Pirmā lasījuma redakcija

(reģ. nr.1119; dok. nr.3951)

Nr. p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

1

Ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu 1. pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt selekcionāra tiesību pieškiršanas kārtību un nodrošināt selekcionāra tiesību aizsardzību.”;

attiecīgi mainīt pantu turpmāko numerāciju.

Atbalstīt.

Šā likuma mērķis ir noteikt selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un nodrošināt selekcionāra tiesību aizsardzību.

(1) Šā likuma mērķis ir noteikt selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un nodrošināt selekcionāra tiesību aizsardzību.

2

Izslēgt 1. panta pirmo daļu un attiecīgi mainīt daļu numerāciju.

Atbalstīt.

(2) Likums tiek piemērots visām botānisko ģinšu un sugu šķirnēm (ieskaitot hibrīdus).

(1) Likums tiek piemērots visām botānisko ģinšu un sugu šķirnēm (ieskaitot hibrīdus).

(3) Šķirne ir kultūraugu kopums, kas botāniskā taksona (botāniskās sistemātikas) robežās ierindota pēdējā vietā neatkarīgi no tā, vai ir pilnībā ievērotas selekcionāra tiesību piešķiršanas prasības. Tā var būt definēta kā genotipa vai genotipu kombināciju raksturojoša izpausme, kā atšķirīga no jebkura cita augu kopuma vismaz ar vienu izteiktu īpašību, un tā tiek uzskatīta par vienību, kuru pavairojot tā paliek nemainīga.

Redakcionāli

precizēts.

(2) Šķirne ir kultūraugu kopums, kas botāniskā taksona (botāniskās sistemātikas) robežās ierindota pēdējā vietā neatkarīgi no tā, vai ir pilnībā ievērotas selekcionāra tiesību piešķiršanas prasības. To var definēt kā genotipu vai genotipu kombināciju raksturojošu izpausmi, kā kopumu,kas no jebkura cita augu kopuma atšķiras vismaz ar vienu izteiktu īpašību.Šķirne tiek uzskatīta par vienību, kura pavairojot paliek nemainīga.

(1) Selekcionāra tiesības piešķir, ja šķirne ir:

1) jauna;

2) atšķirīga;

Redakcionāli

precizēts.

(1) Selekcionāra tiesības piešķir, ja šķirne ir:

1) jauna;

2) atšķirīga;

3) viendabīga;

4) stabila.

3) viendabīga;

4) stabila.

(2) Lai piešķirtu selekcionāra tiesības, šķirnei piešķir šā likuma 19.panta noteikumiem atbilstošu nosaukumu. Selekcionārs vai viņa pilnvarotais pārstāvis ievēro šajā likumā paredzēto kārtību. Selekcionāra tiesību piešķiršanai nedrīkst papildus izvirzīt citus nosacījumus.

(2) Lai piešķirtu selekcionāra tiesības, šķirnei piešķir šā likuma 20.panta noteikumiem atbilstošu nosaukumu. Selekcionārs vai viņa pilnvarotais pārstāvis ievēro šajā likumā paredzēto kārtību. Selekcionāra tiesību piešķiršanai nedrīkst papildus izvirzīt citus nosacījumus.

Šķirne tiek uzskatīta par jaunu, ja selekcionārs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, vai kāds cits ar viņa atļauju šķirnes sēklas, stādāmo materiālu, pavairojamo materiālu (turpmāk - pavairošanas materiāls) vai ražas produktu nav pārdevis vai citādi nodevis trešajām personām komerciālai izmantošanai līdz pieteikuma reģistrācijas datumam par selekcionāra tiesību piešķiršanu (turpmāk - pieteikums):

3

Aizstāt 3. pantā vārdus “līdz pieteikuma reģistrācijas datumam par selekcionāra tiesību piešķiršanu (turpmāk - pieteikums)” ar vārdiem “Līdz pieteikuma par selekcionāra tiesību piešķiršanu (turpmāk – pieteikums) reģistrācijas datumam”.

Atbalstīt.

Šķirne tiek uzskatīta par jaunu, ja selekcionārs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, vai kāds cits ar viņa atļauju šķirnes sēklas, stādāmo materiālu, pavairojamo materiālu (turpmāk - pavairošanas materiāls) vai ražas produktu nav pārdevis vai citādi nodevis trešajām personām komerciālai izmantošanai pirms dienas, kad reģistrēts pieteikums par selekcionāra tiesību piešķiršanu (turpmāk arī – pieteikums):

1) Latvijā - agrāk nekā gadu pirms pieteikuma reģistrācijas;

2) ārpus Latvijas - agrāk nekā sešus gadus pirms pieteikuma reģistrācijas attiecībā uz vīnogulājiem un koku sugām;

1) Latvijā - agrāk nekā gadu pirms pieteikuma reģistrācijas;

2) ārpus Latvijas - agrāk nekā sešus gadus pirms pieteikuma reģistrācijas attiecībā uz vīnogulājiem un koku sugām;

3) ārpus Latvijas - agrāk nekā četrus gadus pirms pieteikuma reģistrācijas attiecībā uz pārējiem augiem, kuri nav minēti šā panta 2.punktā.

3) ārpus Latvijas - agrāk nekā četrus gadus pirms pieteikuma reģistrācijas attiecībā uz pārējiem augiem, kuri nav minēti šā panta 2.punktā.

(1) Šķirne tiek uzskatīta par atšķirīgu, ja tā skaidri atšķiras no jebkuras citas šķirnes, kas kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma reģistrācijas datuma.

(1) Šķirne tiek uzskatīta par atšķirīgu, ja tā skaidri atšķiras no jebkuras citas šķirnes, kas kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma reģistrācijas datuma.

(2) Jo īpaši šķirne uzskatāma par vispārzināmu, ja kādā valstī reģistrēts pieteikums selekcionāra tiesību piešķiršanai vai šķirnes iekļaušanai oficiālajā šķirņu katalogā un ja pēc šā pieteikuma tiek piešķirtas selekcionāra tiesības vai šķirne iekļauta oficiālajā šķirņu katalogā. Par vispārzināmu tā uzskatāma ar minētā pieteikuma reģistrācijas datumu.

(2) Jo īpaši šķirne uzskatāma par vispārzināmu, ja kādā valstī reģistrēts pieteikums selekcionāra tiesību piešķiršanai vai šķirnes iekļaušanai oficiālajā šķirņu katalogā un ja pēc šā pieteikuma piešķirtas selekcionāra tiesības vai šķirne iekļauta oficiālajā šķirņu katalogā. Par vispārzināmu tā uzskatāma ar minētā pieteikuma reģistrācijas datumu.

Šķirne tiek uzskatīta par viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti, ievērojot šķirnes pavairošanas īpatnības, pēc šķirnei raksturīgajām pazīmēm ir pietiekami viendabīgi.

Redakcionāli

precizēts.

Šķirne tiek uzskatīta par viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti, ievērojot šķirnes pavairošanas īpatnības, šķirnei raksturīgo pazīmju ziņā ir pietiekami viendabīgi.

Šķirne tiek uzskatīta par stabilu, ja pēc vairākkārtējas pavairošanas vai katra pavairošanas cikla beigās (ja tiek izmantots īpašs pavairošanas cikls) šķirnes raksturīgās pazīmes būtiski nemainās.

Šķirne tiek uzskatīta par stabilu, ja pēc vairākkārtējas pavairošanas vai katra pavairošanas cikla beigās (ja tiek izmantots īpašs pavairošanas cikls) šķirnes raksturīgās pazīmes būtiski nemainās.

(1) Saskaņā ar šo likumu selekcionārs var būt:

1) fiziskā persona, kas attiecīgo šķirni izveidojusi vai izdalījusi (šķirnes autors);

2) juridiskā persona, kas ir iepriekšminētās personas darba devējs vai pasūtītājs, ja līgumā vai selekcijas institūcijas statūtos nav paredzēti citi noteikumi;

3) iepriekšminēto personu tiesību pārņēmējs.

4

5

Izteikt 7. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) darba devējs vai pasūtītājs, kas noslēdzis ar šā panta 1. punktā minēto personu līgumu par attiecīgas šķirnes izveidošanu vai izdalīšanu”;

Izteikt 7. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“1. un 2. punktā minēto personu tiesību pārņēmējs.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Saskaņā ar šo likumu selekcionārs var būt:

1) fiziskā persona, kas attiecīgo šķirni izveidojusi vai izdalījusi (šķirnes autors);

2) darba devējs vai pasūtītājs, kas noslēdzis ar šā panta 1. punktā minēto personu līgumu par attiecīgas šķirnes izveidošanu vai izdalīšanu;

3) šā panta 1. un 2. punktā minēto personu tiesību pārņēmējs.

(2) Ja šķirne ir izveidota vairāku selekcionāru kopīgas darbības rezultātā, viņiem ir kopīgas selekcionāra tiesības, kas noteiktas ar rakstisku vienošanos. Ja vienošanās nav noslēgta, katram no viņiem ir tiesības izmantot selekcionāra tiesības pēc sava ieskata, izņemot licences piešķiršanu, kā arī selekcionāra tiesību nodošanu citai personai. Šīs darbības selekcionāra tiesību līdzīpašnieki realizē, tikai savstarpēji vienojoties vai saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Ja šķirne izveidota vairāku selekcionāru kopīgas darbības rezultātā, viņiem ir kopīgas selekcionāra tiesības, kas noteiktas ar rakstveida vienošanos. Ja vienošanās nav noslēgta, katrs no viņiem ir tiesīgs izmantot selekcionāra tiesības pēc sava ieskata, izņemot licences piešķiršanu, kā arī selekcionāra tiesību nodošanu citai personai. Šīs darbības selekcionāra tiesību līdzīpašnieki realizē, tikai savstarpēji vienojoties vai saskaņā ar tiesas lēmumu.

Selekcionāra tiesību īpašnieks ir šā likuma 7.pantā minētā persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Selekcionāra tiesību īpašnieks ir šā likuma 8.pantā minētā persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Citu valstu personas pieteikumu iesniedz tikai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību.

6

Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“(1) Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē pilnvaroto pārstāvi, pamatojoties uz selekcionāra pilnvarojumu, un izsniedz pilnvarotā pārstāvja apliecību.

Atbalstīt daļēji.

“(1) Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē pilnvaroto pārstāvi, pamatojoties uz selekcionāra pilnvarojumu, un izsniedz pilnvarotā pārstāvja apliecību.

(2) Citu valstu personas pieteikumu iesniedz tikai ar pilnvarotā pārtāvja starpniecību.”

(2) Pilnvarotais pārstāvis ir Latvijas pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs vai Latvijā reģistrēta juridiskā persona.

7

Izteikt 9. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Pilnvarotais pārstāvis var būt Latvijas pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs vai Latvijā reģistrēta juridiskā persona.

Atbalstīt

(2) Pilnvarotais pārstāvis var būt Latvijas pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs vai Latvijā reģistrēta juridiskā persona.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē pilnvaroto pārstāvi, pamatojoties uz selekcionāra pilnvarojumu, un izsniedz pilnvarotā pārstāvja apliecību.

(3) Citu valstu personas pieteikumu iesniedz tikai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību.”

(3) Citu valstu personas pieteikumu iesniedz tikai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību.

Šķirnes autors ir fiziska persona, kas izveidojusi vai izdalījusi šķirni, un tai ir tiesības:

1) tikt nosauktai par šķirnes autoru un pieminētai materiālos un publikācijās par attiecīgo šķirni;

2) iesniegt priekšlikumus par šķirnes nosaukumu, nekaitējot selekcionāra interesēm;

8

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“Šķirnes autors ir fiziska persona, kas izveidojusi vai izdalījusi šķirni. Šķirnes autoram neatkarīgi no tā, kas ir selekcionāra tiesību īpašnieks, ir personiskas tiesības, kuras nav nododamas citai personai un nepāriet mantojumā. Tās ir tiesības:

1) tikt nosauktam par šķirnes autoru un pieminētam materiālos un publikācijās par attiecīgo šķirni;

2) iesniegt priekšlikumus par šķirnes nosaukumu;

Atbalstīt.

Šķirnes autors ir fiziskā persona, kas izveidojusi vai izdalījusi šķirni. Šķirnes autoram neatkarīgi no tā, kas ir selekcionāra tiesību īpašnieks, ir personiskas tiesības, kuras nav nododamas citai personai un nepāriet mantojumā. Tās ir tiesības:

1) tikt nosauktam par šķirnes autoru un pieminētam materiālos un publikācijās par attiecīgo šķirni;

2) iesniegt priekšlikumus par šķirnes nosaukumu;

3) pieprasīt, lai līgumā ar darba devēju tiktu paredzēta pamatota kompensācija par šķirnes izmantošanu. Ja šķirnes autors nav Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, viņa tiesības uz kompensāciju nosakāmas darba līgumā, kuru pildot attiecīgā šķirne ir izveidota vai izdalīta.

3) pieprasīt pamatotu līgumā noteiktu kompensāciju par šķirnes izmantošanu.”

3) pieprasīt pamatotu līgumā noteiktu kompensāciju par šķirnes izmantošanu

(1) Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk - Padome) tiek izveidota un darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

(1) Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk - Padome) tiek izveidota un darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

(2) Padomei ir šādi uzdevumi un tiesības:

1) izskatīt apelāciju;

2) pieņemt lēmumu par selekcionāra tiesību anulēšanu;

3) iesniegt Zemkopības ministrijā un citās institūcijās priekšlikumus par lauksaimniecības kultūraugu selekcijas virzieniem un selekcionāra tiesību aizsardzību.

9

10

Izteikt 11. panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Padomes galvenie uzdevumi ir šādi: “

Izteikt 11. panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Padomes uzdevumi šķirņu aizsardzības jomā ir šādi: “

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

(2) Padomes uzdevumi šķirņu aizsardzības jomā ir šādi:

1) izskatīt apelāciju;

2) pieņemt lēmumu par selekcionāra tiesību anulēšanu;

3) iesniegt Zemkopības ministrijai un citām institūcijām priekšlikumus par lauksaimniecības kultūraugu selekcijas virzieniem un selekcionāra tiesību aizsardzību.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests:

1) pieņem un izvērtē pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic selekcionāra tiesību piešķiršanas nosacījumu ekspertīzi;

3) saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātiem kritērijiem pieņem lēmumu par citās valstīs veiktas šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu;

(3) Valsts augu aizsardzības dienests:

1) pieņem un izvērtē pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic selekcionāra tiesību piešķiršanas nosacījumu ekspertīzi;

3) saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātiem kritērijiem pieņem lēmumu par citās valstīs veiktas šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu;

4) organizē šķirņu pārbaudi, slēdzot līgumus ar juridiskām personām Latvijā un citās valstīs;

5) pieņem lēmumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un spēka zaudēšanu;

6) izsniedz apliecības par selekcionāra tiesību piešķiršanu;

7) reģistrē licences selekcionāra tiesību nodošanai;

11

Izslēgt 11. panta trešās daļas 4. punktā vārdus “slēdzot līgumus ar juridiskām personām Latvijā un citās valstīs;”

Atbalstīt.

4) organizē šķirņu pārbaudi;

5) pieņem lēmumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu un spēka zaudēšanu;

6) izsniedz apliecības par selekcionāra tiesību piešķiršanu;

7) reģistrē licences selekcionāra tiesību nodošanai;

8) kārto Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistru;

9) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām;

10) veic citas šajā likumā paredzētās funkcijas.

8) kārto Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistru;

9) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām;

10) veic citas šajā likumā paredzētās funkcijas.

(1) Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā (turpmāk - Reģistrs) ietver informāciju par pieteikumiem un aizsargātajām šķirnēm.

(1) Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā (turpmāk - Reģistrs) ietver informāciju par pieteikumiem un aizsargātajām šķirnēm.

(2) Reģistrā par pieteikumiem iekļauj šādas ziņas:

1) pieteikuma reģistrācijas numurs un datums;

2) pieteicēja nosaukums, adrese un, ja pieteicējs nav selekcionārs, pilnvarojums;

3) pieteiktais šķirnes nosaukums;

Redakcionāli

precizēts.

(2) Reģistrā par pieteikumiem iekļaujamas šādas ziņas:

1) pieteikuma reģistrācijas numurs un datums;

2) selekcionāra vai viņa pilnvarotā pārstāvja (turpmāk – pieteicējs) nosaukums, adrese un, ja pieteicējs nav selekcionārs, pilnvarojums;

3) pieteiktais šķirnes nosaukums;

4) selekcionāra nosaukums un adrese;

5) šķirnes apraksta tehniskā anketa vai šķirnes apraksts, kas izveidots, veicot šķirnes pārbaudi (turpmāk - šķirnes apraksts);

6) prioritātes datums;

7) informācija par pieteikuma izskatīšanas gaitu.

4) selekcionāra nosaukums un adrese;

5) šķirnes apraksta tehniskā anketa vai šķirnes apraksts, kas izveidots, veicot šķirnes pārbaudi (turpmāk - šķirnes apraksts);

6) prioritātes datums;

7) informācija par pieteikuma izskatīšanas gaitu.

(3) Reģistrā par aizsargātajām šķirnēm iekļauj šādas ziņas:

1) numurs, ar kādu šķirne iekļauta Reģistrā;

2) selekcionāra tiesību īpašnieka, selekcionāra, pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese;

3) šķirnes nosaukums;

4) šķirnes apraksts;

(3) Reģistrā par aizsargātajām šķirnēm iekļaujamas šādas ziņas:

1) numurs, ar kādu šķirne iekļauta Reģistrā;

2) selekcionāra tiesību īpašnieka, selekcionāra, pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese;

3) šķirnes nosaukums;

4) šķirnes apraksts;

5) norāde par šķirnes komponentiem, ja tie tiek izmantoti šķirnes pavairošanai;

6) selekcionāra tiesību piešķiršanas datums, ilgums, selekcionāra tiesību spēka zaudēšana un anulēšana;

7) informācija par izsniegtajām licencēm.

5) norāde par šķirnes komponentiem, ja tie tiek izmantoti šķirnes pavairošanai;

6) selekcionāra tiesību piešķiršanas datums, termiņš, uz kādu selekcionāra tiesības piešķirtas, selekcionāra tiesību spēka zaudēšana un anulēšana;

7) informācija par izsniegtajām licencēm.

(4) Par Reģistrā iekļauto ziņu sniegšanu, patiesumu, papildināšanu un izmaiņām ir atbildīgs pieteicējs un selekcionāra tiesību īpašnieks.

(4) Par Reģistrā iekļaujamo ziņu sniegšanu, to patiesumu, papildināšanu un grozīšanu ir atbildīgs pieteicējs un selekcionāra tiesību īpašnieks.

(1) Selekcionārs vai viņa pilnvarotais pārstāvis (turpmāk - pieteicējs) iesniedz pieteikumu Valsts augu aizsardzības dienestā. Zemkopības ministrs izdod instrukciju par pieteikumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību.

12

Izteikt 13. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Pieteikuma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Zemkopības ministra izdota instrukcija.”

Atbalstīt.

(1) Pieteicējs iesniedz pieteikumu Valsts augu aizsardzības dienestam.

(2) Pieteikumu veido aizpildīta pieteikuma veidlapa un šādi pievienotie dokumenti:

1) šķirnes apraksts;

2) populārs šķirnes apraksts;

3) maksājuma dokumenta kopija par pieteikuma iesniegšanu;

(2) Pieteikumu veido aizpildīta pieteikuma veidlapa un šādi pievienotie dokumenti:

1) šķirnes apraksts;

2) populārs šķirnes apraksts;

3) par pieteikuma iesniegšanu izdarītā maksājuma dokumenta kopija ;

4) pilnvarojums, ja pieteicējs nav selekcionārs;

5) dokumenti, kas minēti šā likuma 14.pantā, ja tiek pieprasīta konvencijprioritāte;

6) pirmās selekcionāra tiesību piešķiršanas apliecības kopija, ja selekcionāra tiesības aizsargātas citās valstīs.

4) pilnvarojums, ja pieteicējs nav selekcionārs;

5) dokumenti, kas minēti šā likuma 15.pantā, ja tiek pieprasīta konvencijprioritāte;

6) pirmās selekcionāra tiesību piešķiršanas apliecības kopija, ja selekcionāra tiesības aizsargātas citās valstīs.

(3) Pieteikumu reģistrē, ja iesniegta šķirnes apraksta tehniskā anketa un pieteikuma veidlapā norādīta šāda informācija:

1) pieteicēja nosaukums un adrese;

2) selekcionāra nosaukums un adrese (ja pieteicējs nav selekcionārs);

3) pieteiktais šķirnes nosaukums;

4) valsts, kurā pieteikums reģistrēts, un reģistrācijas datums, ja tiek pieprasīta konvencijprioritāte.

(3) Pieteikumu reģistrē, ja iesniegta šķirnes apraksta tehniskā anketa un pieteikuma veidlapā norādīta šāda informācija:

1) pieteicēja nosaukums un adrese;

2) selekcionāra nosaukums un adrese (ja pieteicējs nav selekcionārs);

3) pieteiktais šķirnes nosaukums;

4) valsts, kurā pieteikums reģistrēts, un reģistrācijas datums, ja tiek pieprasīta konvencijprioritāte.

(4) Pieteikuma veidlapu aizpilda latviešu valodā. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pieprasīt pieteikumam pievienoto dokumentu tulkojumu latviešu valodā.

13

Izteikt 13. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pieteikuma veidlapu aizpilda latviešu valodā. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pieprasīt pieteikumam pievienoto dokumentu, ja tie ir kādā no svešvalodām, tulkojumu latviešu valodā.”

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēts.

(4) Pieteikuma veidlapu aizpilda latviešu valodā. Ja pieteikumam pievienotie dokumenti ir kādā no svešvalodām,Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pieprasīt to tulkojumu latviešu valodā.

(5) Ja šķirne veidota, izmantojot citas šķirnes (komponentus), pieteicējam ir tiesības pieprasīt, lai informācija par šķirnes komponentiem tiktu uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju

(5) Ja šķirne veidota, izmantojot citas šķirnes (komponentus), pieteicējam ir tiesības pieprasīt, lai informācija par šķirnes komponentiem tiktu uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju.

(6) Pēc pieteikuma reģistrēšanas šķirni uzskata par vispārzināmu un tai piemēro pagaidu aizsardzību.

(6) Pēc pieteikuma reģistrācijas šķirni uzskata par vispārzināmu un tai piemēro pagaidu aizsardzību.

(1) Ja pirmo pieteikumu pieteicējs iesniedz citā Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (turpmāk - UPOV) dalībvalstī un 12 mēnešu laikā pēc pirmā pieteikuma iesniedz Latvijā tās pašas šķirnes pieteikumu, otrajam pieteikumam ir prioritātes tiesības no pirmā pieteikuma reģistrācijas datuma. Pirmā pieteikuma reģistrācijas datums šajā laikā netiek ieskaitīts.

Redakcionāli precizēts.

(1) Ja pirmo pieteikumu pieteicējs iesniedz citā Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (turpmāk - UPOV) dalībvalstī un 12 mēnešu laikā pēc pirmā pieteikuma iesniedz Latvijā tās pašas šķirnes pieteikumu, otrajam pieteikumam ir prioritātes tiesības no pirmā pieteikuma reģistrācijas datuma. Pirmā pieteikuma reģistrācijas datums šajā laikā netiek ieskaitīts.

(2) Lai apliecinātu prioritāti, pieteicējs triju mēnešu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz reģistrēta pieteikuma kopiju, kas apstiprina prioritātes datumu.

(2) Lai apliecinātu prioritāti, pieteicējs triju mēnešu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz reģistrēta, prioritātes datumu apstiprinoša pieteikuma kopiju.

(3) Pieteicējam ir tiesības trīs gadus pēc prioritātes datuma iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā papildu informāciju, dokumentus vai materiālus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai un šķirnes pārbaudei.

(3) Pieteicējam ir tiesības trīs gadu laikā pēc prioritātes datuma iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestam papildu informāciju, dokumentus vai materiālus, kas nepieciešami pieteikuma izvērtēšanai un šķirnes pārbaudei.

(4) Cita pieteikuma reģistrācija par pirmajā pieteikumā minēto šķirni, šīs šķirnes izmantošana vai ziņu publicēšana par to nevar būt par iemeslu otrā pieteikuma noraidīšanai. Minētās darbības nevar būt arī par pamatu, lai rastos jebkādas trešās personas tiesības uz šķirni.

(4) Cita pieteikuma reģistrācija par pirmajā pieteikumā minēto šķirni, šīs šķirnes izmantošana vai ziņu publicēšana par to nevar būt par iemeslu otrā pieteikuma noraidīšanai. Minētās darbības nevar būt arī par pamatu, lai rastos jebkādas trešās personas tiesības uz šķirni.

(1) Mēneša laikā no pieteikuma reģistrācijas Valsts augu aizsardzības dienests:

1) pārbauda pieteicēja tiesības iesniegt pieteikumu un šķirnes atbilstību šā likuma 3.panta noteikumiem;

Redakcionāli precizēts.

(1) Mēneša laikā no pieteikuma reģistrācijas Valsts augu aizsardzības dienests:

1) pārbauda pieteicēja tiesības iesniegt pieteikumu un šķirnes atbilstību šā likuma 4.panta noteikumiem;

2) rakstiski informē pieteicēju par nepieciešamību papildināt reģistrēto pieteikumu ar šā likuma 13.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem, nepieciešamību iesniegt pievienoto dokumentu tulkojumus, kā arī par šķirnes pārbaudes kārtību.

2) rakstveidā informē pieteicēju par nepieciešamību papildināt reģistrēto pieteikumu ar šā likuma 14.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem un iesniegt pievienoto dokumentu tulkojumu latviešu valodā, kā arī par šķirnes pārbaudes kārtību.

(2) Ja pieteikuma izskatīšanas laikā Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka šķirne neatbilst šā panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, tas pieteikumu noraida, par to rakstiski informējot pieteicēju.

(2) Ja pieteikuma izskatīšanas laikā Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka šķirne neatbilst šā panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, tas pieteikumu noraida, par to rakstveidā informējot pieteicēju.

(1) Ieinteresētajām personām trīs mēnešu laikā pēc tam, kad publicēta informācija par pieteikumu, ir tiesības iesniegt iebildumus Valsts augu aizsardzības dienestā. Iebildumi var attiekties uz šķirnes jaunumu, atšķirību, viendabību, stabilitāti vai tiesībām iesniegt pieteikumu. Iebildumus iesniedz rakstiski, pievienojot tiem dokumentāru pamatojumu.

Redakcionāli precizēts.

1. Ieinteresētajām personām ir tiesības triju mēnešu laikā pēc tam, kad publicēta informācija par pieteikumu, iesniegt iebildumus Valsts augu aizsardzības dienestam. Iebildumi var attiekties uz šķirnes jaunumu, atšķirību, viendabību, stabilitāti vai tiesībām iesniegt pieteikumu. Iebildumus iesniedz rakstveidā, pievienojot tiem dokumentāru pamatojumu.

(2) Pieteicējs divu mēnešu laikā pēc iebildumu saņemšanas sniedz paskaidrojumu par iebildumiem. Ja pieteicējs paskaidrojumu nesniedz, Valsts augu aizsardzības dienests pieteikumu noraida.

(2) Pieteicējs divu mēnešu laikā pēc iebildumu saņemšanas sniedz paskaidrojumu par iebildumiem. Ja pieteicējs paskaidrojumu nesniedz, Valsts augu aizsardzības dienests pieteikumu noraida.

(3) Ja iebildumi attiecas uz šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti, Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pieprasīt atkārtotu šķirnes pārbaudi.

(3) Ja iebildumi attiecas uz šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti, Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pieprasīt atkārtotu šķirnes pārbaudi.

(1) Valsts augu aizsardzības dienests organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu instrukciju. Kultūraugu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku apstiprina zemkopības ministrs.

(1) Valsts augu aizsardzības dienests organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu instrukciju. Kultūraugu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku apstiprina zemkopības ministrs.

(2) Ja šķirnei, par kuru iesniegts pieteikums, atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude veikta citā valstī, pieteicējs iesniedz šķirnes aprakstu Valsts augu aizsardzības dienestā.

(2) Ja šķirnei, par kuru iesniegts pieteikums, atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude veikta citā valstī, pieteicējs iesniedz šķirnes aprakstu Valsts augu aizsardzības dienestam.

1. Pēc tam, kad pabeigta šķirnes pārbaude (ja tāda bija nepieciešama), Valsts augu aizsardzības dienests nosūta pieteicējam paziņojumu par pārbaudes rezultātiem. Pieteicējam divu mēnešu laikā ir tiesības iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iebildumus pret veikto šķirnes pārbaudi.

14

Aizstāt 18. panta pirmajā daļā vārdu “pret”ar vārdu “par “.

Atbalstīt.

(1) Pēc tam, kad pabeigta šķirnes pārbaude (ja tāda bija nepieciešama), Valsts augu aizsardzības dienests nosūta pieteicējam paziņojumu par pārbaudes rezultātiem. Pieteicējam ir tiesības divu mēnešu laikā iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestam iebildumus par veikto šķirnes pārbaudi.

(2) Selekcionāra tiesības piešķir:

1) ja iesniegta pilnībā aizpildīta pieteikuma veidlapa un pievienoti šā likuma 13.panta otrajā daļā minētie dokumenti;

2) saskaņā ar šā likuma 2., 3., 4., 5. un 6.panta noteikumiem.

(2) Selekcionāra tiesības piešķir:

1) ja iesniegta pilnībā aizpildīta pieteikuma veidlapa un pievienoti šā likuma 14.panta otrajā daļā minētie dokumenti;

2) saskaņā ar šā likuma 3., 4., 5. , 6. un 7.panta noteikumiem.

(3) Selekcionāra tiesības piešķir ar Valsts augu aizsardzības dienesta lēmuma pieņemšanas datumu. Valsts augu aizsardzības dienests informē pieteicēju par minēto lēmumu rakstiski un izsniedz apliecību par selekcionāra tiesību piešķiršanu.

15

Izteikt18. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(3) Selekcionāra tiesības piešķir ar Valsts augu aizsardzības dienesta lēmumu, kas stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.”

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēts.

“(3) Selekcionāra tiesības piešķir ar Valsts augu aizsardzības dienesta lēmumu, kas stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu. Valsts augu aizsardzības dienests rakstveidā informē pieteicēju par minēto lēmumu un izsniedz apliecību par selekcionāra tiesību piešķiršanu.

(1) Šķirnes nosaukumu piesaka, iesniedzot pieteikumu. Ja šķirne ir vispārzināma, to piesaka ar iepriekš lietoto nosaukumu. Ja iesniegums vienlaikus iesniegts vairākās valstīs, pieteicējs lieto vienu un to pašu šķirnes nosaukumu. Pēc selekcionāra tiesību piešķiršanas un šķirnes aizsardzības izbeigšanās lieto reģistrēto šķirnes nosaukumu.

(1) Šķirnes nosaukumu piesaka, iesniedzot pieteikumu. Ja šķirne ir vispārzināma, to piesaka ar iepriekš lietoto nosaukumu. Ja pieteikums vienlaikus iesniegts vairākās valstīs, pieteicējs lieto vienu un to pašu šķirnes nosaukumu. Pēc selekcionāra tiesību piešķiršanas un šķirnes aizsardzības izbeigšanās lieto reģistrēto šķirnes nosaukumu.

(2) Šķirnes nosaukumam jāatbilst UPOV prasībām attiecībā uz kultivēto augu starptautisko nomenklatūru. Šķirnes nosaukums var sastāvēt no vārdiem, burtu un skaitļu kombinācijas, kā arī no skaitļiem, ja tā ir pieņemta prakse nosaukuma piešķiršanā. Nosaukumam jābūt tādam, lai pēc tā varētu atpazīt šķirni un skaidri atšķirt no tās pašas sugas vai radniecīgu augu sugu šķirņu nosaukumiem un reģistrētiem firmu nosaukumiem, kā arī atbilstošam valodas normām.

(2) Šķirnes nosaukumam jāatbilst UPOV prasībām attiecībā uz kultūraugu starptautisko nomenklatūru. Šķirnes nosaukums var sastāvēt no vārdiem, burtu un skaitļu kombinācijas, kā arī no skaitļiem, ja tā ir pieņemta prakse nosaukuma piešķiršanā. Nosaukumam jābūt tādam, lai pēc tā varētu atpazīt šķirni un lai to varētu skaidri atšķirt no tās pašas sugas vai radniecīgu augu sugu šķirņu nosaukumiem un reģistrētiem firmu nosaukumiem, kā arī tam jāatbilst valodas normām.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda pieteiktā nosaukuma atbilstību šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem. Ja pieteiktais nosaukums:

1) ir atbilstošs, to publicē. Ieinteresētajām personām triju mēnešu laikā no tā publicēšanas dienas ir tiesības sniegt iebildumus pret pieteikto šķirnes nosaukumu Valsts augu aizsardzības dienestā. Valsts augu aizsardzības dienests informē pieteicēju par saņemtajiem iebildumiem un lēmumu par šķirnes nosaukuma atbilstību šā likuma noteikumiem;

16

Aizvietot 19. panta trešās daļas 1. punktā vārdu “pret”ar vārdu “par “.

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēts.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda pieteiktā nosaukuma atbilstību šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem. Ja pieteiktais nosaukums:

1) ir atbilstošs, to publicē. Ieinteresētajām personām ir tiesības triju mēnešu laikā no tā publicēšanas dienas iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestam iebildumus par pieteikto šķirnes nosaukumu. Valsts augu aizsardzības dienests informē pieteicēju par saņemtajiem iebildumiem un lēmumu par šķirnes nosaukuma atbilstību šā likuma noteikumiem;

2) nav atbilstošs, pieteicējs mēneša laikā iesniedz priekšlikumu jaunam šķirnes nosaukumam. Ja pieteicējs priekšlikumu neiesniedz, pieteikumu noraida, par to rakstiski informējot pieteicēju.

2) nav atbilstošs, pieteicējs mēneša laikā iesniedz priekšlikumu par jaunu šķirnes nosaukumu. Ja pieteicējs priekšlikumu neiesniedz, pieteikumu noraida, par to rakstveidā informējot pieteicēju.

(4) Šķirnes nosaukumu reģistrē reizē ar selekcionāra tiesību piešķiršanu.

(4) Šķirnes nosaukumu reģistrē reizē ar selekcionāra tiesību piešķiršanu.

(5) Valsts augu aizsardzības dienests reģistrētu šķirnes nosaukumu atzīst par nepiemērotu, ja:

1) nosaukums reģistrēts, neievērojot šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus;

2) saņemts selekcionāra tiesību īpašnieka rakstisks lūgums;

3) saņemts attiecīgs Padomes vai tiesas lēmums.

(5) Valsts augu aizsardzības dienests reģistrētu šķirnes nosaukumu atzīst par nepiemērotu, ja:

1) nosaukums reģistrēts, neievērojot šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus;

2) saņemts selekcionāra tiesību īpašnieka rakstveida lūgums;

3) saņemts attiecīgs Padomes vai tiesas lēmums.

(6) Šķirnes nosaukumu, kas atzīts par nepiemērotu, atceļ, reģistrējot jaunu nosaukumu.

(6) Šķirnes nosaukumu, kas atzīts par nepiemērotu, atceļ, reģistrējot jaunu nosaukumu.

Valsts augu aizsardzības dienests publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju:

1) reģistrētie un noraidītie pieteikumi;

2) pieteiktie šķirņu nosaukumi un nosaukumu maiņa aizsargātajām šķirnēm;

Valsts augu aizsardzības dienests publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju:

1) reģistrētie un noraidītie pieteikumi;

2) pieteiktie šķirņu nosaukumi un nosaukumu maiņa aizsargātajām šķirnēm;

3) selekcionāra tiesību piešķiršana, anulēšana vai spēka zaudēšana;

4) selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai pilnvarotā pārstāvja maiņa;

5) citi ar šo likumu saistīti paziņojumi.

3) selekcionāra tiesību piešķiršana, spēka zaudēšana vai anulēšana ;

4) selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai pilnvarotā pārstāvja maiņa;

5) citi ar šo likumu saistīti paziņojumi.

Selekcionāra tiesību īpašnieks vai pilnvarotais pārstāvis par selekcionāra tiesību aizsardzību maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Selekcionāra tiesību īpašnieks vai pilnvarotais pārstāvis par selekcionāra tiesību aizsardzību maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(1) Neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu. Ievērojot šā likuma 24.panta noteikumus, selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātas šķirnes pavairošanas materiālu saistītu darbību veikšanai:

1) ražošana un pavairošana;

17

18

Izslēgt 22. panta pirmās daļas 1., 2. 3. un 6. punktu.

Izslēgt 22. panta pirmās daļas 2. , 3. un 6. punktu, attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

(1) Neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu. Ievērojot šā likuma 25.panta noteikumus, selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu saistītu darbību veikšanai:

1) ražošana un pavairošana;

2) sagatavošana atbilstoši izsējas prasībām, lai pavairotu šķirni;

3) piedāvāšana pārdošanai;

4) pārdošana vai cita veida realizācija;

5) eksports un imports;

6) glabāšana šīs panta daļas 1., 2., 3., 4. vai 5.punktā minēto mērķu īstenošanai.

2) pārdošana vai cita veida realizācija;

3) eksports un imports.

(2) Ievērojot šā likuma 24.panta noteikumus, šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajām darbībām ar ražas produktu (ieskaitot visu augu un auga daļas), kas iegūts, neatļauti izmantojot aizsargātas šķirnes pavairošanas materiālu, ir nepieciešama selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja, ja vien viņam nav bijusi iespēja izmantot savas tiesības attiecībā uz minētās šķirnes pavairošanas materiālu.

19

Izslēgt 22. panta otrajā daļā skaitļus “1, 2, 3 un 6”.

Aizstāt 22. panta otrajā daļā skaitļus “1, 2, 3., 4., 5. un 6. “ar skaitļiem “1, 2 un 3”

Atbalstīt

daļējui.

Atbalstīt.

(2) Ievērojot šā likuma 25.pa nta noteikumus, šā panta pirmās daļas 1., 2.un 3.punktā minētajām darbībām ar ražas produktu (ieskaitot visu augu un auga daļas), kas iegūts, neatļauti izmantojot aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu, ir nepieciešama selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja, ja vien viņam nav bijusi iespēja izmantot savas tiesības attiecībā uz minētās šķirnes pavairošanas materiālu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai augu šķirnei:

1) kura pamatā izveidota no aizsargātas šķirnes, ja šī aizsargātā šķirne pati nav pamatā izveidota šādā veidā;

2) kura, ievērojot šā likuma 4.panta noteikumus, nepietiekami atšķiras no aizsargātās šķirnes;

3) kuras ražošanai ir atkārtoti jāizmanto aizsargātā šķirne.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai augu šķirnei:

1) kura pamatā izveidota no aizsargātās šķirnes, ja šī aizsargātā šķirne pati nav pamatā izveidota šādā veidā;

2) kura, ievērojot šā likuma 5.panta noteikumus, nepietiekami atšķiras no aizsargātās šķirnes;

3) kuras ražošanai ir atkārtoti jāizmanto aizsargātā šķirne.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētā šķirne tiek uzskatīta par pamatā izveidotu no citas (sākotnējās) šķirnes, ja tā:

1. izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes vai no šķirnes, kas pati ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes, tomēr saglabājot galvenās īpašības, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija;

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētā šķirne tiek uzskatīta par pamatā izveidotu no citas (sākotnējās) šķirnes, ja tā:

1) izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes vai no šķirnes, kas pati ir izveidota galvenokārt no sākotnējās šķirnes, tomēr saglabājot galvenās īpašības, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija;

2) ir skaidri atšķirama no sākotnējās šķirnes;

3) atbilst sākotnējās šķirnes galvenajām īpašībām, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija, izņemot atšķirības, kas radušās izveidošanas procesā.

