Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija Likumprojekts

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija Likumprojekts

 

 

Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”

Izdarīt likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 1999, 7., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2000, 240.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā daļā minēto noziedzīgo nodarījumu rezultātā ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējuma kritērijus un to noteikšanas kārtību var reglamentēt Ministru kabinets.”

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Līdz 2002.gada 1.martam Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā konstatējams ar likumu aizsargāto interešu un tiesību meža vides saglabāšanā apdraudējums un ievērojams apdraudējums, kārtību, kādā nosakāmi šo interešu un tiesību apdraudējuma kritēriji, kā arī kārtību, kādā nosakāmas iznīcinātās vai bojātās platības, patvaļīgi nocirsto koku skaits un apjoms.”

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Krimināllikuma 107.panta otrajā daļā, 108.pantā un 109.panta trešajā daļā paredzēta kriminālatbildība par meža dedzināšanu, meža iznīcināšanu un bojāšanu aiz neuzmanības, patvaļīgu koku ciršanu un bojāšanu gadījumā, ja ar noziedzīgajām darbībām radīts būtisks kaitējums. Likuma “Par Krimināllikums spēkā stāšanās laiku un kārtību” (pieņemts 15.10.1998.) 23.panta pirmajā daļā ir definēta noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme “būtisks kaitējums”, kas ir tad, “ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams”. Tiesību aizsardzības iestādēm ir problemātiski noteikt “apdraudējumu citām ar likumu aizsargātajām interesēm un tiesībām” meža vides aizsardzībā, jo šobrīd normatīvie akti nenosaka ne šī apdraudējuma noteikšanas kritērijus, ne noteikšanas kārtību un likumā nav deleģējuma to noteikšanai.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz papildināt likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” 23.pantu ar trešo daļu, lai dotu deleģējumu Ministru kabinetam pieņemt noteikumus ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējuma kritērijiem, to noteikšanas kārtībai. Pārejas noteikumu ceturtais punkts paredz deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2002.gada 1.martam noteikt kārtību ar likumu aizsargāto interešu un tiesību meža vides saglabāšanā apdraudējuma un ievērojama apdraudējuma noteikšanai.

Analoga norma ir likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” pārejas noteikumu 3.punktā attiecībā uz nelegālā apritē esošo narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iedalījumu apmēriem, sākot ar kuriem persona ir saucama pie kriminālatbildības. Arī kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar miesas bojājumu nodarīšanu, tiek piemērota, pamatojoties uz miesas bojājumu smaguma tiesmedicīnisko novērtēšanu, ko reglamentē LR Labklājības ministrijas 11.04.2001.rīkojums nr.92.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

*)

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

         

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

         

3. Finansiālā ietekme

 

         

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

         

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

         

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi, papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Tiesību akta projekts Ministru kabinetam deleģē tiesības noteikt ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējuma kritērijus un noteikšanas kārtību, ja tas nepieciešams.

Deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus un kārtību ar likumu aizsargāto interešu un tiesību meža vides saglabāšanā apdraudējuma un ievērojama apdraudējuma noteikšanai, paredz tiesību akta projekta 2.punkts, nosakot termiņu līdz 2002.gada 1.martam. Šajos noteikumos būtu jāparedz ar likumu aizsargāto interešu un tiesību meža vides saglabāšanā apdraudējuma un ievērojama apdraudējuma kritēriji, iznīcinātās vai bojātās platības un patvaļīgi nocirsto koku skaita un apjoma noteikšanas kārtība. Valsts meža dienests sadarbībā ar tiesību aizsardzības iestādēm ir izstrādājis iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu projektu.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienas tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Ar nevalstiskajām organizācijām konsultācijas nav veiktas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Ar nevalstiskajām organizācijām konsultācijas nav veiktas.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Ar starptautiskajiem konsultantiem konsultācijas nav veiktas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta izpildi nodrošinās Ministru kabinets, izdodot attiecīgus noteikumus.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā.