Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Projekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu ” (reģ.nr.1104)

(iekļauts likumprojekts reģ. nr. 1161)

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumpro-jekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošinā-šanu”” (reģ.nr.1104)

Nr.

Otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt atbildīgā komisija

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumu un

1.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta ievaddaļu šādā redakcijā:

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15.,17.nr.) šādus grozījumus:

Atbalstīt.

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15.,17.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darba devējs - juridiskā vai fiziskā persona, kura pati nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu;

……………………………….

2.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 1.pantu ar 1.1punktu šādā redakcijā:

“11) autoratlīdzības izmaksātājs – juridiskā vai fiziskā persona, kas izmaksā autoratlīdzību pašnodarbinātajam;”;

Neatbalstīt.

f) valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts).,

3

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izslēgt 1.panta 2.punkta “f” apakšpunktā vārdus “(ierēdņa kandidāts)”.

Atbalstīt.

Izteikt kā likumprojekta 1.pantu.

1. Izslēgt 1.panta 2.punkta “f” apakšpunktā vārdus “(ierēdņa kandidāts)”.

3) pašnodarbinātais - persona, kura gūst ienākumu kā:

a) persona, kas veic individuālo darbu;

b) izslēgts ar 25.11.99. likumu;

c) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju;

4

Finansu ministrs G.Bērziņš

aizstāt 3.punkta “c” apakšpunktā vārdus “izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju” ar vārdiem “izņemot atlīdzību (samaksu) par autortiesību izmantošanu (intelektuālo īpašumu)”.

Neatbalstīt.

5.pants. Sociāli apdrošināmās personas

(1) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs - iekšzemes nodokļu maksātājs, obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri (….), personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu, nestrādājoši invalīdi, personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu, personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais, un pašnodarbinātie.

4

Ministru kabinets

Papildināt 5.panta pirmo daļu aiz vārdiem "obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri" ar vārdiem "alternatīvā dienesta veicēji". (likumprojekts reģ. nr. 1161)

 

Atbalstīt.

2. 5.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri” ar vārdiem “alternatīvā dienesta veicēji”;

papildināt 5.pantu ar jaunu 6.daļu: “Personai, kura ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, ir tiesības no autorat-līdzības ienākuma neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Personai ir tiesības izvēlēties veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no autoratlīdzības ienākuma atbilstoši pašnodarbinātajām personām noteiktai likmei un kārtībai.”

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“Personai, kura ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, ir tiesības no autoratlīdzības ienākuma neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Personai ir tiesības izvēlēties veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no autoratlīdzības ienākuma atbilstoši pašnodarbinātajām personām noteiktai likmei un kārtībai.”

6.pants. Obligāti sociāli apdrošināmās personas atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam, veselības stāvoklim un sociālās apdrošināšanas veidiem

…………………….

(2) Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.

6

7

LSDSP frakcija

Deputāti A.Rugāte, Ž.Vasaraudze

Izteikt likuma 6.panta 2. daļu šādā redakcijā: “(2) Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. Darba ņēmēji, kuri ir I un II grupas invalīdi, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. “

Atbalstīt.

3. 6.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. Darba ņēmēji, kuri ir I un II grupas invalīdi, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai.”;

 

(3) Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

8

LSDSP frakcija

Deputāti A.Rugāte, Ž.Vasaraudze

Izteikt likuma 6.panta 3. daļu šādā redakcijā: :”(3) Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.”

Daļēji atbalstīt.

Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā: “Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.”

9

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā: “Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.”

Atbalstīt.

(4) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām pensiju apdrošināšanai ir pakļauti:

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri (….) ;

10

Ministru kabinets

6.pantā:

papildināt ceturtās daļas 1.punktu ar vārdiem "un alternatīvā dienesta veicēji";

(likumprojekts reģ. nr. 1161)

Atbalstīt.

papildināt ceturtās daļas 1.punktu ar vārdiem “un alternatīvā dienesta veicēji”;

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personām apdrošināšanai pret bezdarbu ir pakļauti:

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri (….);

11

Ministru kabinets

Papildināt piektās daļas 1.punktu ar vārdiem "un alternatīvā dienesta veicēji".

(likumprojekts reģ. nr. 1161)

Atbalstīt.

papildināt piektās daļas 1.punktu ar vārdiem “un alternatīvā dienesta veicēji”;

(9) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

12

LSDSP frakcija

Izteikt likuma 6.panta 9.daļu šādā redakcijā:

“(9) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, kuri ir I vai II grupas invalīdi, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. “

Daļēji atbalstīt.

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, kuri ir I vai II grupas invalīdi, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai.”;

13

Deputāti A.Rugāte, Ž.Vasaraudze

Izteikt likuma 6.panta 9.daļu šādā redakcijā:

“(9) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, kuri ir I vai II grupas invalīdi, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai. “

Atbalstīt.

(11) Fiziskā persona, kura veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīds, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona.

(12) Fiziskā persona, kura veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, ir pakļauta pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai.

14

Finansu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 6.panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā vārdus “saimnieciskajā darbā” ar vārdiem “saimnieciskajā darbībā”;

Atbalstīt.

aizstāt vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā vārdus “saimnieciskajā darbā” ar vārdiem “saimnieciskajā darbībā”;

(13) Fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīds, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona.

15

Finansu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 6.panta trīspadsmitajā daļā vārdus “fiziskā persona” ar vārdu “pašnodarbinātais” un izslēgt vārdus “izņemot autoratlīdzību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju”.

Neatbalstīt.

16

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildināt 6.pantu ar četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(14) Persona, kas gūst vienu un to pašu ienākumu un vienlaikus atbilst vairākiem sociāli apdrošināmās personas statusiem, sociālajai apdrošināšanai tiek pakļauta kā darba ņēmējs vai iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka.

(15) Ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka, kas gūst vienu un to pašu ienākumu un vienlaikus atbilst vairākiem sociāli apdrošināmās personas statusiem, sociālajai apdrošināšanai tiek pakļauts kā ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka.”

Atbalstīt.

papildināt pantu ar četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(14) Persona, kas gūst vienu un to pašu ienākumu un vienlaikus atbilst vairākiem sociāli apdrošināmās personas statusiem, sociālajai apdrošināšanai ir pakļauta kā darba ņēmējs vai iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka.

(15) Ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka, kas gūst vienu un to pašu ienākumu un vienlaikus atbilst vairākiem sociāli apdrošināmās personas statusiem, sociālajai apdrošināšanai ir pakļauts kā ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka.”

13.pants. Sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu un darba devēju reģistrācija

………………

17

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 13.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Autoratlīdzības izmaksātājs autoratlīdzības saņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pēc autoratlīdzības izmaksātāja juridiskās vai dzīvesvietas adreses līdz tam mēnesim, kurā izmaksāta autoratlīdzība par darba radīšanu, ja tā pārsniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, sekojošā mēneša piektajam datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

Neatbalstīt.

14.pants. Obligāto iemaksu objekts

(1) Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

18

Finansu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi (arī autoratlīdzības par darba radīšanu), no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otrās, ceturtās un piektās daļas nosacījumiem.”.

Neatbalstīt.

19

LSDSP frakcija

Izteikt 14.panta 1. daļu šādā redakcijā:

(1) Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Neatbalstīt.

(5) Obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

19

LSDSP frakcija

Izslēgt 14.panta 5.daļu.

Neatbalstīt.

 

 

20

Finansu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 14.panta septīto daļu.

Neatbalstīt.

(7) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā obligāto iemaksu objektā netiek ietvertas darbinieku labā veiktās darba devēja iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un veiktie apdrošināšanas prēmiju maksājumi par darbinieku dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kuri kopā nepārsniedz 10 procentus no apdrošinātajām personām un pensiju plānu dalībniekiem aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, ja:

21

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Izteikt 14.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā obligāto iemaksu objektā netiek ietvertas darba ņēmēja labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, bet ne vairāk kā 180 latu gadā, ja:

Atbalstīt.

Prezicēt redakc.

4. Izteikt 14.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā obligāto iemaksu objektā netiek ietvertas darba ņēmēja labā veiktās darba devēja iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, bet ne vairāk kā 180 latu gadā, ja:

1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu attiecībā uz katru konkrēto apdrošināto personu nav īsāks par pieciem gadiem;

2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas nav īsāks par vienu gadu;

1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem;

2) darbības termiņš dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam nav īsāks par vienu gadu;

1) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņš nav īsāks par pieciem gadiem;

2) dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma termiņš nav īsāks par vienu gadu;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam, un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

4) darba devējam ienākuma nodokļa pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

3) dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam, un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

4) darba devējam pēctaksācijas periodā otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

  1. dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam, un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;
  2. darba devējam pēctaksācijas periodā otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem perio-diem.

22

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 14.pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Pašnodarbinātajam, kas saņem autoratlīdzību par darba radīšanu, obligāto iemaksu objekts ir izmaksātā autoratlīdzība, ja tā pārsniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru.”.

Neatbalstīt.

16.pants. Pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda

………………..

(3) Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda maksājama vai piedzenama no darba devēja, pašnodarbinātā, iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka finansu līdzekļiem.

23

Finansu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda maksājama vai piedzenama no darba devēja, autoratlīdzības izmaksātāja, pašnodarbinātā, iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka finansu līdzekļiem.”.

Nea tbalstīt.

16.1 pants. Maksātāju atbildība par citiem likuma pārkāpumiem

……………….

(4) Ja šā likuma 1.panta 2.punkta "b" un "g" apakšpunktā minētās personas nav sev noteikušas obligāto iemaksu objektu vai tas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālās darba algas apmēru un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

24

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 16.1pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja autoratlīdzības izmaksātājs ir izmaksājis pašnodarbinātajam autoratlīdzību par darba radīšanu, kas pārsniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, bet nav ieturējis no tās obligātās iemaksas, nodokļu administrācija no autoratlīdzības izmaksātāja piedzen obligātās iemaksas un soda naudu, kas atbilst obligātajām iemaksām no pašnodarbinātajam izmaksātās autoratlīdzības.”.

Neatbalstīt.

25

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Papildināt 16.1.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja šā likuma 1.panta 2.punkta “a” apakšpunktā minētajām personām darba devējs aprēķinājis obligātās iemaksas no darba algas, kas ir mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.”

Atbalstīt.

5. Papildināt 16.1 pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja šā likuma 1.panta 2.punkta “a” apakšpunktā minētajām personām darba devējs aprēķinājis obligātās iemaksas no darba algas, kas ir mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.”

18.pants. Obligāto un brīvprātīgo iemaksu likme

(1) Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, ir 33 procenti no iemaksu objekta. Obligātās iemaksas vienādās daļās veic darba devējs un darba ņēmējs. Šajā likmē neieskaita darba negadījumu apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.

26

LSDSP frakcija

Izteikt likuma 18.pantu šādā redakcijā:

“Obligāto iemaksu likme darba ņēmējam, ja viņš tiek apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, ir 9 procenti no iemaksu objekta. Obligāto iemaksu likmi darba devējam katru gadu nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīt

27

Deputāts R.Jurdžs

Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 33 procenti, no kuriem 24 procentus maksā darba devējs un 9 procentus – darba ņēmējs. Šajā likmē neieskaita darba negadījumu apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.”

Atbalstīt.

6. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 33 procenti, no kuriem 24 procentus maksā darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs. Šajā likmē neieskaita darba negadījumu apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.”

20.pants. Obligāto iemaksu apmēra noteikšana.

……………….

28

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 20.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Autoratlīdzības izmaksātājs aprēķina obligāto iemaksu no pašnodarbinātajam izmaksātās autoratlīdzības, reizinot iemaksu objektu ar pašnodarbinātajam noteikto obligāto iemaksu likmi.”.

Neatbalstīt.

21.pants. Iemaksu veikšanas kārtība un termiņi

…………….

29

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 21.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Autoratlīdzības izmaksātājs obligātās iemaksas iemaksā speciālajā budžetā katru mēnesi termiņā, kāds norādīts Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā paziņojumā par termiņiem, kādā veicamas iemaksas par darba ņēmējiem.”.

Neatbalstīt.

23.pants. Ziņojums par obligātajām iemaksām

…………….

30

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 23.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Autoratlīdzības izmaksātājam ir pienākums līdz termiņam, kādā veicamas obligātās iemaksas no pašnodarbinātajam izmaksātās autoratlīdzības, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no pašnodarbinātajam izmaksātās autoratlīdzības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

Neatbalstīt.

31

Ministru kabinets

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

(likumprojekts reģ. nr. 1161)

Atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumā

(32)

32

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 21.punktu šādā redakcijā: “Grozījumi 5.panta pirmajā daļā, 6.panta ceturtās daļas pirmajā punktā un piektās daļas pirmajā punktā, kas nosaka sociālās apdrošināšanas veidus, kādiem ir pakļauti alternatīvā dienesta veicēji, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.”

Atbalstīt.

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 21.punktu šādā redakcijā: “Grozījumi 5.panta pirmajā daļā, 6.panta ceturtās daļas pirmajā punktā un piektās daļas pirmajā punktā, kas nosaka sociālās apdrošināšanas veidus, kādiem ir pakļauti alternatīvā dienesta veicēji, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.”