Teksts LP1124

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"

Izdarīt likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 16.nr.) grozījumu un papildināt likuma 4.panta pirmo daļu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"8) militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumu, izmantojot NATO iepirkumu sistēmu, ja par to katrā konkrētā gadījumā ir lēmis Ministru kabinets;

9) militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumu kopīgi visām trim Baltijas valstīm, ja par piemērojamo procedūru katrā konkrētā gadījumā lēmis Ministru kabinets;

10) militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumu no ārvalstu bruņotajiem spēkiem, ja par to katrā konkrētā gadījumā lēmis Ministru kabinets."

Tiesību akta projekta

Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”

anotācija

(Ja tiesību akta projekts kādu no jautājumiem neskar, attiecīgajā ailē ieraksta:

"Tiesību akta projekts šo jomu neskar")

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likums “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” būtiski mainās valsts pasūtījumu piešķiršanas nosacījumi iegādēm, kas paredzētas valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanai. NATO valstīs konkursi militāro preču iepirkumu jomā, saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām un nacionālo likumdošanu praktiski nenotiek individuāli dalībvalstī. Visas NATO dalībvalstis, kā arī daudzas kandidāt valstis militārās iegādes veic ar NAMSA (NATO Maintenace and Supply Agency) starpniecību, ietaupot laiku, līdzekļus, un nodrošinot iekārtu savstarpējās sadarbības iespējas.

2. Tiesību akta projekta būtība

Tiek saglabāti pašlaik spēkā esošie noteikumi gadījumiem, kad likuma normas var nepiemērot iepirkumiem, kas saistīti ar valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanu. Arī Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) līgums visām dalībvalstīm paredz izņēmumus valsts aizsardzībā lietojamiem iepirkumiem. Ja Latvija nopietni vēlas iestāties NATO, tad būtisks nosacījums ir Latvijas spēja aktīvi izmantot NATO organizāciju, piemēram, NAMSA, ASV Aizsardzības departamenta FMS (Foreign Military Sales) programmas u.c., , piedāvātos pakalpojumus iepirkumu jomā. Šīs organizācijas pasūtījumus veic pēc valsts pieprasījuma un konkursos piedāvājumus neiesniedz.

Summārais ierobežojums avārijas stāvokļa novēršanas gadījumos, kad var nepiemērot likuma nosacījumus, nav pamatots, jo tad kad `ir nepieciešama ātra rīcība, nepieciešamos izdevumus nevar precīzi prognozēt. Piemēram, kuģa “Spulga” glābšanas darbu plānotās izmaksas (2000.gadā) pārsniedza 10000 Ls.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiek vienkāršotas administratīvās procedūras. Tiek samazināti valsts budžeta izdevumi, jo nav nepieciešams izmantot starpnieku pakalpojumus, kā arī nav jārīko konkursi.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme
Tiesību akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai Nav nepieciešami.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību			Nav pretrunā ar Eiropas Savienības likumdošanu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Nav pretrunā ar PTO līgumu
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav notikušas.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis