Likumprojekts
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā
Izdarīt Pārtikas aprites uzraudzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
izslēgt 2.punktu;
izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:
"5) pārtika - attiecīgi sagatavoti, iepakoti vai pasniegti dzīvnieki, apstrādātas, daļēji apstrādātas vai neapstrādātas augu un dzīvnieku valsts vielas vai produkti, kas paredzēti cilvēka uzturam (izņemot dzīvnieku barību, dzīvniekus, augus pirms ražas novākšanas, medikamentus, kosmētikas līdzekļus, narkotiskas un psihotropas vielas, tabaku un tabakas izstrādājumus);
6) pārtikas aprite - visas darbības ar pārtiku jebkurā posmā no tās ieguves līdz patēriņam (audzēšana un ieguve (izņemot augu izcelsmes produktus), pārstrāde, ražošana, izplatīšana, iesaiņošana, uzglabāšana, transportēšana, pārvietošana pāri valsts robežai, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana);";
papildināt pantu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:
"12) risks - kaitīgas ietekmes varbūtība uz cilvēku vai vidi noteiktos apstākļos;
13) riska analīze - riska pārvaldības process, ko veido riska novērtēšana, riska vadība un riska komunikācijas, lai samazinātu vai novērstu kaitīgo faktoru ietekmi uz cilvēku vai vidi."
2. Papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Atsevišķām pārtikas produktu grupām Ministru kabinets nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības un to novērtēšanas kārtību."
3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:
"5.pants. (1) Pārtikas uzņēmums var iesaistīties pārtikas apritē, ja uzņēmuma darbība ar katru pārtikas veidu jebkurā pārtikas aprites posmā un katrā atrašanās vietā ir:
1) novērtēta Ministru kabineta pilnvarotā inspicēšanas institūcijā, kuru Latvijas nacionālais akreditācijas birojs akreditējis pārtikas uzņēmumu darbību novērtēšanai konkrētā jomā;
2) atzīta Pārtikas un veterinārajā dienestā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Ministru kabinets pēc zemkopības ministra priekšlikuma pilnvaro akreditētas inspicēšanas institūcijas pārtikas uzņēmumu darbību novērtēšanai konkrētā jomā.
(3) Pārtikas uzņēmumu darbību novērtēšanas, atzīšanas un reģistrācijas kārtību pārtikas apritē nosaka Ministru kabinets.
(4) Pārtikas uzņēmuma darbības pārtikas apritē novērtējums ir šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajā inspicēšanas institūcijā saņemts inspicēšanas ziņojums, kas apliecina uzņēmuma darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un ko iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā atzīšanai.
(5) Atzīta pārtikas uzņēmuma darbība apliecina, ka uzņēmums var pastāvīgi nodrošināt savas darbības un produkcijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. (6) Atzītās pārtikas uzņēmuma darbības reģistrē speciālā Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas uzņēmumu reģistrā. Pārtikas uzņēmuma reģistrācija ir apliecinājums, ka uzņēmums atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē. (7) Pārtikas uzņēmuma konkrēto darbību pārtikas apritē aptur saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību", ja darbība nav atzīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."
4. Izslēgt 6.pantu.
5. Aizstāt 7.pantā vārdu "higiēnas" ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām".
6. 8.pantā:
papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "pienākums ir" ar vārdiem "veikt paškontroli";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir reģistrēt pārtikas piegādātājus, pārtiku, pārtikas izejvielas un citas vielas, ko paredzēts tajā iekļaut, kā arī citus uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuriem uzņēmums piegādājis pārtiku. Reģistrētā informācija pēc pieprasījuma nododama Pārtikas un veterinārajam dienestam."
7. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:
"14.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, ražotājs vai izplatītājs pārtiku atzīst par nederīgu, ja:
1) tā neatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām;
2) tai ir beidzies derīguma termiņš;
3) tā nav marķēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
4) pārbaudē, pamatojoties uz pierādījumiem, ir konstatēta tās bojāšanās, kā arī organoleptisko, ar cilvēka maņu orgāniem uztveramo pārtikas īpašību pasliktināšanās;
5) tā ir falsificēta un tiek maldināts patērētājs;
6) tai nav normatīvajos aktos noteikto pavaddokumentu;
7) to paredz citi normatīvie akti."
8. Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdu "inspicēšanu" ar vārdiem "valsts uzraudzību un kontroli".
9. Izslēgt 17.pantu.
10. Izteikt 18., 19., 20. un 21.pantu šādā redakcijā:
"18.pants. Pārtikas padomes galvenie uzdevumi ir šādi:
1) ierosināt valsts politikas prioritātes pārtikas apritē;
2) veicināt pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas valsts politikas un pārtikas ražošanas attīstības politikas saskaņošanu;
3) izvērtēt priekšlikumus un rekomendācijas par normatīvo aktu sistēmu pārtikas aprites jomā;
4) koordinēt pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles politikas izstrādi un pārraudzīt tās īstenošanu;
5) katru gadu izvērtēt pārtikas kontroles programmas, kā arī pārtikas kontroles un uzraudzības rezultātus;
6) izvērtēt Pārtikas un veterinārā dienesta finansiālo nodrošinājumu un sniegt priekšlikumus par izmaiņām finansējumā;
7) sagatavot priekšlikumus par līdzdalību starptautiskajās organizācijās, kuras darbojas pārtikas aprites jomā, kā arī par starptautisko noteikumu atzīšanu pārtikas aprites jomā.
19.pants. (1) Labklājības ministrija veido un koordinē uztura politiku, kā arī atbild par pārtikas vispārīgo nekaitīguma prasību izstrādāšanu un atbilstošo normatīvo aktu projektu iesniegšanu Ministru kabinetā.
(2) Labklājības ministrs uztura politikas izstrādāšanai un koordinēšanai izveido konsultatīvu uztura padomi.
(3) Labklājības ministrs apstiprina ieteicamās uzturnormas Latvijas iedzīvotājiem.
(4) Labklājības ministrijas Valsts sanitārā inspekcija kontrolē iedzīvotājiem ūdens apgādes sistēmās piegādātā dzeramā ūdens atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
(5) Dzeramā ūdens monitoringa veikšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.
20.pants. Latvijas Pārtikas centrs ir Labklājības ministrijas pārraudzības institūcija. Tas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Latvijas Pārtikas centra galvenie uzdevumi ir šādi:
1) analizēt pārtikas un uztura izcelsmes slimību monitoringa rezultātus, kā arī attiecīgā gada pārtikas valsts kontroles un uzraudzības rezultātus un sagatavot priekšlikumus pārtikas nekaitīguma un uztura politikas optimizācijai;
2) sagatavot priekšlikumus par uztura un pārtikas vispārīgajām nekaitīguma prasībām, par Eiropas Savienības prasību ieviešanu šajos jautājumos, kā arī normatīvo aktu projektus;
3) organizēt zinātniski pamatotu priekšlikumu sagatavošanu par pārtikas nekaitīguma un uztura problēmu risināšanu (par rīcību krīžu gadījumos, jaunām pārtikas izcelsmes slimībām, riska faktoru noteikšanu u.tml.);
4) veikt uztura padomes sekretariāta funkcijas;
5) informēt sabiedrību par aktuālajiem pārtikas drošuma un uztura jautājumiem;
6) informēt pārtikas uzņēmumus un patērētājus par pārtikas nekaitīgumu un uzturu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;
7) atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar starptautiskajām organizācijām.
21.pants. (1) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde - Pārtikas un veterinārais dienests.
(2) Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas ir:
1) pārtikas apritē:
a) pārtikas produktu (izņemot nefasētu dzeramo ūdeni, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdens apgādes sistēmām) atbilstības kontrole normatīvajos aktos noteiktajām prasībām visos pārtikas aprites posmos;
b) pārtikas uzņēmumu darbību atzīšana un reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
c) pārtikas uzņēmumu darbību un pārtikas aprites procesu uzraudzība un kontrole atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām visos pārtikas aprites posmos;
d) riska faktoru izpēte un analīze pārtikas aprites posmos;
2) sanitārajā robežkontrolē - uzraudzība un kontrole uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās, ievedot pārtiku un ievedot, izvedot vai vedot tranzītā veterinārajai uzraudzībai pakļautos produktus, kā arī citas preces un produktus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
3) laboratoriskās izmeklēšanas funkcijas (tajā skaitā references funkcijas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un noteiktajās jomās);
4) bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē:
a) bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites uzraudzība un kontrole atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
b) bioloģisko lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācija;
5) atbilstības apliecināšana atbilstoši savai kompetencei pēc eksportētājuzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma;
6) pārtikas produktu valsts intervencē:
a) valsts intervencē iepērkamo pārtikas produktu atbilstības kontrole obligātajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām;
b) intervences noliktavu uzraudzība atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
7) sadarbība ar starptautiskajām organizācijām atbilstoši dienesta darbības kompetencei, tajā skaitā starptautisko pārtikas kontroles sistēmu darbības nodrošināšana;
8) ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzības uzraudzība un kontrole;
9) veterinārmedicīniskā uzraudzība un kontrole saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
10) ja ir konstatēts iespējamais apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai un nav veikta riska analīze, bīstamības samazināšanai noteikt riska vadības pagaidu pasākumus līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai;
11) citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
(3) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli Pārtikas un veterinārais dienests veic saskaņā ar Pārtikas padomē izvērtētām un zemkopības ministra apstiprinātām uzraudzības programmām, ievērojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto apropriāciju.
(4) Pārtikas un veterinārā dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(5) Prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtību uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pakļauto preču sarakstu nosaka Ministru kabinets.
(6) Prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(7) Prasības references laboratorijām un references laboratoriju noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
11. Papildināt likumu ar 21.1 pantu šādā redakcijā:
"21.1 pants. (1) Pārtikas un veterināro dienestu veido centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, Sanitārā robežinspekcija, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs un laboratorijas.
(2) Pārtikas un veterinārā dienesta darbu vada Pārtikas un veterinārā dienesta direktors. Pārtikas un veterinārā dienesta direktors vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors.
(3) Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors pilnvaro Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākos pārtikas un veterināros inspektorus, valsts vecākos pārtikas inspektorus, valsts vecākos veterināros inspektorus, valsts vecākos sanitāros robežinspektorus, valsts pārtikas inspektorus, valsts veterināros inspektorus un valsts sanitāros robežinspektorus veikt pārbaudes attiecīgā jomā.
(4) Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība veic valsts uzraudzību un kontroli noteiktā valsts teritorijas daļā. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas inspektors vai valsts vecākais veterinārais inspektors. Ja teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas inspektors, tad viņa vietnieks - valsts vecākais veterinārais inspektors, un otrādi.
(5) Sanitārā robežinspekcija veic valsts uzraudzību un kontroli Ministru kabineta noteiktajos valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās, ievedot pārtiku un ievedot, izvedot vai vedot tranzītā veterinārajai uzraudzībai pakļautos produktus, kā arī citas preces un produktus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(6) Sanitārās robežinspekcijas darbu vada Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietnieki ir valsts vecākie sanitārie robežinspektori veterinārajā, fitosanitārajā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma jomā.
(7) Pārtikas un veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ārvalstu finansu palīdzība likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apjomā, saņemtie ziedojumi un dāvinājumi.
(8) Kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus nosaka Ministru kabinets."
12. 22.pantā:
izslēgt pirmo daļu;
aizstāt otrajā daļā vārdus "Pārtikas aprites valsts kontroli un uzraudzību veicošo institūciju inspektoriem" ar vārdiem "Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām";
izteikt otrās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:
"2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ņemt paraugus un nosūtīt tos pārbaudei uz atbilstošu akreditētu laboratoriju testēšanai. Ja ir konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pārtikas uzņēmums sedz visus pārbaudes izdevumus;
3) uzraudzīt un kontrolēt personāla obligāto veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu, un to, kā personāls ievēro higiēnas prasības, mērinstrumentu uzrādīto lielumu nolasīšanu pārtikas uzņēmumā, kā arī šā likuma 23.pantā minētos objektus;";
papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7) ja kāds no pārtikas partijas produktiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, atzīt visu viena veida vai šķiras pārtikas partiju, sūtījumu vai pievedumu par neatbilstošu prasībām, izņemot gadījumu, kad pilnīga pārtikas analīze apliecina pārējās pārtikas atbilstību prasībām;";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgas saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja notikusi vai ir iespējama pārtikas izraisīto slimību vai saindēšanās masveida izplatība, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nosaka pārtikas aprites ierobežojumus."
13. Aizstāt 23.pantā vārdu "inspicēšanai" ar vārdiem "valsts uzraudzībai un kontrolei".
14. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:
"24.pants. (1) Valsts uzraudzībā un kontrolē iesaistītajām institūcijām un inspektoriem jānodrošina valsts uzraudzības un kontroles gaitā iegūtās informācijas neizpaušana, izņemot informāciju par iespējamo kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.
(2) Valsts uzraudzībā un kontrolē iesaistītās institūcijas un inspektori par savas rīcības un lēmumu tiesiskumu atbild likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas nedrīkst personiski vai ar trešo personu starpniecību piedalīties kontrolei pakļauto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) saimnieciskajā darbībā.
(4) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumus un lēmumus var atcelt amatā augstāka amatpersona. Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt tiesā.
(5) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumu un lēmumu pārsūdzēšana neaptur to izpildi, izņemot lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajos gadījumos."
15. Papildināt 25.pantu aiz vārdiem "Zemkopības ministrijas" ar vārdiem "pārraudzībā un".
16. Izslēgt VI nodaļu.
17. Papildināt likumu ar 26.pantu šādā redakcijā:
"26. Naudas līdzekļus, kas iegūti, iekasējot Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu uzliktos naudas sodus par administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī līdzekļus, kas iegūti, realizējot likumā noteiktajā kārtībā konfiscēto mantu, preces vai citus priekšmetus, ieskaita valsts budžetā."
18. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:
"3. Ministru kabinets:
1) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtību uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pakļauto preču sarakstu;
2) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību;
3) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus;
4) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē kvalitātes un klasifikācijas prasības atsevišķām pārtikas produktu grupām un to novērtēšanas kārtību;
5) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības references laboratorijām, un references laboratoriju noteikšanas kārtību;
6) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē dzeramā ūdens monitoringa veikšanas un kontroles kārtību.
4. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanai ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumi Nr.106 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.martam.
5. Šā likuma 21.panta otrās daļas 8.punkts stājas spēkā pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm".
6. Šā likuma 21.panta otrās daļas 2.punkts un 21.1 panta piektā daļa attiecībā uz valsts uzraudzību un kontroli brīvajās noliktavās stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā."
Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.
Likumprojekta Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā
anotācija
I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs |
|||
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
1998.gadā pieņemtais Pārtikas aprites uzraudzības likums paredz dalītu ministriju atbildību pārtikas aprites valsts uzraudzībā un kontrolē. 2001.gada 20.aprīlī Ministru kabinets (sēdes protokola Nr.19 5.§) pamatā akceptēja Zemkopības ministrijas un Labklājības ministrijas izstrādāto saskaņoto konceptuālo ziņojumu Par vienota pārtikas aprites valsts uzraudzības dienesta izveidi. |
||
|
2. Tiesību akta projekta būtība |
Grozījumi likumā ir nepieciešami, lai noteiktu vienotā pārtikas aprites uzraudzības un kontroles dienesta - Pārtikas un veterinārā dienesta - funkcijas pārtikas apritē, Pārtikas padomes uzdevumus un sastāvu un Latvijas Pārtikas centra uzdevumus, precizētu likuma normas par pārtikas aprites uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju, precizētu kontroles dienesta amatpersonu tiesības. |
||
|
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|||
|
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Piedāvātā uzraudzības sistēma varēs nodrošināt augsta līmeņa cilvēku dzīves un veselības aizsardzību un patērētāju interešu ievērošanu pārtikas jomā, vienlaicīgi nodrošinot efektīvi funkcionējošu tirgu. Priekšlikumu pamatā ir vienotas uzraudzības princips - no pārtikas produktu izejvielu ieguves līdz patērētājam, jeb no lauka līdz galdam vai no fermas līdz galdam. Pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem būs noteiktas precīzas minimālās higiēnas prasības, kuru uzraudzību nodrošinās viens dienests, izmantojot noteiktas un dokumentētas pārbaudes procedūras. Pārtikas aprites uzraudzībā iesaistītajam personālam būs noteiktas vienotas kvalifikācijas prasības un viņu apmācības un eksaminācijas sistēma, kas nodrošinās iespējami objektīvu lēmumu pieņemšanu. |
||
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
|
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
||
|
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads (2002.gads) |
Nākamie trīs gadi (katru gadu) |
|
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Nav paredzētas |
||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Papildus nepieciešamais finansējums Pārtikas un veterinārajam dienestam paredzēto funkciju nodrošināšanai kopā ir Ls 805 052: 1. Zemkopības ministrijai sakarā ar atbildības apjoma palielināšanos normatīvo aktu pārtikas aprites jomā izstrādē un uzturēšanā aktuālā stāvoklī papildus nepieciešami budžeta līdzekļi Ls 8532 (2 ierēdņu štata vietas). |
Papildus nepieciešamais finansējums pret 2001.gadā piešķirtajiem budžeta līdzekļiem ir Ls 805 052 (skatīt paskaidrojumus par 2002.gadu) |
|
|
2. Pārtikas un veterinārā dienesta funkciju nodrošināšanai papildus nepieciešamie budžeta līdzekļi: 1) Ls 290 564 (68 ierēdņu štata vietas no Valsts sanitārās inspekcijas pārņemamo pārtikas aprites objektu uzraudzībai un kontrolei); |
|||
|
2) Ls 4266 (1 ierēdņa štata vieta pārtikas aprites uzņēmumu reģistra uzturēšanai); 3) Ls 501 690 (laboratorisko izmeklējumu veikšanai valsts uzraudzības kārtībā (monitorings)). |
|||
|
3. Finansiālā ietekme |
|||
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Saskaņā ar 30.08.2001. Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas valsts sekretāru vienošanos: 1) no Latvijas pārtikas centra pārņem finansējumu Ls 12 798 apmērā (Ls 8532 - Zemkopības ministrijai; Ls 4266 - Pārtikas un veterinārajam dienestam). 2) no Valsts sanitārās inspekcijas pārņem finansējumu Ls 122 275 apmērā (Pārtikas un veterinārajam dienestam). |
||
|
5. Papildus nepieciešamie līdzekļi izdevumu finansēšanai |
Visu Pārtikas un veterinārā dienesta funkciju nodrošināšanai papildus anotācijas 4.punktā minētajiem kompensētajiem izdevumiem nepieciešamais finansējums ir Ls 669 979: 1) Ls 168 289 (35 ierēdņu štata vietas no Valsts sanitārās inspekcijas pārņemamo pārtikas aprites objektu uzraudzībai un kontrolei); 2) Ls 501 690 (laboratorisko izmeklējumu veikšanai valsts uzraudzības kārtībā (monitorings)). |
||
|
6. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
1. Valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanai nepieciešamais inspektoru skaits ir aprēķināts, ņemot vērā inspekcijām nepieciešamo laiku un paredzot plānveida uzraudzības biežumu vismaz 2 reizes gadā katrā no 7641 pārtikas aprites objekta (pārņemami no Valsts sanitārās inspekcijas). Kopējais nepieciešamais laiks valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanai ir 12 868 stundas gadā, kas, dalot ar Valsts sanitārās inspekcijas amatpersonu inspekcijās pavadīto darba dienu skaitu gadā (188 darba dienas), veido 68 ierēdņu štata vietas un to darbības nodrošināšanai nepieciešami Ls 290 564 (no tiem izdevumi atalgojumiem - Ls 154 632; kapitālieguldījumiem - Ls 6188; pārējiem kārtējiem izdevumiem - Ls 129 744). |
||
|
|
|||
|
2. Ievērojot atbildības pārdali par pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi starp Labklājības ministriju un Zemkopības ministriju un Pārtikas uzņēmumu reģistra nodošanu Pārtikas un veterinārajam dienestam, pamatojoties uz savstarpējo vienošanos starp ministrijām, Latvijas Pārtikas centrs nodod Zemkopības ministrijai 2 ierēdņu štata vietas ar atbilstošo finansējumu Ls 8532 (no tiem izdevumi atalgojumiem - Ls 5488; kapitālieguldījumiem - Ls 690,67; pārējiem kārtējiem izdevumiem - Ls 2353,33) un Pārtikas un veterinārajam dienestam 1 ierēdņa štata vietu ar atbilstošo finansējumu Ls 4266 (no tiem izdevumi atalgojumiem - Ls 2744; kapitālieguldījumiem - Ls 345,33; pārējiem kārtējiem izdevumiem - Ls 1176,67). Aprēķiniem par pamatu ņemtas Latvijas Pārtikas centra viena darbinieka darbības nodrošināšanas izmaksas no valsts budžeta dotācijas. 3. Laboratorisko izmeklējumu veikšanai valsts uzraudzības kārtībā (monitorings) nepieciešamo līdzekļu pamatojums pievienots pielikumā. |
|||
|
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||||||
|
Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru Kabinetu noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Nepieciešams izdarīt grozījumus apmēram 90 likumos un Ministru kabineta noteikumos. Ir izstrādāti šādi normatīvie dokumenti:
|
|||||
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts |
||||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
|
3. Atbildības izvērtējuma tabula |
||||||
|
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
||||||
|
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr. |
Atbildības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
|||
|
L 89/397 Pārtikas produktu oficiālā kontrole |
||||||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu |
||||||
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas |
Zemkopības ministrija izveidotajā darba grupā vienota pārtikas aprites valsts dienesta izveidei tika iekļauti un normatīvo aktu, t.sk., šī likumprojekta izstrādē, piedalījās Pārtikas nozaru ekspertu padomes vadītājs un Lauksaimniecības ražošanas nozaru ekspertu padomes priekšsēdētājs. Likumprojekta izstrādē daļēji tika ņemti vērā minēto organizāciju priekšlikumi un to pārstāvji atbalstīja darba grupā pieņemto projekta redakciju. |
|||||
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
||||||
|
3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem |
Konsultācijas nav notikušas |
|||||
|
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde |
||||||
|
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Līdz 2002.gada 1.janvārim paredzēts izveidot vienotu pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles dienestu:
|
|||||
|
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo |
||||||
Zemkopības ministrs A.Slakteris
Pielikums
likumprojekta Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības
likumā anotācijai
Pārtikas un veterinārā dienesta dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzība un valsts uzraudzības kārtā veiktie laboratoriskie izmeklējumi
Lai nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzību, aizsargātu patērētāju veselību, nodrošinātu veselībai nekaitīgas un drošas pārtikas apriti iekšējā tirgū, kā arī lai veicinātu Latvijā ražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas eksportu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic regulāru uzraudzību kontrolei pakļautajos uzņēmumos.
Uzraudzības kontroles biežumu nosaka kontrolējošā institūcija, vadoties no riska faktoriem, ievērojot uzņēma vispārējo higiēnas stāvokli, ņemot vērā paškontroles sistēmas stāvokli, tā lai identificētu, novērtētu un novērstu iespējamo bīstamību. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2000.gada 29.februāra Pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra instrukciju Nr.1 Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība, Valsts veterinārais dienests izstrādājis Valsts veterinārā dienesta darbības reglamentu (apstiprināts ar 02.10.2000. rīkojumu Nr.109), kurā ir noteikti uzraudzības kontroles biežumi:
Laboratorisko izmeklējumu daudzuma nepieciešamību nosaka, vadoties no riska faktoru kvalitātes un kvantitātes. Izvērtējot tiek ņemts vērā arī uzņēmumā ieviestās paškontroles sistēmas pakāpe un efektivitāte. Uzraudzības kontroles biežumu var palielināt atkarībā no iepriekš minētajiem faktoriem un iepriekšējā kontroles reizē konstatētajiem trūkumiem un pārkāpumiem.
