Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 18.decembra komisijas sēdē izskatīja likumprojektu “Teritorijas plānošanas likums” (reģ. 1071; dok. nr. 3768) un nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Lūdzam iekļaut Saeimas tuvākās sēdes darba kārtībā likumprojekta “Teritorijas plānošanas likums” izskatīšanu 1.lasījumā.

Cieņā,

Valsts pārvaldes un pašvaldības

komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš

Likumā ir lietots šāds termins:

1) teritorijas plānojums - teritorijas plānošanas dokuments vai to kopums, kas izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un kurā, atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam, rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas ierobežojumi.

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt teritorijas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī.

(2) Likuma uzdevumi ir noteikt:

1. teritorijas plānošanas sistēmu un principus;
2. teritorijas plānošanas dalībniekus un to kompetenci teritorijas plānošanas procesā;
3. teritorijas plānojuma veidus, saturu un to izstrādāšanas kārtību;
4. sabiedrības tiesības iegūt informāciju, piedalīties teritorijas plānošanas procesā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli.

Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro šādus principus:

1. ilgtspējības princips - nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;
2. interešu saskaņotības princips - teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un tajā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;
3. daudzveidības princips - teritorijas plānojuma izstrādē ievēro dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;
4. detalizācijas princips - teritorijas plānošanu nacionālā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī paredz ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;
5. konkurences princips - teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;
6. nepārtrauktības un pēctecības princips - spēkā esoša plānojuma pamatojuma maiņas gadījumā groza teritorijas plānojumu, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;
7. atklātības princips - teritorijas plānojumu izstrādā, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

Teritorijas plānošanas uzdevumi ir šādi:

1. izvērtēt valsts, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;
2. radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;
3. iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos;

1. radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;
2. garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu;
3. veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu;

(1) Teritorijas plānošanu īsteno šādos plānošanas līmeņos, kuros izstrādā savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus:

1. nacionālajā līmenī - nacionālā līmeņa teritorijas plānojums ir nacionālais plānojums, kurā noteiktas valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā;
2. plānošanas reģiona līmenī - plānošanas reģiona teritorijas plānojumā noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi;
3. rajona pašvaldības līmenī - rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, un precizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti;
4. vietējās pašvaldības līmenī - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā un saistošajos apbūves noteikumos noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, un precizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

(2) Ministru kabinets nosaka teritorijas plānojuma saturu, sagatavošanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, ietekmes uz vidi novērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.

1. Nacionālais plānojums attiecas uz visu valsts teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.
2. Plānošanas reģiona teritorijas plānojums attiecas uz visu plānošanas reģiona teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.
3. Rajona pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu rajona pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1. plānošanas reģiona, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība, attīstības programmu un teritorijas plānojumu;
2. to rajona pašvaldību, ar kurām robežojas attiecīgā rajona pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;
3. attiecīgās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

1. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu vietējās pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1. rajona pašvaldības, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;
2. to vietējo pašvaldību, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

(5) Vietējās pašvaldības detālplānojums attiecas uz vietējās pašvaldības lēmumā noteiktu plānošanas teritoriju, to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai kā pamatojumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem.

(6) Rajona pašvaldības un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums stājas spēkā attiecīgās pašvaldības teritorijā pēc pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanas.

(7) Izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas plānojumus, ievēro spēkā esošus augstāka līmeņa teritorijas plānojumus.

1. Ministru kabinets apstiprina nacionālā plānojuma saistošās daļas, kur noteiktas nacionālas nozīmes teritorijas, objekti un valsts teritorijas attīstības perspektīva.

(2) Nacionālajā plānojumā ietver šādas nacionālā līmeņa teritorijas plānojuma saistošās daļas:

1. īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas un kultūras pieminekļu teritorijas;
2. valsts aizsardzības un civilās aizsardzības teritorijas un objektus;
3. izglītības iestāžu tīklu un objektus;
4. nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas (applūstošās, vēja un ūdens erozijas, noslīdeņu un nogruvumu apdraudētās teritorijas, paaugstināta pazemes ūdeņu piesārņojuma riska, karsta un sufozijas apvidi, teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsbīstami, sprādzienbīstami vai citi objekti, kuros lieto, ražo, glabā vai transportē bīstamās ķīmiskās vai radioaktīvās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju);
5. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes teritoriju.

(3) Nacionālā līmeņa teritorijas plānojuma saistošās daļas sastāv no šādām sadaļām:

1. kritēriji nacionālās nozīmes teritoriju un objektu noteikšanai;
2. to teritoriju kartes, kuras iespējams grafiski attēlot nacionālā plānojuma mērogā;
3. nacionālās nozīmes teritoriju un objektu izmantošanas prasības un šo teritoriju plānojumu izstrādāšanas (rajona un vietējo pašvaldību līmenī) prasības.

(1) Nacionālā reģionālās attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

1. izvērtē nacionālo plānojumu;
2. izvērtē plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

(2) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno šādas funkcijas:

1. metodiski vada, pārrauga un koordinē nacionālā, plānošanas reģionu un rajona pašvaldību teritorijas plānošanu;
2. sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā nacionālo plānojumu;

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īsteno šādas funkcijas:

1. metodiski vada, pārrauga un koordinē vietējo pašvaldību teritorijas plānošanu;
2. uztur teritorijas plānojumu arhīvu un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi;
3. izveido vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas sistēmu un nodrošina tās darbību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

(4) Plānošanas reģiona attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

1. vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu;
2. apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;
3. ierosina grozījumus nacionālajā plānojumā;
4. nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;
5. līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei informāciju par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

1. Rajona pašvaldība īsteno šādas funkcijas:

1. vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu;
2. apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;
3. ierosina grozījumus plānošanas reģiona un nacionālā teritorijas plānojumā;
4. sadarbojas ar citām rajona pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;
5. izvērtē attiecīgā rajona pašvaldībā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību spēkā esošajiem rajona pašvaldības teritorijas plānojumiem;
6. izvērtē tās nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālās vai nozares attīstības programmas, plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma daļas, kas attiecas uz attiecīgās rajona pašvaldības teritoriju;
7. nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;
8. līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei informāciju par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(6) Vietējā pašvaldība īsteno šādas funkcijas:

1. vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu;
2. apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu, tā grozījumus un pieņem saistošos apbūves noteikumus;
3. ierosina grozījumus plānošanas reģiona un rajona pašvaldības teritorijas plānojumos;
4. sadarbojas ar citām vietējām pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;
5. pamatojoties uz attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un, ievērojot valsts aizsargājamo un kultūras pieminekļu sarakstu, nosaka teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, prasības un ierobežojumus teritorijas izmantošanai, būvniecībai un zemes transformācijai;
6. nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;
7. līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un rajona pašvaldības teritorijas plānojuma ievērošanu.

1. Lai nodrošinātu nacionālā plānojuma sabiedrisko apspriešanu, Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde:

1. publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par nacionālā plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar nacionālo plānojumu, un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;
2. organizē sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa teritorijas plānošanas procesā.

1. Lai nodrošinātu plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome:

1. publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis" informāciju par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar plānošanas reģiona teritorijas plānojumu, un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;
2. organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānošanas procesā.

1. Lai nodrošinātu rajona pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā rajona pašvaldība:

1. publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par attiecīgas rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgas pašvaldības teritorijas plānojumu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;
2. organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

1. Lai nodrošinātu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā vietējā pašvaldība:

1. publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā informāciju par attiecīgas vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgas pašvaldības teritorijas plānojumu, un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;
2. organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

1. Ikvienai fiziskajai vai juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli, un sniegt priekšlikumus.
2. Ikviena fiziska vai juridiska persona ir tiesīga noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par teritorijas plānojumiem, un saņemt rakstveida atbildi par tiem.

1. Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par nacionālā plānojuma izstrādi.
2. Plānošanas reģiona attīstības padome līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.
3. Rajona pašvaldība līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.
4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi un rajona pašvaldības teritorijas plānojuma ievērošanu.

1. Izdevumi teritorijas plānošanai ir pašvaldības nepieciešamie izdevumi un tos paredz pašvaldības budžetā.
2. Teritorijas plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādāšanai.
3. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas attīstības plānošanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).

Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešu no likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi Nr.187 "Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai";

2) Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem".

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.