Likumā ir lietots šāds termins:

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Teritorijas plānojuma jēdziens

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt teritorijas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī.

(2) Likuma uzdevumi ir noteikt:

1) teritorijas plānošanas sistēmu un principus;

2) teritorijas plānošanas dalībniekus un to kompetenci teritorijas plānošanas procesā;

3) teritorijas plānojuma veidus, saturu un to izstrādāšanas kārtību;

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants Likuma mērķis

Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro šādus principus:

1) ilgtspējības princips - nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;

2) interešu saskaņotības princips - teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un tajā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;

3) daudzveidības princips - teritorijas plānojuma izstrādē ievēro dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;

4) detalizācijas princips - teritorijas plānošanu nacionālā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī paredz ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;

5) konkurences princips - teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

6) nepārtrauktības un pēctecības princips - spēkā esoša plānojuma pamatojuma maiņas gadījumā groza teritorijas plānojumu, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;

Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro šādus principus:

1) ilgtspējības princips - nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;

2) interešu saskaņotības princips - teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un tajā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;

3) daudzveidības princips - teritorijas plānojuma izstrādē ievēro dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;

4) detalizācijas princips - teritorijas plānošanu nacionālā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī paredz ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;

5) konkurences princips - teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

6) nepārtrauktības un pēctecības princips - spēkā esoša plānojuma pamatojuma maiņas gadījumā groza teritorijas plānojumu, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;

Teritorijas plānošanas uzdevumi ir šādi:

1) izvērtēt valsts, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;

2) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;

3) iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos;

4) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;

5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu;

6) veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu;

Teritorijas plānošanas uzdevumi ir šādi:

1) izvērtēt valsts, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;

2) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;

3) iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos;

4) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;

5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu;

6) veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu;

(1) Teritorijas plānošanu īsteno šādos plānošanas līmeņos, kuros izstrādā savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus:

1) nacionālajā līmenī - nacionālā līmeņa teritorijas plānojums ir nacionālais plānojums, kurā noteiktas valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā;

2) plānošanas reģiona līmenī - plānošanas reģiona teritorijas plānojumā noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi;

3) rajona pašvaldības līmenī - rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, un precizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti;

4) vietējās pašvaldības līmenī - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā un saistošajos apbūves noteikumos noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, un precizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

3.

4.

Aizstāt 5.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā vārdu “precizētas” ar vārdu “detalizētas”.

Izslēgt 5.panta otro daļu.

(1) Teritorijas plānošanu īsteno šādos plānošanas līmeņos, kuros izstrādā savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus:

1) nacionālajā līmenī - nacionālā līmeņa teritorijas plānojums ir nacionālais plānojums, kurā noteiktas valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā;

2) plānošanas reģiona līmenī - plānošanas reģiona teritorijas plānojumā noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi;

3) rajona pašvaldības līmenī - rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, un detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti;

(1) Nacionālais plānojums attiecas uz visu valsts teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.

(2) Plānošanas reģiona teritorijas plānojums attiecas uz visu plānošanas reģiona teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.

(3) Rajona pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu rajona pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) plānošanas reģiona, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība, attīstības programmu un teritorijas plānojumu;

2) to rajona pašvaldību, ar kurām robežojas attiecīgā rajona pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

3) attiecīgās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu vietējās pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) rajona pašvaldības, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

2) to vietējo pašvaldību, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

3) attiecīgās vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(5) Vietējās pašvaldības detālplānojums attiecas uz vietējās pašvaldības lēmumā noteiktu plānošanas teritoriju, to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai kā pamatojumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem.

(6) Rajona pašvaldības un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums stājas spēkā attiecīgās pašvaldības teritorijā pēc pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanas.

(1) Nacionālais plānojums attiecas uz visu valsts teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.

(2) Plānošanas reģiona teritorijas plānojums attiecas uz visu plānošanas reģiona teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.

(3) Rajona pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu rajona pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) plānošanas reģiona, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība, attīstības programmu un teritorijas plānojumu;

2) to rajona pašvaldību, ar kurām robežojas attiecīgā rajona pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

3) attiecīgās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu vietējās pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) rajona pa?valdības, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumu;

2) to vietējo pašvaldību, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

3) attiecīgās vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(5) Vietējās pašvaldības detālplānojums attiecas uz vietējās pašvaldības lēmumā noteiktu plānošanas teritoriju, to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai kā pamatojumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem.

(6) Rajona pašvaldības un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums stājas spēkā attiecīgās pašvaldības teritorijā pēc pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanas.

(1) Ministru kabinets apstiprina nacionālā plānojuma saistošās daļas, kur noteiktas nacionālas nozīmes teritorijas, objekti un valsts teritorijas attīstības perspektīva.

(2) Nacionālajā plānojumā ietver šādas nacionālā līmeņa teritorijas plānojuma saistošās daļas:

1) nacionālas nozīmes zemes dzīļu nogabalu, derīgo izrakteņu un atradņu teritorijas;

2) nacionālas nozīmes lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas;

3) nacionālas nozīmes inženierinfrastruktūras un transporta teritorijas (trases), objektus, tīklus un to attīstības virzienus;

4) valsts teritorijas apdzīvojuma struktūru (apdzīvoto vietu izvietojums un saites starp tām) un tās attīstību;

5) nacionālas nozīmes rekreācijas, tūrisma, kultūras un sociālās infrastruktūras teritorijas un objektus, teritorijas ar kūrortsaimniecībai nepieciešamajiem resursiem;

6) īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas, ekoloģisko tīklojumu (savstarpēji saistītu dabas teritoriju struktūra, kas nodrošina ekoloģisko procesu uzturēšanu un aizsargājamo dabas teritoriju funkcionālo saistību);

7) īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas un kultūras pieminekļu teritorijas;

8) valsts aizsardzības un civilās aizsardzības teritorijas un objektus;

9) izglītības iestāžu tīklu un objektus;

10) nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas (applūstošās, vēja un ūdens erozijas, noslīdeņu un nogruvumu apdraudētās teritorijas, paaugstināta pazemes ūdeņu piesārņojuma riska, karsta un sufozijas apvidi, teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsbīstami, sprādzienbīstami vai citi objekti, kuros lieto, ražo, glabā vai transportē bīstamās ķīmiskās vai radioaktīvās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju);

(3) Nacionālā līmeņa teritorijas plānojuma saistošās daļas sastāv no šādām sadaļām:

1) kritēriji nacionālās nozīmes teritoriju un objektu noteikšanai;

2) to teritoriju kartes, kuras iespējams grafiski attēlot nacionālā plānojuma mērogā;

Izslēgt 7.pantu; mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Izteikt 7.panta pirmo daļu kā trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nacionālā plānojuma saistošās daļas, kur noteiktas nacionālās nozīmes teritorijas, objekti un valsts teritorijas attīstības perspektīva, nosaka Ministru kabineta noteikumi.”;

attiecīgi mainīt panta turpmāko daļu numerāciju.

Izslēgt 7.panta 6.punktā vārdus “īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas”.

Papildināt 7.panta otrās daļas 6.punktu pēc vārdiem “ainaviskās teritorijas” ar vārdiem “īpaši jūtīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem,”.

Izteikt 7.panta 9.punktu šādā redakcijā;

“9) izglītības iestāžu izvietojums.”

Izteikt 7.panta otrās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10) nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas:

a) applūstošās, vēja un ūdens erozijas, noslīdeņu un nogruvumu apdraudētās teritorijas;

b) paaugstināta pazemes ūdeņu piesārņojuma riska, karsta un sufozijas apvidi;

c) teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsbīstami, sprādzienbīstami vai citi objekti, kuros lieto, ražo, glabā vai transportē bīstamās ķīmiskās vai radioaktīvās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus, tajā skaitā teritorijas, kurās bīstamās ķīmiskās vielas vai bīstamie ķīmiskie produkti var izraisīt rūpniecisko avāriju;

(1) Nacionālā reģionālās attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

2) izvērtē plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

(2) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno šādas funkcijas:

1) metodiski vada, pārrauga un koordinē nacionālā, plānošanas reģionu un rajona pašvaldību teritorijas plānošanu;

2) sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā nacionālo plānojumu;

3) izvērtē plānošanas reģionu un rajona pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem;

4) uztur nacionālā, plānošanas reģionu un rajona pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi;

5) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īsteno šādas funkcijas:

1) metodiski vada, pārrauga un koordinē vietējo pašvaldību teritorijas plānošanu;

2) uztur teritorijas plānojumu arhīvu un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi;

3) izveido vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas sistēmu un nodrošina tās darbību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem;

6) piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei;

7) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

1) vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus nacionālajā plānojumā;

4) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

5) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei informāciju par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(5) Rajona pašvaldība īsteno šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un nacionālā teritorijas plānojumā;

4) sadarbojas ar citām rajona pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) izvērtē attiecīgā rajona pašvaldībā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību spēkā esošajiem rajona pašvaldības teritorijas plānojumiem;

6) izvērtē tās nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālās vai nozares attīstības programmas, plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma daļas, kas attiecas uz attiecīgās rajona pašvaldības teritoriju;

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

8) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei informāciju par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(6) Vietējā pašvaldība īsteno šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu, tā grozījumus un pieņem saistošos apbūves noteikumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un rajona pašvaldības teritorijas plānojumos;

4) sadarbojas ar citām vietējām pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) pamatojoties uz attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un, ievērojot valsts aizsargājamo un kultūras pieminekļu sarakstu, nosaka teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, prasības un ierobežojumus teritorijas izmantošanai, būvniecībai un zemes transformācijai;

6) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

Papildināt 8.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) apstiprina nacionālo plānojumu;

2) nosaka nacionālā plānojuma saistošās daļas, kur noteiktas nacionālās nozīmes teritorijas un objekti;

3) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, sagatavošanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, ietekmes uz vidi novērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.”;

mainīt turpmāko panta daļu numerāciju.

Papildināt 8.panta pirmo daļu pēc vārda “padome” ar vārdiem “attiecībā uz teritorijas plānošanu”.

Izteikt 8.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:”.

Izteikt 8.panta otro un trešo daļu kā trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Atbildīgās ministrijas attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) metodiski vada, pārrauga un koordinē nacionālā, plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanu;

2) sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā nacionālo plānojumu;

3) izvērtē plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un normatīvajiem aktiem;

4) uztur nacionālā, plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi un arhīvu;

5) piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei;

6) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.”

Papildināt 8.panta trešo daļu pēc vārda “ministrija” ar vārdiem “attiecībā uz teritorijas plānošanu”.

Papildināt 8.panta ceturto daļu pēc vārda “padome” ar vārdiem “attiecībā uz teritorijas plānošanu”.

Papildināt 8. panta ceturtās un piektās daļas 1. punktu pēc vārda „plānojuma” ar vārdiem „un tā grozījumu”.

Aizstāt 8.panta ceturtās daļas 5.punktā vārdus “Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei” ar vārdiem “atbildīgajai ministrijai”.

Papildināt 8.panta piekto daļu pēc vārda “pašvaldība” ar vārdiem “attiecībā uz teritorijas plānošanu”.

Aizstāt 8.panta piektās daļas 8.punktā vārdus “Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei” ar vārdiem “atbildīgajai ministrijai”.

Papildināt 8.panta sesto daļu pēc vārda “pašvaldība” ar vārdiem “attiecībā uz teritorijas plānošanu”.

Papildināt 8. panta sestās daļas 1. punktu pēc vārda “plānojuma” ar vārdiem “detālplānojuma un to grozījumu” .

Izteikt 8.panta sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu, detālplānojumu un to grozījumus un pieņem saistošos apbūves noteikumus;”.

Izslēgt 8.panta sestās daļas 5.punktu.

Papildināt 8.panta sestās daļas 5.punktu pēc vārdiem “plānojumu un “ ar vārdiem “ņemot vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī to dabas aizsardzības plānus un”.

(1) Ministru kabinets attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) apstiprina nacionālo plānojumu;

2) nosaka nacionālā plānojuma saistošās daļas, kur noteiktas nacionālās nozīmes teritorijas un objekti;

3) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, sagatavošanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, ietekmes uz vidi novērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.

(2) Nacionālā reģionālās attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

2) izvērtē plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

(3) Atbildīgās ministrijas attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) metodiski vada, pārrauga un koordinē nacionālā, plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanu;

2) sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā nacionālo plānojumu;

3) izvērtē plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un normatīvajiem aktiem;

4) uztur nacionālā, plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi un arhīvu;

5) piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei;

6) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus nacionālajā plānojumā;

4) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

5) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(5) Rajona pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un nacionālā teritorijas plānojumā;

4) sadarbojas ar citām rajona pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) izvērtē attiecīgā rajona pašvaldībā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību spēkā esošajiem rajona pašvaldības teritorijas plānojumiem;

6) izvērtē tās nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālās vai nozares attīstības programmas, plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma daļas, kas attiecas uz attiecīgās rajona pašvaldības teritoriju;

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

8) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(6) Vietējā pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu īsteno šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu, detālplānojumu un to grozījumus un pieņem saistošos apbūves noteikumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un rajona pašvaldības teritorijas plānojumos;

4) sadarbojas ar citām vietējām pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

(1) Lai nodrošinātu nacionālā plānojuma sabiedrisko apspriešanu, Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par nacionālā plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar nacionālo plānojumu, un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa teritorijas plānošanas procesā.

(2) Lai nodrošinātu plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis" informāciju par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar plānošanas reģiona teritorijas plānojumu, un iesniegt rakstveida priek?likumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānošanas procesā.

(3) Lai nodrošinātu rajona pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā rajona pašvaldība:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par attiecīgas rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgas pašvaldības teritorijas plānojumu un iesniegt rakstveida priek?likumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

(4) Lai nodrošinātu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā vietējā pašvaldība:

(1) Lai nodrošinātu nacionālā plānojuma sabiedrisko apspriešanu, Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par nacionālā plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar nacionālo plānojumu, un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa teritorijas plānošanas procesā.

(2) Lai nodrošinātu plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis" informāciju par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un tā grozījumiem, un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānošanas procesā.

(3) Lai nodrošinātu rajona pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā rajona pašvaldība:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par attiecīgas rajona pašvaldības teritorijas plānojuma un to grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgas pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā informāciju par attiecīgas vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgas pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem, un iesniegt rakstveida priek?likumus un atsauksmes;

(1) Ikvienai fiziskajai vai juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli, un sniegt priekšlikumus.

(1) Ikvienai fiziskaj ai vai juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli, un sniegt priek?likumus.

(1) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par nacionālā plānojuma izstrādi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padome līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(1) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par nacionālā plānojuma izstrādi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padome līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(1) Izdevumi teritorijas plānošanai ir pašvaldības nepieciešamie izdevumi un tos paredz pašvaldības budžetā.

(2) Teritorijas plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādāšanai.

(1) Izdevumi teritorijas plānošanai ir pašvaldības nepieciešamie izdevumi un tos paredz pašvaldības budžetā.

(2) Teritorijas plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādāšanai.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas attīstības plānošanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešu no likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi Nr.187 "Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai";

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas attīstības plānošanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešu no likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi Nr.187 "Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai";

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz nacionālā plānojuma izstrādei visas izmaiņas vietējo pašvaldību teritoriālajos plānos, kas skar šā likuma 7.panta nosacījumus par Nacionālā plānojuma saistošajām daļām, saskaņojamas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: