(dok. nr. 4140)

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi.

Teritorijas plānojums ir teritorijas plānošanas dokuments vai to kopums, kas izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un kurā, atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam, rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi.

Teritorijas plānojums ir teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantoanas aprobecojumi.

Likuma mērķis ir, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu, veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī.

1.

Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu.”

Atbalstīt

Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu.

Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro šādus principus:

1) ilgtspējības princips - nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;

2) interešu saskaņotības princips - teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un tajā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;

3) daudzveidības princips - teritorijas plānojuma izstrādē ievēro dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;

4) detalizācijas princips - teritorijas plānošanu nacionālā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī paredz ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;

5) konkurences princips - teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

6) nepārtrauktības un pēctecības princips - spēkā esoša plānojuma pamatojuma maiņas gadījumā groza teritorijas plānojumu, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;

7) atklātības princips - teritorijas plānojumu izstrādā, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

3.

Aizstāt 3.panta 5.punktā vārdu “uzņēmējdarbībai” ar vārdu “komercdarbībai”.

Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

“Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro šādus teritorijas plānošanas principus:

1) ilgtspējības princips, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;

2) interešu saskaņotības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;

3) daudzveidības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība;

4) detalizācijas princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;

5) konkurences princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

6) nepārtrauktības un pēctecības princips, kas nodrošina, ka mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;

7) atklātības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.”

Atbalstīt

Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro šādus teritorijas plānošanas principus:

1) ilgtspējības princips, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;

2) interešu saskaņotības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;

3) daudzveidības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība;

4) detalizācijas princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;

5) konkurences princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

6) nepārtrauktības un pēctecības princips, kas nodrošina, ka mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;

7) atklātības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

Teritorijas plānošanas uzdevumi ir šādi:

1) izvērtēt valsts, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;

2) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;

3) iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos;

4) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;

5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu;

6) veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu;

7) saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, un paaugstināt kultūrainavas un apbūves vietu kvalitāti.

Aizstāt 4.panta 2.punktā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdu “komercdarbības”.

Aizstāt 4.panta 7.punktā vārdu “apbūves” ar vārdu “apdzīvoto”.

Atbalstīt

Teritorijas plānošanas uzdevumi ir šādi:

1) izvērtēt valsts, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;

2) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;

3) iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos;

4) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;

5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu;

6) veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu;

7) saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti.

(1) Teritorijas plānošanu īsteno šādos plānošanas līmeņos, kuros izstrādā savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus:

1) nacionālajā līmenī - nacionālā līmeņa teritorijas plānojums ir nacionālais plānojums, kurā noteiktas valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā;

2) plānošanas reģiona līmenī - plānošanas reģiona teritorijas plānojumā noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi;

3) rajona pašvaldības līmenī - rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, un detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti;

4) vietējās pašvaldības līmenī - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā un saistošajos apbūves noteikumos noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, un detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

7.

Izteikt 5.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Teritorijas plānošanu, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, īsteno šādos plānošanas līmeņos:”

Izteikt 5.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) vietējās pašvaldības līmenī - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā un saistošajos apbūves noteikumos noteikta vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, un detalizētas rajona teritorijas plānojumā un nacionālajā plānojumā noteiktās prasības, teritorijas un objekti. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, saistošajos apbūves noteikumos un detālplānojumos noteiktās prasības teritorijas izmantošanā ir saistošas fiziskām un juridiskām personām pašvaldības teritorijā.”

Noraidīt

(1) Teritorijas plānošanu, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, īsteno šādos plānošanas līmeņos:

1) nacionālajā līmenī - nacionālā līmeņa teritorijas plānojums ir nacionālais plānojums, kurā noteiktas valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā;

2) plānošanas reģiona līmenī - plānošanas reģiona teritorijas plānojumā ir noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi;

3) rajona pašvaldības līmenī - rajona pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti;

4) vietējās pašvaldības līmenī - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā un saistošajos apbūves noteikumos ir noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

(1) Nacionālais plānojums attiecas uz visu valsts teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.

(2) Plānošanas reģiona teritorijas plānojums attiecas uz visu plānošanas reģiona teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.

(3) Rajona pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu rajona pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) plānošanas reģiona, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība, attīstības programmu un teritorijas plānojumu;

2) to rajona pašvaldību, ar kurām robežojas attiecīgā rajona pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

3) attiecīgās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu vietējās pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) rajona pašvaldības, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumu;

2) to vietējo pašvaldību, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

3) attiecīgās vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(5) Vietējās pašvaldības detālplānojums attiecas uz vietējās pašvaldības lēmumā noteiktu plānošanas teritoriju, to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai kā pamatojumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem.

(6) Rajona pašvaldības un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums stājas spēkā attiecīgās pašvaldības teritorijā pēc pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanas.

(7) Izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas plānojumu, ievēro spēkā esošu augstāka līmeņa teritorijas plānojumu.

9.

Izteikt 6.panta trešās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība;

2) to rajona pašvaldību politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem, ar kurām robežojas attiecīgā rajona pašvaldība;”

Izteikt 6.panta ceturtās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) tās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība;

2) to vietējo pašvaldību, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība;”

Atbalstīt

(1) Nacionālais plānojums attiecas uz visu valsts teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.

