1.Pašreizējās situācijas raksturojums

(1) 2001.gada 11.septembra traģiskie notikumi ASV un pretterorima operācija, ko ASV kopā ar daudzām citām valstīm ir uzsākusi, liecina, ka 21.gadsimtā valstīm jāsaskaras ne tikai ar karadarbību tās tradicionālajā izpratnē, bet arī ar citādām karošanas metodēm, citādām karojošajām pusēm. Parasto karošanas metožu vietā ir nākuši individuālu teroristu uzbrukumi, valstu vietā ir stājušās atsevišķas personu grupas. Tomēr ikvienā gadījumā valstis saglabā savas ANO Statūtu 51.pantā noteiktās neatņemamās tiesības uz pašaizsardzības pasākumu veikšanu – kā individuāli, tā kolektīvi.

Līdz šim Latvijai aktuālas bija starptautiskā operācijas, kuras sankcionēja ANO vai kādas citas starptautiskās organizācijas, piemēram EDSO. Iesaistīšanās kolektīvās pašaizsardzības pasākumos nebija aktuāla, jo Latvija nav neviena šāda rakstura līguma dalībvalsts. Tomēr līdz ar jauno valsts apdraudējumu, īpaši – terorisma – aktivizēšanos, var kļūt aktuāls jautājums par pievienošanos kādas valsts pašaizsardzības pasākumiem pret teroristiem. Jautājums par Latvijas iesaistīšanos pašaizsardzības pasākumos kopā ar citām valstīm ir aktuāls arī NATO kontekstā.

Līdz ar to lēmuma pieņemšanas kārtībai un citiem ar piedalīšanos tamlīdzīgās operācijās saistītajiem jautājumiem jābūt atrunātiem spēkā esošajos normatīvajos aktos.

Izanalizējot spēkā esošo likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, jāsecina, ka tas ir nepilnīgs šādu iemeslu dēļ:

1) Likums ir piemērojams tikai četriem starptautisko operāciju veidiem: (1) miera uzturēšanas operācijas, (2) miera nodrošināšanas operācijas, (3) glābšanas operācijas un (4) humānās operācijas.

2) Šobrīd likums paredz piedalīties starptautiskajās operācijās vienīgi pēc to starptautisko organizāciju rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kurām sadarbojas Latvijas Republika, bet nav paredzēta iespēja piedalīties operācijā pamatojoties uz kādas valsts lūgumu.

3) Pašlaik spēkā esošais likums neparedz iespēju iesaistīties starptautiskā operācijā bez starptautiskas organizācijas mandāta. Līdz ar to šis likums nepilnīgi nosaka visas iespējas, jo Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51.pants atļauj valstīm īstenot savas neatņemamās tiesības uz individuālo vai kolektīvo pašaizsardzību bez jebkāda mandāta no starptautiskajām organizācijām.

4) Likums nepieļauj iespēju Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību nodot kādas valsts pārziņā, bet gan tikai starptautiskas organizācijas pārziņā.

(2) Latvijas Republikas Satversme neaizliedz Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nodot kādas starptautiskas organizācijas vai valsts pārziņā, jo Latvijas Republikas Satversmes 42.pantā noteiktās Valsts Prezidenta kā valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa tiesības pavēlēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veikt militārās operācijas ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 44.pants, nosakot, ka Valsts Prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Pārējos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku tiešo vadību realizē Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kā to nosaka Nacionālo bruņoto spēku likuma 13.pants, bet lēmumus par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās pieņem Saeima vai Ministru kabinets, kā to nosaka likums “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”.

2.Tiesību akta projekta būtība

Izstrādātie grozījumi likumā

1) definē vēl vienu starptautisko operāciju veidu - starptautiskās militārās operācijas, kuru mērķis ir īstenot valstu neatņemamās tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību. Līdz ar to Latvijā šādas operācijas tiks uzskatītas par starptautiskajām operācijām, un karavīriem, kuri piedalīsies šādās operācijās, piedalīšanās laikā būs citas sociālās garantijas, kā arī vienību veidošanas kārtība būs atšķirīga no parastās. Lēmumu par piedalīšanos šajā operācijā pieņems Saeima. Lai nepārkāptu Valsts prezidenta kā valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa tiesības, pirms lēmuma sagatavošanas informācija par plānojamo operāciju tiek nosūtīta Valsts Prezidentam, kuram ir tiesības sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi jautājuma apspriešanai;

2) dod iespēju Latvijai iesaistīties starptautiskajā operācijā, ja šādu lūgumu ir izteikušas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstis;

3) dod iespēju Latvijai iesaistīties starptautiskajā operācijā bez starptautiskas organizācijas mandāta, bet īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51.panta par dalībvalstu neatņemamajām tiesībām uz individuālo vai kolektīvo pašaizsardzību;

4) paredz iespēju Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības nodot arī tās valsts pārziņā, kura vada starptautisko operāciju. Vienība jebkurā gadījumā paliek Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un šo vienību jebkurā laikā var atsaukt. Ārvalstij tiek nodotas vienīgi tiesības pavēlēt veikt konkrētus uzdevumus (operatīvā un/vai taktiskā vadība).

1.Ietekme attiecībā uz

makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3.sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4.Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Kārtējais

gads

Trīs nākamie gadi

*)

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3.Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

Kādi normatīvie akti-

Likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 20.jūnija noteikumos Nr.158 “Noteikumi par kārtību, kādā veidojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās”.

Minētā grozījuma mērķis ir izslēgt MK noteikumu normu, kas nosaka, ka Latvijas NBS vienības piedalās starptautiskajās operācijās ANO vai citas starptautiskas organizācijas apstiprinātā mandāta ietvaros. Tomēr izstrādātais MK noteikumu projekts tiks iesniegts izskatīšanai pēc grozījumu izdarīšanas likumā.

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti ( piem., Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml., numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

(atbilst / neatbilst)

Komentāri

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav saņemta

3.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas

1. kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Saeima savas kompetences ietvaros kontrolēs šī likuma izpildi

2.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.