Teksts LP1118

Likumprojekts

Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā

Izdarīt Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Sēklu aprites likums".

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir radīt tiesisko pamatu sēklu (izņemot sēklas, kuras paredzēts izmantot meža atjaunošanai, ieaudzēšanai vai meža stādāmā materiāla audzēšanai) apritei, ietverot eksportu un importu, kā arī sēklu kvalitātes kontroles kārtībai, lai aizsargātu sēklu patērētājus no nekvalitatīvu sēklu lietošanas."

3. 2.pantā:

izteikt 1.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) apstiprina Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu, kurā nosaka kataloga apstiprināšanas kārtību, kārtību, kādā šķirni iekļauj un uztur katalogā vai svītro no tā, kā arī ar kataloga veidošanu saistītās informācijas glabāšanas un publicēšanas kārtību;";

izslēgt 1.punkta "c" apakšpunktu;

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) Zemkopības ministrija atbilstoši valsts agrārajai politikai izstrādā valsts sēklaudzēšanas politiku;

3) zemkopības ministrs:

a) apstiprina cenrādi sēklu sertifikācijai, šķirņu iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā un citām ar sēklu tirdzniecību saistītām darbībām, izņemot sēklu tirdzniecības kontroli,

b) apstiprina kultūraugu sēklaudzēšanas lauku apskates metodiku un šķirnes sējumu reģistrācijas metodiku,

c) apstiprina metodiku sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos,

d) apstiprina augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas metodikas;";

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) Valsts augu aizsardzības dienests:

a) veic sēklu sertifikāciju,

b) novērtē šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas metodiku,

c) veic visas darbības, kas saistītas ar Latvijas augu šķirņu kataloga veidošanu, uzturēšanu, informācijas glabāšanu un publicēšanu,

d) īsteno starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) noteiktās šķirņu sertifikācijas shēmas sēklu apritei starptautiskajā tirgū."

4. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Sēklas drīkst sertificēt, ja:

1) šķirne atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu kārtējā vai nākamā gada katalogā,

b) šķirne iekļauta OECD šķirņu sarakstā, Eiropas Savienības lauksaimniecisko kultūraugu kopējā katalogā vai Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu katalogā, bet Latvijā šo šķirni pavairo;

2) lauks, kurā sēklas audzē, atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;

3) sēklu kvalitāte atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;

4) ir nokārtoti ar sēklu sertificēšanu saistītie maksājumi."

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Sēklu kvalitātes novērtēšana

(1) Pēc sēklaudzētāja pieteikuma Valsts augu aizsardzības dienests noņem sēklu paraugu, novērtē sēklu kvalitāti saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem un izsniedz sēklas sertifikātu. Ja sēklas neatbilst pieteiktās kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pazemina sēklu kategoriju līdz tādai kategorijai, kuras prasībām sēklas atbilst. Paraugu ņemšanu un sēklu novērtēšanu veic saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm.

(2) Par sēklu kvalitātes neatbilstību sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu, izsniedzot faktiskos sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātus."

6. Izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts augu aizsardzības dienests šķirnes identitātes un šķirnes tīrības noteikšanai sēklu partijām veic pēcpārbaudi kontrollauciņos pēc zemkopības ministra apstiprinātas metodikas, kas izstrādāta, pamatojoties uz starptautiski atzītām metodēm."

7. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:

"V nodaļa

Latvijas augu šķirņu katalogs un Nacionālā augu šķirņu padome

11.pants. Latvijas augu šķirņu kataloga izveidošanas pamatprincipi

(1) Latvijas augu šķirņu katalogs (turpmāk - katalogs) ir augu šķirņu saraksts, kurā iekļautās šķirnes drīkst sertificēt Latvijā. Katalogā ietver šādu informāciju:

1) valsts, kurā šķirne selekcionēta;

2) šķirnes uzturētājs, šķirnes pārstāvis un tā adrese;

3) laiks, uz kuru šķirne iekļauta katalogā;

4) šķirnes aizsardzība;

5) šķirni raksturojošie rādītāji.

(2) Katalogu katram gadam apstiprina zemkopības ministrs, un Zemkopības ministrija to publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Šķirni katalogā iekļauj, ja:

1) tā ir atšķirīga, viendabīga, stabila;

2) pēc šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas tā atzīta par atbilstošu kataloga nolikumā noteiktajām prasībām. Šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības neattiecas uz dārzeņu šķirnēm, zālaugu šķirnēm, kuras nav paredzētas lopbarības ražošanai, un šķirnēm, kas tiek izmantotas tikai par hibrīdu veidošanas komponentiem;

3) tās nosaukums atbilst Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības (UPOV) prasībām.

