpē, piešķiramās dienesta pakāpes augstāko robežu” ar vārdiem “speciālo dienesta pakāpi, kā arī ierēdņu amatiem atbilstošās maksimālās speciālās dienesta pakāpes”.

Atbalstīt.

redakcionāli precizēts

Atbalstīt.

(1) Ierēdņu personālu atbilstoši speciāai dienesta pakāpei iedala ierindniekos un instruktoros, kā arī jaunākajos, vecākajos un augstākajos virsniekos.

(2) Ierēdņiem piešķir šādas justīcijas dienesta pakāpes:

1) ierindas sastāva ierēdņiem – jūstīcijas ierindnieks;

2) instruktoru sastāva ierēdņiem - justīcijas kaprālis, justīcijas seržants, justīcijas virsseržants, justīcijas virsnieka vietnieks;

3) virsnieku sastāva ierēdņiem:

a) jaunākajiem virsniekiem – justīcijas leitnants, jūstīcijas virsleitnants, justīcijas kapteinis,

b) vecākajiem virsniekiem – justīcijas majors, justīcijas pulkvežleitnants, justīcijas pulkvedis,

c) augstākajiem virsniekiem – justīcijas ģenerālis.

(3) Kārtību, kādā pretendentu pieņem dienestā, ierēdni ieceļ amatā, pārceļ, atstādina un atbrīvo no ierēdņa amata, kārtību, kādā veic ierēdņa atestāciju, piešķir speciālo dienesta pakāpi, kā arī ierēdņu amatiem atbilstošās maksimālās speciālās dienesta pakāpes, ierēdņa apbalvošanas kārtību un kārtību, kādā ierēdni var atsaukt no atvaļinājuma, nosaka Ministru kabinets Dienesta gaitas reglamentā.

Ierēdņa tiesības un pienākumi

Ierēdņa tiesības un pienākumi

(1) Ierēdnim, pildot dienesta pienākumus, ir šādas tiesības un pienākumi:

1) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē ierēdņa pienākumu izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

2) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, toksiskas vai narkotiskas vielas, nosūtīt apcietinātās un notiesātās personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

4) likumā noteiktajā kārtībā izdarīt personu apskati, mantu un apģērba pārbaudi, izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts ienest, lietot un glabāt ieslodzījuma vietā;

5) atbilstoši savai kompetencei likumā noteiktajā kārtībā veikt izziņu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie ieslodzījuma vietā;

6) atbilstoši savai kompetencei Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvās darbības pilnā apjomā, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus ieslodzījuma vietā;

7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nēsāt un glabāt šaujamieroci, kas ierēdnim izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām.

(2) Ierēdnim viņa pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, kuras paraugu apstiprina tieslietu ministrs.

(3) Ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, ievēro profesionālās ētikas normas.

(4) Ierēdnim ir aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

(1) Ierēdnim, pildot dienesta pienākumus, ir šādas tiesības un pienākumi:

1) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē ierēdņa pienākumu izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

2) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, toksiskas vai narkotiskas vielas, nosūtīt apcietinātās un notiesātās personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

4) likumā noteiktajā kārtībā izdarīt personu apskati, mantu un apģērba pārbaudi, izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts ienest, lietot un glabāt ieslodzījuma vietā;

5) atbilstoši savai kompetencei likumā noteiktajā kārtībā veikt izziņu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie ieslodzījuma vietā;

6) atbilstoši savai kompetencei Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvās darbības pilnā apjomā, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus ieslodzījuma vietā;

7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nēsāt un glabāt šaujamieroci, kas ierēdnim izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām.

(2) Ierēdnim viņa pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, kuras paraugu apstiprina tieslietu ministrs.

(3) Ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, ievēro profesionālās ētikas normas.

(4) Ierēdnim ir aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

(1) Ierēdnim ieslodzījuma vietā ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus - roku dzelžus, nomierināšanas kreklus, stekus, elektrošoka ierīces, dienesta suņus, asaras izraisošas vielas, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanai, lai:

1) atvairītu uzbrukumu sev vai citām personām;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, būvēm un transportlīdzekļiem vai atbrīvotu vardarbīgi ieņemtos objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības;

5) aizturētu personu, kas nepakļaujas vai pretojas viņam, var bēgt vai nodarīt kaitējumu sev un citām personām (ja ir pamats tā uzskatīt);

6) pārtrauktu apcietināto vai notiesāto bēgšanas mēģinājumu.

(2) Ierēdnim aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus (izņemot roku dzelžus) pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad tie piedalās grupveida uzbrukumā, apdraud ierēdņa, darbinieka vai citu personu veselību vai dzīvību un izrāda bruņotu pretošanos.

(3) Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, ierēdņa pienākums ir sniegt tiem pirmo palīdzību un organizēt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par visiem speciālo līdzekļu (izņemot roku dzelžus) lietošanas gadījumiem ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties (bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā) ziņo Pārvaldes priekšniekam, ģenerālinspektoram un prokuroram.

(4) Pirms speciālo līdzekļu lietošanas, ja apstākļi un situācija to ļauj, jābrīdina par nodomu lietot speciālos līdzekļus.

(1) Ierēdnim ieslodzījuma vietā ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus - roku dzelžus, nomierināšanas kreklus, stekus, elektrošoka ierīces, dienesta suņus, asaras izraisošas vielas, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanai, lai:

1) atvairītu uzbrukumu sev vai citām personām;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, būvēm un transportlīdzekļiem vai atbrīvotu vardarbīgi ieņemtos objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības;

5) aizturētu personu, kas nepakļaujas vai pretojas viņam, var bēgt vai nodarīt kaitējumu sev un citām personām (ja ir pamats tā uzskatīt);

6) pārtrauktu apcietināto vai notiesāto bēgšanas mēģinājumu.

(2) Ierēdnim aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus (izņemot roku dzelžus) pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad tie piedalās grupveida uzbrukumā, apdraud ierēdņa, darbinieka vai citu personu veselību vai dzīvību un izrāda bruņotu pretošanos.

(3) Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, ierēdņa pienākums ir sniegt tiem pirmo palīdzību un organizēt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par visiem speciālo līdzekļu (izņemot roku dzelžus) lietošanas gadījumiem ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties (bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā) ziņo Pārvaldes priekšniekam, ģenerālinspektoram un prokuroram.

(4) Pirms speciālo līdzekļu lietošanas, ja apstākļi un situācija to ļauj, jābrīdina par nodomu lietot speciālos līdzekļus.

22.pants. Ierēdņa tiesības pielietot šaujamieroci

(1) Ierēdnis ir tiesīgs pielietot šaujamieroci kā galējās nepieciešamības līdzekli, lai:

1) aizstāvētos pret personām, kuras reāli apdraud viņa vai citu personu dzīvību vai veselību;

2) novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

3) novērstu apcietinātā vai notiesātā bēgšanu, aizturētu izbēgušu apcietināto vai notiesāto;

4) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai atsakās izpildīt ierēdņa likumīgo prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) aizturētu personu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā izdarīšanas;

6) pārtrauktu personu nelikumīgu vardarbīgu iekļūšanu ieslodzījuma vietā.

(2) Ja notiek ar grautiņiem, dedzināšanu vai ķīlnieku sagrābšanu saistītas masu nekārtības, masveida pretošanās ierēdņiem un ja ar citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams, šaujamieročus drīkst pielietot pēc tieslietu ministra, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, Pārvaldes priekšnieka vai viņa vietnieka mutvārdu rīkojuma.

(3) Pirms šaujamieroča pielietošanas jābrīdina par šo nodomu mutvārdos vai izdarot brīdinājuma šāvienu.

(4) Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1) notiek pēkšņs bruņots uzbrukums ieslodzījuma vietai;

2) notiek pēkšņs bruņots uzbrukums ierēdnim vai citai personai, kā arī ja uzbrukumā tiek izmantots transportlīdzeklis;

3) tas nepieciešams ķīlnieka atbrīvošanai;

4) notiek bēgšana no ieslodzījuma vietas, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli, kā arī ja bēgšana notiek naktī vai sliktas redzamības apstākļos, vai no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā vai bēgšana notiek grupā;

5)tiek aizturēts apcietinātais vai notiesātais, kurš izrāda bruņotu pretošanos.

(5) Aizliegts pielietot šaujamieroci vietās, kur tā pielietošanas dēļ var ciest citas personas, kā arī pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem, izņemot gadījumus, ja tie piedalās bruņotā uzbrukumā, izrāda bruņotu pretošanos vai grupā apdraud citu personu dzīvību.

(6) Šaujamieroču pielietošanas gadījumā ierēdnim jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties (bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā) ziņo Pārvaldes priekšniekam, ģenerālinspektoram un prokuroram.

33.

Papildināt 22. panta otro daļu pēc vārda “Ja” ar vārdiem “ieslodzījuam vietā”.

Atbalstīt.

(1) Ierēdnis ir tiesīgs piel ietot šaujamieroci kā galējās nepieciešamības līdzekli, lai:

1) aizstāvētos pret personām, kuras reāli apdraud viņa vai citu personu dzīvību vai veselību;

2) novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

3) novērstu apcietinātā vai notiesātā bēgšanu, aizturētu izbēgušu apcietināto vai notiesāto;

4) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai atsakās izpildīt ierēdņa likumīgo prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) aizturētu personu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā izdarīšanas;

6) pārtrauktu personu nelikumīgu vardarbīgu iekļūšanu ieslodzījuma vietā.

(2) Ja ieslodzījuma vietā notiek ar grautiņiem, dedzināšanu vai ķīlnieku sagrābšanu saistītas masu nekārtības, masveida pretošanās ierēdņiem un ja ar citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams, šaujamieročus drīkst pielietot pēc tieslietu ministra, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, Pārvaldes priekšnieka vai viņa vietnieka mutvārdu rīkojuma.

(3) Pirms šaujamieroča pielietošanas jābrīdina par šo nodomu mutvārdos vai izdarot brīdinājuma šāvienu.

(4) Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1) notiek pēkšņs bruņots uzbrukums ieslodzījuma vietai;

2) notiek pēkšņs bruņots uzbrukums ierēdnim vai citai personai, kā arī tad, ja uzbrukumā tiek izmantots transportlīdzeklis;

3) tas nepieciešams ķīlnieka atbrīvošanai;

4) notiek bēgšana no ieslodzījuma vietas, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli, kā arī tad, ja bēgšana notiek naktī vai sliktas redzamības apstākļos, vai no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā vai bēgšana notiek grupā;

5)tiek aizturēts apcietinātais vai notiesātais, kurš izrāda bruņotu pretošanos.

(5) Aizliegts pielietot šaujamieroci vietās, kur tā pielietošanas dēļ var ciest citas personas, kā arī pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad tie piedalās bruņotā uzbrukumā, izrāda bruņotu pretošanos vai grupā apdraud citu personu dzīvību.

(6) Šaujamieroču pielietošanas gadījumā ierēdnim jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu ieslodzījuma vietas priekšnieks nekavējoties (bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā) ziņo Pārvaldes priekšniekam, ģenerālinspektoram un prokuroram.

Ierēdņa tiesiskā aizsardzība un darbības garantijas

Ierēdņa tiesiskā aizsardzība un darbības garantijas

(1) Ierēdnis ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības, ko viņš izvirzā pildot dienesta pienākumus, jāievēro visām personām.

(2) Ierēdnis atrodas valsts aizsardzībā – viņa dzīvību, veselību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Ierēdņa goda aizskaršana, pretošanās ierēdnim, viņa veselības vai dzīvības apdraudēšana, kā arī rīcība, kas viņam traucē pildīt dienesta pienākumus, sodāma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(1) Ierēdnis ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības, ko viņš izvirza pildot dienesta pienākumus, jāievēro visām personām.

(2) Ierēdnis atrodas valsts aizsardzībā – viņa dzīvību, veselību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Ierēdņa goda aizskaršana, pretošanās ierēdnim, viņa veselības vai dzīvības apdraudēšana, kā arī rīcība, kas viņam traucē pildīt dienesta pienākumus, sodāma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(1) Ierēdnim nav saistoši politisko organizāciju (partiju) un to apvienību vai pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

(2) Par likumpārkāpumu netiek atzīta ierēdņa rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu konstatējamas tāda nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, civiltiesiskā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja ierēdnis rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

(3) Ierēdnis neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš nepakļaujas vai pretojas ierēdnim, kā arī par trešajai personai nodarīto mantisko un fizisko kaitējumu.

(1) Ierēdnim nav saistoši politisko organizāciju (partiju) un to apvienību vai pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

(2) Par likumpārkāpumu netiek atzīta ierēdņa rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu konstatējamas tāda nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, civiltiesiskā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja ierēdnis rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

(3) Ierēdnis neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš nepakļaujas vai pretojas ierēdnim, kā arī par trešajai personai nodarīto mantisko un fizisko kaitējumu.

Ierēdņa sociālās garantijas

Ierēdņa sociālās garantijas

(1) Ierēdnis par dienestu saņem mēnešalgu atbilstoši ieņemamajam amatam, speciālai dienesta pakāpei un izdienai Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Ierēdnim ir tiesības papildus mēnešalgai Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņemt pabalstus un prēmijas, kā arī saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 28. un 29.pantu Pārvaldes budžetā attiecīgajam gadam paredzētā atalgojuma fonda ietvaros saņemt piemaksu pie mēnešalgas.

(3) Ierēdnim izdienas stāžā, kas dod tiesības uz piemaksu par izdienu un nosaka ikgadējā atvaļinājuma ilgumu, ieskaita Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, prokuratūras iestādēs, Latvijas Republikas un citu valstu militārajos formējumos nodienēto laiku, kā arī 80 procentus no citās iestādēs nostrādātā laika.

35.a

Izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdņu darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, citas piemaksas un prēmijas nosaka Ministru kabinets.”

Izslēgt 25.panta otro daļu.

Izslēgt 25. panta trešajā daļā vārdus “kā arī 80 procentus no citās iestādēs nostrādātā laika”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Ierēdņu darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, citas piemaksas un prēmijas, nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim izdienas stāžā, kas dod tiesības uz piemaksu par izdienu un nosaka ikgadējā atvaļinājuma ilgumu, ieskaita Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, prokuratūras iestādēs, Latvijas Republikas un citu valstu militārajos formējumos nodienēto laiku.

(1) Ierēdnis saņem dienas uzturdevas kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(2) Ierēdnis saņem bezmaksas formas tērpu un citus dienesta pienākumu izpildei nepieciešamos piederumus vai kompensācijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3)Formas tērpa aprakstu un atšķirības zīmes nosaka Ministru kabinets.

36.

Izslēgt 26.panta otrajā daļā vārdus “vai kompensācijas”.

Atbalstīt.

(1) Ierēdnis saņem dienas uzturdevas kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(2) Ierēdnis saņem bezmaksas formas tērpu un citus dienesta pienākumu izpildei nepieciešamos piederumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Formas tērpa aprakstu un atšķirības zīmes nosaka Ministru kabinets.

37.

Papildināt likumprojektu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:

“26.1 pants. Apdrošināšana

Ierēdnis, kā arī ieslodzījuma vietās uz darba līguma strādājošā persona ir pakļauta obligātajai valsts apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

uzskatīt par 29. pantu.

Ierēdnis, kā arī ieslodzījuma vietā uz darba līguma pamata strādājošā persona ir pakļauta obligātajai valsts apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1) Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot darbspēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisija.

(3) Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja ierēdnis gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(4) Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

38.

Papildināt 27.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu veselības uzlabošanai gadījumos, ja pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums.”;

uzskatīt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu par otro, trešo ceturto un piekto daļu.

Atbalstīt.

(1) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu veselības uzlabošanai gadījumos, kad pildot dienesta pienākumus, viņš guvis ievainojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums.

(2) Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(3) Ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot darbspēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisija.

(4) Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja ierēdnis gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(5) Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

Ierēdnis saņem bērna piedzimšanas pabalstu Valsts civildienesta likuma 25.pantā noteiktajā apmērā.

39.

Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Bērna piedzimšanas pabalsts

Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.”

Atbalstīt.

Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

Ja ierēdnis pastāvīgi nedzīvo tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem Valsts civildienesta likuma 26.pantā noteikto kompensāciju.

40.

Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

Ja ierēdnis pastāvīgi nedzīvo tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.”

Atbalstīt.

Ja ierēdnis pastāvīgi nedzīvo tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(1) Ierēdnis, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās par maksu Latvijas augstākajā izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Pārvaldes budžeta līdzekļiem vai no tās struktūrvienības budžeta līdzekļiem, kurā ierēdnis pilda dienestu.

(2) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no dienesta pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis dienestā mazāk nekā piecus gadus, mācību maksas izdevumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Ierēdnim, kas paaugstina profesionālo kvalifikāciju, saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.

41.

Aizstāt 30. panta pirmajā daļā vārdu “struktūrvienības” ar vārdu “iestādes”.

Atbalstīt.

(1) Ierēdnis, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās par maksu Latvijas augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Pārvaldes budžeta līdzekļiem vai no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kurā ierēdnis pilda dienestu.

(2) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no dienesta pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis dienestā mazāk nekā piecus gadus, mācību maksas izdevumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Ierēdnim, kas paaugstina profesionālo kvalifikāciju, saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ierēdnim ikgadējo atvaļinājumu piešķir:

1) par izdienu līdz 10 gadiem - četras kalendāra nedēļas;

2) par izdienu no 10 līdz 20 gadiem - piecas kalendāra nedēļas;

3) par izdienu no 20 līdz 25 gadiem - sešas kalendāra nedēļas;

4) par izdienu vairāk par 25 gadiem - septiņas kalendāra nedēļas.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kaŗtībā.

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ierēdnim ikgadējo atvaļinājumu piešķir:

1) par izdienu līdz 10 gadiem - četras kalendāra nedēļas;

2) par izdienu no 10 līdz 20 gadiem - piecas kalendāra nedēļas;

3) par izdienu no 20 līdz 25 gadiem - sešas kalendāra nedēļas;

4) par izdienu vairāk par 25 gadiem - septiņas kalendāra nedēļas.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēnešalgu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēnešalgu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

Ja nepieciešams, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēnešalgas saglabāšanas Valsts civildienesta likuma 33.pantā noteiktajā kārtībā.

42.

Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēnešalgas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadēji atvaļinājumu, tas ir nepieciešams, viņam līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām – līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām – līdz vienam mēnesim.”

Atbalstīt.

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēnešalgas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, tas ir nepieciešams, viņam līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām – līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām – līdz vienam mēnesim.

(1) Ierēdni atbrīvojot no dienesta, viņam izmaksā vienu no šādām kompensācijām:

1) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu, noteiktā vecuma sasniegšanu, noteiktā izdienas laika sasniegšanu, kā arī sakarā ar slimību, kuras dēļ ierēdnis kļuvis par invalīdu, - pēdējo triju mēneša atalgojumu apmērā;

2) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), ja ierēdnis nodienējis ne mazāk kā 10 gadus, - pēdējo divu mēneša atalgojumu apmērā;

3) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), atbrīvošanu no dienesta sakarā ar ierēdņa atteikšanos no cita amatagadījumā, kad amata maiņa ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, ja ierēdnis nodienējis mazāk par 10 gadiem, – mēneša atalgojuma apmērā.

(2) Ja ierēdņa pārcelšana ierēdņa amatā vai darbā citā iestādē vai ierēdņa, valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, struktūrvienība vai iestāde, uz kuru ierēdnis pārcelts, izmaksā viņam vienreizēju pabalstu jaunajā amatā vai darbā noteiktā mēneša atalgojuma apmērā un 50 procentu apmērā no jaunajā amatā vai darbā noteiktā mēneša atalgojuma par laulāto un katru apgādībā esošo ģimenes locekli, kas kopā ar ierēdni maina dzīvesvietu.

(1) Ierēdni atbrīvojot no dienesta, viņam izmaksā vienu no šādām kompensācijām:

1) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu, noteiktā vecuma sasniegšanu, noteiktā izdienas laika sasniegšanu, kā arī sakarā ar slimību, kuras dēļ ierēdnis kļuvis par invalīdu, - pēdējo triju mēneša atalgojumu apmērā;

2) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), ja ierēdnis nodienējis ne mazāk kā 10 gadus, - pēdējo divu mēneša atalgojumu apmērā;

3) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), atbrīvošanu no dienesta sakarā ar ierēdņa atteikšanos no cita amata gadījumā, kad amata maiņa ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, ja ierēdnis nodienējis mazāk par 10 gadiem, – mēneša atalgojuma apmērā.

(2) Ja ierēdņa pārcelšana ierēdņa amatā vai darbā citā iestādē vai ierēdņa, valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, struktūrvienība vai iestāde, uz kuru ierēdnis pārcelts, izmaksā viņam vienreizēju pabalstu jaunajā amatā vai darbā noteiktā mēneša atalgojuma apmērā un 50 procentu apmērā no jaunajā amatā vai darbā noteiktā mēneša atalgojuma par laulāto un katru apgādībā esošo ģimenes locekli, kas kopā ar ierēdni maina dzīvesvietu.

35.pants. Ierēdņa izdienas pensija

(1) Ierēdnim ir tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka likums.

(1) Ierēdnim ir tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka likums.

1. Līdz šā likuma 2.panta ceturtajā daļā minētā Pārvaldes nolikuma pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra noteikumi nr.409 "Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums".

2. Līdz 2004.gadam uz šā likuma 9.panta trešās daļas 1.punktā minētajiem vakantajiem ierēdņu amatiem netiek izsludināts konkurss.

3. Līdz šā likuma 19.panta otrajā daļā, 25. un 26.pantā, 27.panta otrajā daļā un 30.pantā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumi nr.417 "Noteikumi par Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību reglamentējošo Ministru kabineta noteikumu attiecināšanu uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem pēc tās nodošanas Tieslietu ministrijas pārraudzībā".

4. Līdz šā likuma 30.panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumi nr.4 "Kārtība, kādā ierēdnis atmaksā valsts segto mācību gada maksas daļu".

5. Līdz ierēdņu disciplinārsodu likuma spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem".

6. Līdz 2005.gada 1.janvārim ģenerālinspektoram un viņa vietniekam ir ierēdņa tiesības un pienākumi, tiesiskā aizsardzība, darbības garantijas, kā arī sociālās garantijas.

43.

Izslēgt pārejas noteikumos 1., 3.-6. punktu un precizēt 2.punktā atsauci uz likuma pantiem.

Atbalstīt.

Līdz 2004.gadam uz šā likuma 11.panta trešās daļas 1.punktā minētajiem vakantajiem ierēdņu amatiem netiek izsludināts konkurss.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.