2) ir skaidri atšķirama no sākotnējās šķirnes;

3) atbilst sākotnējās šķirnes galvenajām īpašībām, kuru izcelsmi nosaka sākotnējās šķirnes genotips vai genotipu kombinācija, izņemot atšķirības, kas radušās izveidošanas procesā.

(5) Šķirni var pamatā izveidot, atlasot dabiskos vai inducētos mutantus, somaklonālos variantus vai īpatņus, kas atšķiras no sākotnējās šķirnes, kā arī izmantojot atkrustošanu vai transformējot ar ģenētiskās inženierijas vai citām metodēm.

(5) Šķirni var pamatā izveidot, atlasot dabiskos vai inducētos mutantus, somaklonālos variantus vai īpatņus, kas atšķiras no sākotnējās šķirnes, kā arī izmantojot atkrustošanu vai transformējot ar ģenētiskās inženierijas vai citām metodēm.

(1) Selekcionāra tiesību īpašniekam ir tiesības nodot piešķirtās selekcionāra tiesības:

1) pilnībā - selekcionāra tiesību pārņēmējam;

2) daļēji - ar pilnvarojumu vai licences līgumu saskaņā ar šā likuma 27.panta noteikumiem.

(1) Selekcionāra tiesību īpašniekam ir tiesības nodot piešķirtās selekcionāra tiesības:

1) pilnībā - selekcionāra tiesību pārņēmējam;

2) daļēji - ar pilnvarojumu vai licences līgumu saskaņā ar šā likuma 28.panta noteikumiem.

(2) Selekcionāra tiesības nodod rakstiski, un tās ir spēkā no reģistrācijas brīža Valsts augu aizsardzības dienestā.

(2) Selekcionāra tiesības nodod rakstveidā, un tās ir spēkā no dienas, kad tās reģistrētas Valsts augu aizsardzības dienestā.

(1) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai nodrošinātu ražošanu, bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas ir tiesības izmantot pavairošanai ražas produktus, kas iegūti viņu īpašumā vai lietošanā esošos laukos no pašu iesētās Latvijā aizsargātās šķirnes (kura nav hibrīda vai sintētiska šķirne), ja tiek audzētas šādas augu sugas - dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.), lucerna (Medicago sativa L.), zirņi (Pisum sativum L.), lauka pupas (Vicia faba L.), sējas vīķi (Vicia sativa L.), auzas (Avena sativa L.), mieži (Hordeum vulgare L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (x Triticosecale Wittm.), mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol.), cietie kvieši (Triticum durum Desf.), kartupeļi (Solanum tuberosum L.), ripsis [Brassica napus L. (partim)], rapsis [Brassica rapa L. (partim)], lini (Linum usitatissimum L.), izņemot šķiedras linus.

(2) Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kuru īpašumā vai lietošanā šā panta pirmajā

20

Aizstāt 24. panta pirmajā daļā vārdu “laukos”ar vārdiem “zemes gabalos”.

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēts.

Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai nodrošinātu ražošanu, bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas ir tiesības izmantot pavairošanai ražas produktus, kas iegūti viņu īpašumā vai lietošanā esošos zemes gabalos no pašu iesētās Latvijā aizsargātās šķirnes (kura nav hibrīda vai sintētiska šķirne), ja tiek audzētas šādas augu sugas - dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.), lucerna (Medicago sativa L.), zirņi (Pisum sativum L.), lauka pupas (Vicia faba L.), sējas vīķi (Vicia sativa L.), auzas (Avena sativa L.), mieži (Hordeum vulgare L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (x Triticosecale Wittm.), mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol.), cietie kvieši (Triticum durum Desf.), kartupeļi (Solanum tuberosum L.), ripsis [Brassica napus L. (partim)], rapsis [Brassica rapa L. (partim)], lini (Linum usitatissimum L.), izņemot šķiedras linus.

daļā minēto augu sugu kopējā platība nepārsniedz 20 ha, par ražas produktu pavairošanu, kas iegūti no pašu iesētas aizsargātas šķirnes, selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzību nemaksā. Ja minētā platība pārsniedz 20 ha, atlīdzību maksā, bet tā ir par 50 % mazāka nekā par licencētu tās pašas šķirnes pavairošanas materiālu tai pašai platībai.

21

Izslēgt 24. panta otro daļu.

Atbalstīt.

Selekcionāra tiesības nepiemēro darbībām:

1) kuras veiktas privāti un nekomerciālos nolūkos;

2) kuras veiktas eksperimentālos nolūkos;

3) kuru mērķis ir izveidot jaunas šķirnes, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti šā likuma 22.panta trešās daļas noteikumi attiecībā uz tām darbībām ar šķirnēm, kas minētas šā likuma 22.panta pirmajā un otrajā daļā;

Redkacionāli

precizēts.

Selekcionāra tiesības nepiemēro darbībām:

1. kuras veiktas privāti un nekomerciālos nolūkos;

1. kuras veiktas eksperimentālos nolūkos;
2. kuru mērķis ir izveidot jaunas šķirnes, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti šā likuma 23.panta trešās daļas noteikumi attiecībā uz tām darbībām ar šķirnēm, kas minētas šā likuma 23.panta pirmajā un otrajā daļā;

4) ar aizsargātas šķirnes pavairošanas materiālu, ražas produktu (ieskaitot visu augu un auga daļas) un jebkuru materiālu, kas iegūts no ražas produkta vai šā likuma 22.panta trešajā daļā minētajām šķirnēm, ja šo materiālu vai šīs šķirnes selekcionārs (vai ar viņa piekrišanu) ir pārdevis vai kā citādi laidis apgrozībā, ja vien nav ietverta kāda no šādām darbībām:

a) aizsargātās šķirnes tālāka pavairošana;

22

Izteikt 25. panta ceturtās daļas “a”punktu šādā redakcijā:

“a) aizsargātās šķirnes tālāku pavairošanu pārdošanai;”

Neatbalstīt

4) ar aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu, ražas produktu (ieskaitot visu augu un auga daļas) un jebkuru materiālu, kas iegūts no ražas produkta vai šā likuma 23.panta trešajā daļā minētajām šķirnēm, ja šo materiālu vai šīs šķirnes selekcionārs ir pārdevis vai kā citādi laidis apgrozībā (vai tas noticis ar viņa piekrišanu), ja vien nav veikta kāda no šādām darbībām:

a) aizsargātās šķirnes tālāka pavairošana,

b) aizsargātās šķirnes pavairošanas materiāla, ražas produkta (ieskaitot visu augu un auga daļas) un jebkura materiāla, kas iegūts no ražas produkta, eksports, kas dotu iespēju šo šķirni pavairot valstī, kura neaizsargā to ģinšu vai sugu šķirnes, pie kurām pieder minētā šķirne, izņemot gadījumus, kad šis eksportējamais materiāls ir paredzēts galējam patēriņam.

(1) Selekcionāra tiesības tiek iegūtas dienā, kad pieņemts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, un ir spēkā līdz divdesmit piektā kalendāra gada beigām, vīnogulāju un koku sugām - līdz trīsdesmitā kalendāra gada beigām kopš tiesību piešķiršanas gada.

b) aizsargātās šķirnes pavairošanas materiāla, ražas produkta (ieskaitot visu augu un auga daļas) un jebkura materiāla, kas iegūts no ražas produkta, eksports, kas dotu iespēju šo šķirni pavairot valstī, kura neaizsargā to ģinšu vai sugu šķirnes, pie kurām pieder minētā šķirne, izņemot gadījumus, kad šis eksportējamais materiāls ir paredzēts galējam patēriņam.

(1) Selekcionāra tiesības tiek iegūtas dienā, kad pieņemts lēmums par selekcionāra tiesību piešķiršanu, un ir spēkā līdz divdesmit piektā kalendāra gada beigām, vīnogulāju un koku sugām - līdz trīsdesmitā kalendāra gada beigām kopš tiesību piešķiršanas gada.

(2) Pēc selekcionāra tiesību īpašnieka pamatota iesnieguma saņemšanas Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu vēl par pieciem gadiem.

(2) Pēc selekcionāra tiesību īpašnieka pamatota iesnieguma saņemšanas Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu vēl par pieciem gadiem.

(1) Selekcionāra tiesību īpašniekam savas tiesības izmantot aizsargātu šķirni par ienākumu avotu ir tiesības nodot citai personai, izsniedzot vienkāršo licenci, izņēmuma licenci vai izsludinot brīvo licenci.

23

Izteikt 27. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Selekcionāra tiesību īpašniekam savas tiesības izmantot aizsargātu šķirni par ienākumu avotu ir tiesības nodot citai personai uz savstarpējās vienošanās pamata, noslēdzot vienkāršās vai izņēmuma licences līgumu vai izsludinot brīvo licenci.”

Atbalstīt.

(1) Selekcionāra tiesību īpašniekam savas tiesības izmantot aizsargāto šķirni par ienākumu avotu ir tiesības nodot citai personai uz savstarpējas vienošanās pamata, noslēdzot vienkāršās vai izņēmuma licences līgumu vai izsludinot brīvo licenci.

(2) Licences (arī piespiedu licences) līgumu un licences īpašnieka maiņu reģistrē Valsts augu aizsardzības dienestā, izdarot ierakstu Reģistrā. Nereģistrēts licences līgums nav spēkā. Ja licences darbību pārtrauc, Reģistrā izdara attiecīgu ierakstu.

(2) Licences (arī piespiedu licences) līgumu un licences īpašnieka maiņu reģistrē Valsts augu aizsardzības dienestā, izdarot ierakstu Reģistrā. Nereģistrēts licences līgums nav spēkā. Ja licences darbību pārtrauc, Reģistrā izdara attiecīgu ierakstu.

Izsniedzot vienkāršo licenci, tas ir, piešķirot šķirnes izmantošanas tiesības licences īpašniekam (licenciātam), licences izsniedzējs (licenciārs) saglabā tiesības piešķirt licenci uz to pašu šķirni trešajām personām. Licenciātam nav tiesību nodot savas tiesības citai personai, ja tāda vienošanās nav paredzēta licencē.

Izsniedzot vienkāršo licenci, tas ir, piešķirot šķirnes izmantošanas tiesības licences īpašniekam (licenciātam), licences izsniedzējs (licenciārs) saglabā tiesības piešķirt licenci uz to pašu šķirni trešajām personām. Licenciātam nav tiesību nodot savas tiesības citai personai, ja tāda vienošanās nav paredzēta licencē.

Izsniedzot izņēmuma licenci, licenciāts iegūst izņēmuma tiesības izmantot šķirni saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem. Licenciārs saglabā tiesības uz šķirnes izmantošanu līgumā paredzētajā apjomā.

Izsniedzot izņēmuma licenci, licenciāts iegūst izņēmuma tiesības izmantot šķirni saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem. Licenciārs saglabā tiesības uz šķirnes izmantošanu līgumā paredzētajā apjomā.

(1) Selekcionāra tiesību īpašniekam, vienojoties ar Valsts augu aizsardzības dienestu, ir tiesības publicēt paziņojumu par to, ka jebkura persona pret attiecīgu atlīdzību ir tiesīga izmantot šķirni no dienas, kad par to tiek rakstiski informēts selekcionāra tiesību īpašnieks un licences līgums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā.

(1) Selekcionāra tiesību īpašniekam, vienojoties ar Valsts augu aizsardzības dienestu, ir tiesības publicēt paziņojumu par to, ka jebkura persona pret attiecīgu atlīdzību ir tiesīga izmantot šķirni no dienas, kad par to tiek rakstveidā informēts selekcionāra tiesību īpašnieks un licences līgums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā.

(2) Ja izsludina brīvo licenci, šķirnes aizsardzības nodeva tiek samazināta par 50 %, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

(2) Ja izsludina brīvo licenci, šķirnes aizsardzības nodeva tiek samazināta par 50 procentiem, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

(3) Pamatojoties uz selekcionāra tiesību īpašnieka iesniegumu un saņemot visu brīvo licenču īpašnieku piekrišanu, Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības atcelt brīvās licences darbību.

(3) Pamatojoties uz selekcionāra tiesību īpašnieka iesniegumu un saņemot visu brīvo licenču īpašnieku piekrišanu, Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības atcelt brīvās licences darbību.

(1) Ja tirgus nav nodrošināts ar valsts ekonomikai vai sabiedrības interesēm nozīmīgas aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu, jebkurai personai, kura vēlas ražot un pārdot šo šķirni Latvijā, ir tiesības iesniegt tiesā prasību par piespiedu licences piešķiršanu. Piespiedu licence ietver arī tiesības saņemt no selekcionāra tiesību īpašnieka pavairošanas materiālu.

(1) Ja tirgus nav nodrošināts ar valsts ekonomikai vai sabiedrības interesēm nozīmīgas aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu, jebkurai personai, kura vēlas ražot un pārdot šo šķirni Latvijā, ir tiesības iesniegt tiesā prasību par piespiedu licences piešķiršanu. Piespiedu licence ietver arī tiesības saņemt no selekcionāra tiesību īpašnieka pavairošanas materiālu.

(2) Piespiedu licenci uz tiesas nolēmuma pamata izsniedz Valsts augu aizsardzības dienests, izdarot attiecīgu ierakstu Reģistrā. Tiesa nosaka arī šķirnes izmantošanas pakāpi un citas licenciāras vienošanās. Atlīdzība par šķirnes izmantošanu ir tāda pati, kā izsniedzot vienkāršo licenci attiecīgajai sugai. Atkarībā no lietas apstākļiem tiesa var atcelt piespiedu licenci vai noteikt jaunu vienošanos.

(2) Piespiedu licenci uz tiesas nolēmuma pamata izsniedz Valsts augu aizsardzības dienests, izdarot attiecīgu ierakstu Reģistrā. Tiesa nosaka arī šķirnes izmantošanas pakāpi un citas licenciāras vienošanās. Atlīdzība par šķirnes izmantošanu ir tāda pati kā par vienkāršo licenci attiecīgajai sugai. Atkarībā no lietas apstākļiem tiesa var atcelt piespiedu licenci vai noteikt jaunu vienošanos.

Aizsargātu šķirņu pavairošanas materiāla sertifikāciju vai atbilstības novērtēšanu veic, ja pavairošanas materiāla audzētājs vai sagatavotājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēta licence.

Aizsargāto šķirņu pavairošanas materiāla sertifikāciju vai atbilstības novērtēšanu veic, ja pavairošanas materiāla audzētājs vai sagatavotājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēta licence.

(1) Šķirnes viendabīguma un stabilitātes pārbaudei tās aizsardzības periodā Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pieprasīt, lai šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieks piegādā pavairošanas materiālu, dokumentāciju un citu informāciju, kas nepieciešama pārbaudes veikšanai.

(1) Šķirnes viendabīguma un stabilitātes pārbaudei tās aizsardzības periodā Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pieprasīt, lai šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieks piegādā pavairošanas materiālu, dokumentāciju un citu informāciju, kas nepieciešama pārbaudes veikšanai.

(2) Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pārbaudīt šķirnes uzturēšanu tās aizsardzības periodā. Šķirnes uzturēšanu veic selekcionāra tiesību īpašnieks.

(2) Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības pārbaudīt šķirnes uzturēšanu tās aizsardzības periodā. Šķirnes uzturēšanu veic selekcionāra tiesību īpašnieks.

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, sagatavotāji un citi pakalpojumu sniedzēji, kā arī Valsts augu aizsardzības dienests pēc selekcionāra tiesību īpašnieka pieprasījuma sniedz viņam nepieciešamo informāciju par aizsargāto šķirņu pavairošanas materiāla ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu.

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, sagatavotāji un citi pakalpojumu sniedzēji, kā arī Valsts augu aizsardzības dienests pēc selekcionāra tiesību īpašnieka pieprasījuma sniedz viņam nepieciešamo informāciju par aizsargāto šķirņu pavairošanas materiāla ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu.

Selekcionāra tiesību spēka zaudēšana un anulēšana

(1) Selekcionāra tiesības zaudē spēku jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) selekcionāra tiesību īpašnieks nav samaksājis valsts nodevu saskaņā ar šā likuma 21.pantu;

2) selekcionāra tiesību īpašnieks nenodrošina pavairošanas materiālu, dokumentāciju vai citus materiālus, kas nepieciešami šķirnes uzturēšanas pārbaudei;

24

25

Aizstāt 35. panta ievaddaļā vārdus “jebkurā no šādiem gadījumiem”ar vārdiem “šādos gadījumos”.

Aizstāt 35. panta ievaddaļā vārdus “jebkurā no šādiem gadījumiem”ar vārdiem “ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem”

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

(1) Selekcionāra tiesības zaudē spēku, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) selekcionāra tiesību īpašnieks nav samaksājis valsts nodevu saskaņā ar šā likuma 22.pantu;

2) selekcionāra tiesību īpašnieks nenodrošina pavairošanas materiālu, dokumentāciju vai citus materiālus, kas nepieciešami šķirnes uzturēšanas pārbaudei;

3) vairs netiek ievēroti šā likuma 5. vai 6.panta noteikumi;

4) selekcionāra tiesību īpašnieks pats rakstiski paziņo, ka viņš atsakās no selekcionāra tiesībām;

5) Valsts augu aizsardzības dienests šķirnes nosaukumu atzinis par nepiemērotu un selekcionāra tiesību īpašnieks triju mēnešu laikā nav ierosinājis jaunu šā likuma 19.panta noteikumiem atbilstošu nosaukumu.

3) vairs netiek ievēroti šā likuma 6. vai 7.panta noteikumi;

4) selekcionāra tiesību īpašnieks pats rakstveidā paziņo, ka viņš atsakās no selekcionāra tiesībām;

5) Valsts augu aizsardzības dienests šķirnes nosaukumu atzinis par nepiemērotu un selekcionāra tiesību īpašnieks triju mēnešu laikā nav ierosinājis jaunu šā likuma 20.panta noteikumiem atbilstošu nosaukumu.

(2) Ja ir likumīgs pamats selekcionāra tiesību atzīšanai par spēku zaudējušām, Valsts augu aizsardzības dienests pirms lēmuma pieņemšanas paziņo par to selekcionāra tiesību īpašniekam, norādot šīs darbības iemeslu, kā arī dodot termiņu to novēršanai.

(2) Ja ir likumīgs pamats selekcionāra tiesību atzīšanai par spēku zaudējušām, Valsts augu aizsardzības dienests pirms lēmuma pieņemšanas paziņo par to selekcionāra tiesību īpašniekam, norādot šīs darbības iemeslu, kā arī dodot termiņu šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu novēršanai.

Selekcionāra tiesības anulē jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) selekcionāra tiesību piešķiršanas brīdī nav ievēroti šā likuma 3. vai 4.panta noteikumi;

2) selekcionāra tiesību piešķiršana pamatā balstījusies uz selekcionāra sniegto informāciju un dokumentiem, bet selekcionāra tiesību piešķiršanas brīdī nav ievēroti šā likuma 5. vai 6.panta noteikumi;

3) selekcionāra tiesības ir piešķirtas personai, kurai uz tām nav likumīgu tiesību.

26

27

28

Izteikt 36. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) piešķirot selekcionāra tiesības, nav ievēroti šā likuma 3. vai 4. panta noteikumi;”

Izteikt 36. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) pieņemot lēmumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu, nav ievēroti šā likuma 4. vai 5. panta nosacījumi;”

Izteikt 36. panta 2. punkta palīgteikumu šādā redakcijā:

“bet, piešķirot selekcionāra tiesības, nav ievēroti šā likuma 5. un 6. panta noteikumi,”

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Atbalst īt daļēji

Selekcionāra tiesības anulē jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) pieņemot lēmumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu, nav ievēroti šā likuma 4. vai 5.panta noteikumi;

3) selekcionāra tiesības ir piešķirtas personai, kurai uz tām nav likumīgu tiesību.

29

Izteikt 36. panta 2. punkta palīgteikumu šādā redakcijā:

“bet, pieņemot lēmumu par selekcionāra tiesību piešķiršanu, nav ievēroti šā likuma 6.. vai 7. panta noteikumi,”

Atbalstīt.

Atbildība par selekcionāra tiesību pārkāpšanu un procesuālie noteikumi

Atbildība par selekcionāra tiesību pārkāpšanu un procesuālie noteikumi

1. Jebkurai personai ir tiesības iesniegt Padomē apelāciju, ja tā uzskata, ka nav ievērota šajā likumā noteiktā selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtība.

30

Aizstāt 37. panta pirmajā daļā vārdus “jebkurai personai”ar vārdiem “ieinteresētai personai”.

Atbalstīt

1. Ieinteresētai personai ir tiesības iesniegt Padomei apelāciju normatīvajos aktos par administratīvo aktu pārsūdzēšanu noteiktajā kārtībā un termiņos.

31

Izteikt 37. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieinteresētai personai ir tiesības iesniegt Padomē apelāciju normatīvajos aktos par administratīvo aktu pārsūdzēšanu noteiktā kārtībā un termiņos.

Atbalstīt.

(2) Padomes lēmumi pusēm ir saistoši.

(2) Padomes lēmumi pusēm ir saistoši.

(1) Persona, kas aizskārusi selekcionāra tiesības, samaksā selekcionāra tiesību īpašniekam pienācīgu atlīdzību par šķirnes izmantošanu, kā arī atlīdzina citus zaudējumus, kuri radušies šā likuma neievērošanas dēļ.

(1) Persona, kas aizskārusi selekcionāra tiesības, samaksā selekcionāra tiesību īpašniekam pienācīgu atlīdzību par šķirnes izmantošanu, kā arī atlīdzina citus zaudējumus, kuri radušies šā likuma neievērošanas dēļ.

(2) Zaudējumu atlīdzības prasības iesniegšanas termiņu skaita no pieteikuma reģistrācijas datuma.

Ja aizsargātas šķirnes pavairošanas materiālu izmanto trešā persona, šā likuma noteikumi attiecībā uz selekcionāra tiesību īpašnieka tiesību pārkāpumu piemērojami no pieteikuma publikācijas dienas. Šajā gadījumā atlīdzina tikai tos zaudējumus, kas attiecas uz atlīdzības saņemšanu par šķirnes izmantošanu, ja vien selekcionāra tiesību īpašnieks nav attiecīgās personas brīdinājis par pieteikuma reģistrāciju pirms tā publikācijas. Zaudējumi atlīdzināmi no brīdinājuma saņemšanas dienas, bet ne agrāk par dienu, kad pieteikums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā.

Ja aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu izmanto trešā persona, šā likuma noteikumi attiecībā uz selekcionāra tiesību īpašnieka tiesību pārkāpumu piemērojami no pieteikuma publikācijas dienas. Šajā gadījumā atlīdzina tikai tos zaudējumus, kas attiecas uz atlīdzības saņemšanu par šķirnes izmantošanu, ja vien selekcionāra tiesību īpašnieks nav attiecīgās personas brīdinājis par pieteikuma reģistrāciju pirms tā publikācijas. Zaudējumi atlīdzināmi no brīdinājuma saņemšanas dienas, bet ne agrāk par dienu, kad pieteikums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā.

Personas, kas aizskārušas selekcionāra tiesības, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Personas, kas aizskārušas selekcionāra tiesības, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par augu šķirņu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1999, 23.nr.).

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par augu šķirņu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1999, 23.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūnijam apstiprina Nacionālās augu šķirņu padomes nolikumu.

2. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūnijam apstiprina Nacionālās augu šķirņu padomes nolikumu.

3. Līdz pārejas noteikumu 2.punktā minētā nolikuma apstiprināšanai ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumi Nr.121 "Nacionālās augu šķirņu padomes nolikums", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Līdz pārejas noteikumu 2.punktā minētā nolikuma apstiprināšanai ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumi nr.121 "Nacionālās augu šķirņu padomes nolikums", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.