(4) Katalogā iekļautajām šķirnēm to pārstāvis nodrošina oriģinālo šķirnes sēklu paraugu pēcpārbaudei.

12.pants. Nacionālā augu šķirņu padome

(1) Nacionālā augu šķirņu padome:

1) izveido augu šķirņu ekspertu grupas, kuru sastāvu un nolikumu apstiprina zemkopības ministrs;

2) izstrādā priekšlikumus augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas metodikām;

3) sniedz priekšlikumus šķirņu iekļaušanai katalogā;

4) izstrādā priekšlikumus valsts atbalstam sēklkopībā un sēklkopības sistēmas pilnveidošanai.

(2) Nacionālās augu šķirņu padomes darbību materiāltehniski nodrošina, tās datu bāzi uztur un lietvedību kārto Valsts augu aizsardzības dienests."

8. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Sēklu tirdzniecība

(1) Sēklu tirdzniecība šā likuma izpratnē ir sēklu pārdošana, uzglabāšana to vēlākai pārdošanai, piegāde vai pārvietošana (par atlīdzību vai bez tās), ja sēklas paredzētas komerciālai izmantošanai.

(2) Par sēklu tirdzniecību nav uzskatāma sēklu piegāde, ja šķirne nav paredzēta komerciālai izmantošanai:

1) sēklu kvalitātes un šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanai - sēklu sagatavošanai un saiņošanai, ja šo pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašuma tiesības uz piegādātajām sēklām;

2) uz līguma pamata saimniecībām, kuras ražo izejvielas vai pavairo sēklas rūpnieciskiem nolūkiem, ja šīs saimniecības neiegūst īpašuma tiesības uz piegādātajām sēklām vai ražas produktu."

9. Papildināt likumu ar 13.1 pantu šādā redakcijā:

"13.1 pants. Sēklu pārdošana

Drīkst pārdot:

1) sēklas, kuras sertificētas šajā likumā un sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos noteiktajā kārtībā (lopbarības augu, dārzeņu, eļļas un šķiedraugu sēklas - sertificētas vai pārbaudītas);

2) importētas sēklas;

3) labības un lopbarības augu sēklu maisījumus, ja nodrošināta to komponentu atbilstība sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām (pirms maisījuma sagatavošanas) un ja maisījumi nerada labvēlīgākus apstākļus augu kaitēkļu vai slimību attīstībai vai izplatībai, salīdzinot ar komponentu audzēšanu tīrsējā."

10. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Sēklu iesaiņojums un etiķete

(1) Sēklas nodod tirdzniecībai iesaiņojumā, kas noslēgts (arī atkārtoti) tā, lai to nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm. Iesaiņojuma noslēgšanai lieto etiķeti vai zīmogu, ja netiek lietota vienreizējā noslēgšanas sistēma.

(2) Sēklas iesaiņojuma noslēgšanas un etiķetēšanas (arī atkārtotas) valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.

(3) Nelielu iesaiņojumu masas lielumu, kā arī noslēgšanas un etiķetēšanas prasības nosaka sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi.

(4) Uz iesaiņojuma etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā ir atveidots etiķetes saturs un krāsa.

(5) Ja sēklu importē, sēklu iesaiņojuma un etiķetes prasības nosaka sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi.

(6) Ģenētiski modificēto šķirņu sēklu iesaiņojuma etiķetē iespiež burtus "GMO". Ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un izplatīšanu regulē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Pēc pēdējā sēklu lietotāja pieprasījuma ir tiesības pārdot sertificētas kategorijas sēklas bez iesaiņojuma to kultūraugu grupu sēklām, kurām tas ir paredzēts sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos, piestiprinot etiķeti sēklu tvertnei. Pēdējais sēklu lietotājs nedrīkst iegūto ražu lietot sēklu ieguvei."

11. Izslēgt 15.panta otro daļu.

12. Izteikt 17.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Importētām sēklām ir nepieciešams OECD un Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) izsniegts sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments. Ja minētā dokumenta nav, importētājs par to ziņo Valsts augu aizsardzības dienestam. Ja nepieciešams, Valsts augu aizsardzības dienests noņem paraugu un pārbauda sēklu kvalitātes atbilstību Latvijas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem, un pieņem lēmumu par turpmāko darbību ar sēklām."

13. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

"Pārejas noteikumi

1. Līdz 2005.gada 1.janvārim sēklu sertifikāciju, kas noteikta 7.panta otrās daļas pirmā punkta "b" apakšpunktā, veic tikai eksportam paredzētajām sēklām.

2. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.aprīlim izdara attiecīgus grozījumus katras kultūraugu grupas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos."

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.martā.

Likumprojekta “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvija uzsākusi pievienošanās procedūru Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) šķirņu sertifikācijas shēmām sēklu apritei starptautiskajā tirgū (turpmāk - šķirņu sertifikācijas shēmas). Pamatojums - 2001.gada 20.februāra Ministru kabineta protokollēmums Nr.8 15.§ “Par Latvijas Republikas pievienošanos Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas šķirņu sertifikācijas shēmām graudaugu, zālaugu un pākšaugu sēklu apritei starptautiskajā tirgū.” Saskaņā ar pievienošanās procedūru notika pārbaude par Latvijas tehnisko un administratīvo apstākļu atbilstību šķirņu sertifikācijas shēmām, kuras tika grozītas 2000.gada 28.septembrī ar OECD lēmumu [C(2000)146/FINAL]. 2000.gadā Tehniskās palīdzības reģionālās attīstības misijas ietvaros, kā arī TAIEX (Tehniskās palīdzības informācijas apmaiņas birojs) misijas ietvaros Eiropas Komisijas eksperti vērtēja Latvijas sēklkopībā esošo normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības direktīvu prasībām. OECD pārstāvji ieteica papildināt Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumu ar nosacījumiem par starptautiski atzītu metožu ievērošanu sēklu un šķirņu novērtēšanā, par OECD šķirņu sertifikācijas shēmu prasību iestrādāšanu normatīvajos dokumentos, strikti nosakot, ka OECD šķirņu sertifikācijas shēmu prasības ir dominējošas salīdzinājumā ar nacionālajām prasībām, ja tiek skarta starptautiskā tirdzniecība. Eiropas Savienības eksperti atzīmēja, ka likumā ir normas, kuras pašreiz aizsargā Latvijas tirgu, bet līdz ar Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, šīs normas jāprecizē, atļaujot Eiropas Savienības katalogos iekļauto šķirņu sēklu brīvu kustību un sertificēšanu Latvijā. Tika norādīts, ka Eiropas Savienībā pastāv divi kopējie katalogi un ka nav prasības par dārzeņu un to zālaugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu, kuras nav paredzētas lopbarības ražošanai.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekts paredz Latvijas normatīvās bāzes precizēšanu un papildināšanu, lai sasniegtu atbilstību OECD un ES prasībām sēklu aprites jomā saskaņā ar OECD pārstāvju un ES ekspertu priekšlikumiem. Likumprojekts nosaka: OECD šķirņu sertifikācijas shēmu prasības sēklu sertifikācijā, šķirņu kataloga veidošanā, sēklu saiņošanā, etiķetēšanā un tirdzniecībā; starptautiski atzītas metodes sēklu un šķirņu novērtēšanā. Likumprojekts precizē: valsts funkcijas; Latvijas augu šķirņu kataloga izveidošanas pamatprincipus; Nacionālās augu šķirņu padomes funkcijas. Likumprojekta pārejas noteikumā ir iekļauts ierobežojums: līdz 2005.gadam ES lauksaimniecības kultūraugu un dārzeņu šķirņu kopējos katalogos iekļauto šķirņu sēklas var sertificēt tikai eksportam (ar 2005.gadu šo sēklu varēs sertificēt arī realizācijai Latvijā). Līdz ar Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā par sēklu kvalitātes prasību pazemināšanu lems ES Pastāvīgā sēklu un pavairošanas materiāla komiteja, un ES dalībvalstu pienācīgi etiķetētas sēklas varēs nokļūt Latvijas tirgū.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekta atbilstība OECD šķirņu sertifikācijas prasībām dos tiesības pievienoties OECD šķirņu sertifikācijas shēmām. Pēc pievienošanās, Latvijas Nacionālajai sēklu kontroles laboratorijai būs tiesības izsniegt OECD sertifikātu sēklu kustībai starptautiskajā tirgū. Sēklu cenas starptautiskajā tirgū ar OECD sēklu sertifikātu ir par 25 līdz 50 % augstākas, tādejādi palielināsies Latvijā ražoto sēklu konkurētspēja. Latvijas sēklu ražotājiem ir iespējas ražot dažu kultūraugu sēklas, sevišķi zālāju, eksportam. Tiesību akta projekts neskar nodarbinātību, bezdarba līmeni un importu.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts skars sekojošas tautsaimniecības nozares: 1) likumprojekts paredz atvieglot prasības sēklu maisījumu pārdošanai. Sēklu pārdevējs pats būs atbildīgs, lai sēklu maisījumi nerada labvēlīgākus augu kaitēkļu vai slimību attīstības vai izplatības apstākļus salīdzinājumā ar komponentu audzēšanu tīrsējā; 2) sēklaudzētāji par diviem mēnešiem agrāk varēs iepazīties ar Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautajām šķirnēm. Tiesību akta projekts nerada papildus izmaksas uzņēmējiem.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Neietekmē valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Neietekmē valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus.
3. Finansiālā ietekme		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi izdevumu finansēšanai		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Nepieciešami: 1) jauni Ministru kabineta noteikumi “Latvijas augu šķirņu kataloga nolikums” - izstrādāts variants apspriešanai; 2) jāprecizē 2000.gada 18.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.148 “Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” - uzsākts darbs; 3) jāatzīst par spēku zaudējušiem 2000.gada 9.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.173 “Dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu pārdošanas atļaujas saņemšanas kārtība”.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Palika nemainīgas salīdzinājumā ar spēkā esošo Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts nav pretrunā ar pasaules tirdzniecības organizāciju un citām starptautiskām saistībām. Tiesību akta projekts ir saskaņā ar OECD graudaugu, zālaugu un pākšaugu sēklu sertifikācijas shēmu prasībām (2000.gada 28.septembra OECD Padomes lēmums, kurš maina OECD shēmas šķirņu sertifikācijai vai kontrolei sēklu apritei starptautiskajā tirgū - C(2000)146/FINAL). OECD sēklu sertifikācijas shēmu galvenās prasības ir: OECD prasības ir dominējošās salīdzinājumā ar nacionālajām prasībām sēklu starptautiskajā tirdzniecībā; shēmās iekļauj tikai tās šķirnes, kuras ir oficiāli atzītas par atšķirīgām un pietiekami vērtīgām vismaz vienā valstī; šo šķirņu nosaukumi ir publicēti oficiālajos sarakstos; šķirnes tīrība, kuru nosaka pēcpārbaudē kontrollauciņos; OECD prasības sēklu audzēšanā, saiņošanā, etiķetēšanā. Tiesību akta projekts atbilst OECD šķirņu sertifikācijas shēmu prasībām.
3.Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		-
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Latvijas Sēklaudzētāju asociācija, Latvijas Agronomu biedrība, Nacionālā augu šķirņu padome, SIA “Latvijas šķirnes sēklas”. Kritērijs konsultāciju organizācijas noteikšanai - nodarbošanās ar sēklkopības jautājumiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta. Tika iesniegti priekšlikumi par likuma darbības sfēru, sēklu pārdošanu, Nacionālās augu šķirņu padomes funkciju precizēšanu, kā arī redakcionāla rakstura priekšlikumi. Priekšlikumi, kuri nebija pretrunā ar OECD šķirņu sertifikācijas shēmām, ir ņemti vērā.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	2001.gada maijā OECD pārstāvji - Žan-Mari Debuā (Francija), Pierre Maijaton (Šveice) veica pārbaudi par Latvijas tehnisko un administratīvo apstākļu atbilstību OECD šķirņu sertifikācijas shēmām. Tika vērtēts spēkā esošais Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums. OECD pārstāvju priekšlikumi izklāstīti anotācijas pirmajā daļā un iestrādāti tiesību akta projektā. Eiropas Komisijas eksperti - Deivids Vaits un Obrijs Bolds (Lielbritānija) 2000.gada februārī un novembrī vērtēja spēkā esošo Sēklu un stādāmo materiālu aprites likuma atbilstību Eiropas Savienības prasībām. ES ekspertu priekšlikumi ir izklāstīti anotācijas pirmajā daļā.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Šā likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu izpildes kontroli nodrošinās Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Spēkā esošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

M.Smirnova

7027177