(2) Plānošanas reģiona teritorijas plānojums attiecas uz visu plānošanas reģiona teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.

(3) Rajona pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu rajona pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība;

2) to rajona pašvaldību politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem, ar kurām robežojas attiecīgā rajona pašvaldība;

3) attiecīgās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu vietējās pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) tās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība;

2) to vietējo pašvaldību, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība;

3) attiecīgās vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(5) Vietējās pašvaldības detālplānojums attiecas uz vietējās pašvaldības lēmumā noteiktu plānošanas teritoriju, to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai kā pamatojumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem.

(6) Rajona pašvaldības un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums stājas spēkā attiecīgās pašvaldības teritorijā pēc pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanas.

(7) Izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas plānojumu, ievēro spēkā esošo augstāka līmeņa teritorijas plānojumu.

(1) Ministru kabinets attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) apstiprina nacionālo plānojumu;

2) nosaka nacionālā plānojuma saistošās daļas, kur noteiktas nacionālās nozīmes teritorijas un objekti;

3) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, sagatavošanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, ietekmes uz vidi novērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.

(2) Nacionālā reģionālās attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

2) izvērtē plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

13.

Aizstāt 7.pantā vārdu “īsteno’” ar vārdu “veic”.

Izteikt 7.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

2) nosaka nacionālā plānojuma saistošās daļas, kur noteiktas nacionālās nozīmes teritorijas un objekti, tai skaitā lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, paaugstināta riska teritorijas, zemes dzīļu nogabalu, derīgo izrakteņu un atradņu teritorijas, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla ar iezīmētām teritorijām, kurās atļauta apbūve, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas, Latvijas apdzīvojuma struktūra, nacionālas nozīmes inženierinfrastruktūras un transporta teritorijas, objekti un tīkli, valsts aizsardzības un civilās aizsardzības teritorijas un objekti;”

Izteikt 7.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību”.

Papildināt 7.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nosaka atbildīgo ministriju, kura veic šajā likumā minētās funkcijas.”

Atbalstīt

(1) Ministru kabinets attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) apstiprina nacionālo plānojumu;

2) nosaka nacionālā plānojuma saistošās daļas, kur noteiktas nacionālās nozīmes teritorijas un objekti;

3) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, šā plānojuma sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.

4) nosaka atbildīgo ministriju, kura veic šajā likumā minētās funkcijas.

(2) Nacionālā reģionālās attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

2) izvērtē plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

(3) Atbildīgās ministrijas attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) metodiski vada, pārrauga un koordinē nacionālā, plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanu;

2) sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā nacionālo plānojumu;

3) izvērtē plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un normatīvajiem aktiem;

4) uztur nacionālā, plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi un arhīvu;

5) piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei;

6) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus nacionālajā plānojumā;

4) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

5) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus “Atbildīgās ministrijas” ar vārdiem “Atbildīgā ministrija”.

Izteikt 7.panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) metodiski vada, pārrauga un koordinē nacionālā plānojuma, plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi;”.;

Papildināt 7.panta trešās daļas 3.punktu pēc vārdiem “un normatīvajiem aktiem” ar vārdiem “un ierosina nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šī likuma, nacionālā plānojuma un citu normatīvo aktu prasībām”.

Papildināt 7.panta trešās daļas 3.punktu ar šādu tekstu:

“3) ....”un ierosina nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šī likuma un citu normatīvo aktu prasībām”.

Papildināt 7.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešajā daļā, 10.panta ceturtajā daļā un Pārejas noteikumu 5.punktā noteiktās funkcijas vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas jomā veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija”.

Noraidīt

(3) Atbildīgā ministrija attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) metodiski vada, pārrauga un koordinē nacionālā plānojuma, plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi;

2) sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā nacionālo plānojumu;

3) izvērtē plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un normatīvajiem aktiem un ierosina nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šā likuma, citu normatīvo aktu un nacionālā plānojuma prasībām;

4) uztur nacionālā plānojuma, plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi un arhīvu;

5) piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei;

6) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus nacionālajā plānojumā;

4) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

5) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(5) Rajona pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un nacionālā teritorijas plānojumā;

4) sadarbojas ar citām rajona pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) izvērtē attiecīgā rajona pašvaldībā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību spēkā esošajiem rajona pašvaldības teritorijas plānojumiem;

6) izvērtē tās nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālās vai nozares attīstības programmas, plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma daļas, kas attiecas uz attiecīgās rajona pašvaldības teritoriju;

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

8) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(6) Vietējā pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu, detālplānojumu un to grozījumus un pieņem saistošos apbūves noteikumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un rajona pašvaldības teritorijas plānojumos;

4) sadarbojas ar citām vietējām pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

6) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un rajona pašvaldības teritorijas plānojuma ievērošanu.

19.

Izteikt 7.panta piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona teritorijas plānojumā un nacionālajā plānojumā;”.

Atbalstīt

(5) Rajona pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona teritorijas plānojumā un nacionālajā plānojumā;

4) sadarbojas ar citām rajonu pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) izvērtē attiecīgā rajona pašvaldībā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību spēkā esošajiem rajona pašvaldības teritorijas plānojumiem;

6) izvērtē tās nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālās vai nozares attīstības programmas, plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma daļas, kas attiecas uz attiecīgās rajona pašvaldības teritoriju;

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

8) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(6) Vietējā pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu, detālplānojumu un to grozījumus un pieņem saistošos apbūves noteikumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un rajona pašvaldības teritorijas plānojumos;

4) sadarbojas ar citām vietējām pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

6) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un rajona pašvaldības teritorijas plānojuma ievērošanu.

(1) Lai nodrošinātu nacionālā plānojuma sabiedrisko apspriešanu, Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par nacionālā plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar nacionālo plānojumu, un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa teritorijas plānošanas procesā.

(2) Lai nodrošinātu plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis" informāciju par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un tā grozījumiem, un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānošanas procesā.

(3) Lai nodrošinātu rajona pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā rajona pašvaldība:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par attiecīgas rajona pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgas pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

(4) Lai nodrošinātu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā vietējā pašvaldība:

1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā informāciju par attiecīgas vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgas pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem, un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde” ar vārdiem “atbildīgā ministrija”.

Atbalstīt

(1) Lai nodrošinātu nacionālā plānojuma sabiedrisko apspriešanu, atbildīgā ministrija:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par nacionālā plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar nacionālo plānojumu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa teritorijas plānošanas procesā.

(2) Lai nodrošinātu plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis" informāciju par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānošanas procesā.

(3) Lai nodrošinātu rajona pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā rajona pašvaldība:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par attiecīgas rajona pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

(4) Lai nodrošinātu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā vietējā pašvaldība:

1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā informāciju par attiecīgas vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgas pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

(1) Ikvienai fiziskajai vai juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli, un sniegt priekšlikumus.

(2) Ikviena fiziska vai juridiska persona ir tiesīga noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par teritorijas plānojumiem, un saņemt rakstveida atbildi par tiem.

21.

Aizstāt 9.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “fiziskajai vai juridiskajai” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “fiziskajai un juridiskajai” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

(1) Ikvienai fiziskajai un juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli, un iesniegt priekšlikumus.

(2) Ikviena fiziskā un juridiskā persona ir tiesīga noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par teritorijas plānojumiem un saņemt rakstveida atbildi par tiem.

(1) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par nacionālā plānojuma izstrādi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padome līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(3) Rajona pašvaldība līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(4) Atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi un rajona pašvaldības teritorijas plānojuma ievērošanu.

22.

Aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus “Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde” ar vārdiem “Atbildīgā ministrija”.

Atbalstīt

(1) Atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par nacionālā plānojuma izstrādi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padome līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(3) Rajona pašvaldība līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(4) Atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi un rajona pašvaldības teritorijas plānojuma ievērošanu.

(1) Izdevumi teritorijas plānošanai ir pašvaldības nepieciešamie izdevumi un tos paredz pašvaldības budžetā.

(2) Teritorijas plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādāšanai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.

(1) Izdevumi teritorijas plānošanai ir pašvaldības nepieciešamie izdevumi, un tos paredz pašvaldības budžetā.

(2) Teritorijas plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādāšanai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas attīstības plānošanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas attīstības plānošanas likums (LR Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešu no likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi Nr.187 "Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai";

2) Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem".

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešu no likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi nr.187 "Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai";

2) Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi nr.423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem".

3. Likuma 6.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos teritorijas plānojumus izstrādā un apstiprina līdz 2003.gada 31.decembrim.

3. Likuma 6.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos teritorijas plānojumus izstrādā un apstiprina līdz 2003.gada 31.decembrim.

4. Līdz 2003.gada 31.decembrim likuma 6.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos teritorijas plānojumus jāsaskaņo ar atbildīgo ministriju.”

24.

Izteikt Pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Līdz 2003.gada 31.decembrim likuma 6.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos teritorijas plānojumus un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā arī detālplānojumus, kuri nav apstiprināti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir jāsaskaņo ar Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi.”

Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

“Likuma 6.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos teritorijas plānojumus saskaņo ar atbildīgo ministriju līdz 2003.gada 31.decembrim.”

Atbalstīt

4. Likuma 6.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos teritorijas plānojumus saskaņo ar atbildīgo ministriju līdz 2003.gada 31.decembrim.

25.

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“5. Pašvaldības sešu mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas izvērtē savu teritorijas plānojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un neatbilstības gadījumā pieņem lēmumu veikt grozījumus teritorijas plānojumā vai uzsākt jauna teritorijas plānojuma izstrādāšanu. Pašvaldības nosūta lēmumus atbildīgajām ministrijām.”

redakc. preciz.

5. Pašvaldības sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izvērtē savu teritorijas plānojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un neatbilstības gadījumā pieņem lēmumu par grozījumiem teritorijas plānojumā vai uzsāk jauna teritorijas plānojuma izstrādāšanu. Pašvaldības nosūta attiecīgos lēmumus atbildīgajai ministrijai.”