Veicot uzņēmumu kontroli un laboratoriskos izmeklējumus valsts uzraudzības kārtā, tiek sastādīts plāns, lai visā uzraudzības periodā (gadā), tiktu veikta laboratoriskā kontrole gan izejvielām - transporta līdzeklis, identitāte, higiēna, temperatūra, mikrobioloģiskais stāvoklis, atliekvielas, gan ražošanas procesam - pusfabrikātu un gatavās produkcijas kontrole, laboratoriskie izmeklējumi, tehnisko iekārtu higiēna, gan uzņēmuma higiēnai kopumā - ražošanas higiēna, personāla higiēna, dezinfekcijas pasākumu kontrole, dzeramā ūdens kvalitāte.
Uzraudzības kārtā tiek veikti šādi laboratoriskie izmeklējumi:
Nepieciešamā nauda valsts uzraudzības kārtā veicamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem tiek aprēķināta, ņemot vērā kontrolei pakļauto uzņēmumu skaitu, to sadalījumu riska grupās atkarībā no produkcijas veida, to higiēniskā stāvokļa, paškontroles ieviešanas pakāpes, iepriekšējo gadu laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, minimālo nepieciešamo laboratorisko izmeklējumu veidiem, kā arī no laboratoriju izcenojumiem.
Pēc iepriekšējo gadu aprēķiniem, PVD kontrolē esošo uzņēmumu uzraudzības kārtā veicamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem nepieciešamā summa sastāda Ls 357 000. 2000.gadā un 2001.gadā PVD uzraudzības kārtā veicamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem no valsts budžeta tika piešķirti Ls 244 500. Piešķirtie naudas līdzekļi tiek sadalīti teritoriālajām struktūrvienībām atbilstoši to teritorijā esošo uzņēmumu skaitam, kā arī atbilstoši uzņēmumu grupām (gaļa un gaļas produkti, piens un piena produkti, zvejas produkti un tirgi un vairumtirdzniecības bāzes). Valsts uzraudzības kārtā veicamo laboratorisko paraugu ņemšanas grafiks tiek sastādīts, sadalot vienmērīgi visa gada garumā neatkarīgi no uzņēmumu inspicēšanas biežuma.
Laboratorisko izmeklējumu skaits atbilstoši uzņēmumu grupām 2000.gadā un 2001.gada 1.pusgadā
|
Uzraudzībā esošo uzņēmumu grupas |
2000.gads |
2001.gada 1.pusgads |
||
|
Kopējo paraugu skaits |
% |
Kopējo paraugu skaits |
% |
|
|
Gaļa un gaļas produkti |
5912 |
42,1 |
3147 |
47,4 |
|
Piens un piena produkti |
3248 |
23,1 |
1131 |
17,0 |
|
Zvejas produkti |
3085 |
21,9 |
1262 |
19,0 |
|
Tirgi un vairumtirdzniecības bāzes |
1801 |
12,8 |
1102 |
16,6 |
|
Kopā |
14046 |
100 |
6642 |
100 |
Kā redzams no tabulas, tad sadalījums starp uzņēmumu grupām laboratorisko paraugu izmeklējumiem saglabājies. Gandrīz puse no laboratoriskajiem izmeklējumiem tiek veikti uzņēmumos, kuri nodarbojas ar gaļas un gaļas produktu ieguvi, pārstrādi un realizāciju. Uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar piena un piena produktu pārstrādi, valsts uzraudzības kārtā ņemto laboratorisko paraugu skaits samazinājies no 23,1 % uz 17,0 %. Tas tādēļ, ka piena produktu pārstrādē iesaistīto uzņēmumu vispārējais higiēnas stāvoklis ir labāks nekā gaļas pārstrādē iesaistīto uzņēmumu vispārējais higiēnas stāvoklis, uzlabojas iepirkto izejvielu kvalitāte, kā arī piena pārstrādes uzņēmumos ieviesta paškontroles sistēma. 2001.gadā arī pastiprinājies uzraudzības darbs tirgu un vairumtirdzniecības bāžu uzraudzībā.
Izanalizējot 2000.gada un 2001.gada 1.pusgada datus, vidēji viena parauga izmeklējumu cena ir attiecīgi Ls 17,40 un Ls 18,40. Viena parauga izmeklējuma vidējās cenas kāpums saistīts ar laboratorisko izmeklējumu cenu kāpumu 2001.gadā.
Valsts uzraudzības kārtā veikto izmeklējumu efektivitāte
|
Uzraudzībā esošo uzņēmumu grupas |
2000.gads |
2001.gada 1.pusgads |
||||
|
Kopējo paraugu skaits |
Pozitīvo paraugu skaits |
% |
Kopējo paraugu skaits |
Pozitīvo paraugu skaits |
% |
|
|
Gaļa un gaļas produkti |
5912 |
410 |
6,9 |
3147 |
209 |
6,6 |
|
Piens un piena produkti |
3248 |
343 |
10,5 |
1131 |
64 |
5,6 |
|
Zvejas produkti |
3085 |
193 |
6,2 |
1262 |
83 |
6,5 |
|
Tirgi un vairumtirdzniecības bāzes |
1801 |
253 |
14,0 |
1102 |
53 |
4,8 |
|
Kopā |
14046 |
1199 |
8,5 |
6642 |
409 |
6,1 |
Tabulas redzams, ka visās uzraudzībā esošo uzņēmumu grupās, izņemot zvejas produktu uzņēmumu grupu, samazinājies pozitīvo paraugu skaits. Tas liecina, ka uzņēmumos, kuri iesaistīti dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvē, pārstrādē un realizācijā, ir uzlabojies vispārējais higiēnas stāvoklis, kā arī uzlabojusies produkcijas kvalitāte.
Veicot laboratorisko kontroli uzņēmumos valsts uzraudzības kārtā, viens paraugs sastāv no vairākiem izmeklējumiem. Ja kāds no izmeklējumiem ir pozitīvs, tad viss paraugs tiek uzskatīts par pozitīvu.
Valsts uzraudzības kārtā veikto laboratorisko izmeklējumu pozitīva rezultāta gadījumā PVD veic virkni pasākumus seku likvidēšanai.
Katru reizi, konstatējot pozitīvu izmeklējumu gadījumu produkcijā, uz laiku tiek apturēta uzņēmuma darbība, uzņēmumā tiek veikti attiecīgie korekcijas pasākumi, atkārtoti tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi par uzņēmuma līdzekļiem un lemts par uzņēmuma darbības atjaunošanu vai nepieciešamību turpināt veikt korekcijas pasākumus. 2001.gada 1.pusgadā produkcijas neatbilstības dēļ tika apturēta uz laiku uzņēmuma darbība un veikti korekcijas pasākumi 170 reizes, no tām gaļas un gaļas produktu uzņēmumu grupā - 67 reizes, piena un piena produktu uzņēmumu grupā - 37 reizes, zvejas produktu uzņēmumu grupā - 33 reizes, bet tirgos un vairumtirdzniecības bāzēs 33 gadījumos produkcija tika izbrāķēta. Attiecīgās teritoriālās veterinārās pārvaldes veica arī izbrāķētās produkcijas ražotājuzņēmumu ārpuskārtas apsekošanu.
Konstatējot laboratorisko paraugu neatbilstību nomazgājumu no darba virsmām vai tehnoloģiskajām iekārtām mikrobialoģiskajos izmeklējumos, tiek informēta attiecīgā uzņēmuma vadība. Uzņēmums uz laiku pārtrauc produkcijas ražošanu, veic papildus mazgāšanu un dezinfekciju, atkārtoti tiek ņemti nomazgājumi laboratoriskajai kontrolei par uzņēmuma līdzekļiem un pēc tam tiek lemts par darbības atsākšanu vai nepieciešamību vēlreiz veikt dezinfekcijas pasākumus. 2001.gada 1.pusgadā produkcijas neatbilstības dēļ tika uz laiku apturēta uzņēmuma darbība un veikti korekcijas pasākumi 112 reizes, no tiem attiecīgi pa uzņēmumu grupām - 30 reizes, 21 reizes, 45 reizes un 16 reizes.
Zemkopības ministrs A.Slakteris
Pārtikas un veterinārā dienesta
direktora vietnieks
I.Celms
7095260