Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.; 2001, 10.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.; 2001, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Sanitārā robežinspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Pārtikas un veterinārais dienests” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Sanitārā robežinspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Pārtikas un veterinārais dienests” (attiecīgā locījumā).

Likumā ir lietoti šādi termini:

(11) Muitas deklarācija - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegts paziņojums, ar kuru persona izsaka vēlēšanos piemērot precēm noteiktu muitas procedūru.

2. Izslēgt 1.panta vienpadsmitajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegts”.

2. 1.pantā: 

izslēgt vienpadsmitajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegts”.

(26) Brīvā zona vai brīvā noliktava — attiecīgi Latvijas Republikas teritorijas daļa vai Latvijas Republikā norobežota telpa, kurā ārvalstu preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm, bet Latvijas precēm piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi."

1

Izteikt 1.panta divdesmit sesto daļu šādā redakcijā:

“(26) Brīvā zona vai brīvā noliktava — attiecīgi Latvijas Republikas teritorijas daļa vai Latvijas Republikā norobežota telpa, kurā novietotās ārvalstu preces, ja tām nepiemēro muitas procedūras, attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm, bet Latvijas preces var pretendēt uz to, ka tām piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi.”

Atbalstīt

izteikt divdesmit sesto daļu šādā redakcijā:

“(26) Brīvā zona vai brīvā noliktava — attiecīgi Latvijas Republikas teritorijas daļa vai Latvijas Republikā norobežota telpa, kurā novietotās ārvalstu preces, ja tām nepiemēro muitas procedūras, attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm, bet Latvijas preces var pretendēt uz to, ka tām piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi.”

(1) Uz personas rakstveida iesnieguma pamata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde rakstveidā sniedz atzinumu par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes sniegtais atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vienīgi preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru.

(3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

(4) Atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atzinumu gadījumos, kad tiek konstatēts, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu tiek paziņots muitas iestādēm, kā arī atzinuma pieprasītājam.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, vai gadījumos, kad atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā tiek paziņots muitas iestādēm, kā arī atzinuma pieprasītājam.

Izteikt 13.1 pantu šādā redakcijā:

(1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kuru muitošana ir pabeigta.

(3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

(4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, kā arī tad, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vēl sešus mēnešus pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes rakstveida paziņojums par atzinuma spēkā neesamību, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju.”

3. Izteikt 13.1 pantu šādā redakcijā:

“13.1 pants. Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam

(1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kuru muitošana ir pabeigta.

(3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

(4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, kā arī tad, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vēl sešus mēnešus pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes rakstveida paziņojums par atzinuma spēkā neesamību, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju.”

3. Izteikt 13.1 pantu šādā redakcijā:

“13.1 pants. Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam

(1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kuru muitošana ir pabeigta.

(3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

(4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, kā arī tad, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vēl sešus mēnešus pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas muitas iestādes rakstveida paziņojums par atzinuma spēkā neesamību, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju.”

(1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteiktas šādas muitas procedūras:

1) izlaišana brīvam apgrozījumam;

2) ievešana uz laiku;

3) izvešana uz laiku;

4) atpakaļievešana (reimports);

5) ievešana muitas noliktavā;

6) ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;

7) ievešana pārstrādei;

8) ievešana pārstrādei muitas kontrolē;

9) izvešana (eksports);

10) izvešana pārstrādei;

11) atpakaļizvešana (reeksports);

12) tranzīts;

13) iznīcināšana;

14) atteikšanās par labu valstij;

15) komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas procedūru izpildes kārtību.

(3) Muitas procedūra jāpabeidz termiņā, kas pilnībā nodrošina šīs procedūras noteikumu izpildi.

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

(1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteikti šādi muitas režīmi:

1) muitas procedūras:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam,

b) ievešana uz laiku,

c) izvešana uz laiku,

d) ievešana muitas noliktavā,

e) ievešana pārstrādei,

f) ievešana pārstrādei muitas kontrolē,

g) izvešana (eksports),

h) izvešana pārstrādei,

i) tranzīts;

2) citi muitas režīmi:

a) preču ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā,

b) preču atpakaļizvešana,

c) preču iznīcināšana,

d) atteikšanās no precēm par labu valstij.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas režīmu izpildes kārtību.

(3) Muitas režīms jāpabeidz termiņā, kas pilnībā nodrošina šā režīma noteikumu izpildi.”

4. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Muitas režīmu veidi

(1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteikti šādi muitas režīmi:

1) muitas procedūras:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam,

b) ievešana uz laiku,

c) ievešana muitas noliktavā,

d) ievešana pārstrādei,

e) ievešana pārstrādei muitas kontrolē,

f) izvešana (eksports),

g) izvešana pārstrādei,

h) tranzīts;

2) citi muitas režīmi:

a) preču ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā,

b) preču atpakaļizvešana,

c) preču iznīcināšana,

d) atteikšanās no precēm par labu valstij.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas režīmu izpildes kārtību.

(3) Muitas režīms jāpabeidz termiņā, kas pilnībā nodrošina šā režīma noteikumu izpildi.”

4. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Muitas režīmu veidi

(1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteikti šādi muitas režīmi:

1) muitas procedūras:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam,

b) ievešana uz laiku,

c) ievešana muitas noliktavā,

d) ievešana pārstrādei,

e) ievešana pārstrādei muitas kontrolē,

f) izvešana (eksports),

g) izvešana pārstrādei,

h) tranzīts;

2) citi muitas režīmi:

a) preču ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā,

b) preču atpakaļizvešana,

c) preču iznīcināšana,

d) atteikšanās no precēm par labu valstij.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas režīmu izpildes kārtību.

(3) Muitas režīms jāpabeidz termiņā, kas pilnībā nodrošina šā režīma noteikumu izpildi.”

(1) Izlaišana brīvam apgrozījumam paredz muitas maksājumu samaksu un citu tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu.

5. Izslēgt 31.panta pirmajā daļā vārdu “citu”.

5. Izslēgt 31.panta pirmajā daļā vārdu “citu”.

Ievešana uz laiku vai izvešana uz laiku ir muitas procedūra, kas atļauj izmantot preces muitas teritorijā vai arī ārpus tās robežām, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot šīs preces no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus.

6. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

“VII nodaļa. Ievešana uz laiku

Ievešana uz laiku ir muitas procedūra, kas atļauj izmantot preces muitas teritorijā, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot tās no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus.

2

Ierosinām izteikt 35. panta nosaukumu šādā precizētā redakcijā:

‘’35. pants. Procedūras (ievešana uz laiku) darbības joma’’.

Atbalstīt

6. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

“VII nodaļa. Ievešana uz laiku

Ievešana uz laiku ir muitas procedūra, kas atļauj izmantot preces muitas teritorijā, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot tās no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus.

(1) Uz laiku ievestās vai izvestās preces ir jānosūta atpakaļ nemainītā veidā, izņemot to dabisko nolietojumu vai arī zudumus, kas radušies pārvadāšanas vai uzglabāšanas rezultātā.

(2) Gadījumus, kuros ievešana vai izvešana uz laiku pieļaujama, vienīgi iesniedzot galvojumu par procedūras izpildi, nosaka Ministru kabinets.

(3) Procedūru nevar piemērot, ja nav nodrošināta preču identificēšana, kuras rezultātā var mainīties muitas maksājumi.

(4) Procedūra tiek pabeigta līdz ar preču atpakaļizvešanas vai atpakaļievešanas brīdi.

(1) Uz laiku ievestās preces jānosūta atpakaļ nemainītā veidā, izņemot to dabisko nolietojumu vai zudumus, kas radušies pārvadāšanas vai uzglabāšanas rezultātā.

(2) Gadījumus, kuros ievešana uz laiku pieļaujama, vienīgi iesniedzot galvojumu par procedūras izpildi, nosaka Ministru kabinets.

(3) Procedūru nevar piemērot, ja nav nodrošināta preču identificēšana, kuras rezultātā var mainīties muitas maksājumi.

(4) Procedūra tiek pabeigta līdz ar preču atpakaļizvešanas brīdi.

3

Ierosinām izteikt 36. panta nosaukumu šādā precizētā redakcijā:

‘’36. pants. Procedūras (ievešana uz laiku) piemērošanas noteikumi’’.

Atbalstīt

(1) Uz laiku ievestās preces jānosūta atpakaļ nemainītā veidā, izņemot to dabisko nolietojumu vai zudumus, kas radušies pārvadāšanas vai uzglabāšanas rezultātā.

(2) Gadījumus, kuros ievešana uz laiku pieļaujama, vienīgi iesniedzot galvojumu par procedūras izpildi, nosaka Ministru kabinets.

(3) Procedūru nevar piemērot, ja nav nodrošināta preču identificēšana, kuras rezultātā var mainīties muitas maksājumi.

(4) Procedūra tiek pabeigta līdz ar preču atpakaļizvešanas brīdi.

Termiņu preču ievešanai vai izvešanai uz laiku nosaka muitas iestādes, ievērojot šādas ievešanas vai izvešanas mērķi un apstākļus, taču šis termiņš nedrīkst pārsniegt divus gadus.

Termiņu preču ievešanai uz laiku nosaka muitas iestādes, ievērojot šādas ievešanas mērķi un apstākļus, taču šis termiņš nedrīkst pārsniegt divus gadus.

Termiņu preču ievešanai uz laiku nosaka muitas iestādes, ievērojot šādas ievešanas mērķi un apstākļus, taču šis termiņš nedrīkst pārsniegt divus gadus.

Izbeidzoties muitas iestādes noteiktajam termiņam preču ievešanai vai izvešanai uz laiku, preces ir attiecīgi jānosūta atpakaļ vai arī tām jāpiemēro jauna muitas procedūra.

Izbeidzoties muitas iestādes noteiktajam termiņam preču ievešanai uz laiku, preces attiecīgi jānosūta atpakaļ vai arī tām jāpiemēro jauna muitas procedūra.

Izbeidzoties muitas iestādes noteiktajam termiņam preču ievešanai uz laiku, preces attiecīgi jānosūta atpakaļ vai arī tām jāpiemēro jauna muitas procedūra.

