Teksts LP1138

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"

Izdarīt likumā "Par pašvaldībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr.; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 15.panta 4.punktu pēc vārda "iegūšanā" ar vārdiem "nepieciešamo galvojumu sniegšana studējošajiem no trūcīgām ģimenēm studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādēm".

2. Papildināt 86.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo un formulē domstarpības ar pašvaldībām šā panta pirmajā daļā minētajos jautājumos, nosaka Ministru kabinets."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu šādā redakcijā:

"20. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumi Nr.460 "Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” “

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas ceturtajā punktā kā pastāvīga pašvaldību funkcija ir noteikts – gādāt par iedzīvotāju izglītību, ietverot pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību.

Augstākās izglītības iegūšanai studējošie var saņemt studiju kredītu un studējošā kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu. Lai saņemtu minētos kredītus nepieciešams divu fizisko personu galvojums. Studējošajiem no trūcīgām ģimenēm kredītiestāde izsniedz kredītus pēc tam, kad ir saņemts attiecīgās pašvaldības galvojums (Ministru kabineta 29.05.2001. sēdes protokols Nr.25 6.§). Šajā gadījumā divu personu galvojums nav nepieciešams.

Kopš 29.12.1996. Latvijas Republikā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.460 “Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses”. Kā minēto noteikumu izdošanas tiesiskais pamats ir norādīts likuma “Par pašvaldībām” 86.pants. Šis pants šobrīd nesatur deleģējumu Ministru kabinetam noteikt šādu kārtību, kas ir zināma nekonsekvence starp tiesību aktiem. Ar likumprojekta palīdzību šī nekonsekvence tiks novērsta.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts nosaka, ka pašvaldības augstākās izglītības ieguvei var sniegt galvojumu studējošajiem no trūcīgām ģimenēm studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai no kredītiestādēm.

Ar likumprojekta pieņemšanu tiks juridiski nostiprināts Ministru kabineta noteikumu izdošanas tiesiskais pamats, tiks likvidēta pretruna starp tiesību aktiem, jo juridisku spēku zaudēs MK noteikumi Nr.460 “Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses”, kuri šobrīd darbojas bez likumiska pamata.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtē- jais gads (2002.)			Trīs nākamie gadi 2003. 2004. 2005.						*) 2006.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos Līdzekļu apjoms, kas nepieciešams pašvaldību budžetā kredītu atmaksai par galvotajiem kredītiem kopā, tūkst. Ls.		13,7		75,3			191,5		348,7		645,7
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
3. Finansiālā ietekme
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
Gads	2001		2002			2003		2004		2005		2006
Kopējais izsniegtais kredītu apjoms no kredītiestāžu līdzekļiem, tūkst. Ls	1728		9504			24180		44028		65508		86988
Kredīta ņēmēji kopā, tūkst.	7.8		22.3			36.8		51.3		58		58
Vidējais izsniegtā kredīta lielums, Ls	222		426			657		858		1129		1500
Trūcīgo kredītņēmēju skaits, tūkst. (7.2 % no kredītņēmējiem)	0.562		1.606			2.650		3.694		4.176		4.176
Kredīta ņēmēji, kuri neatmaksā kredītu, tūkst. (Izslēgtie no studējošo saraksta: vidēji 11 % gadā un pieņem, ka visi neatmaksā kredītu)	0.062		0.177			0.291		0.406		0.459		0.459
Līdzekļu apjoms, kas nepieciešams pašvaldību budžetā kredītu atmaksai par galvotajiem kredītiem, tūkst. Ls (skaits x vidējais kredīta lielums iepriekšējā gadā)			13.7			75.3		191.5		348.7		518.8
Beidzēji, tūkst										7.8		14.5
Trūcīgie kredīta nēmēji , tūkst. (7,2%)										0.562		1.044
Kredīta ņēmēji, kuri neatmaksā kredītu, tūkst. (Pieņem, ka 20% no beidzējiem neatmaksās kredītu)										0.112		0.209
Līdzekļu apjoms, kas nepieciešams pašvaldību budžetā kredītu atmaksai par galvotajiem kredītiem, tūkst. Ls (skaits x vidējais kredīta lielums iepriekšējā gadā)												126.9
Līdzekļu apjoms, kas nepieciešams pašvaldību budžetā kredītu atmaksai par galvotajiem kredītiem kopā, tūkst. Ls			13.7			75.3		191.5		348.7		645.7
Vislielākais pašvaldību sociālais pabalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem 2000.gadā ir izsniegts kā dzīvokļa pabalsts 4549,2 tūkst.Ls apmērā 171,6 tūkstošiem saņēmēju, kas ir 7,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem (2375,3 tūkst.) 2000.gadā. Informācijas avots: Sociālais ziņojums 2001, Labklājības ministrija, Rīga, 2001

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Studiju un studējošo kreditēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 29.05.2001. noteikumi Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem un valsts vārdā sniegts galvojums”. Šo noteikumu 13.punktā ir iekļauts nosacījums “studējošajiem no trūcīgām ģimenēm kredītiestāde izsniedz kredītu pēc tam, kad ir saņemts attiecīgās pašvaldības galvojums”.

Pēc tiesību akta pieņemšanas sešu mēnešu laikā izstrādājami jauni Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses.

Noteikumus paredzēts izstrādāt ar mērķi noteikt kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus par:

1. kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmēriem;

2. pašvaldību finansu resursu izlīdzināšanas kārtību, ja tā nav noteikta likumā;

3. pašvaldību darbinieku algu maksimālajiem apmēriem;

4. likuma "Par pašvaldībām" 8.pantā noteikto funkciju veikšanai nepieciešamajiem finansēšanas avotiem;

5. kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kuros skarti ar pašvaldību darbību saistīti jautājumi;

6. citiem ar pašvaldību darbību saistītiem jautājumiem.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Projekta daļā par galvojuma sniegšanu notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.