(1) Ja preces, kuras ievestas vai izvestas uz laiku, nav nosūtītas atpakaļ noteiktajā termiņā, saskaņā ar šo likumu atbildība neiestājas, ja šīs preces ir iznīcinātas vai arī neatgriezeniski zudušas avārijas vai nepārvaramas varas darbības rezultātā, dabiskās nolietošanās, pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā.

(2) Uz laiku izvestu preču iznīcināšanas vai zuduma faktu apstiprina ārvalstīs izsniegti kompetentu iestāžu dokumenti, kas apstiprināti Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs ārvalstīs.

(3) Uz laiku ievestu preču iznīcināšanas vai zuduma faktu apstiprina muitas iestāde.

(1) Ja preces, kuras ievestas uz laiku, nav nosūtītas atpakaļ noteiktajā termiņā, saskaņā ar šo likumu atbildība neiestājas, ja šīs preces ir iznīcinātas vai arī neatgriezeniski zudušas avārijas vai nepārvaramas varas darbības rezultātā, dabiskās nolietošanās, pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā.

(2) Uz laiku ievestu preču iznīcināšanas vai zuduma faktu apstiprina muitas iestāde."

(1) Ja preces, kuras ievestas uz laiku, nav nosūtītas atpakaļ noteiktajā termiņā, saskaņā ar šo likumu atbildība neiestājas, ja šīs preces ir iznīcinātas vai arī neatgriezeniski zudušas avārijas vai nepārvaramas varas darbības rezultātā, dabiskās nolietošanās, pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā.

(2) Uz laiku ievestu preču iznīcināšanas vai zuduma faktu apstiprina muitas iestāde."

(1) Preču izvešanas atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka preces izved no muitas teritorijas nemainītā veidā - tādā pašā, kādā tās bija brīdī, kad tika pieņemta muitas deklarācija par preču izvešanu.

(2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas.

7. Papildināt 77.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja preces nosūta uz preču izvešanas muitas iestādi, piemērojot tām muitas procedūru – tranzīts, izvešanas (eksporta) procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad tiek uzsākta muitas procedūra – tranzīts”.

4

5

Izteikt 77.pantu šādā redakcijā:

“77.pants. Procedūras (preču izvešana) piemērošanas nosacījumi

(1) Preču izvešanas atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka preces izved no muitas teritorijas nemainītā veidā - tādā pašā, kādā tās bija brīdī, kad tika pieņemta muitas deklarācija par preču izvešanu.

(2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas.”

Izslēgt likumprojekta 7.pantu.

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

(1) Tranzīta procedūra atļauj muitas kontrolē pārvietot no Latvijas muitas teritorijas vienas muitas iestādes uz otru iestādi:

1) ārvalstu preces, nepakļaujot tās muitas maksājumiem, kas piemērojami, preces ievedot, un citiem maksājumiem vai tirdzniecības politikas pasākumiem;

2) Latvijas preces, kurām tiek pabeigta izvešanas (eksporta) procedūra.

8. Izteikt 90. panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Latvijas preces, kurām ir pabeigta izvešanas (eksporta) procedūra”.

6

Izteikt 90. panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Latvijas preces, kurām tiek piemērotas preču izvešanas formalitātes”.

Atbalstīt

7. Izteikt 90. panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Latvijas preces, kurām tiek piemērotas preču izvešanas formalitātes”.

(4) Muitas iestāde, kas piešķir atbrīvojumu no galvojuma iesniegšanas, izsniedz katrai personai, kurai ir tiesības uz šādu atbrīvojumu, vienu vai vairākas galvojuma atbrīvojuma apliecības kopijas.

9. Izslēgt 93.panta ceturto daļu.

8. Izslēgt 93.panta ceturto daļu.

(1) Atpakaļizvešana ir muitas procedūra, kas atļauj izvest no Latvijas Republikas muitas teritorijas ārvalstu preces, ja nepieciešams, attiecinot uz tām likumā paredzēto izvedamo preču formalitāšu kārtošanu, arī tirdzniecības politikas pasākumus.

(2) Iznīcināšana ir muitas procedūra, kas atļauj ārvalstu preces iznīcināt muitas kontrolē, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

(3) Atteikšanās par labu valstij ir muitas procedūra, kas atļauj personai atteikties no ārvalstu precēm par labu valstij, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

107.pantā:

aizstāt vārdus "muitas procedūra" ar vārdiem "muitas režīms";

papildināt pirmo daļu ar šādu teikumu:

"Par preču atpakaļizvešanu paziņo attiecīgajai muitas iestādei.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja preces, kurām piemēro muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, pārstrāde muitas kontrolē, ievešana uz laiku un izvešana pārstrādei, ir paredzētas atpakaļizvešanai, par šīm precēm iesniedz muitas deklarāciju. Šādos gadījumos piemēro šā likuma 76.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus."

10. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

(1) Atpakaļizvešana ir muitas režīms, kas atļauj izvest no Latvijas Republikas muitas teritorijas ārvalstu preces, ja nepieciešams, attiecinot uz tām likumā paredzēto izvedamo preču formalitāšu kārtošanu, arī tirdzniecības politikas pasākumus. Par preču atpakaļizvešanu paziņo attiecīgajai muitas iestādei

(2) Iznīcināšana ir muitas režīms, kas atļauj ārvalstu preces iznīcināt muitas kontrolē, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

(3) Atteikšanās no precēm par labu valstij ir muitas režīms, kas atļauj personai atteikties no ārvalstu precēm par labu valstij, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

(4) Ja preces, kurām piemēro muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, pārstrāde muitas kontrolē, ievešana uz laiku, ir paredzētas atpakaļizvešanai, par šīm precēm iesniedz muitas deklarāciju. Šādos gadījumos piemēro šā likuma 76.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus."

9. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

(1) Atpakaļizvešana ir muitas režīms, kas atļauj izvest no Latvijas Republikas muitas teritorijas ārvalstu preces, ja nepieciešams, attiecinot uz tām likumā paredzēto izvedamo preču formalitāšu kārtošanu, arī tirdzniecības politikas pasākumus. Par preču atpakaļizvešanu paziņo attiecīgajai muitas iestādei

(2) Iznīcināšana ir muitas režīms, kas atļauj ārvalstu preces iznīcināt muitas kontrolē, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

(3) Atteikšanās no precēm par labu valstij ir muitas režīms, kas atļauj personai atteikties no ārvalstu precēm par labu valstij, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

(4) Ja preces, kurām piemēro muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, pārstrāde muitas kontrolē, ievešana uz laiku, ir paredzētas atpakaļizvešanai, par šīm precēm iesniedz muitas deklarāciju. Šādos gadījumos piemēro šā likuma 76.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus."

(1) Par preču iznīcināšanu jāpaziņo attiecīgajai muitas iestādei.

(2) Iznīcināšanu aizliegts veikt gadījumos, kad preču iznīcināšana ir saistīta ar papildu izdevumiem no valsts budžeta vai tiek nodarīts kaitējums apkārtējai videi.

(3) Jebkuriem atkritumiem un lūžņiem, kas radušies preču iznīcināšanas rezultātā, piemēro ārvalstu precēm noteikto attiecīgo muitas procedūru. Tiem jāatrodas muitas iestādes uzraudzībā tik ilgi, cik nepieciešams attiecīgās muitas procedūras piemērošanai.

(4) Kārtību, kādā veicama preču iznīcināšana vai atteikšanās par labu valstij, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

108.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"108.pants. Muitas režīma — iznīcināšana un atteikšanās par labu valstij — piemērošanas noteikumi";

aizstāt trešajā daļā vārdus "muitas procedūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "muitas režīms" (attiecīgā locījumā).

11. Izteikt 108..pantu šādā redakcijā:

(1) Par preču iznīcināšanu jāpaziņo attiecīgajai muitas iestādei.

(2) Iznīcināšanu aizliegts veikt gadījumos, kad preču iznīcināšana ir saistīta ar papildu izdevumiem no valsts budžeta vai tiek nodarīts kaitējums apkārtējai videi.

(3) Jebkuriem atkritumiem un lūžņiem, kas radušies preču iznīcināšanas rezultātā, piemēro ārvalstu precēm noteikto attiecīgo muitas režīmu. Tiem jāatrodas muitas iestādes uzraudzībā tik ilgi, cik nepieciešams attiecīgam muitas režīma piemērošanai.

(4) Kārtību, kādā veicama preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”

10. Izteikt 108..pantu šādā redakcijā:

(1) Par preču iznīcināšanu jāpaziņo attiecīgajai muitas iestādei.

(2) Iznīcināšanu aizliegts veikt gadījumos, kad preču iznīcināšana ir saistīta ar papildu izdevumiem no valsts budžeta vai tiek nodarīts kaitējums apkārtējai videi.

(3) Jebkuriem atkritumiem un lūžņiem, kas radušies preču iznīcināšanas rezultātā, piemēro ārvalstu precēm noteikto attiecīgo muitas režīmu. Tiem jāatrodas muitas iestādes uzraudzībā tik ilgi, cik nepieciešams attiecīgam muitas režīma piemērošanai.

(4) Kārtību, kādā veicama preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”

(2) Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem attiecīgas preces tiek pakļautas sanitārās robežinspekcijas kontrolei.

12. 114.pantā:

izslēgt 114.panta otro daļu;

11. 114.pantā:

izslēgt 114.panta otro daļu;

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču pagaidu uzglabāšanu, izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, ievešanu uz laiku, izvešanu uz laiku, atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos par labu valstij.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču pagaidu uzglabāšanu, izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, ievešanu uz laiku, atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos no precēm par labu valstij.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču pagaidu uzglabāšanu, izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, ievešanu uz laiku, atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos no precēm par labu valstij.";

(5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (arī dizaina darba) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību vai dizainparauga tiesību īpašnieka atļaujas, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota pirātisku preču ražošanai. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to īpašnieka tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Dizaina darba vai dizainparauga tiesību īpašniekam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (arī dizaina darba) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību, dizainparauga tiesību vai patenta tiesību subjekta atļaujas, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota pirātisku preču ražošanai. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to subjekta tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Dizaina darba vai dizainparauga tiesību subjektam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības."

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (arī dizaina darba) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību, dizainparauga tiesību vai patenta tiesību subjekta atļaujas, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota pirātisku preču ražošanai. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to subjekta tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Dizaina darba vai dizainparauga tiesību subjektam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības."

"132.pants. Vienkāršotā muitošanas kārtība

(1) Vienkāršotās muitošanas kārtības veidi ir šādi:

1) vienkāršotā deklarēšana;

2) nepilnā deklarēšana — tādas muitas deklarācijas pieņemšana muitas iestādē, kurā trūkst atsevišķu ziņu vai kurai nav pievienoti atsevišķi pavaddokumenti;

3) vietējā muitošana — preču pieteikšana muitas procedūrai deklarētāja telpās vai citā muitas iestādes apstiprinātā vietā;

4) atzītais nosūtītājs vai atzītais saņēmējs — Valsts ieņēmumu dienesta atzīta persona, kurai ir tiesības vienkāršot muitas formalitātes, uzsākot muitas procedūru atļaujā norādītajās telpās, neuzrādot preces vai attiecīgos dokumentus muitas iestādē.

13. Izteikt 132.panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) atzītais nosūtītājs vai atzītais saņēmējs – Valsts ieņēmumu dienesta atzīta persona, kurai ir tiesības vienkāršot muitas formalitātes, uzsākot vai pabeidzot tranzīta procedūru atļaujā norādītajās telpās, neuzrādot preces vai attiecīgos dokumentus muitas iestādē”.

12. Izteikt 132.panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) atzītais nosūtītājs vai atzītais saņēmējs – Valsts ieņēmumu dienesta atzīta persona, kurai ir tiesības vienkāršot muitas formalitātes, uzsākot vai pabeidzot tranzīta procedūru atļaujā norādītajās telpās, neuzrādot preces vai attiecīgos dokumentus muitas iestādē”.

(1) Visas preces, kuras paredzēts pakļaut muitas procedūrai, ir jādeklarē.

14. Papildināt likuma 133.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka preču deklarēšanas veidus, to piemērošanas kārtību, kā arī muitas deklarācijas – vienotā administratīvā dokumenta - veidlapas paraugu”.

13. Papildināt likuma 133.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka preču deklarēšanas veidus, to piemērošanas kārtību, kā arī muitas deklarācijas – vienotā administratīvā dokumenta - veidlapas paraugu”.

(2) Rakstveidā muitas deklarācija jāizpilda uz šim nolūkam paredzētas oficiāla parauga veidlapas. Muitas deklarācijā jābūt visām ziņām, kas nepieciešamas, lai izpildītu visus tās muitas procedūras noteikumus, kurai šīs preces ir deklarētas. Deklarācijai jābūt parakstītai.

15. Izteikt 134.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Rakstveidā muitas deklarāciju izpilda uz šim nolūkam normatīvajos aktos paredzētas oficiāla parauga veidlapas.”

14. Izteikt 134.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Rakstveidā muitas deklarāciju izpilda uz šim nolūkam normatīvajos aktos paredzētas oficiāla parauga veidlapas.”

(1) Izmantojot vienkāršoto muitas deklarāciju, deklarētājs ir atbildīgs par to, lai muitas iestādēm tiktu iesniegta papildu muitas deklarācija, kurai ir vispārīgs, periodisks vai arī apkopojošs raksturs.

(2) Papildu muitas deklarācija kopā ar vienkāršoto muitas deklarāciju veido vienotu un nedalāmu muitas dokumentu, kas stājas spēkā dienā, kad pieņemta vienkāršotā muitas deklarācija.

(3) Ziņu elektroniskajai reģistrācijai ir tāds pats juridisks spēks kā rakstveida muitas deklarācijai.

(4) Vienkāršotās deklarēšanas veidus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

16. Izslēgt 147.2 panta ceturto daļu.

15. Izslēgt 147.2 panta ceturto daļu.

Ja muitas vērtības noteikšanai izmantojamās cenas izteiktas ārvalstu valūtā, aprēķiniem tiek izmantots Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss preču novērtēšanas dienā.

17. Izteikt 170.pantu šādā redakcijā:

"170.pants. Valūtas pārrēķins “(1) Ja muitas vērtības noteikšanai izmantojamās cenas izteiktas ārvalstu valūtā, aprēķiniem tiek izmantots Latvijas Bankas katra mēneša priekšpēdējā trešdienā noteiktais valūtas kurss, kuru Valsts ieņēmumu dienests reģistrē un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

7

170. pantā:

ierosinām visā tekstā vārdu ‘’likme’’ aizstāt ar vārdu ‘’kurss’’(attiecīgā locījumā), vienlaikus izdarot panta tekstā nepieciešamos redakcionālos precizējumus;

Atbalstīt

16. Izteikt 170.pantu šādā redakcijā:

"170.pants. Valūtas pārrēķins “(1) Ja muitas vērtības noteikšanai izmantojamās cenas izteiktas ārvalstu valūtā, aprēķiniem tiek izmantots Latvijas Bankas katra mēneša priekšpēdējā trešdienā noteiktais valūtas kurss, kuru Valsts ieņēmumu dienests reģistrē un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Valūtas likme, kuru Valsts ieņēmumu dienests reģistrējis attiecīgā mēneša priekšpēdējā trešdienā, tiek lietota visu nākamo kalendāra mēnesi, izņemot gadījumus, kad to aizstāj ar likmi, kas noteikta saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(2) Valūtas kurss, kuru Valsts ieņēmumu dienests reģistrējis attiecīgā mēneša priekšpēdējā trešdienā, tiek lietota visu nākamo kalendāra mēnesi, izņemot gadījumus, kad to aizstāj ar kursu, kas noteikta saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests katru trešdienu reģistrē Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu. Ja kārtējās nedēļas trešdienā Valsts ieņēmumu dienesta reģistrētā valūtas likme par 5 % vai vairāk atšķiras no valūtas likmes, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, jaunā likme aizstāj iepriekšējo, un aprēķiniem to sāk lietot ar nākamo trešdienu. Aizstājēja likme tiek lietota visu mēnesi, ja šī likme netiek aizstāta atbilstoši šīs daļas otrajā teikumā minētajiem nosacījumiem. ’Paziņojumu par aizstājējlikmes noteikšanu Valsts ieņēmumu dienests publicē laikrakstā ‘’Latvijas Vēstnesis

(3) Valsts ieņēmumu dienests katru trešdienu reģistrē Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu. Ja kārtējās nedēļas trešdienā Valsts ieņēmumu dienesta reģistrētā valūtas kurss par 5 % vai vairāk atšķiras no valūtas kursa, kas noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, jaunais kurss aizstāj iepriekšējo, un aprēķiniem to sāk lietot ar nākamo trešdienu. Aizstājējkurss tiek lietots visu mēnesi, ja šis kurss netiek aizstāts atbilstoši šīs daļas otrajā teikumā minētajiem nosacījumiem. Paziņojumu par aizstājējkursa noteikšanu Valsts ieņēmumu dienests publicē laikrakstā ‘’Latvijas Vēstnesis

(4) Ārvalstu valūtai, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo valūtas apmaiņas kursu pret nacionālo naudas vienību, Valsts ieņēmumu dienests aprēķiniem izmanto laikrakstā "The Financial Times" katra mēneša priekšpēdējā trešdienā publicēto valūtas kursu eiro, pārrēķinot to nacionālajā naudas vienībā pēc tās pašas dienas Latvijas Bankas noteiktā kursa.

8

9

ierosinām apspriest iespēju izteikt panta ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’Tās ārvalstu valūtas apmaiņas kursu pret nacionālo naudas vienību, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, Valsts ieņēmumu dienests nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.’’.

Izteikt panta ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’(4) Tās ārvalstu valūtas apmaiņas kursu pret nacionālo naudas vienību, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, Valsts ieņēmumu dienests piemēro saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.’’.

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

(4) Tās ārvalstu valūtas apmaiņas kursu pret nacionālo naudas vienību, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo apmaiņas kursu, Valsts ieņēmumu dienests piemēro saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(5) Ja deklarācija tiek iesniegta par noteiktu laikposmu, valūtas pārrēķinam piemēro valūtas kursu, kas ir spēkā attiecīgā laikposma pirmajā dienā."

(5) Ja deklarācija tiek iesniegta par noteiktu laikposmu, valūtas pārrēķinam piemēro valūtas kursu, kas ir spēkā attiecīgā laikposma pirmajā dienā."

(1) Muitas maksājumus atmaksā vai no tiem atbrīvo gadījumos, kurus izraisījuši apstākļi, kas nevar tikt saistīti ar faktu, ka attiecīgā persona izdarījusi krāpšanu vai pieļāvusi nolaidību, kā arī Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem vai to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajai muitas iestādei iesniegts 12 mēnešu laikā no dienas, kad par šo maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Normatīvajos aktos paredzētos gadījumos muitas iestāde ir tiesīga lemt par šā termiņa pagarināšanu.

18. Izteikt 175.3 pantu šādā redakcijā:

(1) Muitas maksājumus atmaksā vai no tiem atbrīvo gadījumos, kurus izraisījuši apstākļi, kas nevar tikt saistīti ar faktu, ka attiecīgā persona izdarījusi krāpšanu vai pieļāvusi nolaidību.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem vai to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajai muitas iestādei iesniegts 12 mēnešu laikā no dienas, kad par šo maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Normatīvajos aktos paredzētos gadījumos muitas iestāde ir tiesīga lemt par šā termiņa pagarināšanu."

17. Izteikt 175.3 pantu šādā redakcijā:

(1) Muitas maksājumus atmaksā vai no tiem atbrīvo gadījumos, kurus izraisījuši apstākļi, kas nevar tikt saistīti ar faktu, ka attiecīgā persona izdarījusi krāpšanu vai pieļāvusi nolaidību.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem vai to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajai muitas iestādei iesniegts 12 mēnešu laikā no dienas, kad par šo maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Normatīvajos aktos paredzētos gadījumos muitas iestāde ir tiesīga lemt par šā termiņa pagarināšanu."

(1) Ja saskaņā ar šo likumu muitas iestādes pieprasa galvojumu muitas parāda segšanai, tas jānodrošina personai, kas ir vai arī var būt atbildīga par šo parādu. Ja parādnieks ir valsts iestāde, galvojums netiek pieprasīts. Muitas iestādēm galvojumu var iesniegt arī trešā persona. Muitas iestādes par vienu un to pašu muitas parādu drīkst pieprasīt tikai vienu galvojumu.

(2) Galvojums atbilst muitas parāda apjomam, bet gadījumā, ja muitas parāds vēl nav stājies spēkā, - aptuvenam, iespējami augstākam muitas parāda apjomam.

(3) No galvojuma atbrīvo, tiklīdz muitas parāds, par kuru tas pieprasīts, ir dzēsts vai arī vairs nevar rasties (kad muitas procedūra ir pabeigta).

19. Izslēgt 188.panta trešajā daļā iekavās norādītus vārdus “(kad muitas procedūra ir pabeigta)”.

18. Izslēgt 188.panta trešajā daļā iekavās norādītus vārdus “(kad muitas procedūra ir pabeigta)”.

Finansu ministrija nodrošina Latvijas kombinētās nomenklatūras kārtošanu:

1) sekojot kombinētās nomenklatūras grozījumiem;

2) nodrošinot Latvijas kombinētās nomenklatūras atbilstību Eiropas savienības kombinētajai nomenklatūrai;

3) pārstāvot Latvijas Republiku starptautiskajās organizācijās, kas veic kombinētās nomenklatūras un harmonizētās sistēmas preču klasifikatoru izstrādāšanu, grozīšanu un skaidrošanu.

20. Papildināt 193.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Finansu ministrs apstiprina Latvijas Kombinētās nomenklatūras ikgadējo versiju.

(3) Valsts ieņēmumu dienests, piemērojot normatīvos aktus, izmanto finansu ministra apstiprināto Latvijas kombinētās nomenklatūras jaunāko versiju”.

10

11

193. pantā:

ierosinām izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

‘’(2) Kārtību, kādā tiek apstiprinātas, ieviestas, lietotas un aktualizētas Latvijas kombinētās nomenklatūras ikgadējās versijas nosaka Ministru kabinets’’;

ierosinām izslēgt panta trešajā daļā vārdus ‘’finansu ministrs’’.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

19. Papildināt 193.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Finansu ministrs apstiprina Latvijas Kombinētās nomenklatūras ikgadējo versiju.

(3) Valsts ieņēmumu dienests, piemērojot normatīvos aktus, izmanto finansu ministra apstiprināto Latvijas kombinētās nomenklatūras jaunāko versiju”.

Muitas iestādes identificē preces saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru.

12

Izteikt Muitas likuma 194.pantu šādā redakcijā:

“194.pants. Preču identificēšana

Muitas iestādes Valsts ieņēmumu dienesta noteiktā kārtībā identificē preces saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru.”

Atbalstīt

20. Izteikt likuma 194.pantu šādā redakcijā:

“194.pants. Preču identificēšana

Muitas iestādes Valsts ieņēmumu dienesta noteiktā kārtībā identificē preces saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru.”

Pārejas noteikumi

5. Grozījumi likuma 1., 7. un 13.1 pantā, B sadaļas un V nodaļas nosaukumā, 20., 24., 25., 26., 29. un 70.pantā, VIII, X un XVII nodaļā, 120., 122., 123., 125., 134., 137. un 147.pantā, 147.3 pants, grozījumi XXX nodaļā un H sadaļā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

13

14

Noteikt, ka likuma 191.1 pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Izteikt pārejas noteikumu 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Grozījumi likuma 1., 7. un 13.1 pantā, B sadaļas un V nodaļas nosaukumā, 20., 24., 25., 26., 29. un 70.pantā, VIII, X un XVII nodaļā, 120., 122., 123., 125., 134., 137. un 147.pantā, 147.3 pants, grozījumi XXX nodaļā un H sadaļā, izņemot 191.1.pantu, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. 191.1 pants (2001.gada 29.marta likuma “Grozījumi Muitas likumā“ redakcijās) stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. ”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

21. Pārejas noteikumos:

izteikt pārejas noteikumu 5.punktu šādā redakcijā:

5. Grozījumi likuma 1., 7. un 13.1 pantā, B sadaļas un V nodaļas nosaukumā, 20., 24., 25., 26., 29. un 70.pantā, VIII, X un XVII nodaļā, 120., 122., 123., 125., 134., 137. un 147.pantā, 147.3 pants, grozījumi XXX nodaļā un H sadaļā, izņemot 191.1.pantu, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. 191.1 pants (2001.gada 29.marta likuma “Grozījumi Muitas likumā“ redakcijās) stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. ”;

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 8.septembra noteikumi Nr.339 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – tranzīts", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

8. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 17.decembra noteikumi Nr.428 "Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība";

3) Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi Nr.114 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana muitas noliktavā";

4) Ministru kabineta 1998.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.157 "Noteikumi par īpašiem muitas kontroles pasākumiem brīvajā zonā";

5) Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija noteikumi Nr.237 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana pārstrādei" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 196./197., 385./386.nr.; 2000, 117./118.nr.);

6) Ministru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumi Nr.254 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana pārstrādei muitas kontrolē";

7) Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumi Nr.272 "Noteikumi par muitas brokeriem";

8) Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi Nr.312 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – izvešana pārstrādei";

9) Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumi Nr.414 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – izvešana (eksports)";

10) Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi Nr.112 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – izlaišana brīvam apgrozījumam" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 109./110.nr.);

11) Ministru kabineta 2000.gada 15.augusta noteikumi Nr.274 "Preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un pārbaudes kārtība";

12) Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumi Nr.349 "Muitas procedūras – ievešana uz laiku – izpildes kārtība"."

Papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Grozījumi Muitas likuma 1., 24.pantā, VII nodaļā, 77., 90., 107.,108.pantā, 114.panta trešā un piektā daļā, 133., 134. un 170.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā."

15

16

17

Pārejas noteikumos:

Svītrot 7.punktu.

Finansu ministrs G.Bērziņš

8.punktā:

svītrot 4. un 11.apakšpunktu;

papildināt ar 13., 14., un 15. apakšpunktu šādā redakcijā:

13) Ministru kabineta 2001.gada 5.marta noteikumi Nr.94. “Preču deklarēšanas un vienkāršotās muitošanas kārtība”(Latvijas Vēstnesis, 2002, 38..nr.).;

14) Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr. 325 “Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 112.nr.),

15) Ministru kabineta 1997.gada 19.novembra noteikumi Nr.380 “Noteikumi par beznodokļu tirdzniecības veikaliem”(Latvijas Vēstnesis, 1997, 304/305.nr.).

Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 17.decembra noteikumi Nr.428 "Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība";

2) Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi Nr.114 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana muitas noliktavā";

3) Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija noteikumi Nr.237 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana pārstrādei" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 196./197., 385./386.nr.; 2000, 117./118.nr.);

4) Ministru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumi Nr.254 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana pārstrādei muitas kontrolē";

5) Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumi Nr.272 "Noteikumi par muitas brokeriem";

6) Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi Nr.312 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – izvešana pārstrādei";

7) Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumi Nr.414 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – izvešana (eksports)";

8) Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi Nr.112 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – izlaišana brīvam apgrozījumam" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 109./110.nr.);

9) Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumi Nr.349 "Muitas procedūras – ievešana uz laiku – izpildes kārtība

10) Ministru kabineta 2001.gada 5.marta noteikumi Nr.94. “Preču deklarēšanas un vienkāršotās muitošanas kārtība”(Latvijas Vēstnesis, 2002, 38..nr.).;

11) Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr. 325 “Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 112.nr.),

12) Ministru kabineta 1997.gada 19.novembra noteikumi Nr.380 “Noteikumi par beznodokļu tirdzniecības veikaliem”(Latvijas Vēstnesis, 1997, 304/305.nr.).

8. Grozījumi Muitas likuma 1.panta 11.daļā, VII nodaļā, 90., 114.panta trešā un piektā daļā, 133., 134. 170. un 188.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

9. Grozījumi Muitas likuma 1.panta divdesmitsestajā daļā, 13.1, 24., 107., 108. un 175.3pantā (kas aizstāj šo pantu normu 2001.gada 29.marta likuma “Grozījumi Muitas likumā” redakcijas) stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.”

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 17.decembra noteikumi Nr.428 "Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība";

2) Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi Nr.114 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana muitas noliktavā";

3) Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija noteikumi Nr.237 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana pārstrādei" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 196./197., 385./386.nr.; 2000, 117./118.nr.);

4) Ministru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumi Nr.254 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana pārstrādei muitas kontrolē";

5) Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumi Nr.272 "Noteikumi par muitas brokeriem";

6) Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi Nr.312 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – izvešana pārstrādei";

7) Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumi Nr.414 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – izvešana (eksports)";

8) Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi Nr.112 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – izlaišana brīvam apgrozījumam" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 109./110.nr.);

9) Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumi Nr.349 "Muitas procedūras – ievešana uz laiku – izpildes kārtība

10) Ministru kabineta 2001.gada 5.marta noteikumi Nr.94. “Preču deklarēšanas un vienkāršotās muitošanas kārtība”(Latvijas Vēstnesis, 2002, 38..nr.).;

11) Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr. 325 “Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 112.nr.),

12) Ministru kabineta 1997.gada 19.novembra noteikumi Nr.380 “Noteikumi par beznodokļu tirdzniecības veikaliem”(Latvijas Vēstnesis, 1997, 304/305.nr.).

8. Grozījumi Muitas likuma 1.panta 11.daļā, VII nodaļā, 90., 114.panta trešā un piektā daļā, 133., 134. un 170. un 188.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

9. Grozījumi Muitas likuma 1.panta divdesmitsestajā daļā, 13.1, 24., 107., 108. un 175.3pantā (kas aizstāj šo pantu normu 2001.gada 29.marta likuma “Grozījumi Muitas likumā” redakcijas) stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.”